|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojums Nr. 692 "Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 24.11.2016., Nr. 229 https://www.vestnesis.lv/op/2016/229.4
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr. 694Par iemaksām ANO Augstā komisāra cilvēktiesību lietās biroja budžetā, ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcijas budžetā, Koalīcijas par interneta brīvību fondā, Eiropas Demokrātijas fondā, Pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalsta fondā "Lifeline",...VAIRĀK Vēl šajā numurā24.11.2016., Nr. 229 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 692 Pieņemts: 17.11.2016. OP numurs: 2016/229.4 |
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 17 Pēdējās nedēļas laikā 9 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 692
Rīgā 2016. gada 17. novembrī (prot. Nr. 63 21. §)
1. Apstiprināt Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk – plānojums) līdz 2030. gadam.
2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju, kas sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Aizsardzības ministriju, Kultūras ministriju un to padotībā esošajām iestādēm nodrošina tām plānojumā noteikto uzdevumu īstenošanu.
3. Plānojumā minētajām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām īstenot plānojumā noteiktos uzdevumus atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai piesaistot ārvalstu finanšu palīdzību.
4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānojuma īstenošanai 2018. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un likumprojekta par valsts budžetu 2018. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
5. Par plānojumā ietverto uzdevumu izpildi atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām līdz 2019. gada 1. maijam iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par plānojumā ietverto pasākumu īstenošanas gaitu.
6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2019. gada 31. decembrim un līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā starpposma novērtējumus par plānojuma īstenošanu un priekšlikumus plānojuma aktualizēšanai.
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
(Ministru kabineta
2016. gada 17. novembra
rīkojums Nr. 692)
Rīga, 2016
Saturs
Lietoto jēdzienu skaidrojums
Lietotie saīsinājumi
Ievads
1. Esošās situācijas raksturojums
1.1. Piekrastes vispārīgs raksturojums
1.2. Attīstības plānošanas dokumentu ietvars
2. Plānojuma stratēģiskais ietvars
2.1. Piekrastes attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes attīstībai
2.2. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni
3. Plānojuma risinājumi
3.1. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība
3.1.1. Attīstāmās vietas, to izdalīšana un prioritizēšana
3.1.2. Attīstāmo vietu saraksts un priekšlikumi īstenojamām aktivitātēm
3.1.3. Cilvēku drošības un glābšanas nodrošināšana attīstāmajās vietās
3.1.4. Savienojumi – publiskās infrastruktūras tīkla līnijveida elementi
3.2. Labas pārvaldības attīstība piekrastē
4. Plānojuma īstenošana un tā ietekmes izvērtēšana
4.1. Plānojuma īstenošana
4.2. Turpmākie pētījumi un projekti
4.3. Plānojuma ietekmes izvērtēšana un aktualizācijas process, iesaistīto institūciju kompetences
4.4. Plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori
4.5. Piekrastes publiskās infrastruktūras, apmeklētāju un to radītās ietekmes monitorings
4.6. Mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings
Pielikumi
1. pielikums. Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai
2. pielikums. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi
3. pielikums. Piekrastes attīstāmo vietu sasniedzamības un piekļuves novērtējums no operatīvo dienestu perspektīvas
4. pielikums. Piekrastes attīstību ietekmējošo faktoru analīze
Lietoto jēdzienu skaidrojums
Attīstāmā vieta – kompleksi attīstāma teritorija piekrastē, kur, pamatojoties uz vietas attīstības potenciālu, sabiedrības pieprasījumu un dažādu sektoru interešu kopumu (pašvaldību intereses, privātās intereses, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras mantojuma aizsardzības intereses), tiek realizēta integrēta pieeja investīcijām infrastruktūrā, veidojot ieguldījumu Latvijas piekrastes kopējās konkurētspējas stiprināšanā
Brīvprātīgā iniciatīva – pašvaldību autonomās funkcijas, kas tiek īstenotas brīvprātīgi1 vai valsts institūciju un privātpersonu (fizisko personu un privāto tiesību juridisko personu) brīvprātīga apņemšanās pildīt konkrētus uzdevumus, lai veicinātu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstību
Ilgtspējīga attīstība – sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu2
Īpaši aizsargājamā dabas teritorija – ģeogrāfiski noteiktas platība, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidota, aizsargāta un apsaimniekota, lai:
– aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);
– nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;
– saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgu teritoriju3
Jūras telpiskais plānojums — nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu4
Kultūras piemineklis – kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets, un to realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija5
Laba pārvaldība – tā balstās uz sadarbību starp pašvaldībām, nozaru ministrijām un to pakļautības institūcijām, kā arī uzņēmējiem, zemes īpašniekiem, vietējām rīcības grupām un nevalstiskajām organizācijām, un kuras īstenošanas pamatprincipi ir līdzdalība, orientēšanās uz konsensu, efektivitāte, taisnīgums, atbildība, atsaucība un caurskatāmībā. "Laba pārvaldība ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams."6
Nacionālo interešu telpas – teritorijas un areāli ar izcilu vērtību un nozīmi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskus resursus. Vienlaikus šajās teritorijās veidojas dažādu interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz atsevišķu pašvaldību un nozaru kompetenci, tādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika7
Piekrastes pārvaldība – uz zināšanām balstīts darbību kopums konkrēta mērķa sasniegšanai, efektīvi izmantojot resursus un iesaistot visplašāko dalībnieku loku – valsts pārvaldes un zinātniski pētnieciskās institūcijas, pašvaldības un sabiedrību8
Piekraste – Piekrastes plānojuma teritorija, kas ietver:
– Pāvilostas, Rojas, Mērsraga, Carnikavas, Saulkrastu, Salacgrīvas novadu administratīvās teritorijas, Rucavas novada Rucavas pagasta, Nīcas novada Nīcas pagasta, Grobiņas novada Medzes pagasta, Ventspils novada Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Tārgales pagastu, Dundagas novada Kolkas pagasta, Engures novada Engures un Lapmežciema pagastu, Limbažu novada Skultes pagasta administratīvās teritorijas;
– Liepājas, Ventspils, Jūrmalas un Rīgas pilsētu administratīvo teritoriju daļas, kuras ir tieši saistītas ar piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam raksturotā piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma attīstību;
– Latvijas pašvaldību valdījumā esošās Baltijas jūras akvatorijas daļu atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam
Piekrastes publiskās infrastruktūra tīkls – piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamais materiālo objektu kopums, kas ietver glābšanas dienestiem, zivsaimniecībai, ostu darbībai, tūrismam un citām nozarēm, kā arī klimata pārmaiņu ietekmes, tostarp krastu erozijas mazināšanai nepieciešamo infrastruktūru7
Piekrastes pašvaldības – vietējās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru un Rīgas līci7
Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa – 2011.gadā izveidota sadarbības grupa, kas ietver visas piekrastes pašvaldības un ar piekrastes pārvaldību saistītās institūcijas, lai uzlabotu sadarbību un viedokļu saskaņošanu
Telpiskās attīstības plānošana – ilgtspējīgas attīstības politikas realizācijas instruments, lai mērķtiecīgi ietekmētu cilvēku un viņu aktivitāšu, kā arī dabas teritoriju un dažāda veida infrastruktūras izvietojumu telpā, saskaņojot vides, sociālos un ekonomikas aspektus7
Tematiskais plānojums – teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, izglītības iestāžu izvietojums u.c.) vai noteiktu tēmu (inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas, riska teritorijas u.c.) 9
Universālais dizains – vides, pakalpojumu, produktu un informācijas pieejamība visiem cilvēkiem, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos, neredzīgajiem u.tml.) vai vecākiem ar bērnu ratiņiem
Vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums – piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums7
Lietotie saīsinājumi
| AiM | Aizsardzības ministrija |
| AP | attīstības programma |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| DAP | Dabas aizsardzības pārvalde |
| DL | dabas liegums, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kura aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus |
| DP | dabas parks, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības |
| Eirovelo 13 | starptautisks velomaršruts "Dzelzs priekškara maršruts" |
| EJZF | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds |
| ELFLA | Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ESI fondi | Eiropas strukturālie un investīciju fondi |
| ETS programmas | Eiropas teritoriālās sadarbības programmas |
| FM | Finanšu ministrija |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IAS | ilgtspējīgas attīstības stratēģija |
| ĪADT | īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |
| JPI | jauna politikas iniciatīva (valsts budžeta finansējumam) |
| JSF KAD | Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests |
| KM | Kultūras ministrija |
| KPR | Kurzemes plānošanas reģions |
| Latvija 2030 | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| LVC | AS "Latvijas valsts ceļi" |
| LVM | AS "Latvijas valsts meži" |
| MK | Ministru kabinets |
| Natura 2000 | Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas |
| NACE | saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā |
| NBS | Nacionālie bruņotie spēki |
| NMPD | Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests |
| NVO | nevalstiskās organizācijas |
| OECD | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development , abreviatūra – OECD) |
| Piekrastes plānojums | Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskai infrastruktūrai, kas fokusējas uz ilgtspējīgu piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību |
| PMLP | Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde |
| RPR | Rīgas plānošanas reģions |
| SM | Satiksmes ministrija |
| SIVN | stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums |
| TM | Tieslietu ministrija |
| TP | teritorijas plānojums |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VI | Veselības inspekcija |
| VIF | nodibinājums "Vides izglītības fonds", kas īsteno Foundation for Environmental Education (t.sk. "Zilo karogu") programmu Latvijā |
| Vides pārskats | Vides pārskata projekts, kas sagatavots SIVN ietvaros |
| VKPAI | Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija |
| VMD | Valsts meža dienests |
| VUGD | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
| VVD | Valsts vides dienests |
| ZM | Zemkopības ministrija |
Ievads
(1) Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk – Piekrastes plānojums) izstrāde ir Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam noteikts uzdevums un viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" ieviešanas soļiem, kurā piekraste ir definēta kā viena no nacionālo interešu telpām – "…viena no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu"10.
(2) Piekrastes plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību, attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības prasībām.
(3) Piekrastes plānojums ir vadlīniju rakstura teritorijas attīstības plānošanas dokuments visas piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla11 attīstībai ilgtermiņā, fokusējoties uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām – tūrisma un rekreācijas attīstību. ES Zilās izaugsmes stratēģijā piekrastes un jūras tūrisms ir atzīts par jomu ar sevišķu potenciālu12. Taču neregulēta tūrisma plūsma vietām apdraud piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu saglabāšanu, tāpēc nepieciešami risinājumi, kas vienlaikus nodrošina gan sabiedrības vēlmi apmeklēt piekrasti, gan vides aizsardzības un dabas aizsardzības prasības.
(4) Piekrastes plānojuma risinājumi ir vienošanās piekrastes pašvaldību, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju starpā, lai investīcijas piesaistītu vietās, kur tās sekmēs dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, kā arī dos pienesumu tūrisma attīstībai. Piekrastes plānojums ir platforma tematiski saistītu, bet daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu veidošanai, atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām. Piekrastes plānojums ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot nozaru politikas, tai skaitā, plānojot finansiālo atbalstu, pilnveidojot un izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu, kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.
(5) Piekrastes plānojuma teritoriālais fokuss ir pagastu un pilsētu teritorijas, kas robežojas ar Baltijas jūru. Taču daudzveidīga tūrisma piedāvājuma veidošanā svarīga ir arī no jūras attālinātu tūristu piesaistes objektu attīstīšana, kas dažādo tūrisma piedāvājumu un mazina sezonalitātes ietekmi. Ekonomisko aktivitāšu sezonalitātes mazināšana tiks sekmēta ar jaunu daudzfunkcionālu objektu un pakalpojumu izveidi, kas papildinās piekrastes tematisko piedāvājumu ar radošā, kultūras un dabas tūrisma, kā arī sporta aktivitāšu iespējām visos gadalaikos.
(6) Piekrastes plānojuma galvenais rezultāts ir piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības koncepcija (skat. 3. un 4.nodaļu), kas ietver:
● kompleksi attīstāmo vietu (turpmāk – attīstāmās vietas) sarakstu ar priekšlikumiem to attīstīšanai (1. pielikums);
● nozīmīgāko savienojumu (autoceļi, dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti) raksturojumu un nosacījumus to attīstībai (3.tabula, 12., 13.attēls);
● uzdevumu tabulu un brīvprātīgo iniciatīvu tabulu ar kompetenču sadalījumu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai (4. tabula un 5.tabula).
(7) Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls ir nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi piekrastes dabas un kultūras mantojumam, mazinot slodzi uz piekrastes ekosistēmām un veicinot vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un potenciāla izmantošanu. Tas radīs priekšnoteikumus uzņēmējdarbības un vienota piekrastes tūrisma produkta attīstīšanai un mārketingam.
(8) Piekrastes plānojuma risinājumi balstīti uz 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti, esošās tūrisma infrastruktūras kapacitātes un kvalitātes, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju, kā arī pludmales atkritumu daudzuma novērtējumiem13. Piekrastes plānojums ir izstrādāts sadarbības un diskusiju procesā ar visām 17 piekrastes pašvaldībām, kā arī ar piekrastes pārvaldības jautājumiem saistītām institūcijām un organizācijām.
(9) Katra piekrastes pašvaldība ir līdzdarbojusies plānojuma izstrādē, lai plānojuma risinājumi veicinātu saudzīgu piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu, kā arī veidotu pievilcīgu un komfortablu rekreācijas telpu. No 2015.gada 16.oktobra līdz 25.novembrim notikusi publiskā apspriešana Piekrastes plānojuma 1. redakcijai un Vides pārskata projektam. Kopumā publiskās apspriešanas laikā saņemti un izvērtēti 234 rakstiski priekšlikumi un 28 publiskās apspriešanas sanāksmju laikā izteikti priekšlikumi.
(10) Piekrastes plānojuma izstrādes laikā apkopota informācija par piekrasti, kas pieejama VARAM tīmekļa vietnē ievietotajos darba materiālos14. Viens no praktiski pielietojamajiem tematiskā plānojuma rezultātiem ir telpiskās analīzes rīks, ar ko iespējams vizualizēt un salīdzināt dažādus piekrastes izmantošanas aspektus: apmeklētāju intensitāti, pludmales un tai pieguļošās zonas vides stāvokli15. To var izmantot ar piekrastes attīstību saistītu projektu izstrādē un ieviešanā un turpmākai izmaiņu fiksēšanai.
(11) Lai novērtētu Piekrastes plānojuma ietekmi uz vidi, Piekrastes plānojumam veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un ar vides jautājumiem saistītā situācijas analīzes daļa ir iekļauta SIVN ietvaros izstrādātajā Vides pārskatā.
(12) Piekrastes plānojuma vadlīniju raksturs ļauj precizēt tā risinājumus, ņemot vērā konkrēto vietu īpatnības, finansiālā atbalsta iespējas, kā arī pašvaldību un institūciju sadarbības mērogu. Aktīva sadarbība un saskaņota lēmumu pieņemšana pašvaldībās, institūcijās un nevalstiskajās organizācijas ir Piekrastes plānojuma veiksmīgas īstenošanas atslēga.
1. Esošās situācijas raksturojums
1.1. Piekrastes vispārīgs raksturojums
(13) Baltijas jūras piekraste (skat. 1. un 2.attēlu) visā tās ~495 kilometrus garumā ir unikāla Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona vērtība. Piekraste ar savu vienoto dabas un kultūras mantojumu, 3 lielām un 7 mazām ostām un Baltijas jūras reģionā garākajām smilšu pludmalēm ir būtiska valsts tēla komponente un nozīmīgs attīstības resurss, kas daudzu gadsimtu garumā ir veicinājis Latvijas attīstību un starptautisko atpazīstamību.
(14) Piekrastes plānojuma teritorijas kopplatība ir 3859 kvadrātkilometri jeb 5,9 % Latvijas teritorijas. 13,7 % no tās aizņem četras republikas pilsētas.
1.attēls. Piekrastes plānojuma teritorija Baltijas jūras mērogā
2.attēls. Piekrastes plānojuma teritorija Latvijas mērogā16
3.attēls. Piekrastes apdzīvojuma struktūra un īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas17 (15) Piekrastes plānojums fokusējas uz Piekrastes plānojuma teritoriju,
ņemot vērā piekrastes apdzīvojuma struktūru un ĪADT. Piekrastes plānojumā
apskatīta arī sasaiste ar piekrastes attīstību funkcionāli saistītām
teritorijām ārpus Piekrastes plānojuma teritorijas (skat. 3. attēlu),
piemēram, ar valsts autoceļiem vai dzelzceļiem, kas nodrošina iespēju
piekļūt piekrastei, vai tūrisma piesaistes objektiem piekrastes tuvumā, kam
ir potenciāls iekļauties piekrastei specifiska un daudzveidīga tūrisma
piedāvājumā.
Piekrasti ietekmējošie faktori
(16) Piekrastes attīstību ietekmē šādi faktori18:
● Piekrastes dabas un kultūras mantojuma faktori, kas ietver
bioloģisko daudzveidību veidojošos biotopus un sugas, jūras krasta
ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko uzbūvi, klimata pārmaiņu radīto ietekmi,
piekrastes ainavas, kultūras mantojumu – ostas, bākas, fortifikācijas būves
Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas u.c. valsts kultūras pieminekļus un
savdabīgo nemateriālo kultūras mantojumu (skat. 4.attēlu), kā arī citas
vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma vērtības.
● Sociālie un ekonomiskie faktori, ietverot apdzīvojuma atšķirīgo
telpisko struktūru un blīvumu, iedzīvotāju skaita samazināšanos vairumā
piekrastes pagastu un pilsētu, demogrāfiskās tendences (piekrastes novados
kopumā tās ir nelabvēlīgākas nekā vidēji Latvijā), dažādos iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju, mainīgo
piekrastes saimniecisko aktivitāšu spektru, pieaugošu interesi par
piekrastes izmantošanu tūrismam un atpūtai, tūrisma nozarei nozīmīgos
izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, apmeklējumu skaitu tūrisma
piesaistes objektos, piekrastes apmeklējuma (atpūtas, izklaides un
izzināšanas) motīvus, kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumus
kūrortpakalpojumu attīstībai, inženiertehniskās infrastruktūras
nodrošinājumu un kvalitāti.
● Cilvēka darbības ietekme uz vidi, kas ietver jūru piesārņojošos
atkritumus, apmeklētāju radīto antropogēno slodzi uz ekosistēmām, kā arī
ostu hidrotehnisko inženierbūvju, t.sk. molu, un dažādu būvju radīto ietekmi
uz mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem (t.sk. izmainītas garkrasta sanešu
plūsmas un krasta atkāpšanās ilgstošas krasta erozijas rezultātā).
● Pārvaldības faktori nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, kas
ietver dažādu pārvaldības instrumentu kopumu, t.sk. normatīvo regulējumu,
politikas plānošanas un teritorijas attīstības plānošanas dokumentus,
institūcijas un to kompetences, kā arī ierobežotās budžeta iespējas kā
valsts, tā pašvaldību sektorā.
4.attēls. Nozīmīgākās dabas un kultūras mantojuma vērtības piekrastē19
Piekrastes daudzveidība
(17) Piekraste ir izteikti daudzveidīga, tai raksturīga atšķirīga
starptautiska un vietēja mēroga dabas un kultūras mantojuma vērtību
koncentrācija. Aptuveni trešdaļu jūras krasta kopgaruma veido stāvkrasti un
vienu piektdaļu pilsētu un ciemu teritorijas.
(18) Piekrastē atrodas dažādas pašvaldības, gan lielas, gan mazākas.
Piekrastes pilsētās un piekrastes novadu pagastos ir atšķirīga sociāli
ekonomiskā situācija un potenciāls (skat. 1 tabulu): atšķirīga ir
piekrastes novadu pagastu vai pilsētu platība ( Saulkrastu pilsēta – 6,1 km2;
Ventspils novada Tārgales pagasts 364,2 km2), dažāds ir
iedzīvotāju blīvums (1,7 cilv./km2 Pāvilostas novada Sakas
pagastā, 2298,2 cilv./km2 Rīgas pilsētā).
(19) Piekrastē vēsturiski attīstījusies daudzveidīga apdzīvojuma struktūra
(pilsētas un zvejniekciemi, vasarnīcu un dārziemu teritorijas) un dažādas ir
ekonomiskās aktivitātes (zvejniecība, zivjapstrāde, mežistrāde,
lauksaimniecība, tranzīts, apstrādes rūpniecība, izmitināšanas un ēdināšanas
pakalpojumi u.c.), kuru telpiskais izvietojums atšķiras pilsētās un novados,
kā arī dažādos piekrastes posmos.
(20) Būtiski atšķirīgs piekrastes pagastos un pilsētās ir jūras krasta
līnijas garums, piemēram, Ventspils novadā – 91,9 km, Salacgrīvas novadā –
54, 5 km, Engures novadā –50, 2 km, savukārt Grobiņas novadā – 2,8 km un
Limbažu novadā aptuveni 5,9 km. Daudzveidīgi ir dabas un kultūras mantojuma
resursi un potenciāls, atšķirīgs ir ĪADT īpatsvars, kurš dažās pašvaldībās
sasniedz pat 100% no krasta garuma pašvaldībā (skat. 1.tabulu).
1. tabula. Piekrastes mazāko teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu un
pagastu) raksturojums Nr. 1 448,2 - 21,5 100 1859 4,2 -7,4 - 237,8 21,5 100 1164 4,9 -7,5 2 350,8 - 23,7 47,7 3607 10,3 -6,1 - 230,6 23,7 47,7 2715 11,8 -5,8 3 68,023 68,0 16,8 0 78787 1158,6 -5,5 4 489,9 - 2,8 0 9716 19,8 -5,1 - 109,0 2,8 0 1499 13,7 -5,7 5 515,0 - 46,2 36,8 2975 5,8 -7,4 - 190,5 20,1 36,3 1389 7,3 -4,1 - 318,1 24,1 39,8 547 1,7 -11,8 - 6,3 2 5 1039 163,9 -9,1 6 2457,6 - 91,9 47,8 12612 5,1 -6,2 - 99,7 11,5 0 354 3,6 -2,7 - 125,5 25,2 45,2 567 4,5 -8,0 - 125,2 11,5 0 1795 14,3 -5,5 - 364,2 43,7 74,4 1879 5,2 -3,5 7 57,922 57,9 12,4 7,3 40273 696,0 -5,3 8 676,1 - 36,5 100 4432 6,6 -6,0 - 117,7 36,5 100 993 8,4 -10,9 9 200,8 200,8 42,1 13,8 4186 20,8 -5,6 10 109,5 109,5 14,8 21,6 1738 15,9 -5,0 11 396,2 - 50,2 69,9 7642 19,3 -4,2 - 132,6 35,8 57,8 2593 19,6 -4,8 - 49,1 14,4 100 2354 48,0 -4,9 12 101,3 101,3 24,6 21,1 57671 569,5 2,9 13 303,815 303,8 14,5 84,1 698086 2298,2 -0,8 14 80,6 80,6 18,3 100 6909 85,7 4,4 15 47,7 - 18,5 28,6 6194 129,9 0,9 - 41,6 12 42,5 2896 69,6 1,3 - 6,1 6,5 3,1 3298 539,8 0,5 16 1171,1 - 5,9 1,7 18315 15,6 -5,5 - 146,7 5,9 1,7 2058 -2,3 17 637,6 - 54,5 40,4 8658 13,6 -7,5 - 157,5 17,3 38,7 1977 12,6 -10,6 - 312,8 24,7 40,9 2249 7,2 -4,9 - 13,2 7,9 19 3060 232,7 -6,4 - 5,0 4,6 80,4 855 172,4 -14,0 - 149,2 0 0,0 517 3,5 0,4 8112,1 - 495,2 - 963 660 - - - 386,0 495,2 - 929 642 - -
Sociālekonomiskās attīstības tendences
(21) Piekrastes pašvaldībās 2015.gada sākumā kopumā dzīvoja gandrīz puse
Latvijas iedzīvotāju jeb 929 642 iedzīvotāji, vienlaikus to izvietojums
piekrastē ir nevienmērīgs. Lielākā daļa iedzīvotāju deklarējušies republikas
pilsētās – Rīgā (75,60 %), Liepājā (8,53 %), Ventspilī (4,36 %) vai Jūrmalā
(6,25 %), minētajās pilsētās veidojot arī relatīvi augstu iedzīvotāju
blīvumu, piemēram, Liepājā tas ir 1311,4 cilvēki/km2. Savukārt
novadu teritorijās ir deklarējušies – 5,2 % (85 236 iedzīvotāji )24. Iedzīvotāju blīvums piekrastes novados vidēji ir zemāks nekā republikas
pilsētās, bet ļoti dažāds, sākot no 4,2 cilvēkiem uz kvadrātkilometru
Rucavas novadā, līdz pat 129,4 cilvēkiem Saulkrastu novadā. No 2005.gada
līdz 2014.gadam līdzīgi kā visā Latvijā, pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir
samazinājies arī gandrīz visās piekrastes pašvaldībās. Lielākajā daļā
piekrastes novadu, jo īpaši no Rīgas visattālākajos novados, iedzīvotāju
skaits no 2005.gada līdz 2014.gadam ir samazinājies vairāk kā Latvijas
novados vidēji. Vasaras sezonā iedzīvotāju skaits un to radītā ietekme uz
vidi piekrastes novados būtiski palielinās, jo īpaši Pierīgā, kur vasaras
atpūtnieku dzīvesvietas sezonālās maiņas rezultātā iedzīvotāju skaits pieaug
vairākkārtīgi.
(22) Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (turpmāk – IIN) ļauj spriest par
iedzīvotāju ieņēmumiem un veido nozīmīgu piekrastes pašvaldību budžeta daļu,
ko daļēji var izmantot arī publiskās infrastruktūras attīstīšanai. Lielākais
IIN īpatsvars uz vienu iedzīvotāju ir Rīgai tuvāk esošajās pašvaldībās
(Carnikavas novads, Saulkrastu novads), un to rādītāji ievērojami pārsniedz
gan pārējo piekrastes pašvaldību attiecīgo rādītāju, gan vidējo Latvijas
novadu rādītāju. Piemēram, Carnikavas novadā IIN ieņēmumi uz vienu
iedzīvotāju 2013.gadā bija 697,9 euro, bet Rucavas novadā – 269,8 euro.25
Laika periodā no 2011. gada līdz 2013.gadam IIN ieņēmumi pieauguši visās
piekrastes pašvaldībās, straujāk tajās, kas atrodas tuvāk Rīgai.
Tūrisma un rekreācijas attīstības potenciāls
(23) Baltijas jūras piekraste Latvijas teritorijā ir viens no nozīmīgākajiem
tūrisma un atpūtas galamērķiem. Piekrastē ir salīdzinoši augsta tūristu
mītņu un tajās esošu gultasvietu koncentrācija – 2013.gadā Latvijā šis
rādītājs pārsniedza ES vidējo rādītāju26,
jo 67% jeb 25,7 tūkst. gultasvietu atradās novados, kas ir pie jūras
vai kuriem vismaz puse no teritorijas atrodas 10 km attālumā no jūras.
Kopumā apmeklējumu skaits pludmalē pēc 2015.gada vasarā veiktā apsekojuma
vērtējams ~4,7 miljoni gadā27.
Salīdzinot to ar citu tūrisma piesaistes objektu apmeklējumiem –
populārākajiem tūrisma objektiem vai pasākumiem, jāsecina, ka piekraste ar
tās pludmalēm ir piekrastes pašvaldību (izņemot Rīgu) nozīmīgākais
apmeklētāju piesaistes resurss.
(24) Kopējā apmeklētība pludmalēs ir izteikti sezonāla. Iedalot Latvijas
495,2 km garo jūras krastu posmos pēc apmeklētības intensitātes,
proporcionāli ar intensīvu apmeklētību ir 1% pludmaļu, ļoti apmeklēti ir
3,4% pludmaļu, vidēji apmeklēti – 7,5% pludmaļu un mazapmeklētas vai
nenozīmīgi apmeklētas ir lielākā daļa jeb 78,1% pludmaļu. Kā intensīvi un
ļoti apmeklētas uzskatāmas visas republikas pilsētu un Saulkrastu pludmales,
savukārt mazākais apmeklējums ir Ventspils novada Užavas, Vārves un Tārgales
pagastos, Pāvilostas novada Vērgales un Sakas pagastos (skat. 5. un
6.attēlā). Kopumā vismazāk apmeklētas ir pludmales Kurzemes piekrastes
novados.
5.attēls. Piekrastes pašvaldību pludmaļu apmeklētības intensitāte (vidēji
dienā, vasaras sezonā)26
6.attēls. Pludmaļu apmeklētība un galvenie apmeklētāju plūsmu virzieni uz
piekrasti28
Piekrastes attīstības ierobežojumi
(25) Viens no vēsturiskajiem attīstību bremzējošiem faktoriem ir Baltijas
jūras piekrastes (no Rucavas novada līdz Rojai) atrašanās Padomju Savienības
pierobežas zonā, kur saimnieciskā darbība, civiliedzīvotāju mobilitāte un
publiskās infrastruktūras attīstība tika ierobežota gandrīz 50 gadu garumā.
(26) Pašlaik piekrastē kopumā ir vairāk ierobežojumu saimnieciskai darbībai
kā vidēji Latvijas pašvaldībās. Būtiskākie saimnieciskās darbības
ierobežojumi ir saistīti ar aizsargjoslām (Baltijas jūras un Rīgas jūras
līča piekrastes aizsargjosla, t.sk. krasta kāpu aizsargjosla, jūras
aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās darbības josla, mežu aizsargjoslas
ap pilsētām, aizsargjoslas ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem
līdzekļiem (novērošanas torņiem) u.tml.) un piekrastē esošajām ĪADT, tomēr
ierobežojoši ir arī dabiskie apstākļi.
(27) Viens no dabisko apstākļu radītajiem ierobežojumiem piekrastē ir vidēji
zemākā lauksaimniecībā izmantojamo zemju auglība, salīdzinot ar teritorijām
citviet Latvijā.
(28) Klimata pārmaiņu ietekmē pakāpeniski paaugstinās jūras līmenis un
novērojamas biežākas un intensīvākas vētras, pastiprinās krastu erozija.
(29) Publiskās infrastruktūras trūkums vai tā neatbilstošā kvalitāte
būtiski ierobežo tūrisma un rekreācijas, uzņēmējdarbības attīstības iespējas
un iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Viens no iemesliem publiskās
infrastruktūras nepietiekamai attīstībai pašreiz ir ierobežotais valsts un
pašvaldību budžeta līdzekļu apjoms. Publiskās infrastruktūras attīstību
(skat. 4.pielikumu) kavē arī vienotas izpratnes trūkums un
nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām un pašvaldībām ar valsts
institūcijām.
(30) Aptuveni 80 % piekrastes garuma publiskās infrastruktūras
(gājēju un veloinfrastruktūra, pievedceļi pie jūras un citi autoceļi,
autonovietnes, peldvietu labiekārtojums u.tml.) nodrošinājums un
kvalitāte piekļuvei pie jūras tiek vērtēts kā nepietiekošs.29
Pludmales apmeklētāju plūsmai vasaras peldsezonā neatbilstošs
publiskās infrastruktūras nodrošinājums ir gan intensīvi izmantotajās
Jūrmalas, Ventspils, Liepājas, Rīgas pilsētas un Pierīgas novadu pludmalēs,
gan lielākajā daļā perifēro novadupludmalēs30.
(31) Kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka pašvaldības, DAP un citas iestādes
iespēju robežās plāno un veic ieguldījumus publiskās infrastruktūras
attīstībā, gan piesaistot ES finansējumu, gan izmantojot savu budžetu
līdzekļus, tādējādi no 2006. līdz 2015.gadam īstenoti vismaz 132 dažādi
projekti31,
kas saistīti ar piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību.
1.2. Attīstības plānošanas
dokumentu ietvars
(32) Piekrastes plānojums, veicinot resursu ziņā efektīvākas, videi
nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas attīstību piekrastes
teritorijās, sekmēs ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kas ir definēta kā
viena no Eiropas Savienības stratēģijas "Eiropa 2020"32
prioritātēm, kā arī sniegs ieguldījumu Eiropas Savienības Stratēģijas
Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) un tās Rīcības plānā definēto mērķu
sasniegšanu un prioritāšu īstenošanu.
(33) Piekrastes plānojuma risinājumos ir ņemtas vērā vairākas starptautiskas
rekomendācijas: Eiropas Parlamenta un Padomes Rekomendācija
2002/413/EK (2002.gada 30.maijs) par integrēto piekrastes zonas pārvaldību
Eiropā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)
rekomendācija C(76)161/FINAL "Padomes rekomendācija par Piekrastes
pārvaldības principiem"33,
pievēršot uzmanību tajās noteiktiem aspektiem, kas jāņem vērā, plānojot
piekrastes teritorijas izmantošanu un attīstību. Pozitīvs ieguldījums tiks
sniegts arī OECD rekomendācijas C(92)114/FINAL "Padomes rekomendācija
par Integrēto piekrastes zonas pārvaldību"34
ieviešanā, nosakot specifiskus attīstības mērķus, nodrošinot informācijas
par piekrasti apkopošanu, kā arī Piekrastes plānojumā nosakot risinājumus,
kas līdzsvaro tūrisma attīstību, mazinot ietekmi uz dabu.
(34) Piekrastes plānojums veicinās Baltijas jūras piekrastes attīstību
saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju "Latvija 2030".
Latvija 2030 Baltijas jūras piekraste ir definēta kā nacionālo interešu
telpa, kurā nepieciešams nodrošināt piekrastes kā daudzveidīgas un
daudzfunkcionālas telpas attīstību, kas vienlaikus ir gan kvalitatīva dzīves
vide, gan sabiedrisko labumu banka ar tīru ūdeni un gaisu, pludmali,
veselīgām ekosistēmām, īpašām ainavām, gan ekonomiski aktīva telpa ar
daudzveidīgām nodarbinātības iespējām visa gada garumā.
(35) Piekrastes plānojuma risinājumos ņemts vērā Latvijas Nacionālo
attīstības plāns 2014.–2020.gadam, kurā viena no prioritātēm ir
"Izaugsmi atbalstošas teritorijas", efektīvi izmantojot un mērķtiecīgi
attīstot resursus, un rīcības virzienā "Ekonomiskās aktivitātes veicināšana
reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana" iekļauts uzdevums piekrastes
publiskās infrastruktūras attīstībai: "Mazo ostu un uzņēmējdarbību
veicinošas infrastruktūras attīstība piekrastē".
(36) Piekrastes plānojuma ieviešana sekmēs arī nacionāla līmeņa politikas
plānošanas dokumentu, piemēram, Reģionālās politikas pamatnostādņu
2013.–2019.gadam, Vides politikas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam, Ainavu
politikas pamatnostādņu 2013.–2019.gadam, Latvijas tūrisma attīstības
pamatnostādņu 2014.–2020.gadam u.c. politikas plānošanas dokumentu, kā arī
Kurzemes35
un Rīgas36
plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu mērķu
sasniegšanu.
(37) Piekrastes plānojuma risinājumu izstrādē ņemti vērā aktuālie pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tajos noteiktie uzdevumi un
ĪADT dabas aizsardzības plānos ieteiktie infrastruktūras risinājumi.
(38) Piekrastes plānojums ir izstrādāts paralēli Jūras telpiskā plānojuma
projekta izstrādei37.
Piekrastes plānojums ir vērsts uz piekrastes publiskās infrastruktūras
attīstību un ilgtspējīga tūrisma veicināšanu sauszemē, savukārt Jūras
telpiskais plānojums būs ietvars ilgtspējīgai un racionālai jūras telpas un
resursu izmantošanai. Būtiskākie abu plānojumu saskares jautājumi: ostas,
piekrastes zveja, kruīzu tūrisms, aktīvās atpūtas iespējas uz ūdens,
peldvietas u.c.
2. Plānojuma stratēģiskais
ietvars
2.1. Piekrastes attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes attīstībai
(39) Latvijas piekraste ir
unikāla, daudzveidīga, ilgtspējīga un ekonomiski aktīva telpa ar tīru ūdeni,
gaisu, pludmali, mazpārveidotām ainavām un kvalitatīvu dzīves vidi.
Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir piekrastes ainava –
vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums.
(40) Starptautiskajā nozīmē (skat. 7.attēlu) piekraste ir Latvijas
vizītkarte un sadarbības platforma ar pārējām Baltijas jūras reģiona
valstīm, jūras un sauszemes saskares vieta ar lielu bioloģisko daudzveidību
un augstvērtīgu ainavu, perspektīvs ārvalstu tūristu galamērķis. Piekraste
iekļauj Latviju starptautiskajā telpā un veicina Latvijas atpazīstamību visā
pasaulē.
7.attēls. Latvijas piekrastes starptautiskā dimensija
(41) Piekraste ir nozīmīga dabas un kultūras mantojuma telpa ar esošajiem un
potenciālajiem jūras un sauszemes dabas resursiem, lielām un mazām ostām,
savdabīgu apdzīvoto vietu un infrastruktūras tīklu, kā arī visiem Latvijas
iedzīvotājiem nozīmīgs atpūtas un tūrisma resurss. Piekrastes teritorija ir
arī augstvērtīga dzīves telpa jūras tuvumā vietējiem iedzīvotājiem un
viesiem. Piekrastes nozaru
prioritātes
(42) Svarīgākie saimnieciskās darbības virzieni piekrastē ir:
– tūrisms un atpūtas organizēšana, ietverot kūrortsaimniecību;
– ostu darbība, iekļaujot jahtu uzņemšanu un apkalpošanu;
– zvejniecība, zivju apstrāde, īpaši tās tradicionālie veidi;
– atjaunojamo enerģijas resursu (vēja, ūdens, viļņu, biomasas u.c.)
izmantošana. Nosacījumi piekrastes
attīstībai
(43) Piekrastes attīstību un teritorijas pārvaldību īsteno integrēti,
balstoties uz:
– pastāvīgu, savstarpēji koordinētu sadarbību starp nozaru ministrijām,
valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem, zemes īpašniekiem un
nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Piekrastes sadarbības un koordinācijas
grupas ietvaros;
– brīvprātīgiem sadarbības modeļiem;
– kopīgiem ieguldījumiem, visu līmeņu sadarbības un pārrobežu projektu
realizāciju;
– pastāvīgu informācijas apmaiņu un lēmumu pieņemšanu diskusiju ceļā;
– esošo pārvaldības instrumentu pilnveidošanu, jaunu instrumentu un iespēju
izmantošanu.
(44) Piekraste kā mērķa teritorija tiek ņemta vērā, izstrādājot jaunus vai
veicot grozījumus spēkā esošajos valsts nozaru politiku un reģionāla līmeņa
teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.
(45) Piekrastē tiek sekmēta pastāvīgo iedzīvotāju skaita stabilizēšana un
nodarbinātības iespēju paplašināšana, tiek veicināta videi draudzīga
uzņēmējdarbība, īpaši atbalstot aktivitātes, kas darbojas visa gada garumā,
kā arī piekrastei tipisku biznesa puduru attīstīšanu. Lai nodrošinātu dabas
vērtību saglabāšanu, ekonomiskās aktivitātes tiek koncentrētas pilsētās,
ciemos un attīstāmajās vietās, kas noteiktas saskaņā ar normatīvo regulējumu38
un visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
(46) Piekraste ir publiski pieejama. Atsevišķām vietām, piemēram, ĪADT
stingrā režīma zonā un sezonas liegumos (sezonāli ierobežojumi), ražošanas
teritorijām, ostu teritoriju daļām u.c., pamatojoties uz normatīvo
regulējumu vai pašvaldību teritorijas plānojumiem, var tikt noteikta
ierobežota piekļuve.
(47) Apbūve piekrastē tiek plānota un veidota, ievērojot ilgtermiņa
prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi, krasta erozijas procesus un
ainaviskās vērtības.
2.2. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni
(48) Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni (skat. 8.attēlu)
turpina iepriekšējos plānošanas dokumentos noteiktos virzienus, ņemot vērā
nozaru politikas, to attīstības mērķus un prioritātes, ievērojot
starptautiskos (Eiropas Savienības, Baltijas jūras reģiona, OECD), Latvijas,
reģionāla un vietēja līmeņa plānošanas dokumentus un kopīgās iniciatīvas.
8.attēls. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni Stratēģiskais
virsmērķis
(49) Latvijas piekraste ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa,
kurā dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un pielāgošanās klimata
pārmaiņām tiek nodrošināta ar kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota
laba pārvaldība. Lai sasniegtu virsmēŗki, jāattīsta vienots
publiskās infrastruktūras tīkls, plānotās darbības savstarpēji
koordinēti saskaņā ar institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju
funkcijām īstenojot gan nacionālajā, gan reģionālajā, gan vietējā līmenī, kā
arī jāievieš laba pārvaldība visos pārvaldības līmeņos, uzsverot
starpinstitucionālās sadarbības nozīmību. Stratēģiskie mērķi
un rīcību virzieni to sasniegšanai
(50) 1. Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas
līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses, veicinot
ekonomisko aktivitāti, mazina sezonalitātes ietekmi, nodrošina piekrastes
vērtību saglabāšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Infrastruktūras tīkls
ir platforma vienota tūrisma produkta attīstīšanai.
(51) Rīcību virzieni publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai:
R1.1. Attīstīt
vienotu publiskās infrastruktūras tīklu, uzlabojot pakalpojumu klāstu gan
vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem;
R1.2. Veicināt ieguldījumus attīstāmajās vietās, tādējādi stiprinot
piekrastes apdzīvojumu un ekonomiskās aktivitātes;
R1.3. Veicināt piekrastes dabas un kultūras mantojuma pieejamību visām
sabiedrības grupām, ievērojot universālā dizaina principus.
(52) 2. Laba
pārvaldība piekrastē, kas balstās uz sadarbību starp pašvaldībām, nozaru
ministrijām un to pakļautības institūcijām, kā arī uzņēmējiem, zemes
īpašniekiem, vietējām rīcības grupām un nevalstiskajām organizācijām, un
kuras īstenošanas pamatprincipi ir līdzdalība, orientēšanās uz konsensu,
efektivitāte, taisnīgums, atbildība, atsaucība un caurskatāmībā. "Laba
pārvaldība ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas
process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai.
Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret
likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu
kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt.
Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu
pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams."39
(53) Rīcību virzieni labas pārvaldības nodrošināšanai:
R2.1. Iesaistīt uzņēmējus, vietējās rīcības grupas un nevalstiskās
organizācijas vietējās ekonomikas aktivizēšanā;
R2.2. Attīstīt sadarbību vienotā dabas un kultūrvēsturiskā
mantojuma vērtību aizsardzībā un kapitalizēšanā: dabas un kultūras
vērtību potenciāla izmantošana, radot pievienotu vērtību;
R2.3. Pilnveidot ar piekrastes attīstību saistītas nozaru politikas un
normatīvo regulējumu.
3. Plānojuma risinājumi
3.1. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība
(54) Lai piekrastē
nodrošinātu dabas un vides aizsardzības prasību ievērošanu un piekrastes
dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgu attīstību, investīcijas nepieciešams
koncentrēt konkrētās attīstāmas vietās. Savukārt, lai attīstāmajās vietās
ieguldītās investīcijas veidotu iespējami lielāku sinerģiju un kopīgo
pievienoto vērtību, attīstāmo vietu starpā nepieciešams nodrošināt
savienojumus, izveidojot visu piekrasti aptverošu publiskās infrastruktūras
tīklu, kas, izmantojot dažādus satiksmes veidus, iekļaujas vienotā Eiropas
telpā.
(55) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla galvenie uzdevumi –
platformas izveide uzņēmējdarbības un kopīgu piekrastes tūrisma piedāvājumu
attīstībai, atbilstoši sabiedrības pieprasījumam pēc atpūtas iespējām un
piekrastes pašvaldību attīstības interesēm, piekrastes dabas un kultūras
mantojuma saglabāšana, regulējot kopīgo piekrastes apmeklētāju plūsmu
atbilstoši dabas un vides aizsardzības prasībām, un klimata pārmaiņu seku
mazināšana.
(56) Vienots publiskās infrastruktūras tīkls piekrastē (skat. 9.attēlu) ir
viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiski aktīvas un
daudzfunkcionālas piekrastes telpas attīstībai. Tas uzlabos piekļuvi
nozīmīgiem dabas un kultūras mantojuma objektiem, veicinās pakalpojumu
attīstību dabas un kultūras mantojuma objektos un to tuvumā, kā arī uzlabos
dzīvesvidi vietējiem iedzīvotājiem, saudzējoši un efektīvi izmantojot
vienoto dabas un kultūras mantojumu.
(57) Vienota tūrisma piedāvājuma un daudzveidīga pakalpojumu klāsta
veidošanai piekrastes pašvaldībām nepieciešams uzlabot sadarbību starp
tuvējām pašvaldībām gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijās, izmantojot
esošos un attīstāmos tūrisma piesaistes objektus tematiski saskaņota, kā arī
specifiska tūrisma piedāvājuma veidošanai. Potenciālās sadarbības
teritorijas integrētu tūrisma piedāvājuma veidošanai attēlotas 9.attēlā. Šo
sadarbības teritoriju ietvaros piekrastes pašvaldībām ir nepieciešams
sadarboties kopīgu projektu īstenošanā tūrisma attīstības jomā, veidojot
vietu specifikai atbilstošu tematisko piedāvājumu un jaunus pakalpojumus.
Kopīgi tematiski vienoti, taču daudzveidīgi tūrisma produkti pāri
pašvaldību robežām palielinās tūrisma pakalpojumu kopīgo
konkurētspēju, būs pamats kopīgam mārketingam un veicinās piekrastes
starptautisko atpazīstamību.
(58) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla pamats ir:
● esošās apdzīvotās vietas un citi objekti (punktveida un laukumveida
objekti): pilsētas, ciemi, peldvietas, ostas, lidostas, ĪADT;
● esošie savienojumi (līnijveida objekti): autoceļi, dzelzceļš, velo un
kājāmgājēju ceļi un maršruti.
(59) Ierobežota finansējuma apstākļos investīcijas nepieciešams koncentrēt,
tāpēc uz esošā publiskās infrastruktūras pamata piekrastē tiek izdalītas
attīstāmās vietas un noteikti nozīmīgākie savienojumi (gan attīstāmo vietu
starpā, gan sasaistei ar pārējo Eiropas telpu), kam publiskais atbalsts ir
jānodrošina prioritāri.
(60) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi
ir ietverti tematiskā plānojuma 2.pielikumā un uzdevumi publiskās
infrastruktūras tīkla attīstībai iekļauti 4.nodaļas 4.tabulā. Visi
infrastruktūras tīkla risinājumi veicina arī pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Risinājumu ieviešot jāņem vērā pieejamo (vai jāiegūst) informāciju par
klimata pārmaiņu ietekmētajiem riskiem: applūstošajām teritorijām, jūras
krasta noskalošanos un prognozēm40,
smilšu sanesumiem, sezonalitātes izmaiņām u.tml.
9.attēls. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības un
sadarbības teritoriju tūrisma attīstībai principiālā shēma
3.1.1. Attīstāmās
vietas, to izdalīšana un prioritizēšana
(61) Attīstāmās vietas ir noteiktas, pamatojoties uz piekrastes pašvaldību
un Piekrastes plānojuma izstrādē iesaistīto pušu priekšlikumiem, vietu
attīstības potenciālu, nozīmi un lomu piekrastes apdzīvojuma struktūras,
ekonomisko aktivitāšu un piekrastes kopējās konkurētspējas kontekstā.
(62) Būtiskākie kritēriji attīstāmo vietu izdalīšanai:
● apmeklētāju piesaistes objekti/vietas, apmeklētāju plūsmu intensitāte,
antropogēnā slodze;
● atrašanās pilsētā, ciemā vai to tiešā tās tuvumā;
● dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija;
● pašvaldību ieceres saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas
dokumentiem (IAS, AP, TP), dažādu nekustamo īpašumu īpašnieku interešu
saskaņošanas iespējas;
● līdz šim veiktie ieguldījumi, īstenotie un uzsāktie projekti.
(63) Ņemot vērā 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti,
antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju un esošās infrastruktūras
novērtējumu, sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām, kā attīstāmas
vietas pavisam tiek izvirzītas 60 vietas. Papildus izvērtējot
apmeklētāju plūsmas un to ietekmi uz piekrastes veģetāciju, 25 no
attīstāmajām vietām tiek ieteiktas kā prioritāri attīstāmās vietas (skat.9.attēlu).
(64) Detāls katras attīstāmās vietas izdalīšanas pamatojums, tās attīstības
mērķis, pienesums kopējā piekrastes tīklā, specifiskais piedāvājums un
priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai ietverts 1. pielikumā.
(65) Katrai prioritāri
attīstāmajai vietai papildus ir sagatavotas publiskās infrastruktūras
attīstības vadlīnijas, kas pieejamas Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas tīmekļa vietnes saitē
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 sadaļā
"Prioritāro kompleksi attīstāmo vietu attīstības priekšlikumi (vadlīnijas)",
ietverot detalizētāku attīstāmās vietas raksturojumu un ieteikto aktivitāšu
izvietojuma shēmu (skat.10.attēlu).
(66) Konkrēti publiskās infrastruktūras risinājumi nosakāmi katras konkrētās
pašvaldības ietvaros, detalizētāk plānojot nepieciešamo investīciju apjomu,
avotus un aktivitāšu īstenošanas laiku un secību. Nepieciešamības
gadījumos ieteicams izstrādāt vai pilnveidot saistošos noteikumus par
piekrastes zonas izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī teritorijas
attīstības plānošanas dokumentus, tai skaitā tematiskos plānojumus, t.sk.
pāri vienas pašvaldības robežām.
10. attēls. Piekrastes publiskās infrastruktūras attīstības principiālā
shēma ar piemēru aktivitāšu priekšlikumiem prioritārajā attīstāmajā vietā 3.1.2. Attīstāmo vietu saraksts un priekšlikumi īstenojamām aktivitātēm
(67) Attīstāmo vietu saraksts ietverts 2.tabulā. Uz pelēka pamata
treknrakstā izdalītas prioritārās attīstāmās vietas.
2.tabula. Attīstāmo vietu saraksts 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 32. 33. 34. 35. 36. 37. 38. 39. 40. 41. 42. 43.
44. 45. 46.
47. 48. 49. 50. 51. 52. 53.
54. 55. Skultes pagasts 56. 57. 58.
59. 60.
*Ņemot vērā apmeklētības intensitāti, visu pilsētu piekrastes uzskatāmas kā
vienlīdz attīstāmas teritorijas, publiskās infrastruktūras attīstības
vajadzības risinot pašvaldības ietvaros noteikto prioritāšu secībā.
Priekšlikumi aktivitātēm attīstāmajās vietās
(68) Priekšlikumi aktivitātēm iekļauti 1.pielikuma tabulā "Attīstāmo
vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras
attīstībai". Piekrastes plānojuma īstenošanā pašvaldības vai citas
institūcijas tās var papildināt un precizēt, ja nepieciešams, iekļaujot
papildus publiskās infrastruktūras risinājumus atbilstoši konkrētās vietas
potenciālam un vajadzībām, ņemot vērā atbilstošos ĪADT un aizsargjoslu
regulējuma nosacījumus.
(69) Attīstāmo vietu aktivitāšu īstenošanā pašvaldībām vai citiem
attīstītājiem jāievēro šādi nosacījumi:
- gadījumos, kad aktivitātes rada draudus īpaši aizsargājamiem
biotopiem un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu
pastāvēšanai, kā arī plašu smilšu platību atsegšanas risku, kas var veicināt
eolo41
procesu attīstību, jāveic detalizētāku aktivitāšu teritorijas izpēti un
alternatīvu izvērtējumu;
- jaunu attīstības vietu detalizētas plānošanas un projektēšanas vai
esošās publiskās infrastruktūras paplašināšanas gadījumā, vietas novērtēšanā
un risinājumu izvēlē vēlams piesaistīt sertificētu sugu un biotopu ekspertu,
ģeologus un izmantot visu pieejamo informāciju par vietas ģeoloģiju,
veģetāciju un apmeklētāju plūsmām;
- projektēšanā un būvniecībā jāvadās no labās prakses piemēriem un
pieredzes piekrastē, tostarp pielietojot universālā dizaina principus;
- pēc būves nodošanas ekspluatācijā jānodrošina atbilstoša
apsaimniekošana un, vēlams, arī situācijas monitorings (apmeklētāju skaita
izmaiņas, veģetācijas izmaiņas, infrastruktūras stāvoklis);
- ja nepieciešams, projekta ieceres stadijā veicami papildus
plānošanas pasākumi (piemēram, lokālplānojumu vai detālplānojumu izstrāde),
tostarp ņemot vērā krastu erozijas un plūdu riskus, infrastruktūras
risinājumiem ĪADT42 – to izveides mērķus, iespējamās ietekmes, īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas aizsardzības
plānos noteiktos u.tml. būtiskus aspektus;
- blakus apdzīvotajām vietām (pilsētām un ciemiem) saglabājamas zaļās
teritorijas (buferzonas);
- ārpus apdzīvotajām vietām plānojama piekrastes "pasīvā" attīstība,
kas izpaužas kā auto ceļu izveide līdz jau šobrīd apmeklētākajām pludmalēm,
auto stāvlaukumu izveide pie tām, velosipēdu ceļu un velomaršrutu izveide,
atkritumu savākšanas konteineru (t.sk. dalītās vākšanas konteineru)
novietošana un pārvietojamo biotualešu izvietošana, organizētu ugunskuru
vietu ierīkošana. "Pasīvās" attīstības pasākumu mērķis ir piekrastes
teritorijas minimāls labiekārtojums tajās vietās, kuras iedzīvotāji,
apmeklētāji un tūristi apmeklē jau šobrīd, neskatoties uz to, ka tajās nav
ierīkota atbilstoša infrastruktūra, jo šajos piekrastes posmos visticamāk
šāda apmeklēšana notiks arī turpmāk neskartās dabas dēļ;
- pašvaldībām konkrētās attīstāmās vietas ietvaros nosakot aktivitāšu
ieviešanas secību, prioritāri īstenojamas dabas un kultūras mantojuma
attīstībai nozīmīgas aktivitātes un aktivitātes, kas risina piekļuves
nodrošināšanu pludmalei, autonovietņu risinājumus, atkritumu savākšanu,
tualešu nodrošinājumu u.tml.;
- plānojot infrastruktūras attīstību vietējā līmenī, neparedzēt
darbības, kas varētu ietekmēt jūras kabeļu izvietošanu, atbilstoši Jūras
telpiskajā plānojumā paredzētajām kabeļu pieslēgumu vietām sauszemē.
3.1.3. Cilvēku drošības un
glābšanas nodrošināšana attīstāmajās vietās
(70) Vērtējot attīstāmo vietu sasniedzamību no glābšanas dienestu daļām vai
posteņiem sauszemē, kā nepietiekami sasniedzamas izdalītas tās
attīstāms vietas, kas atrodas vairāk kā 23 minūšu brauciena attālumā no VUGD
daļas vai posteņiem: Nida, Pape Rucavas novada Rucavas pagastā, Lūžņa
Ventspils novadā, Vaide un Kolka Dundagas novada Kolkas pagastā, Mērsrags
Mērsraga novadā un Bērzciems Engures novadā. 5 vietas (Jūrmalciems,
Miķeļtornis, Uši, Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste, Tūja) atrodas
aptuveni 25 km attālumā no VUGD posteņiem (skat. 11.attēlu) un šo vietu
sasniedzamība slikta ceļa apstākļos 23 minūtēs ir problemātiska.
(71) Balstoties uz 2015.gadā veiktā VUGD apsekojuma datiem (skat.
11.attēlu un 3.pielikumu), attīstāmajās vietās papildus ir veikts
operatīvo dienestu lokālo piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
vērtējums43,
izdalot vietas ar pietiekamu, nedaudz apgrūtinātu vai apgrūtinātu piekļuvi:
● Apgrūtināta lokālā piekļuve ir 25 vietās, kur pārvietošanās iespējas pat
ar pilnpiedziņas transportlīdzekļiem ir ierobežotas un daļā piekļuves vietu
laiva jānes vairāk kā 40 m vai lejā no stāvkrasta.
● Nedaudz apgrūtināta lokālā piekļuve, kam pārsvarā cēlonis ir operatīvo
dienestu vajadzībām neatbilstoši ceļu kvalitāte (pārsvarā kāpu zonā – ceļa
segums, sapūstās smiltis uz ceļa un traucējoši koku un krūmu zari), ir
konstatēta 13 vietām.
● Pietiekamas lokālās piekļuves iespējas ir tikai 26 vietām.
(72) Izvērtējot atpūtnieku plūsmu, prioritāri nepieciešams uzlabot
operatīvo dienestu lokālo piekļuvi (piebrauktuves) jūrai 15
attīstāmajās vietās: Papē, Šķēdē, Akmeņragā, Jūrkalnē, Užavā,
Miķeļtornī, Kolkā, Bigauņciemā, Mangaļsalā, Garciemā, Carnikavā, Lilastē,
Tūjā, Salacgrīvā un Ainažos. Uzlabojumi ir vēlami (ieteicami) 23 attīstāmo
vietu punktos: Nida, Jūrmalciems, Bernāti, Labrags, Ošvalki, Lielirbe, Uši,
Aizklāņi, Melnsils, Valgalciems, Upesgrīva, Bērzciems, Ķesterciems,
Plieņciems, Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu – Ragaciemu
(Apšuciems un Klapkalnciems), Daugavgrīva, Kalngale, Garupe, Gauja,
Saulkrasti, Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste, Piekraste no
Svētupes līdz Vitrupei (Vitrupe) (skat. 3.pielikumu).
(73) Integrēti vērtējot vietu sasniedzamību no VUGD posteņiem un lokālo
piekļuvi, kopumā nepietiekams cilvēku drošības un glābšanas
nodrošinājums ir vismaz 22 attīstāmajās vietās – Nidā, Papē, Akmeņragā,
Pāvilostā, Lūžņā, Miķeļtornī, Vaidē, Kolkā, Ušos, Valgalciemā, Mērsragā,
Bērzciemā, Kalngalē, Garciemā, Garupē, Carnikavā, Gaujā, Lilastē,
Salacgrīvas novada dienviddaļā (Lembužos) un Tūjā un Piekrastē no Svētupes
līdz Lielurgai (Vitrupē) (skat. 11.attēlu un 3.pielikumu). Šajās
attīstāmajās vietās jāveic preventīvi pasākumi, kas brīdinātu cilvēkus par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām palīdzēt un jāuzlabo operatīvo
dienestu iespējas nokļūt līdz attīstāmās vietas pludmalei/jūras krastam
savlaicīgi.
11.attēls. Attīstāmo vietu sasniedzamība no operatīvo dienestu posteņiem un
lokālo piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras vērtējums44 3.1.4. Savienojumi – publiskās infrastruktūras tīkla līnijveida elementi (74) Piekļuvi pie jūras un citām
vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtībām galvenokārt nodrošina
autoceļi (skat. 2.pielikuma 2.1.apakšnodaļu) un dzelzceļš, tāpēc
piekļuves nodrošināšanā svarīgi uzturēt autoceļu kvalitāti un attīstīt
dzelzceļa infrastruktūru.
(75) Piekrastē ir jāveicina valsts, pašvaldību un komersantu ceļu tīkla
uzturēšana un attīstība, lai nodrošinātu svarīgu savienojošo infrastruktūras
elementu kvalitāti tūrisma un rekreācijas attīstību. Taču valsts autoceļu
sakārtošanai ir pastāvīgs finansējuma trūkums, tāpēc izvērtējot finansējuma
piešķiršanu valsts autoceļu sakārtošanai, piekrastē prioritāri jāapskata
3.tabulā un 12. attēlā ietvertos autoceļu posmus, kur redzams, ka tā
ir aktuāla problēma galvenokārt Kurzemes piekrastē no Papes (Rucavas novadā)
līdz Kolkai (Dundagas novadā).
3. tabula. Finansējuma piesaistei prioritāri izvērtējamie valsts autoceļu
posmi piekrastē
12.attēls. Finansējuma piesaistei prioritāri izvērtējamo valsts autoceļu
posmu shēma45
(76) Lai nodrošinātu labākas piekļuves iespējas, nepieciešams sakārtot
valsts nozīmes (galvenos, reģionālos un vietējos) autoceļus piekrastē, šim
mērķim piesaistot papildus finansējumu (skat. 4.nodaļā 96. rindkopu).
(77) Lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei arī ārpus apdzīvotām vietām,
nepieciešams attīstīt satiksmei drošu autonovietņu tīklu pie un gar valsts,
pašvaldību un komersantu autoceļiem atbilstoši apmeklētāju plūsmām.
(78) Dzelzceļš nodrošina atpūtnieku nokļūšanu piekrastes Pierīgas
daļā, posmos Rīga–Ķemeri un Rīga–Saulkrasti. Peldsezonā labos laika
apstākļos pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tāpēc svarīgi attīstīt
dzelzceļa infrastruktūru Pierīgā, uzlabojot ritošo sastāvu un pasažieru
komforta līmeni. Savukārt Liepājai un tās tuvumā esošajām pašvaldībām ir
svarīga pasažieru satiksmes nodrošināšana dzelzceļa savienojumā Rīga –
Liepāja.
(79) Svarīgs dzelzceļa savienojums ir Rail Baltica46
dzelzceļa posms Latvijā, kas nodrošinās piekrastes sasniedzamību no
ārvalstīm un kura ietvaros realizējot plānus par reģionālo satiksmi
(stacijas Skultē, Tūjā, Salacgrīvā), palielināsies arī piekrastes Vidzemes
daļas apmeklējums.
(80) Dzelzceļa tīkla attīstība un velonovietņu, informācijas un velonomas
punktu ierīkošana dzelzceļa stacijās veicinātu velotransporta izmantošanu
piekrastē un mazinātu nepieciešamību izmantot personīgu autotransportu.
(81) Savukārt piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras
tīklu (skat. 2.pielikuma 2.3.apakšnodaļu) nepieciešams attīstīt, gan
izbūvējot jaunu infrastruktūru, gan veicot maršrutu marķēšanu un ar to
saistītās infrastruktūras izbūvi, kā arī veidojot savstarpēji saistītus
starptautiskos, reģionālos un vietējos velomaršrutus un gājēju ceļus.
(82) Integrēts velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls piekrastē
veicinās piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma objektu
savstarpējo sasaisti, piekrastes sasaisti ar iekšzemi un kaimiņvalstu
Igaunijas un Lietuvas velotīkliem, kā arī iekļaušanos starptautiskajos velo
un kājamgājēju maršrutos.
(83) Galvenais piekrastē attīstāmais veloinfrastruktūras tīkla elements ir
starptautiskais velomaršruts Eirovelo 13, kas vietām pārklājas ar Eirovelo
10 maršrutu. Galvenais kājāmgājēju maršruts ir E9 (skat. 13.attēlu un
2.pielikuma 2.3.apakšnodaļu).
13.attēls. Eirovelo 13 velomaršruts, tā prioritārie posmi un sasaiste ar
Eirovelo 10 velomaršrutu un E9 kājāmgājēju maršrutu47
3.2. Labas pārvaldības attīstība
piekrastē
(84) Lai līdzsvarotu dabas aizsardzības un ekonomiskās intereses un
pilnvērtīgi attīstītu piekrastes publisko infrastruktūru, kā arī
veicinātu sabiedrības interešu iekļaušanu plānošanas un īstenošanas
procesos, nepieciešams uzlabot pārvaldības praksi (formālo un neformālo
sadarbību).
(85) Labas pārvaldības pamatā ir augšupējā jeb "bottom-up" pieeja,
kurā liela nozīme ir sabiedrības vēlmēm un piekrastes pašvaldību, kā arī
valsts institūciju ieinteresētībai to īstenot. Lai uzlabotu piekrastes
pārvaldību, svarīgi apzināt un respektēt dažādu sabiedrības grupu intereses
un attīstīt konstruktīvu dialogu, lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesu,
izmantojot visdažādākos sadarbības veidus un formas: piemēram, aptaujas,
sanāksmes, forumus, kampaņas, konkursus, tematisko plānojumu izstrādi u.c.
Svarīga loma sabiedrības līdzdalības organizēšanā ir vietējām rīcības
grupām, nevalstiskām organizācijām, atbalstam šo organizāciju
darbībai, kā arī plašsaziņas un citiem saziņas līdzekļiem.
(86) Lai uzlabotu pārvaldību piekrastē nepieciešams:
1. nodrošināt iespējas vietējām kopienām, uzņēmējiem un nevalstiskajām
organizācijām iesaistīties vietējā līmeņa pārvaldē un vietējas publiskās
infrastruktūras un tūrisma pakalpojumu attīstības jautājumu risināšanā,
attīstot dažādus publiskās–privātās partnerības projektus un iesaistoties
pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;
2. atbalstīt vietējo rīcības grupu izstrādāto sabiedrības virzītas
vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu, kurās iekļautas vietēja
līmeņa būtiskākās vajadzības, un organizēt piekrastē esošo vietējo rīcības
grupu pieredzes apmaiņas pasākumus;
3. aktivizēt pašvaldību sadarbību kopīgu tūrisma produktu izveidē un
mārketinga pasākumu īstenošanā, veidojot teritoriāli vienotus unikālus,
nesezonas, nišas u.tml. tūrisma produktu piedāvājumus;
4. turpināt sadarbību piekrastes pašvaldību starpā Latvijas
Piekrastes pašvaldību apvienības ietvaros;
5. turpināt sadarbību Piekrastes sadarbības un koordinācijas
grupas ietvaros, kas ir galvenais piekrastes attīstību
koordinējošais instruments nacionālā līmenī;
6. attīstīt pārrobežu sadarbību, lai nodrošinātu starptautisku
tūrisma piedāvājumu veidošanu un Baltijas kopējā piedāvājuma pievilcības
paaugstināšanu, izmantojot daudzveidīgus ar piekrastes dabas un kultūras
mantojuma izmantošanu tematiski saistītus piedāvājumus;
7. palielināt plānošanas reģionu lomu piekrastes pārvaldībā,
nodrošinot to iesaisti piekrastes attīstībai nozīmīgu risinājumu veidošanā
un reģionālas, nacionālas un starptautiskas nozīmes projektu sagatavošanā un
īstenošanā;
8. rast finansējumu valsts budžeta ietvaros ar
Zemes pārvaldības likumu pašvaldību valdījumā nodotās jūras
piekrastes joslas pārvaldībai, t.sk. šajā likumā noteiktajām pašvaldībām
veicamajām darbībām: veikt valdījumā nodoto jūras piekrastes ūdeņu un jūras
piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu un to sanitārās tīrības
nodrošināšanu, nodrošināt glābšanas dienestu darbību vietējās pašvaldības
apsaimniekotajās peldvietās, kur tas ir nepieciešams;
9. pilnveidot vai aktualizēt plānošana reģionu, pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un valsts institūciju
vadības dokumentus, ņemot vērā piekrastes plānojumā noteikto. Lai
sabalansētu attīstības un dabas aizsardzības intereses, nepieciešama ĪADT
dabas aizsardzības plānošanas sistēmas pilnveidošana un tās sasaiste ar
vietēja līmeņa teritorijas attīstības plānošanu. Viens no risinājumiem –
vietēja līmeņa tematisko plānojumu izstrāde, kas var palīdzēt noskaidrot
būtiskākās vajadzības un piemērotākos risinājumus vietējā līmenī publiskās
infrastruktūras attīstīšanai;
10. pilnveidot nozaru politikas, iekļaujot citu nozaru
politiku dokumentos piekrastes plānojuma stratēģiskos mērķus un publiskās
infrastruktūras tīkla attīstības galvenos uzdevumus, lai veicinātu integrētu
piekrastes pārvaldību;
11. pilnveidot normatīvos aktus, lai samazinātu
piekrastes infrastruktūras izbūvei nepieciešamo laiku un paātrinātu ietekmes
uz vidi novērtējuma procedūru, jo pašvaldību un uzņēmēju pārstāvji ir
aicinājuši veikt aizsargjoslu pārvaldību un ietekmes uz vidi novērtējumu
regulējošo normatīvo aktu pilnveidi.
(87) Labas pārvaldības ieviešana un konkrēti uzdevumi pārvaldības pilnveidei
iekļauti 4.1.apakšnodaļā 4.tabulā.
4. Plānojuma īstenošana un tā
ietekmes izvērtēšana
4.1. Plānojuma īstenošana
(88) Lai sasniegtu Piekrastes plānojuma stratēģiskos mērķus, nepieciešama
visu piekrastes pārvaldībā iesaistīto institūciju – ministriju un to
padotības iestāžu, pašvaldību, vietējo rīcības grupu, uzņēmēju un
nevalstisko organizāciju aktīva sadarbība.
(89) Visām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām ir aktīvi
jāveicina publiskās infrastruktūras tīkla attīstība un jāpilnveido
pārvaldības prakse, ņemot vērā plānojumā noteiktos uzdevumu izpildes
termiņus (skat.4.tabulu) un aktīvi sadarbojoties un iesaistot vietējās
kopienas, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas.
(90) Pašvaldības īsteno plānojumā noteiktos risinājumus saskaņā ar
normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību autonomajām un deleģētajām
funkcijām, kā arī atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldības teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem, pieejamā finansējuma ietvaros.
Pašvaldības un citas organizācijas iniciatīvas, kas noteiktas Piekrastes
plānojuma izstrādes laikā un apkopotas 5.tabulā, kā arī aktivitātes
attīstāmo vietu līmenī (skat. 1.pielikumu), īsteno brīvprātīgi. 5.tabulā
norādītajām vadošajām institūcijām ir vadošā loma iniciatīvu īstenošanā un
iesaistītajām institūcijām jāsadarbojas ar vadošajām institūcijām, lai
panāktu iecerēto rezultātu.
(91) Publiskās infrastruktūras tīkla un daudzveidīga tūrisma pakalpojumu
klāsta veidošanai priekšnoteikums ir sadarbība starp tuvējām pašvaldībām gan
piekrastes, gan iekšzemes teritorijās (skat. 9.attēlu), lai efektīvāk
izmantotu nozīmīgus dabas un kultūras mantojuma objektus plašāka tūrisma
piedāvājuma un starptautiskās atpazīstamības veidošanai.
(92) Attīstāmajās vietas pašvaldībām jānosaka prioritārās aktivitātes un
jāīsteno tās katrā attīstāmajā vietā sadarbībā ar valsts institūcijām,
vietējām rīcības grupām, nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru.
Aktivitāšu plānošanai izmantojamas arī 25 prioritāri attīstāmajām vietām
sagatavotās publiskās infrastruktūras attīstības vadlīnijas, kas ietver arī
ieteikto aktivitāšu izvietojuma kartoshēmu (skat. 10.attēlu un vadlīnijas48).
4. tabula. Uzdevumi publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai
un pārvaldības pilnveidošanai
Nr. p.k. Iesaistītās
institūcijas Izpildes termiņš Iespējamie
finansējuma avoti 1. Stratēģiskais
mērķis: Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas
līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses 1. Uzdevumi vietu
attīstībai 1.1.2. 2. Uzdevumi
savienojumu attīstībai 2.1. Uzdevumi
autoceļu tīklā 2.2. Uzdevumi
dzelzceļa tīkla attīstībai
2.2.1.
2.2.2. 2.3. Uzdevumi
piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkla attīstībai 2. Stratēģiskais
mērķis: Laba pārvaldība piekrastē 3. Uzdevumi
pārvaldības pilnveidošanai 3.2. 3.3. LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma) 3.4.
Nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un novērtēt jūras
krasta erozijas procesu intensitāti 3.5.
Veikt apmeklētāju plūsmu un to ietekmes uz vidi novērtējumu reizi
piecos gados atbilstoši 2015.gada metodikai49 2030.gads 3.6.
Veikt Piekrastes publiskās infrastruktūras stāvokļa (kvalitātes) un
pietiekamības (kapacitātes) novērtēšanu atbilstoši 2015.gada
metodikai50 2030.gads * Uzdevumu izpildei
papildus valsts budžeta finansējuma apmērs indikatīvi nav nosakāms, jo
atkarīgs no ilgtermiņā mainīgiem faktoriem (t.sk. no dažādu ārvalstu finanšu
palīdzības līdzekļu piesaistes iespējām). Līdz ar to uzdevumu
īstenošanai nepieciešamais finansējuma apmērs nosakāms Piekrastes plānojuma
īstenošanas laikā un nepieciešamais papildus valsts budžeta finansējums
piesaistāms normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot valsts budžeta
finansiālās iespējas, papildus valsts budžets tiktu piesaistīts, lai segtu
izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no citiem finansējuma avotiem, t.sk.
ESI fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem.
5. tabula. Brīvprātīgās iniciatīvas publiskās infrastruktūras
tīkla attīstībai un pārvaldības pilnveidošanai Iesaistītās
institūcijas Izpildes termiņš Iespējamie
finansējuma avoti 1. Stratēģiskais
mērķis: Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas
līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses 1. Brīvprātīgās
iniciatīvas vietu attīstībai 1.1. Brīvprātīgās
iniciatīvas attīstāmo vietu, apdzīvoto vietu un peldvietu attīstībai 1.1.1.
peldvietām 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. Pludmalē izvietot informatīvās
norādes, ar informāciju par tuvākajām apdzīvotajām vietām un tūrisma
objektiem Pie valsts autoceļiem izvietot
informatīvas norāžu zīmes par pludmalēm, apskates objektiem un
pakalpojumiem 1.2. Brīvprātīgās
iniciatīvas ostu un lidostu tīkla attīstībai 1.2.5. Atjaunot, uzlabot un uzturēt bākas,
ugunszīmes un Ventspils loču torni kā drošas navigācijas
infrastruktūru un/vai tūrisma objektus Atjaunotas un uzlabotas bākas un loču
tornis Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas
brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Pašvaldības, SM, VAS "Latvijas Jūras
administrācija" 2030.gads 1.2.6. Pasažieru kuģu pārvadājumiem un
kruīza tūrismam nepieciešamās ostu infrastruktūras un pakalpojumu
attīstība Pilnveidota infrastruktūra un
pakalpojumi vismaz vienā lielajā ostā Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils
brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde SM 2030.gads 1.3. Brīvprātīgās
iniciatīvas infrastruktūras attīstībai ĪADT 1.3.3. 2. Brīvprātīgās
iniciatīvas savienojumu attīstībai 2.1. Brīvprātīgās
iniciatīvas autoceļu tīklā 2.2. Brīvprātīgās
iniciatīvas dzelzceļa tīkla attīstībai
2.2.1.
2.2.2. 2.3. Brīvprātīgās
iniciatīvas piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras
tīkla attīstībai Izstrādājot jaunus vai aktualizējot
esošos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, iekļaut tajos
precizēto Eirovelo 13 maršrutu, parādot tā sasaisti ar
reģionālajiem un vietējiem velomaršrutiem (kur iespējams) Izstrādāt kombinētus aktīvās atpūtas
maršrutus, kas ietver gājēju, velotransporta, laivošanas u.c.
iespējas Īstenot kopīgus mārketinga pasākumus
Eirovelo 13 popularizēšanai (aplikācijas, bukleti, izstādes,
konferences u.c.) Attīstīt un popularizēt Eiropas
kājāmgājēju maršrutu E9 (European long distance path E9)
un sasaistīt to ar vietējo gājēju celiņiem 2. Stratēģiskais
mērķis: Laba pārvaldība piekrastē 3. Brīvprātīgās
iniciatīvas pārvaldības pilnveidošanai 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. 3.5. 3.6. * Brīvprātīgo
iniciatīvu īstenošanai papildus valsts budžeta finansējuma apmērs indikatīvi
nav nosakāms, jo atkarīgs no ilgtermiņā mainīgiem faktoriem (t.sk. no dažādu
ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piesaistes iespējām). Līdz ar to
uzdevumu īstenošanai nepieciešamais finansējuma apmērs nosakāms Piekrastes
plānojuma īstenošanas laikā un nepieciešamais papildus valsts budžeta
finansējums piesaistāms normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot
valsts budžeta finansiālās iespējas, papildus valsts budžets tiktu
piesaistīts, lai segtu izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no citiem
finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības
instrumentiem.
Finansējuma piesaiste
(93) Piekrastes plānojuma īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt
atbilstošu finansējumu, piesaistot kā publisko tā privāto finansējumu.
(94) Pilnvērtīgai un kompleksai publiskās infrastruktūras attīstībai
attīstāmajās vietās, kopumā nepieciešams piesaistīt līdz 132,39 milj.
EUR (indikatīvās izmaksas katrai attīstāmajai vietai skat. 1.pielikumā).
Šie ieguldījumi veicinās kopējās tūrisma plūsmas palielināšanos un
nepieciešamo pakalpojumu attīstību visā Latvijas piekrastē, vienlaikus
izlīdzinot tūrisma slodzi atbilstoši sabiedrības pieprasījumam, vides
stāvoklim un pašvaldību attīstības interesēm. No vienas puses tiks sekmēta
tūristu piesaiste vietām, kas ir attālinātas no republikas pilsētām, no
otras puses plānotie ieguldījumi intensīvi apmeklētās piekrastes daļās
republikas pilsētās un to tuvumā veicinās negatīvo ietekmju samazināšanu uz
vidi. Līdz ar to tiks īstenots Latvija 2030 uzstādījums par ekonomiskās
darbības sabalansēšanu ar vides aizsardzības interesēm Baltijas jūras
piekrastē. Piekrastes plānojuma īstenošana pozitīvi ietekmēs arī piekrastes
pašvaldībām tuvējās pašvaldības: palielinoties kopējai tūrisma plūsmai
piekrastes virzienā, tajās pieaugs pieprasījums pēc dažādiem pakalpojumiem
un palielināsies arī šo pašvaldību motivācija attīstīt savai pašvaldībai
raksturīgus tūrisma produktus, lai papildinātu un dažādotu piekrastes
piedāvājumu. Savukārt daudzveidīgi tūrisma piedāvājumi pāri pašvaldību
robežām būs konkurētspējīgāki arī starptautiskā mērogā. Tādējādi piekrastes
plānojuma īstenošanai būs pozitīva ietekme arī ārpus piekrastes pašvaldībām.
Kopumā nepieciešamo ieguldījumu atdeve ekonomiskajā un sociālajā jomā
ilgtermiņā pārsniedz ieguldījumu apjomu:
1. Ekonomiskie ieguvumi saistāmi ar tūrisma un atpūtas nozares
tiešajiem ienākumiem uzņēmējiem, valsts budžeta papildināšanu ar uzņēmēju
nodokļiem, pašvaldību budžetu pieaugumu nekustamā īpašuma nodokļu
palielināšanās dēļ, pieaugot īpašumu vērtībai, kā arī slodzes samazināšanu
uz valsts un pašvaldību sociālajiem budžetiem. Plānotās 132,39 milj. EUR
investīcijas attīstāmajās vietās veicinās apmeklētāju skaita pieaugumu par
9,5%51.
Atbilstoši pašreizējai tūrisma plūsmai kopējie izdevumi atpūtai pie jūras
vērtēti aptuveni 256–276 milj. EUR katru gadu. Līdz ar to pēc plānojuma
īstenošanas vietējā ekonomikā papildus varētu tikt iepludināti 24,4 –25,7
milj. EUR katru gadu52.
Savukārt plānojuma īstenošanas laikā papildus ienākumi vērtējami
proporcionāli piesaistītajiem apmeklētājiem.
2. Sociālie ieguvumi raksturojami kā atvieglota piekļuve pie
labiekārtotām rekreācijas teritorijām piekrastē, nodrošinot konkrētai vietai
un tās pieprasījumam atbilstošu infrastruktūru. Labvēlīga dzīves vide un
publiskās infrastruktūras sniegtās iespējas veidot uzņēmējdarbību vai
strādāt piekrastē var mazināt darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju un
teritoriju iztukšošanos.
3. Ilgtermiņā paredzami ieguvumi no dabas un kultūras mantojuma
saglabāšanas un saudzīgas izmantošanas, mazinot kāpu un piekrastes mežu
izbradāšanu un izbraukāšanu, kas uzlabos biotopu stāvokli, kā arī veicinās
pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām, mazinot jūras krasta un upju
ieteku noskalošanos un šo klimata pārmaiņu seku radītos zaudējumus.
(95) Savukārt, lai uzlabotu attīstāmo vietu savienojumus ar iekšzemi un savā
starpā, nepieciešami ieguldījumi nacionālas nozīmes (autoceļu, dzelzceļu
un velo) infrastruktūras attīstībā. Institūcijām sadarbojoties,
publiskās infrastruktūras tīkla savienojumu attīstībai līdz 2030. gadam
nepieciešams piesaistīt 96.–98.rindkopā norādīto finansējumu.
(96) Lai nodrošinātu kvalitatīvus autoceļu savienojumus gan attīstāmo vietu
starpā, gan savienojumos ar iekšzemi, no valsts budžeta, normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā, indikatīvi nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu
56 152 278 euro apmērā un pašlaik šim mērķim paredzēti 15 840 000 euro no
ESI fondiem un valsts budžeta.
(97) Lai nodrošinātu veloinfrastruktūras tīkla savienojumu attīstību,
nepieciešams marķēt Eirovelo 13 maršruta visas piekrastes garumā un, kur tas
nepieciešams, izbūvēt veloceļu. Pašvaldībām, valsts un nevalstiskajām
institūcijām kopīgi sadarbojoties, nepieciešams piesaistīt 46 534 000 euro
no ārvalstu finanšu palīdzības resursiem, pašvaldību un valsts
budžeta. Eirovelo 13 maršruta marķēšanu un veloceļa infrastruktūras izbūvi
var iekļaut valsts autoceļu pārbūves projektos no valsts budžeta līdzekļiem,
ja konkrētais velomaršuta posms atbilst satiksmes drošības standartiem, ir
iekļauts pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos un tam ir
pieejams finansējums.
(98) Kopā valsts autoceļu sakārtošanai un Eirovelo 13 velomaršruta
attīstībai piekrastē nepieciešami 118 526 278 euro, t.sk. no valsts budžeta
nepieciešams piesaistīt vismaz 56 152 278 euro. Nepieciešamā papildus
valsts budžeta finansējuma apmērs autoceļu savienojumu, visu attīstāmo
vietas sasniedzamības uzlabošanai, kā arī Eirovelo 13 maršruta attīstībai
ir noteikts indikatīvi un ir precizējams Piekrastes plānošanas īstenošanas
laikā, izstrādājot detālākus satiksmes, tai skaitā veloinfrastruktūras
projektus. Papildus valsts budžeta finansējums, lai segtu izdevumus, kurus
nav iespējams finansēt no citiem finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un
citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem, tiks piesaistīts
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot valsts budžeta finansiālās
iespējas.
(99) Nozīmīgākie finanšu avoti ir:
● Valsts budžets;
● Pašvaldību budžeti;
● Eiropas strukturālie un investīciju fondi, t.sk. 2014.–2020.gada
plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
specifiskais atbalsta mērķis 5.5.1. "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt
nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos
pakalpojumus", kā arī citi specifiskie atbalsta mērķi, piemēram, 3.3.1.
"Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus
uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās
noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz
vietējo uzņēmēju vajadzībām", 5.4.1. "Saglabāt un atjaunot bioloģisko
daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas", 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija,
reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām
attīstības programmām", kā arī līdzīgs atbalsts nākamajos plānošanas
periodos;
● Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības
Fonda lauku attīstībai finansējums 2014.–2020.gada periodā pasākuma
"Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" ietvaros
vietējām rīcības grupām nodrošinās nelielu publiskās infrastruktūras
attīstības projektu īstenošanu atbilstoši vietējo rīcības grupu stratēģijās
noteiktajām prioritātēm; Piekrastes plānojumā ietvertajiem infrastruktūras
objektiem EJZF un ELFLA atbalsts SVVA ietvaros iespējams, balstoties uz
bottom-up pieeju un atbilstoši konkrētās vietējās rīcības grupas
sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijā noteiktajām
vajadzībām un izvēlētajām rīcībām;
● Eiropas teritoriālās sadarbības programmas (t.sk. Latvijas – Lietuvas
pārrobežu sadarbības programma; Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības
programma; Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma; INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma), kas
paredz atbalstu nelielas infrastruktūras un jaunu pakalpojumu attīstīšanai,
mārketinga aktivitātēm tūrisma produktiem, kas ietver piekrastes vienoto
dabas un kultūras mantojumu;
● Latvijas vides aizsardzības fonda un LIFE programmas finansējums, kas var
nodrošināt ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām saistītu jautājumu
risināšanu, t.sk. pētījumu finansēšanu un videi draudzīgas infrastruktūras
demonstrācijas projektu izveidi.
4.2. Turpmākie pētījumi un projekti
(100) Piekrastes plānojums ir vērsts uz publiskās infrastruktūras
attīstību, tomēr integrētai piekrastes attīstībai nepieciešams veikt
turpmākus pasākumus. Lai veicinātu piekrastes attīstības stratēģiskā
virsmērķa, stratēģisko mērķu un rīcību virzienu sasniegšanu, kā arī
attīstības priekšnoteikumu īstenošanu, nepieciešams:
1. veikt vietējā un piekrastei specifiskā nemateriālā kultūras mantojuma
izpēti un izstrādāt nemateriālā mantojuma saglabāšanas vadlīnijas;
2. izstrādāt nacionālā, reģionālā un/vai vietējā līmeņa ainavu tematiskos
plānojumus;
3. popularizēt piekrastes dabas
un kultūras mantojuma izmantošanu, izmantojot digitālos resursus un
interaktīvos risinājumus;
4. veikt inovatīvus pētījumus un pilotprojektus (enerģētikas u.c. jomās);
5. veikt piekrastes apdzīvojuma struktūras attīstības tendenču un sociālās
infrastruktūras attīstības vajadzību izpēti un sagatavot priekšlikumus
risinājumiem53;
6. veikt ekosistēmu pakalpojumu un produktu pētījumus piekrastē;
7. veikt garkrasta sanešu plūsmas modelēšanu, ja pieejami nepieciešamie
finanšu līdzekļi;
8. veikt pētījumus un īstenot projektus vietējo ekonomisko aktivitāšu
(atbalsts zināšanu ietilpīgu uzņēmumu veidošanai, jaunāko tehnoloģiju
(tostarp biotehnoloģiju) izmantošanai, akvakultūru attīstībai sauszemē,
izmantojot jūras ūdeni, attālinātā darba iespēju nodrošināšanai u.tml.)
dažādošanai;
9. Novērtēt operatīvo dienestu (VUGD un NMPD) un Nacionālo bruņoto spēku
transporta piekļuves iespējas attīstāmo vietu pludmalēm.
4.3. Plānojuma ietekmes izvērtēšana un aktualizācijas process, iesaistīto
institūciju kompetences
(101) Par Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanu un aktualizācijas gaitu
VARAM informē Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupu. Šī grupa
nodrošina Piekrastes plānojuma īstenošanas kontroli un regulāru uzraudzību,
tiekoties vismaz reizi gadā.
(102) Piekrastes plānojuma darbības laikā tiek sagatavoti vidējā termiņa
starpziņojumi (2020. un 2025.gadā). Šajos informatīvajos ziņojumos ietver:
- informāciju par indikatoru vērtībām (skat. 4.4.apakšnodaļu) un
vērtējumu par piekrastes attīstības tendencēm;
- pārskatu par aktivitātēm un ieguldījumiem Piekrastes stratēģisko
mērķu sasniegšanā;
- priekšlikumus attīstāmo vietu pārskata aktualizācijai vai
papildinājumiem (ja nepieciešams) un priekšlikumus nākamā plānojuma
izstrādei.
(103) Par Piekrastes plānojuma īstenošanas ziņojumu sagatavošanu atbild
VARAM. Vidēja termiņa starpziņojumos un gala ziņojumā ņem vērā Latvijas
ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un vidēja termiņa nozaru
politiku īstenošanas informatīvos ziņojumus.
4.4. Plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori
(104) Lai identificētu Piekrastes plānojuma stratēģiskā virsmērķa un
stratēģisko mērķu izpildes progresu, ir izvēlēti stratēģiskie indikatori,
kas uzskatāmi parāda piekrastes ekonomiskās aktivitātes pieaugumu,
uzlabojumus infrastruktūrā un labas pārvaldības risinājumu īstenošanu.
Stratēģiskie indikatori un to sasaiste ar plānojuma rīcību virzieniem ir
atspoguļoti 6.tabulā.
(105) Papildus indikatoru kopas, kuras uzskatāmas par pamatu
iespējami integrētas piekrastes telpiskās attīstības un Piekrastes plānojuma
netiešās ietekmes izvērtēšanai, ir uzskaitītas 7.tabulā.
6.tabula. Piekrastes plānojuma stratēģiskie indikatori un to sasaiste ar
plānojuma rīcību virzieniem
Nr.
Stratēģiskais indikators
Esošā situācija
Bāzes rādītājs
Vidējā termiņā (2020)
Ilgtermiņā (2030)
Sasaiste ar rīcību virzieniem (R.1.1.; R.1.2.; R.1.3.,
R.2.1., R.2.2., R2.3.)54
Izšķirtspēja laikā
Izšķirtspēja telpā
gads
Datu avots
1.
Iedzīvotāju skaits
2015
PMLP
Atbilstoši VRAA pārskata "Reģionu attīstība Latvijā" aktuālajai
informācijai
stabilizējas
nesamazi-nās
R.1.2.
Katra gada sākumā
Piekrastes pagasti un pilsētas
2.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi EUR /1 iedzīvotāju
2014
CSP
>
(palielinās)
>
(palielinās)
R.1.2.
Katra gada sākumā
Piekrastes pašvaldības
3.
Pludmales
apmeklētāju/tūristu skaita pieaugums
2015
VARAM
Pētījuma rezultāti
>
(palielinās)
>
(palielinās)
R.1.1.
Pētījums reizi 5 gados
Piekraste
4.
Zilā karoga peldvietas/ Zilā karoga jahtu ostas, skaits
2015.
VIF, pašvaldības
11/3
>11/3
>11/3
R.1.3.
Katra gada sākumā
Piekraste kopumā
5.
Attīstāmo vietu skaits, kurās ieviests vismaz viens Piekrastes
plānojuma 1. pielikuma tabulā iekļautais attīstāmo vietu attīstības
priekšlikums
2015
Pašvaldības
0
25
60
(visās attīstāmajās vietās)
R.1.1.
Apkopojums reizi 5 gados
Pašvaldības, piekraste
6.
Pašvaldību skaits, kurās ir izstrādāti vietējie piekrastes
tematiskie plānojumi
2015
Pašvaldības, TAPIS dati
1
4
7
R.2.2.
Katra gada sākumā
Pašvaldības, piekraste
7.
Pašvaldību sadarbības projektu skaits tūrisma piedāvājumu
veidošanā piekrastē
2015
Pašvaldības
0
4
6
R.2.1.
Apkopojums reizi 5 gados
Piekraste
7. tabula. Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori, to bāzes
vērtības un mērķi
Nr.
Indikators
Esošā situācija
Bāzes rādītājs
Vidējā termiņā (2020)
Ilgtermiņā (2030)
Piezīmes
Izšķirtspēja laikā
Izšķirtspēja telpā
Gads
Datu avots
Piekrastes sociālekonomiskā attīstība
1.
Bezdarba līmenis (%)
2014
NVD
Atbilstoši VRAA pārskata "Reģionu attīstība Latvijā" aktuālajai
informācijai
<
(samazinās)
<
(samazinās)
Pašvaldību griezumā
Janvārī un jūlijā katru gadu
Piekrastes pašvaldības
2.
Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000
iedzīvotājiem
2014
CSP
>
(palielinās)
>
(palielinās)
Pašvaldību griezumā
Katra gada sākumā
Piekrastes pašvaldības
3.
Nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā (īpatsvars, %)
2014
Valsts kase
>
(palielinās)
>
(palielinās)
Pašvaldību griezumā
Katra gada sākumā
Piekrastes pašvaldības
4.
Novada/pilsētas vieta teritoriju attīstības rangā
2014
VRAA
>
(palielinās)
>
(palielinās)
Pašvaldību griezumā
Katra gada sākumā
Piekrastes pašvaldības
Ekonomiskās aktivitātes
5.
Naktsmītņu/gultasvietu skaits
2015
CSP
Pētījuma rezultāti
>
(palielinās)
>
(palielinās)
Pašvaldību griezumā. Bāzes rādītājs – CSP dati, Piekrastes plānojuma
izstrādes laikā veiktā pētījuma "Piekrastes apmeklētības un
antropogēnās slodzes dati.
Katra gada sākumā
Piekrastes pašvaldības
>
(palielinās)
>
(palielinās)
>
(palielinās)
>
(palielinās)
>
(palielinās)
>
(palielinās)
Vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtību saglabāšana,
nodrošinot atbilstošu vides kvalitāti
33, t.sk. kvalitāte 2015.gadā:
izcila – 24 peldvietas;
laba – 7 peldvietas;
2015. gadā netika
noteikta – 2 peldvietas
>33,
kvalitāte uzlabojas vai ir stabila
>33,
kvalitāte uzlabojas, palielinās peldvietu skaits, kuru ūdens
kvalitātes vērtējums ir "izcila"
(106) Dati tiek uzkrāti Piekrastes plānojuma izstrādes laikā sagatavotajā
Piekrastes ģeotelpisko datu bāzē63,
tos atjaunojot ne retāk kā reizi 5 gados. Par Piekrastes ģeotelpisko datu
bāzes turpmākas uzturēšanas, izmantošanas un datu atjaunošanas kārtību
Piekrastes plānojuma īstenošanas laikā atbild VARAM. VARAM Piekrastes
plānojuma ietekmes izvērtēšanai izmanto publiski pieejamās datu kopas un
nodrošina atsevišķu 6. un 7. tabulā norādīto datu ieguvi. VARAM nodrošina
tās radīto Piekrastes ģeotelpisko datu bāzes datu pieejamību tiešsaistē.
4.5. Piekrastes publiskās
infrastruktūras, apmeklētāju un to radītās ietekmes
(107) Papildus 4. tabulā iekļautajam 3.5.uzdevumam novērtēt apmeklētāju
plūsmas un antropogēnās slodzes uz vidi, attīstāmajās vietās, pirms vietas
labiekārtošanas uzsākšanas un ekspluatācijas laikā ieteicams veikt sākotnēju
(1.pakāpes) monitoringu atbilstoši Antropogēnas slodzes uz piekrastes
veģetāciju novērtēšanas metodikai attīstāmo vietu detalizācijas līmenim64.
Papildus vērtīgs informācijas avots ir Bioloģiskās daudzveidības monitoringa
programmā iekļautais Jūras un piekrastes biotopu monitorings65.
(108) 4. tabulas 3.5. un 3.6.uzdevumu izpildei nepieciešamie ietvertie lauka
darbi atbilstoši metodikai veicami vienas veģetācijas sezonas laikā,
pieļaujama divu nedēļu nobīde. Antropogēnās slodzes novērtēšanas monitoringu
ieteicams veikt pēc aktīvas tūrisma sezonas beigām septembrī, oktobra
sākumā, kad novērtējama visas sezonas antropogēnās slodzes kumulatīvā
ietekme.
4.6. Mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings
(109) Jūras krasta mūsdienu ģeoloģisko procesu ilglaicīga, regulāra
monitoringa dati ļauj izprast piekrastes attīstības tendences, kontrolēt
krasta erozijas procesus paaugstināta riska vietās, savlaicīgi identificēt
jaunas paaugstināta riska vietas. Jūras krasta riska zonu monitorings ir
iekļauts Vides monitoringa programmas 2015.–2020. gadam sadaļā "Zemes
monitoringa programma"66.
Taču Jūras krasta procesu novērojumi ir pārtraukti 2008.gadā finanšu resursu
trūkuma dēļ. Savukārt Piekrastes plānojuma ieviešanas rezultātu objektīvai
izvērtēšanai un piekrastes attīstības turpmākai plānošanai, ir nepieciešama
regulāra informācija par jūras krastu ģeoloģisko procesu dinamiku, tādēļ
4.tabulā iekļauts 3.4.uzdevums. Vēlams uzsākt arī garkrasta sanešu plūsmas
monitoringu un datormodelēšanas izmantošanu datu apstrādē un prognožu
izstrādē. 1 Likums "Par
pašvaldībām" (stājies spēkā 09.06.1994.)
2 Vides aizsardzības
likums (stājies spēkā 29.11.2006.)
3 Likums "Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām" (stājies spēkā 07.04.1993.)
4 Teritorijas attīstības
plānošanas likums (stājies spēkā 01.12.2011.)
5 Likums "Par kultūras
pieminekļu aizsardzību" (stājies spēkā 11.03.1992.)
6 definīcija tulkota no
ANO tīmekļa vietnes sadaļas "Governance", kas pieejama:
http://www.un.org/en/globalissues/governance/
7 Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, pieejama:
http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf
8 Piekrastes telpiskās
attīstības pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam (apstiprinātas MK 2011.gada
20.aprīlī)
9 Teritorijas attīstības
plānošanas likums (stājies spēkā 01.12.2011.)
10 Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.),
pieejama:
http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf
11 šī tīkla elementu
apskats ietverts Piekrastes plānojuma 3.1. apakšnodaļā
12 Eiropas Komisijas
tīmekļa vietne "Piekrastes un jūras tūrisms", pieejama:
http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/coastal_tourism/index_lv.htm
13 Norvēģijas finanšu
instrumenta 2009–2014.gada programmas LV07 projekta
Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 4. aktivitātes darba materiāli pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
un
http://www.grupa93.lv/piekraste/darba-materiali
14 darba materiāli
pieejami VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
15 Piekrastes plānojuma
telpiskās analīzes rīks pieejams VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=21641
16 Datu avots: Nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, 2014.gads
17 Datu avots: Dabas
datu pārvaldības sistēma "Ozols", pieejama:
http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/
18 Detalizēta faktoru
analīze iekļauta Piekrastes plānojuma 4.pielikumā
19 Datu avots: Dabas
datu pārvaldības sistēma "Ozols", VKPAI sniegtie dati, 2015.gads 20 atbilstoši Nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem
21 atbilstoši plānojuma
izstrādei izmantotajiem 2014. gada Ortofotokartes mērogā 1:10 000 © LĢIA
datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmas datiem
22 PLMP dati
"Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2015. (.pdf formāts)",
pieejami: http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html
23 platībā iekļauta molu
ietvertā ostas akvatorija
24 PMLP dati
"Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2015. (.pdf formāts)",
2015.gads, http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html
25 2.darba materiāls "2.
Pārskats par piekrastes teritorijas sociāli ekonomiskās situāciju
pašvaldību griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
26 vidēji ES (neskaitot
Grieķiju un Īriju) 2012.gadā 44,5% no visām pieejamajām gultasvietām
atradās piekrastē (sīkāka informācija pieejama 4.darba materiālā "4.
Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību
griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027)
27 4.darba materiāla "4.
Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību
griezumā" dati, pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
28 Datu avots: SIA
"Nocticus" 2015.gadā veiktā piekrastes apmeklētības izvērtējums 29 5. darba materiāls
"5. Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams
VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
30 4. darba materiāls
"4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums
pašvaldību griezumā", pieejams VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
31 atbilstoši VARAM
2015. gada janvārī apkopotajai (publiski pieejamai un pašvaldību
sniegtai) informācijai
32 Eiropas Komisijas
tīmekļa vietne par stratēģiju "Eiropa 2020", pieejama:
http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm
33 1976.gada 12.oktobra
OECD rekomendācijas C(76)161/FINAL nosaukums angļu val. - Recommendation
of the Council on Principles concerning Coastal Management. Pieejama
angļu val.: http://acts.oecd.org/Instruments/ShowInstrumentView.aspx?InstrumentID=15&InstrumentPID=13&Lang=en&Book=
34 1993.gada 23.jūlija
OECD rekomendācijas C(92)114/FINAL nosaukums angļu val. - Recommendation
of the Council on Integrated Coastal Zone Management. Pieejama angļu
val.: http://acts.oecd.org/Instruments/ShowInstrumentView.aspx?InstrumentID=42&InstrumentPID=39&Lang=en&Book=
35 Šie teritorijas
attīstības plānošanas dokumenti pieejami:
http://www.kurzemesregions.lv/sabiedr_lidz (zem virsraksta "Kurzemes
plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentu galīgās
redakcijas")
36 Šie teritorijas
attīstības plānošanas dokumenti pieejami: Rīgas plānošanas reģiona
tīmekļa vietnē
www.rpr.gov.lv sadaļā
"Darbības jomas / Attīstības plānošana / Plānošanas dokumenti"
37 Informācija par Jūras
telpiskā plānojuma projektu pieejama VARAM tīmekļa vietnē
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=13487, kā arī
Jūras telpiskā plānojuma projekta tīmekļa vietnē:
http://jurasplanojums.net/
38 Piemēram,
Aizsargjoslu likums (stājies spēkā 11.03.1997.), likums "Par ietekmes uz
vidi novērtējumu" (pieņemts Saeimā 14.10.1998.), likums "Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām" (stājies spēkā 11.03.1997.),
Teritorijas attīstības plānošanas likums (stājies spēkā 11.03.1997.) un
uz šo likumu pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi
39 definīcija tulkota no
ANO tīmekļa vietnes sadaļas "Governance", kas pieejama:
http://www.un.org/en/globalissues/governance/
40 Visu piekrasti
aptverošas prognozes ir iekļautas metodiskā materiālā "Vadlīnijas jūras
krasta erozijas seku mazināšanai" un tā pielikumā "Erozijas klašu un
prognozēto krasta līniju 2025. un 2060.gadā ģeotelpiskā informācija
(vektordati)", kas pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713
41 Vēja radīta smilšu
pārpūšana, kas rada eolo eroziju vai smilšu uzkrāšanos
42 Papildus informācija
par attīstāmo vietu, ietverot iecerēto aktivitāšu priekšlikumus un ĪADT
saskari spēkā esošo Dabas aizsardzības plānu kontekstā ir
pievienota SIVN Vides pārskatā
43 izvērtējums ietverts
6. darba materiālā "6. Cilvēku drošības un glābšanas iespēju
nodrošinājuma izvērtējums piekrastē", kas pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
un ir precizēts atbilstoši VUGD ieteikumiem
44 Datu avots: VUGD un
NMPD sniegtā un publicētā informācija, 2015.gads 45 Datu avoti: Valsts
autoceļu sakārtošanas programma 2014.–2020. gadam, pieejama:
http://lvceli.lv/par-lvc/valsts-autocelu-sakartosanas-programma-2014-2020-gadam/;
KPR un RPR sniegtā informācija par pašvaldību vajadzībām 46 Informācija par
Eiropas platuma (1435 mm) sliežu dzelzceļa "Rail Baltica"
projektu pieejama:
http://railbaltica.info/
47 Datu avoti: E9
kājāmgājēju maršrutam – Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku
ceļotājs" sniegtā informācija; Eirovelo 13 – Vidzemes tūrisma
asociācijas sniegtā informācija; Eirovelo 10 - Bikemap.net maršruts
"EuroVelo 10 - Baltic Sea Cycle Route", kas pieejams:
https://www.bikemap.net/en/official/2689634-eurovelo-10/#/z7/57.28794,22.87902
48 Prioritāro attīstāmo
vietu attīstības vadlīnijas pieejamas VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
49 Metodika iekļauta
darba materiālā 4.1.1. "Baltijas jūras piekrastes antropogēnās slodzes
un apmeklētības novērtēšana", kas pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
50 Metodika iekļauta
darba materiālā 5.0. "Metodika", kas pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
51 Atbilstoši 4. Darba
materiālam "Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums
pašvaldību griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
52 9,5% no Jūras vides
stāvokļa sākotnējā novērtējuma B. Sadaļā "Jūras ūdeņu ekonomiskā un
sociālā analīze"(pieejama: http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_B.pdf) noteiktajiem
ceļošanas izdevumiem atpūtai pie jūras ~256-276 milj. EUR/gadā
53 piemēram,
izvērtējamas analizēšanas iespējas CSP Tautskaites ģeotelpisko datu
kopai "Pastāvīgo iedzīvotāju skaits", kam telpiskā izšķirtspēja ir 1x1
km, kā arī analoģiski datiem par izglītību un bezdarbu
54 R1.1. Attīstīt vienotu
publiskās infrastruktūras tīklu, uzlabojot pakalpojumu klāstu gan
vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem; R1.2. Veicināt
ieguldījumus attīstāmajās vietās, tādējādi stiprinot piekrastes
apdzīvojumu un ekonomiskās aktivitātes; R1.3. Veicināt piekrastes
dabas un kultūras mantojuma pieejamību visām sabiedrības grupām,
ievērojot universālā dizaina principus. R2.1. Iesaistīt uzņēmējus
un nevalstiskās organizācijas vietējās ekonomikas aktivizēšanā;
R2.2. Attīstīt sadarbību vienotā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma
vērtību aizsardzībā un kapitalizēšanā: dabas un kultūras vērtību
potenciāla izmantošana, radot pievienotu vērtību; R2.3. Pilnveidot ar piekrastes attīstību saistītas nozaru politikas un
normatīvo regulējumu 55 plānojuma
izstrādes laikā veiktās izpētes dati, kas iekļauti 4. darba materiālā "
4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums
pašvaldību griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
56 dati pieejami 4.
darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes
izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
57 atbilstoši Piekrastes
plānojuma laikā veiktā novērtējuma rezultātiem (dati iekļauti 4. darba
materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes
izvērtējums pašvaldību griezumā", kas pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027): 58 t.sk. VI sagatavotie
Pārskati par peldvietu ūdens kvalitāti, pieejami: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/peldudens/peldudens-monitorings
59 atbilstoši Ministru
kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.38 "Peldvietas izveidošanas
un uzturēšanas kārtība"
60 atbilstoši Piekrastes
plānojuma izstrādes laikā veiktā novērtējuma rezultātiem (pieejami 4.
darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes
izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027)
pašvaldībās vides stāvokļa vērtējums pēc jūras piesārņojošo atkritumu
izplatības: labs – 0, vidējs ‑ 8, apmierinošs – 2, slikts – 4 , kritisks
– 2 61 Igaunijas-Latvijas
pārrobežu sadarbības programmas 2007–2013.gadam līdzfinansētā projekta
Nr. EU 43084 ietvaros sagatavotās "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku
mazināšanai" un to ģeotelpiskā informācija (2014.gada vektordati),
pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713. Šī indikatora datu
avotiem jābūt ar to pašu vai salīdzināmu metodi noteikto erozijas klašu
sadalījuma pētījumiem (mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringa dati)
62 Igaunijas–Latvijas
pārrobežu sadarbības programmas 2007–2013.gadam līdzfinansētā projekta
Nr. EU 43084 ietvaros sagatavotās "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku
mazināšanai" un to ģeotelpiskā informācija (2014.gada vektordati),
pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713.
63 VARAM pārziņā esoša
datu bāze, kas balstīta uz Norvēģijas finanšu instrumenta
2009.–2014.gada programmas LV07 projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002
"Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās
attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas
dokumentu izstrādāšana" ietvaros sagatavotajiem ģeotelpiskajiem datiem
64 darba materiāls
4.1.2. "Antropogēnas slodzes uz piekrastes veģetāciju novērtēšanas
metodika attīstāmo vietu detalizācijas līmenim", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 65 monitoringa rezultāti
iekļauti tīmekļa vietnē "Latvian Biodiversity Clearing-House Mehanism",
pieejami: http://biodiv.lvgma.gov.lv/fol302307/fol038572/fol579889 66 Zemes monitoringa
programma, pieejama VARAM tīmekļa vietnē sadaļas "Publikācijas un
pētījumi" apakšsadaļā "Citi dokumenti vides aizsardzības jomā":
http://www.varam.gov.lv/lat/publ/citi_dokumenti/?doc=4083
Vides aizsardzības un reģionālās
1. pielikums Prioritāri attīstāmās vietas
atzīmētas ar pelēko krāsu un nosaukumu treknrakstā Kolonnā "Pamatojums" informācija
apkopota šādās kategorijās: 1) Apdzīvotā vieta 2) Nozīmīgākās piekrastes vienotā
dabas un kultūras mantojuma vērtības 3) Atpūtnieku radītās
antropogēnās slodzes ietekme uz piekrastes veģetāciju (1. vai 2.klase –
mazietekmēta, 3.klase – vidēji ietekmēta, 4. vai 5.klase – stipri vai ļoti
stipri ietekmēta) 4) Pludmales apmeklētības
novērtējums (2015.gada izpētes dati1)
5) Nodrošinājums ar piekrastes
publisko infrastruktūru 6) Mūsdienu ģeoloģisko krasta
procesu īss raksturojums 7) Attīstāmo vietu sasniedzamība
no operatīvo dienestu posteņiem un operatīvo dienestu lokālo piekļuves iespēju
(piebrauktuvju) pie jūras vērtējums 8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma
dažādošanai *Tabulas
beidzamajā kolonnā "Sasaiste ar uzdevumiem un brīvprātīgajām iniciatīvām"
norādītie uzdevumi apkopoti Piekrastes plānojuma 4.tabulā, brīvprātīgās
iniciatīvas – 5. tabulā.
/ indikatīvās izmaksas, EUR (544 105 EUR)
2) ĪADT dabas parks "Pape" (Natura 2000) dabas parka, dabas lieguma
zona, neitrālā zona; Nidas pludmale, ģeoloģiskais veidojums (Natura
2000); Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6115 "Zvejnieku–
zemnieku sēta "Jūrmalnieki"", Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Nr.6119 "Zvejnieku sēta "Gaiļi"", Rucavas tautas tērps un cimdu raksts,
zvejnieku seta "Gaigalas" ar tajā izvietotu jūras izskaloto priekšmetu
muzeju (kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4)
Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama auto,
velo un gājēju ceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam
VUGD > 23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums
– nepietiekams Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Vietējas nozīmes atpūtas pludmale ar eksportspējīgu (LT)
attīstības potenciālu. Eirovelo 13 velomaršruta pieturas vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Nidas pludmale",
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6115 "Zvejnieku– zemnieku
sēta "Jūrmalnieki"" un Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6119
"Zvejnieku sēta "Gaiļi"") 2. Zvejniekiem
(zivju izkraušanai un transportēšanai) un glābējiem nepieciešamo
piekļuves ceļu pludmalei kvalitātes nodrošināšana Nidas ciemā 3. Dabas parka "Pape" publiskās infrastruktūras attīstīšana dabas
tūrisma attīstībai 4.Velomaršruta Palanga–Sventāja–Pape–Jūrmalciems–Bernāti–Liepāja
izveide, iekļaušanās Eirovelo 13 velomaršrutā 5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos 1.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.2. 1.1.5. 1.1.6. 1.3.3. 2.3.1. 2.3.3. 2.3.6. 2.3.9. (4 476 920 EUR, t.sk. no valsts budžeta ~110 000 EUR) 2) ĪADT dabas parks "Pape" (Natura 2000) dabas parka, dabas lieguma,
neitrālā zona, Papes ezers, valsts nozīmes industriālais piemineklis
Nr.8569 "Papes bāka", valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6116
"Papes Ķoņu zvejnieku ciems" (tiešā tuvumā); Latvijas brīvdabas muzeja
filiāle "Vītolnieki", vēsturiskā Papes osta, Rucavas tautas tērps
un cimdu raksts, zvejniecības, zivju apstrādes, kuģniecības tradīcijas
un mantojums (kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Vidēja
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Vidēji
apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autoceļu un gājēju ceļu kvalitāte, autonovietņu trūkums pie
apskates objektiem un apmeklētāju plūsmām neatbilstošs labiekārtojums) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz
tuvākajam VUGD >23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams; 8)
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, kam nozīmīgi tūrisma
piesaistes objekti ir valsts nozīmes industriālais piemineklis Nr.8569
"Papes bāka" un vecā fišereja "Dzintarvēji" Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Pape", antropogēnās
slodzes negatīvās ietekmes mazināšana. Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Latvijas piekrastes sauszemes tūrisma plūsmas dienvidu "vārti". Oficiāla peldvieta, Zilā karoga pludmaļu tīkla papildināšana. Tālākā
perspektīva – jahtu tīkla attīstības sekmēšana. Nozīmīgs pieturas punkts Eirovelo13 velomaršrutā. Specifiskais piedāvājums: - Ekotūrisma un kultūras tūrisma pakalpojumu piedāvājums
(dabas un kultūras mantojuma izziņas, t.sk. kombinēto maršrutu (ar
kājām, velo, laivojot) piedāvājums (putnu vērošana, savvaļas
zirgi, ezera un jūras mijiedarbības procesi u.tml.) - DR Kurzemes piekrastes zvejniekciemu apbūves, nodarbju
un tradīciju eksponēšana, t.sk. Rucavas tautastērpa, cimdu rakstu,
mutvārdu daiļrade; niedru apstrāde u.tml.
13. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu piekļuves
nodrošināšanai 14. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 1.1.6. 1.1.7. 1.2.1. 1.3.1. 2.3.1. 2.3.3. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (613 926 EUR) 2) Smilšainās pludmales ainava, aizjomu ainava, Nīcas
tautas tērps un raksti, zvejniecības, aļģu vākšanas tradīcijas un mantojums (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Vidēja ietekme (3.klase) līdz stipra ietekme (4.klase) un ļoti
stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase) apmeklētāju
koncentrācijas vietās 4) Lielākoties pludmale mazapmeklēta (100–300 cilv./dienā), pie
galvenās izejas uz jūru –vidēji apmeklēta (300–1000 cilv./dienā) 5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums, tomēr nepieciešama kvalitātes
uzlabošana un infrastruktūras dažādošana 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23km; attīstāmās vietu
glābšanas dienestu nodrošinājums – nepietiekams
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Nozīmīgs piekrastes zvejas punkts. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts(tradicionālā
un Kurzemei raksturīgā zvejnieku ciema apbūves pastiprināšana arī
mūsdienu risinājumos) - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana un organizētas piekļūšanas
infrastruktūras tīkla pilnveide Baltijas jūras piekrastē
2. Skatu torņa pārbūve 3. Velomaršruta Palanga–Sventāja–Pape–Jūrmalciems–Bernāti–Liepāja
izveide, iekļaušanās Eirovelo 13 tīklā 4. Operatīvo dienestu transportam un zvejniekiem (zvejniecības
produkcijas izkraušanai un transportēšanai) nepieciešamā piekļuves ceļa
pie jūras seguma uzlabošana 5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana pludmalē, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23
minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos 6. Jūrmalciema tīklu mājas atjaunošana Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 1.1.6. 2.3.1. 2.3.3. 2.3.6. 2.3.9. (319 550 EUR) 2)
Smilšainās pludmales ainava, ĪADT dabas parka "Bernāti" (Natura 2000)
dabas lieguma un dabas parka zona, Pūsēnu kalns, Latvijas augstākā kāpa
(Natura 2000 teritorija), piemiņas akmens valsts prezidenta Jāņa Čakstes
Bernātu apmeklējumam 1924.gadā, Bernātu vasarnīcu apbūve, Nīcas tautas
tērps un raksti, zvejniecības tradīcijas un mantojums 3) Vidēja apmeklētāju ietekme (3.klase) līdz stipra ietekme uz
veģetāciju (4.klase) apmeklētāju koncentrācijas vietās, nelieli posmi
(mazāk piekļūstamās vietās) – vāja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(2.klase) 4) Lielākoties pludmale mazapmeklēta (100–300 cilv/dienā), pie
galvenās izejas uz jūru –vidēji apmeklēta (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte, autonovietņu trūkums un apmeklētāju
plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums) 6) Aktīva
krasta erozija, krasta atkāpšanās (pludmales labiekārtojums veidojams no
pārvietojamām konstrukcijām) 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam
VUGD <23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums
– pietiekams Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām. Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Latvijas
galējais R punkts, ĪADT dabas parks "Bernāti" un nemateriālā
mantojums, Čakstes piemiņas zīme; uzsāktās tematiskās pastaigu takas - Nemateriālais kultūras mantojums 2. Ceļa "Villa
Alma–Burenieki–Noras" pārbūve Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.5. 1.3.1. 2.1.1. 2.3.1. 2.3.6. 2.3.9.
(24 134 128 EUR) 2) Valsts nozīmes
pilsētbūvniecības piemineklis Nr.7436 "Liepājas pilsētas vēsturiskais
centrs", valsts un vietējas nozīmes arhitektūras, mākslas, industriālie
pieminekļi, t.sk. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6381 "Sv.Trīsvienības
luterāņu baznīca ar žogu", Berči arhitektūras mantojums, Promenāde
un Loču tornis, Dienvidu mols, koncertdārzs "Pūt, vējiņi!", Liepājas
pludmale un Zilā karoga pludmale, Jūrmalas parks; kūrorta statuss4,
Karostas mantojums, zvejniecība (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), kuģniecības tradīcijas
un mantojums (kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3)Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) D daļā, stipra
(4.klase) līdz ļoti stipra (5.klase) ietekme uz veģetāciju intensīvi
apmeklētās vietās ar nepietiekamu labiekārtojumu Z daļā 4) Pludmales apmeklējums no mazapmeklētas (100–300 cilv./dienā) D
daļā līdz ļoti apmeklētai (1000–5000 cilv./dienā) pie Jūrmalas parka 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte, autonovietņu trūkums un apmeklētāju
plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums) 6) Sanešu
akumulācijas krasts Liepājas D daļā, bet aktīva krasta erozija Z daļā 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam
VUGD līdz 8km; Attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums
– pietiekams; 8)
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, kam nozīmīgi tūrisma
piesaistes objekti ir Bāriņu ielas vēsturiskais komplekss "Kungu
kvartāls", Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle (jeb Sv.Trīsvienības
luterāņu baznīca), Karostas mantojums (t.sk. Valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis Nr.8545 "Jūras virsnieku sapulču ēka", vietējas nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.8712 Liepājas karostas cietums un vietējas
nozīmes industriālais piemineklis Nr.8737 "Liepājas Karostas
ūdenstornis") Stiprināt Liepāju, kā tūrisma galamērķi un pozicionēt Liepāju
kā "vasaras galvaspilsētu".
Oficiāla peldvieta un Zilā karoga pludmale ar labiekārtojumu un
pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jahtu osta (Zilais karogs). Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide – kā pieturpunkts Eirovelo 10
un 13 velomaršrutos. No tūrisma pozicionējuma piekrastes attīstība kontekstuāli ar pārējo
pilsētu rada vairākas konkurētspējīgās priekšrocības: "rietumnieciskāka"
Latvijas pilsēta ar pilnvērtīgu lielpilsētas sajūtu, radošu sabiedrību,
kultūras un publisko pasākumu dominanci. Vietējā līmenī – uzlabo
Liepājas centra un D daļas iedzīvotāju atpūtas iespējas;
stiprina un papildina esošo Liepājas vēsturiskā centra
piedāvājumu Ilgtermiņa perspektīvā no resursu attīstības potenciāla nozīmīgākā
Kurzemes tūrisma pilsēta, kāpināta kūrorta pilsētas loma un izcelta
kultūras nozīme. Specifiskais piedāvājums: - Kūrorts (kūrorta pilsētas tradīcijas un resursi rada nākotnes
attīstības potenciālu) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts - Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums (pludmales
un piekrastes labiekārtojums Zilā karoga Jūrmalas parkā ir starp valsts
labākajiem piemēriem universālā dizaina risinājumu jomā) - Starptautisku un nacionālas nozīmes pasākumu norises vieta - Zilā karoga jahtu piestātne piekrastes
attīstība" un tajā izvirzītajām prioritātēm, ieviešanas secību 1. Bāriņu ielas vēsturiskā kompleksa "Kungu kvartāls" atjaunošana vai
pārbūve un Interjera muzeja izveide 2. Piekļuves uzlabošana kūrorta zonai, Jūrmalas parkam, pludmalei,
pilnveidojot 3 ielu pieslēgumus: 2.3. Roņu ielas sasaiste ar pludmali – piekļuves infrastruktūras
izveide 2.4. Liedaga pastaigu laipas (ar skatu platformu) izveide 3. Pērkones ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un pludmales
labiekārtošana 9. Svētās Trīsvienības katedrāles atjaunošana vai restaurācija 10. Karostas mantojuma attīstība 11. Eirovelo 13 velomaršruta Liepājas posma attīstība (marķēšana un
veloceliņu būvniecība) Piezīmes: Kā attīstāmās vieta uzskatāma visa
Liepājas pilsētas piekraste, risinot publiskās
infrastruktūras attīstības vajadzības un īstenojot
plānotās aktivitātes saskaņā ar Liepājas pilsētas pašvaldības
attīstības plānošanas dokumentos definēto, tostarp detalizēti
izstrādāto Liepājas pilsētas pludmales tematisko plānojumu 1.1.1. 1.1.3. 1.1.4. 2.1.1. 2.3.3. 2.3.4. 2.3.6. 2.3.9. Medzes pagasts (1 534 060 EUR) 2) Atpūtas vieta "Liedagi", dabas piemineklis
"Kapsēdes dižakmens", aizjomu ainava, kultūrvēsturiskais, t.sk.
arheoloģiskais, mantojums 3) Vidēja
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), intensīvāk apmeklētajā
posmā – stipra ietekme (4.klase) 4)
Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekams
autonovietņu skaits, kvalitatīvas gājēju un velo infrastruktūras līdz
jūrai trūkums, apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales
labiekārtojums) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam
VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums
– pietiekams; 8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, veidojot sasaisti ar
UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā saraksta vietu – Grobiņas
arheoloģisko ansambli (t.sk. valsts nozīmes kultūras pieminekļi: Nr.1343
Grobiņas viduslaiku pils, Nr.1340 Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns),
Nr.1342 Priediena senkapi, Nr.1344 Porānu (Pūrānu) senkapi, Nr.1345
Smukuma senkapi, Nr.1341 Atkalnu senkapi) un veicinot šī mantojuma
attīstīšanu Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta (pludmales un
aizjomu ainava) 5. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu
piekļuves nodrošināšanai 6. Grobiņas viduslaiku pils un brīvdabas estrādes atjaunošana 7. Ālandes atpūtas parka izveide, lai popularizētu seno tirdzniecības
ceļu pa Ālandes upi un arheoloģijas mantojumu Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.1. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 2.3.1. 2.3.3. 2.3.6. 2.3.7. 2.3.9. Vērgales pagasts (187 316 EUR) 2)
Blakus ĪADT dabas lieguma "Ziemupe" teritorijai, valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.6434 "Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu",
zvejniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts), stāvkrasts 3) Intensīvāk apmeklētajā posmā – stipra apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju (4.klase) 4) Vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekams
autonovietņu skaits, apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales
labiekārtojums) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam
VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums
– pietiekams 8)
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, veidojot sasaisti ar
vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli Nr. 8660 "Vērgales muižas pils"
un veicinot šī mantojuma attīstīšanu
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
Starpsavienojuma loma 30 km posmā starp Liepāju un Pāvilostu. Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta – izteikti vēla rudens un ziemas
sezonai - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistošs objekts (ĪADT dabas
liegums "Ziemupe", ziemas sezonas piedāvājums Ziemassvētkos) - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Aktīvās atpūtas (kaitošana) iespēju uzlabošana 2. Piekļuves ceļa pie jūras kvalitātes uzlabošana (zivju
izkraušanai un transportēšanai, kā arī operatīvā dienesta piekļuvei pie
jūras nodrošināšanai) 3. Īpašuma "Matroži" (bijusī armijas teritorija) revitalizācija
4. Vērgales muižas fasādes un jumta atjaunošana, restaurācija vai
pārbūve 5. Eirovelo 13 velomaršruta posma Ziemupe–Saraiķi–Šķēde attīstība un
vietējā velomaršruta Nr.571 "Pāvilostas jūras loks" (Pāvilosta – Ziemupe
– Saraiķi – Vērgale – Pāvilosta) attīstība Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 2.1.1. 2.3.1. 2.3.3. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. Sakas pagasts (858 687 EUR) 2) robežojas ar
ĪADT dabas liegumu "Ziemupe" (Natura 2000) teritoriju, valsts nozīmes
industriālais piemineklis Nr.8570 "Akmeņraga bākas tornis",
Akmeņraga ainava, ģeoloģiskais veidojums, jūras putnu migrācijas
vērošanas vieta 3) Intensīvāk apmeklētajā posmā pret pievedceļiem apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju – ļoti stipra (5.klase) un stipra ietekme
(4.klase), blakus – vidēja ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu
kvalitāte un autonovietņu trūkums) 6) Aktīva
krasta erozija, krasta atkāpšanās 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai. Starpsavienojuma loma 30 km posmā starp Liepāju un
Pāvilostu. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas
liegums "Ziemupe", Akmeņrags, industriālais mantojums Akmeņraga bāka) - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara/rudens migrācijas laikā 1. Pievedceļa pie Akmeņraga bākas torņa kvalitātes uzlabošana 2. Autonovietnes labiekārtojuma nodrošināšana 3. Dabas tūrisma infrastruktūras attīstība dabas liegumā "Ziemupe" 4. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu piekļuves
nodrošināšanai 5. Eirovelo 13 velomaršruta posma P111–Akmeņrags–Ziemupe attīstība
6. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.2. 1.1.5. 1.1.6. 1.2.5. 1.3.3. 2.1.1. 2.3.1. 2.3.3. 2.3.6. 2.3.9. Pāvilostas pilsēta (1 166 000 EUR) 2) IADT dabas liegums
"Pāvilostas pelēkā kāpa" (Natura 2000), Simtgades parks, Piecdesmitgades
parks, Pāvilostas lielais akmens (Jūrakmens), Pāvilostas osta, Z mols,
Zvejnieku svētki, Skatu tornis; vietējas nozīmes arhitektūras
piemineklis Nr.8661 "Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un
Sakas upes krasta bruģi"; valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
Nr.1381"Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)", zvejniecības, jūras
makšķerēšanas, zivju apstrādes, kuģniecības tradīcijas un mantojums
(esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3)
Pilsētas centrā – ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju 4) Vidēji
apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu
kvalitāte un autonovietņu trūkums un apmeklētāju plūsmām neatbilstošs
labiekārtojums) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam
VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums –
nepietiekams; 8)
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot Pāvilostas un tai
apkārt esošo kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā vietējas nozīmes
arhitektūra pieminekļa Nr.8660 "Vērgales muižas pils" potenciālu Apmeklētāju plūsmu
organizēšana ĪADT dabas liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa", antropogēnās
slodzes negatīvās ietekmes mazināšana
Piekrastes mazpilsētu un mazo ostu tīkla stiprināšana. Oficiāla peldvieta ar labiekārtojumu. Mazā osta un nozīmīga piekrastes zvejas vieta Eirovelo 13 velomaršruta pakalpojumu piedāvājumam nozīmīga vieta. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas
liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa", dabas objekti, pilsēta) - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums - Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums (raksturīga
Kurzemes jūras mazpilsēta ar bagātīgām zvejnieku svētku tradīcijām) 7. Pāvilostas centra sasaistes ar Eirovelo 13
velomaršrutu attīstība un vietējā velomaršruta Nr.571 "Pāvilostas jūras
loks" (Pāvilosta – Ziemupe – Saraiķi – Vērgale – Pāvilosta) attīstība
8. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos 1.1.2. 1.1.3. 1.1.5. 1.1.6. 1.2.1. 2.3.3. 2.3.4. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9.
(18 700 EUR) 2) Rīvas upes, kā laivošanas
upes grīva, kultūrvēsturiskā objekta (tilts par upi) tuvums,
suitu kultūrtelpa (UNESCO nemateriālais mantojums) 3) Apmeklētāju ietekme uz veģetāciju – vāja (2.klase) stāvkrasta
posmos līdz vidēja (3.klase) pie Rīvas upes grīvas; 4) Mazapmeklēta (100–300cilv./dienā) līdz vidēji apmeklēta
(300–1000cilv./dienā) pludmale 5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama
autoceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums) 6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Esošo pakalpojumu stiprināšana (tūrisma pakalpojumu
klasteris Rīvas upes grīvas apkārtnē) Eirovelo 13
velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale 2. Pludmales infrastruktūras
izveidošana pludmales apmeklētājiem Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.1. 1.1.5. (485 513 EUR) 2) Muižupītes grīva, Suitu kultūrtelpa (UNESCO nemateriālais
mantojums), t.sk. Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzes baznīca jeb valsts
nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6935 "Jūrkalnes katoļu baznīca",
Jūrkalnes stāvkrasts, Jūras makšķerēšanas svētki, zvejniecības
tradīcijas (galvenokārt kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) pie Muižupītes
grīvas un piekļuves vietās īsos posmos, starp tiem stāvkrasta posmi –
vāja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase) 4) Mazapmeklēta (100–300cilv./dienā) līdz vidēji apmeklēta
(300–1000cilv./dienā) pludmale 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu
kvalitāte un autonovietņu trūkums un apmeklētāju plūsmām neatbilstošs
labiekārtojums) 6) Aktīva
krasta erozija, krasta atkāpšanās 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai. Starpsavienojuma loma – vieta starp populāriem lielākiem tūrisma
galamērķiem (Liepāja un Ventspils). Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.
Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta un velotūrisma vieta.
Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta, paraplānisms) - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta – izteikti vēla rudens un ziemas
sezonai - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts –
nemateriālā kultūras mantojuma izcelšana suitu kultūras telpas kontekstā - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale 4. Sv. Jāzepa Romas katoļu
draudzes baznīcas pieejamības uzlabošana tūristiem 5. Eirovelo 13 velomaršruta posma Jūrkalnes ciemā un Eirovelo 10
posma Jūrkalne–Alsunga attīstība 6. Vietēja vai reģionāla velomaršruta attīstība Jūrkalnes apkārtnē
Suitu kultūrtelpā Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (18 700 EUR) 2) Suitu kultūrtelpa (UNESCO nemateriālais
mantojums); piemiņas vieta/zīme "Cerību bura" II pasaules kara
bēgļiem; 3) Apmeklētāju ietekme uz veģetāciju – vidēja (3.klase) līdz stipra
(4.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu
kvalitāte un autonovietņu trūkums) 6) Erozijas un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams
Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale 2. Pludmales infrastruktūras
izveidošana pludmales apmeklētājiem. Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.1. 1.1.5. (698 500 EUR)
2) ĪADT dabas liegums "Užava" (Natura 2000), valsts nozīmēs
industriālais piemineklis Nr.8567 "Užavas bākas tornis un mašīnmāja",
ziemas makšķerēšana jūrā, Užavas grīva 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) pie Užavas
bākas un Užavas kreisajā krastā apmeklētāju koncentrācijas vietās, posmā
starp bāku un grīvu vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Pludmale pie Užavas bākas mazapmeklēta (100–300 cilv./dienā), pie
Užavas ciema – apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu
kvalitāte un autonovietņu trūkums) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Integrēta ĪADT dabas
lieguma "Užava" un Užavas ciema attīstība. Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām. Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai. Nozīmīgs
starpsavienojums posmā Pāvilosta – Ventspils. Vietējas nozīmes
komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Laivošanai nozīmīga vieta. Specifiskais piedāvājums: - Užavas apdzīvotās vietas un "zīmola" atpazīstamības sekmēšana
(vietējais klasteris: Užavas alusdarītava, bāka, grīva, ciems) - Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta – izteikti vēla rudens un ziemas
sezonai. - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums – Užavas
akcents gastronomijas tūrismā, saikne ar nacionālas nozīmes industriālā
mantojuma objektu un izcilu skatu vietu – Užavas bāku - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale 5. Velomaršruta attīstība Užavas bākas
apkārtnē, t.sk. veidojot sasaisti ar Eirovelo 13 velomaršrutu 6. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos 7. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu piekļuves
nodrošināšanai 1.1.1. 1.1.5. 1.1.6. 1.2.5. 2.1.1. 2.3.3. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.7. 2.3.9. (1 540 000 EUR) 2) Padomju militārais mantojums, īpaši aizsargājami biotopi 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekams autonovietņu labiekārtojums un apmeklētāju plūsmām
neatbilstošs pludmales labiekārtojums) 6) Aktīva
krasta erozija, krasta atkāpšanās 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūra kultūras mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Labas piekļūšanas iespējas
glābējiem. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts – Cirpstene
ir militārā mantojuma vieta ar potenciālu to attīstīt un padarīt par
tūrisma galamērķi - Ventspils DR pludmales attīstība un apmeklētāju skaita pieplūdums,
kā pamatojums infrastruktūras izbūvei 2. Cirpstenes pludmales labiekārtošana 1.1.1. 1.1.3. 1.2.1. 2.1.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (11 173 461 EUR) 2) Enkuru taka, Jūrmalas parks, valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis Nr.9103 "Piejūras brīvdabas muzeja vēsturisko ēku
komplekss", vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8811 "Ventspils
Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca", Ventspils Nikolaja evaņģēliski
luteriskās baznīca, ES prioritārie īpaši aizsargājamie biotopi
piekrastē, pilsētas pludmale, lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības un
kuģniecības tradīcijas, (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts) 3) Stipra
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) 4) Ļoti
apmeklēta pludmale (1000–5000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(palielinoties apmeklētāju skaitām, nepietiekams autonovietņu skaits un
to kapacitāte) 6) Sanešu
akumulācijas krasts 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekams; att. līdz tuvākajam
VUGD līdz 8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums –
pietiekams Infrastruktūras
pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Divas oficiālas peldvietas,
viena no tām – Zilā karoga pludmale ar pilna servisa labiekārtojumu. Jahtu osta. Nozīmīga piekraste zvejas vieta. Nozīmīgs velotūrisma pakalpojumu centrs un Eirovelo 13 velomaršruta
posms. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts(Jūrmalas
parks, Piejūras brīvdabas muzejs Ziemeļkurzemes kultūras mantojums) - Starptautiska un nacionāla mēroga pasākumu norises vieta - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums (Zilā
karoga pludmale, kam nepieciešama pludmales pārslodzes mazināšana,
attīstot papildus pludmales posmu uz D - Jūras D mola promenāde kā Latvijas mērogā īpaši labiekārtota,
izceļama vieta - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta – izteikti vēla rudens un ziemas
sezonai - Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai
ziemas laikā - Kūrorta potenciāls (nepieciešams ieguldīt ogļu kvēpu seku
mazināšanā pilsētā, lai varētu aktualizēt lielāku kūrorta attīstības un
veselības tūrisma attīstību) 3. Eirovelo 13 velomaršruta posma Ventspils pilsētā attīstība 4. Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa
restaurācija 5. Atjaunot, uzlabot un uzturēt Ventspils loču torni ā drošas
navigācijas infrastruktūras un tūrisma objekta attīstība Piezīmes: Kā attīstāmā vieta uzskatāma visa Ventspils
pilsētas piekraste, risinot publiskās infrastruktūras
attīstības vajadzības un īstenojot plānotās aktivitātes
saskaņā ar Ventspils pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas
dokumentos definēto. 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.2.5. 2.2.2. 2.3.3. 2.3.4. 2.3.6. 2.3.9. (1 017 184 EUR) 2)
Staldzenes stāvkrasts 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) pret
pievedceļiem, blakus – vidēja ietekme (3.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekams autonovietņu un gājēju ceļu labiekārtojums) 6)Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām. Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un
sezonas pakalpojumu pieejamība. Specifiskais piedāvājums: - Populāra kempingu un atpūtas vieta Ventspils tuvumā. 2. Autonovietnes labiekārtošana 3. Visa veida operatīvajam transportam piemērotu nobrauktuvju pie
jūras izveide, ņemot vērā pastāvīgos erozijas riskus 1.1.2. 1.1.3. 1.1.5. 1.2.1. 1.2.2. 2.3.6. 2.3.7. 2.3.9. (209 000 EUR) 2) ĪADT dabas
lieguma "Ovīši" (Natura 2000) neitrālā, dabas lieguma un regulējamā
zona, valsts nozīmes industriālais piemineklis Nr. 8568 "Ovīšu bākas
tornis", Ovīšaraga skatu vieta, lībiešu krasts " Līvõd rānda" 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) 4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autonovietņu ietilpība un labiekārtojums) 6)Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda vieta) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (kultūras
tūrisma galamērķis – industriālais mantojums – Ovīšu bāka) - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta Ovīšu ragā,
Irbes jūras šaurumā - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale 2. Jauna vietēja velomaršruta un gājēju takas izveide, t.sk. veidojot
velomaršrutu un gājēju taku, kas ietver Lūžņu un savieno ar citām
attīstāmajām vietām un Eirovelo13 velomaršrutu Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.2.5. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (452 100 EUR) 1) Lūžņas
ciems, galvenokārt vasarnīcu ciems 2) ĪADT
dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) neitrālā, dabas lieguma un
regulējamā zona, militārais mantojums, Lībiešu krasts "Līvõd rānda",
smilšainās pludmales ainava 3) Stipra
(4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju 4)
Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama piekļuves ceļa pie jūras kvalitāte) 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam
VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums
– nepietiekams
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai. Specifiskais piedāvājums: - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (lībiešu
krasts, ĪADT dabas liegums "Ovīši", lībiešu, šaursliežu dzelzceļa un
militārais mantojums) 2. Piekļuves militārajam mantojumam, lībiešu kultūrvēsturiskajām
vērtībām un vēsturiskajai šaursliežu dzelzceļa stacijas ēkai uzlabošana 3. Gājēju un velotransporta savienojumu ar Miķeļtorni un Ovīšiem
attīstīšana 4. Nobrauktuves pie jūras izveide 5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.5. 1.1.6. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.7. 2.3.9. (327 715 EUR)
2) ĪADT dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) neitrālā, dabas
lieguma un regulējamā zona, industriālais kultūras mantojums Miķeļbāka,
Pizes (Miķeļtorņa) baznīca, lībiešu (līvu) mantojums un Lībiešu krasts "
Līvõd rānda", smilšainās pludmales ainava, zvejniecības, zivju
apstrādes, kuģniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Ļoti stipra ietekme (5.klase) un stipra apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju (4.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes ārpus
kempinga, nepietiekošs pludmales labiekārtojums) 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD >23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai. Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām
Starpsavienojuma loma starp Ventspili un Kolku. Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Specifiskais piedāvājums: - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (zemūdens niršana) - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta – izteikti vēla rudens un ziemas
sezonai - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Miķeļtorņa
bāka – industriālais mantojums) - Populāra kempingu un atpūtas vieta - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale 3. Piekļuves
Miķeļtorņa bākai, jūrai un militārajam mantojumam uzlabošana 4. Gājēju un velotransporta savienojumu ar Ovīšiem, Lūžņu, Lielirbi
un Eirovelo 13 velomaršrutu attīstīšana 5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos 1.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.5. 1.3.1. 2.3.6. 2.3.9. (1 869 656 EUR) 2) ĪADT
dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) sezonas lieguma zona, Irbes upes
ieteka, lībiešu (līvu) mantojums un Lībiešu krasts "Līvõd rānda",
smilšainās pludmales ainava, zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un
mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts) 3) Stipra
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) 4) Pludmales
apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas
kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes un piemērota
infrastruktūra laivotājiem) 6)Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai.
Laivošanai nozīmīga vieta. Specifiskais piedāvājums: - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana un organizētas piekļūšanas
infrastruktūras tīkla pilnveide Baltijas jūras piekrastē - Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale 2. Laivotājiem piemērotas publiskās infrastruktūras izbūve
jaunveidojamā gājēju tilta tuvumā (piestātnes, trepīšu, laipu un atpūtas
vietu izveide) 3. Ventiņu – lībiešu veloceliņa izbūve vai velomaršruta izveide, kas
savieno Ventspils pilsētas administratīvo teritoriju un Lībiešu krasta
apdzīvotās vietas (t.sk. Lielirbi), kā arī ir saistīts ar Eirovelo 13 Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām 1.3.3. 2.1.1. 2.3.6. 2.3.7. 2.3.9. (64 357 EUR) 2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks"
(Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, Lībiešu krasts "
Līvõd rānda", valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr.7448
Sīkraga zvejnieku ciems, smilšainās pludmales ainava 3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas
kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs
pludmales labiekārtojums) 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Specifiskais piedāvājums: - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana un organizētas piekļūšanas
infrastruktūras tīkla pilnveide Baltijas jūras piekrastē - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Slīteres nacionālais parks", lībiešu krasts un vēsturiskie
zvejniekciemi) - Nemateriālais mantojums 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.4. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (141 420 EUR) 2) ĪADT
"Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu
aizsardzības zona, Lībiešu krasts " Līvõd rānda", valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.8577 "Līvu tautas nams"; Mazirbes aptieka,
bijušā Mazirbes jūrskola, Mazirbes skola, saimniecības ēka, laivu
kapsēta, zvejniecības, zivju apstrādes un kuģniecības tradīcijas un
mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts) 3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), nelieli posmi
apmeklētāju koncentrācijas vietās – stipra ietekme (4.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas
kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs
pludmales labiekārtojums un zvejas infrastruktūra) 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams 8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot
kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā pašvaldībā esošu valsts nozīmes
arhitektūras pieminekli Nr.6739 "Dundagas pils", kā tūrisma piesaistes
objektu Infrastruktūra
kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai. Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība. Starpsavienojuma loma starp Ventspili un Kolku. Specifiskais piedāvājums: - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta – izteikti vēla rudens un ziemas
sezonai - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un vēsturiskie
zvejniekciemi) - Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums - Lībiešu nemateriālais mantojums, t.sk. "Līvu svētki" 8. Laivu kapsētas piekļuves un labiekārtojuma attīstība 9. Dundagas viduslaiku pils kompleksa (valsts nozīmes arhitektūras
Nr.6739 un valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis Nr.2199) pārbūve,
restaurēšana un atjaunošana, kā arī pils apkārtnes labiekārtošana 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.1. 1.1.3. 1.1.4. 1.2.1. 2.1.1. 2.3.6. 2.3.9. (103 873 EUR) 2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks"
(Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts
" Līvõd rānda", valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr.7447
"Košraga zvejnieku ciems", smilšainās pludmales ainava 3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas
kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs
pludmales labiekārtojums) 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai.
Vietējas nozīmes sezonas pakalpojumu pieejamība. Specifiskais piedāvājums: - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (vietējas
nozīmes dabas izziņas vieta ĪADT "Slīteres nacionālais parks" - Nemateriālā kultūras mantojuma (Lībiešu krasts) saglabāšana un
valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Košraga zvejnieku ciems"
izmantošana kultūras un izziņas motivētu kultūrtūristu piesaistē - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta – izteikti vēla rudens un ziemas
sezonai - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale 1.1.4. 2.1.1. 2.3.6. 2.3.9. (22 448 EUR) 2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks"
(Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts "
Līvõd rānda", smilšainās pludmales ainava 3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas
kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs
pludmales labiekārtojums) 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Vietējas
nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Specifiskais piedāvājums: - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un vēsturiskie
zvejniekciemi) - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta – izteikti vēla rudens un ziemas
sezonai 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.4. 2.3.6. 2.3.9. (95 316 EUR) 2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura
2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts " Līvõd rānda" 3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas
kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs
pludmales labiekārtojums) 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Vietējas
nozīmes sezonas pakalpojumu pieejamība. Specifiskais piedāvājums: - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un vēsturiskie
zvejniekciemi) - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta – izteikti vēla rudens un ziemas
sezonai 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.4. 2.1.1. 2.3.6. 2.3.9. (17 364 EUR) 2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks"
(Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts "
Līvõd rānda", ragu kolekcija "Purvziedos" 3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas
kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs
pludmales labiekārtojums) 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Vietējas nozīmes sezonas
pakalpojumu pieejamība. Specifiskais piedāvājums: - Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un vēsturiskie
zvejniekciemi) 4. Informatīvo
zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu
ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību
nelaimes gadījumos 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.4. 1.1.6. 2.1.1. 2.3.6. 2.3.9. (1 037 593 EUR, t.sk. no valsts budžeta 183 700 EUR) 2)
ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu
aizsardzības zona, lībiešu (līvu) mantojums un lībiešu krasts " Līvõd
rānda", Kolkasrags, Kolkasraga priežu taka, vecās Kolkas bākas drupas,
līvu centrs "Kūolka", Senā skolas ēka "Pastnieki" Kolkas ciemā,
zvejniecības, zivju kūpināšanas, kuģniecības tradīcijas (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), valsts
nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.8874"Kolkas vraks I" (tuvumā)
(zemūdens kultūras mantojums); 3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Kolkasraga pludmale –ļoti apmeklēta (1000–5000 cilv/dienā), Kolkas
ciema pludmale – mazapmeklēta (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas
kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, kā arī laivu un
jahtu piestātnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums) 6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums – nepietiekams; 8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot
kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā pašvaldībā esošu valsts nozīmes
arhitektūras pieminekli Nr.6739 "Dundagas pils", kā tūrisma piesaistes
objektu Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana. Komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Jahtu piestātne (plānota nākotnē, potenciāls saistībā ar izbraukumiem
uz Roņu salu. Kolka ir tuvākā vieta jūras satiksmei ar Roņu salu.). Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras un dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Slīteres nacionālais parks", Lībiešu krasts un vēsturiskie
zvejniekciemi) - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (jūras laivu maršruts,
kaitbords u.c.) - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta (Kolkas rags kā
nozīmīgākā Z–Kurzemes tūristu piesaiste, tā īpašā simboliskā vērtība) - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale (jūras vērošanas un dabas
sezonālā ritma vērošanas vieta nacionālā mērogā) - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums - Nemateriālais mantojums - Populāra kempingu un atpūtas vieta - Starptautiski nozīmīgākā putnu vērošanas vieta Latvijā putnu
migrācijas laikā 15. Ēku kompleksa "Kapteiņi" Kolkas ragā pārbūve un
teritorijas labiekārtošana6 16. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu piekļuves
nodrošināšanai 17. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.1. 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 1.1.6. 1.2.1. 1.3.2. 2.1.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (45 866 EUR) 2) ĪADT
"Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu
aizsardzības zona, īpaši aizsargājami biotopi un sugas, lībiešu krasts "Līvõd
rānda", Ēvažu stāvkrasts 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) piekļuves vietā 4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums esošajām nelielajām apmeklētāju
plūsmām, tomēr pilnveidojams, lai organizētu apmeklētāju plūsmas un
novērstu apmeklētāju negatīvo ietekmi uz dabu, sevišķi uz retajām īpaši
aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām 6) Erozijas un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23km; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras un dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Slīteres nacionālais parks", Ēvažu stāvkrasts, lībiešu krasts un
vēsturiskie zvejniekciemi) - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta 2. Biotopu
aizsardzību veicinošas (izbradāšana un izbraukšanu mazinošas)
infrastruktūras izbūve, t.sk. gājēju celiņu uzlabošana, skatu vietu
labiekārtošana 3. Informatīvo stendu ar informāciju par vietējām dabas vērtībām un
brīdinošo zīmju par drošību uzstādīšana Ušos un uz D līdz Evažiem Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām. Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.6. 2.1.1. 2.3.6. 2.3.9. (101 270 EUR) 2)
Lībiešu krasts "Līvõd rānda", smilšu pludmale, zvejniecības tradīcijas
(esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Stipras (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums esošajām apmeklētāju plūsmām,
tomēr pilnveidojams, lai novērstu esošo un potenciālo apmeklētāju
negatīvo ietekmi uz dabu 6) Erozijas un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai.
Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras tūrisma piesaistes objekts (lībiešu krasts un
vēsturiskie zvejniekciemi) 2. Piekļuves
pie pludmales pielāgošana velotransportam 3. Gājēju un velotransporta savienojuma ar tuvumā esošo Melnsilu
attīstīšana Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām 1.1.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (85 619 EUR) 2) Lībiešu krasts " Līvõd
rānda", smilšu pludmale, vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
Nr.2253 "Tromeļa pils – viduslaiku nocietinājuma vieta", zvejniecības,
zivju apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums esošajām apmeklētāju plūsmām,
tomēr pilnveidojams, lai novērstu esošo un potenciālo apmeklētāju
negatīvo ietekmi uz dabu 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai Vietējas
nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras tūrisma piesaistes objekts (lībiešu krasts un
vēsturiskie zvejniekciemi) - Populāra atpūtas vieta - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums 2. Gājēju un velotransporta savienojuma ar Aizkļāniem attīstīšana Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām 2.1.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (142 430 EUR) 2) Atrodas blakus ĪADT dabas liegumam "Ģipka" (Natura 2000),
lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un
mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts) 3) Stipras (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Neietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. Ģipkas autonovietnē nav
iezīmētas autostāvvietas un nav atbilstošs labiekārtojums, taku
labiekārtojums nolietots, trūkst pludmales labiekārtojuma, Ģipkas ciemā
nepietiekams piekļuves vietu pie jūras nodrošinājums operatīvajam
transportam) 6) Erozijas un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras – pietiekamas;
att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas
dienestu nodrošinājums – pietiekams
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un
popularizēšanai. Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvā atpūta, kaitbords - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale 2. Nobrauktuves
operatīvajam transportam izveide 1.1.1. 1.1.5. 2.3.6. 2.3.9. (3 315 945 EUR) 2) Rojas osta un jahtu osta, Rojas upes ieteka, zivju
kūpināšanas tradīcijas, kultūras pasākumi, Rojas smilšu pludmale un
kāpas, Rojas Jūras zvejniecības muzejs, lībiešu (līvu) mantojums,
zvejniecības, zivju apstrādes, kuģniecības tradīcijas un mantojums
(esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Ļoti apmeklēta pludmale (1000–5000 cilv./dienā) (apmeklējums
līdzvērtīgs Saulkrastu pludmalei) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
velotransporta infrastruktūras un gājēju ceļu labiekārtojums, trūkst
laivu piestātnes, palielinoties piedāvājumam, nepieciešams papildus
pludmales labiekārtojums) 6) Uz Z no
ostas dinamiska līdzsvara krasts, uz D no ostas aktīvas erozijas krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūras pilnveidošana kultūras mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai Nozīmīgs starpsavienojums Rīgas līča R piekrastes
tūrisma maršrutā starp Jūrmalu un Kolku. Piekrastes mazpilsētu un mazo ostu tīkla stiprināšana. Jahtu ostu tīkla attīstības sekmēšana. Oficiāla peldvieta un labiekārtota pilna servisa pludmale ar mērķi
iegūt Zilā karoga statusu. Mazā osta. Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide. Laivošanai nozīmīga vieta. Velotūrisms – stratēģiski nozīmīgs pakalpojumu punkts Eirovelo 13
velomaršruta posmā starp Kolku un Jūrmalu. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (kaitborda un vēja–jūras
sporta veidu vieta) - Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistoša pasākumu vieta (Zvejnieksvētki,
kinofestivāls "RojaL"7) - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums (potenciāli
Zilā karoga pludmale) - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums (izbraukums
zvejot ar zvejniekiem – zvejniecības tradīciju iesaiste tūrismā) 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (57 912 EUR) 2) Dabas piemineklis
Kaltenes krasta veidojumi, Kaltenes putnu vērošanas tornis,
zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekoši
kvalitātes nobrauktuve pie jūras operatīvo dienestu transportam,
nepietiekošs pludmales labiekārtojums, operatīvā
transporta piekļūšanas iespējas) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūras pilnveidošana kultūras mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums. - (Nozīmīga kaitborda un vēja–jūras sporta veidu vieta) - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai
ziemas laikā - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas
piemineklis "Kaltenes krasta veidojumi") - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta (akmeņainās jūras
piekrastes ainava) 2. Vietējas
nozīmes velo un gājēju maršrutu attīstība, veidojot ar dabas pieminekli
"Kaltenes Kalvas" un citu tuvumā esošo dabas un kultūras mantojumu,
nodrošinot sasaisti ar Eirovelo 13 velomaršrutu Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.1. 1.1.5. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (79 041 EUR) 2) Zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums
(esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase) – īss
posms galvenajā piekļuves vietā, pārējais – stipra apmeklētāju ietekme
uz veģetāciju (4.klase) 4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekošas
kvalitātes piebraukšanas ceļš pie jūras operatīvo dienestu transportam,
nepietiekošs pludmales labiekārtojums) 6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD <23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Vietējas
nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Zvejniecības un zivju apstrādes tradīciju un mantojuma apskates
vieta 3. Informatīvo
zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu
ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību
nelaimes gadījumos 1.1.1. 1.1.5. 1.1.6. 2.3.6. 2.3.9. (537 060 EUR) 2) Grīvas upes ieteka, cirvju kolekcija, zvejniecības un zivju
kūpināšanas tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts) 3) Ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase) – īss
posms galvenajā piekļuves vietā, pārējā posmā – stipra apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju (4.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekošas
kvalitātes autonovietnes, trūkst laivu piestātne, piemērota nobrauktuve
operatīvajam transportam, pludmales labiekārtojums) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Apmeklētāju plūsmu organizēšana, antropogēnās slodzes negatīvās
ietekmes mazināšanai. Vietējas
nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Veloinfrastruktūras attīstības, Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Jahtu/laivu piestātņu tīkla elements (ilgtermiņā). Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Populāra atpūtas vieta 5.
Velomaršruta izveide starp Upesgrīvu un Mērsragu 7. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos 1.1.1. 1.1.5. 1.2.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (1 651 575 EUR) 2) ĪADT dabas parka "Engures
ezers" (Natura 2000) dabas parka zona, Mērsraga osta un jahtu osta,
brīvdabas estrāde "Jēgerleja", 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) 4) Labiekārtotās pludmales daļa – vidēji apmeklēta (300–1000 cilv./dienā),
putnu vērošanas vieta Atpūtas ielas galā – mazapmeklēta (100–300 cilv/dienā),
pārējā daļā – apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama infrastruktūras kapacitāte pludmalē pie bākas, nepieciešama
jauna labiekārtota pludmale pie Atpūtas ielas vietējo iedzīvotāju un
atpūtnieku vajadzībām, trūkst piestātnes laivām un jahtām, trūkst
velotransporta infrastruktūras un gājēju ceļu tīkla posmi) 6) Erozijas un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD>23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Engures ezers",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai. Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai
Nozīmīgs starpsavienojums Rīgas līča R piekrastes tūrisma maršrutā starp
Jūrmalu un Kolku. Mazā osta. Jahtu ostu tīkla stiprināšana, specializēti jahtu remonta pakalpojumi
un ziemas novietne. Oficiāla peldvieta un labiekārtota pludmale. Velotūrisms – stratēģisks pakalpojumu punkts Eirovelo 13
velomaršrutā. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai
ziemas laikā (labākā putnu vērošanas vieta Rīgas līča R piekrastē,
Ramsāres vieta.) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas
parks "Engures ezers", Mērsraga bāka – industriālais mantojums - Nozīmīgs apmeklētāju plūsmu piesaistes pasākums (Jūras svētki) - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums - Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija. 6. Eirovelo
13 maršruta posma Mērsraga ciemā attīstība 7. Velomaršruta izveide posmā no Mērsraga bākas līdz Upesgrīvai 10. Mērsraga brīvdabas estrādes "Jēgerleja" pārbūve, pieguļošās
teritorijas labiekārtošana un autonovietnes izbūve 11. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju
par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā
un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 1.1.6. 1.2.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (48 652 EUR) 2) ĪADT dabas parka "Engures ezers" (Natura 2000) neitrālā
zona, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6807 "Zvejnieku sēta "Lielkristi"",
punu vērošanas vieta, zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas 3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (apmeklētāju plūsmām
neatbilstošs pludmales labiekārtojums, nepietiekamas piekļuves iespējas
operatīvajam transportam, jūras krasts ir aizaudzis, operatīvais
transports nevar piekļūt vietai pa krastu) 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas
dienestu nodrošinājums – nepietiekams Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai Vietējas
nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Piekrastes zvejas vieta. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Engures ezera dabas parks") - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta, kaitborda iesācēju treniņvieta.) - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai
ziemas laikā 3. Eirovelo 13 maršruta posma Bērzciemā
attīstība 4. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām 1.1.1. 1.1.5. 1.1.6. 2.3.1. 2.3.6. 2.3.9. (649 316 EUR) 2) Engures osta, Engures zivju tirgus (zivsaimniecības produkcijas
realizēšana), vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8754 "Engures
luterāņu baznīca", lībiešu (līvu) mantojums, jūrniecības izglītības,
kuģniecības, zvejniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)un mantojums 3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstošs pludmales labiekārtojums, trūkst mūsdienu prasībām
atbilstošas jahtu piestātnes) 6) Uz Z no
ostas sanešu akumulācijas krasts, uz D no ostas aktīva krasta erozija,
krasta atkāpšanās 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam
VUGD~23; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums –
pietiekams Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai
Nozīmīgs starpsavienojums Rīgas līča R piekrastes tūrisma maršrutā
starp Jūrmalu un Kolku. Jahtu ostu tīkla stiprināšana. Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide. Eirovelo 13 velomaršruta
vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai
ziemas laikā - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums 4. Parka izveidošana pie Krišjāņa Valdemāra dibinātās jūrskolas
(pašreiz Saieta nama) 5. Peldvietas pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem
traucējumiem, gājēju laipas izbūve 6. Eirovelo 13 maršruta posma Engures ciemā attīstība 1.1.1. 1.1.3. 1.1.4. 1.2.1. 2.3.1. 2.3.6. 2.3.9. (226 483 EUR) 2) ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa" (Natura
2000), smilšu pludmales 3) Intensīvāk apmeklētajās vietās stipra apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju (4. klase), blakus – vidēja (3. klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstoša esošā infrastruktūra, trūkst autonovietnes, gājēju takas un
nobrauktuve operatīvajam transportam) 6) Dinamiska līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai Oficiāla
peldvieta. Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas
liegums "Plieņciema kāpa") - Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija 3.
Autonovietnes paplašināšana un labiekārtošana 4. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide 5. Eirovelo 13 maršruta posma Ķesterciems–Plieņciems–Apšuciems
attīstība 1.1.1. 1.1.2. 1.1.5. 2.3.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (210 876 EUR) 2) ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa" (Natura 2000),
smilšu pludmales 3) Intensīvāk apmeklētajās vietās stipra apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju (4.klase), blakus – vidēja (3.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstoša esošā infrastruktūra, trūkst autonovietnes, gājēju takas un
nobrauktuve operatīvajam transportam) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai Oficiāla
peldvieta. Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas
liegums "Plieņciema kāpa") - Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija 2. Piekļuves
pie jūras uzlabošana gājējiem un velotransportam 3. Autonovietņu paplašināšana un labiekārtošana 4. Eirovelo 13 maršruta posma Ķesterciems–Plieņciems–Apšuciems
attīstība 5. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide 1.1.1. 1.1.2. 1.1.5. 2.3.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9.
(2 690 560 EUR) 2) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā, ainavu
aizsardzības un dabas lieguma zona; vietējas nozīmes vēstures kultūras
piemineklis Nr.8334 "Somu Jēgeru kaujas vieta", vietējas nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.6138 "Lapmežciema sedums ar 5 tīklu būdām"
(tuvumā); Ivara Graša podnieka darbnīca, dabas piemineklis Igora Medņa
dendroloģiskie stādījumi, Ragaciema zivju tirgus (zivsaimniecības
produkcijas realizēšana), lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības un
zivju kūpināšanas tradīcijas, mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), smilšu pludmales 3) Apšuciems apmeklētāju ietekme uz veģetāciju – stipra (4. klase),
īsā posmā – ļoti stipra ietekme (5.klase), Klapkalnciemā apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju – ļoti stipra (5.klase), stipra (4.klase), nomalē
– vidēja (3. klase), Ragaciemā apmeklētāju ietekme uz veģetāciju – ļoti
stipra (5.klase) un stipra (4.klase) 4) Apšuciems – mazapmeklēta (100–300 cilv./dienā), Klapkalnciems –
vidēji apmeklēta (300–1000 cilv./dienā), Gausās jūdzes posms un
Ragaciems – mazapmeklēta (100–300 cilv./dienā) līdz vidēji apmeklēta
(300–1000 cilv./dienā) pludmale 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstoša esošā infrastruktūra pludmalē, trūkst autonovietnes, gājēju
takas un nobrauktuve operatīvajam transportam) 6) Apšuciems
– erozijas un akumulācijas mija, atsevišķos posmos aktīvas erozijas
krasts, Klapkalnciems un Ragaciems – erozijas un akumulācijas mija 7) Operatīvo
dienestu piekļuves iespējas pie jūras Apšuciemā – apgrūtinātas,
Kalpkalnciemā, Ragaciemā – pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums –
pietiekams, bet uzlabojams 8)*
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, tai skaitā izmantojot
salīdzinoši netālu esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Nr.6838
"Šlokenbekas muižas apbūve" un tajā esošo Latvijas ceļu muzeju kā
tūrisma piesaistes objektu Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana. Apmeklētāju plūsmu organizēšana IADT "Ķemeru nacionālais parks"
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai. Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai Ragaciema un Klapkalnciema pludmales – oficiālas
peldvietas. Klapkalnciems ir galvenais izejas punkts pie jūras no Jelgavas,
Dobeles un Tukuma puses un tuvākā piekraste aiz ļoti apmeklētās Jūrmalas
pilsētas pludmales. Ilgtermiņā jahtu piestātnes tīkla attīstības sekmēšana. Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Ķemeru nacionālais parks", vēsturisku notikumu vietas, zvejniecības
mantojums) - Nozīmīgs pludmaļu posms - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums - Nemateriālais mantojums - Populāra kempingu un atpūtas vieta 13.
Piekļuves uzlabošana senajām tīklu būdām (sedumiem) 14. Eirovelo 13 maršruta posma no Ragaciema līdz Apšuciemam attīstība 15. Šlokenbekas pils daļu atjaunošana, restaurācija vai pārbūve Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus Ragaciemā, to
atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu,
jāveic ainavas vēstures izpēte Ragaciemā 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 1.2.1. 2.3.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (86 260 EUR) 2) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā zona,
Kupskalna dabas taka 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) 4) Vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstoša esošā infrastruktūra, trūkst autonovietnes, gājēju takas un
nobrauktuve operatīvajam transportam) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Vietējas nozīmes
komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara/rudens migrācijas vai
ziemas laikā - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā zona, Kupskalnadabas
taka) - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums 3. Informatīvo
zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu
ierobežotajām iespējām ierasties savlaicīgi nokļūt pludmalē un vēlamo
rīcību nelaimes gadījumos 1.1.1. 1.1.5. 1.1.6. 2.3.6. 2.3.9. (21 560 050 EUR) 2) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā, ainavu
aizsardzības dabas lieguma zona, valsts nozīmes pilsētbūvniecības
piemineklis Nr.6085 "Ķemeru kūrorts", valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis Nr.5341 "Ķemeru parks ar parka arhitektūru", valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.5426 "Ūdenstornis" un citi valsts nozīmes un
vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļi Ķemeru parkā un tiešā
attīstāmās vietas tuvumā; smilšu pludmales, kūrorta, zvejniecības
tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts) 3) Īsi posmi apmeklētākajās vietās: stipra (4.klase) un vidēja
(3.kalse) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju, dominē posmi, kas novērtēti
ar vāju apmeklētāju ietekmi uz veģetāciju (2.klase) 4) Ļoti apmeklēta pludmale (1000–5000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. autonovietņu trūkums,
nekvalitatīva veloceļu infrastruktūra) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams 8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot Ķemeros,
Jaunķemeros un Jūrmalas pilsētā esošo kultūrvēsturisko mantojumu, tai
skaitā salīdzinoši netālu esošo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli
Nr. 5596 "Brīvdabas estrāde" (Mellužu estrāde), kurai nepieciešama
pārbūve, veidojot to par brīvi pieejamu publisku aktivitāšu vietu Apmeklētāju plūsmu
organizēšana ĪADT "Ķemeru nacionālais parks", antropogēnās slodzes
negatīvās ietekmes mazināšanai Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma
popularizēšanai un pieejamības uzlabošanai un iekšējo savienojumu
uzlabošanai Saistībā ar ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" – nozīmīga uz dabu
orientēta vietējā un starptautiskā tūrisma plūsma. Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Baltijā nozīmīgākais Zilā karoga pludmales – garākā, drošākā un
kvalitatīvākā vasaras peldsezonas organizētā atpūta ar lielāko pludmales
pakalpojumu piesaisti. Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide (velotūrisma attīstības
perspektīva un "Ķemeru nacionālais parka" kā Jūrmalas piedzīvojumu,
dabas un aktīvās atpūtas piedāvājuma paplašinājums, kas ir stratēģiski
nozīmīgs mazāk uzrunāto segmentu (dabas un piedzīvojumu meklētāji)
piesaistei un lielākai saistīto pakalpojumu tirdzniecībai). Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums - Kūrorts (starptautiskas nozīmes tradīcijām bagātākais Baltijas
kūrorts ar vislabāk organizēto piekļuvi (sabiedriskais transports,
veloceliņu tīkls, piekļuve no ūdens, lidostas tuvums) un daudzveidīgāko
kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu klāstu - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
"Ķemeru nacionālais parks", kultūras mantojums – Ķemeru parks un
sanatorijas apbūve) - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums 10. Eirovelo 13 maršruta Jūrmalas pilsētas posma attīstība (marķēšana
un veloceliņu būvniecība) 11. Mellužu estrādes un Piena paviljona (bāra ēkas) atjaunošana,
veidojot to par brīvi pieejamu publisku aktivitāšu vietu Piezīmes: Kā attīstāmā vieta uzskatāma visa Jūrmalas
pilsētas piekraste, risinot publiskās infrastruktūras
attīstības vajadzības un īstenojot plānotās aktivitātes
saskaņā ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas
dokumentos definēto. 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 2.1.1. 2.3.3. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (12 221 528 EUR) 2) blakus esošās ĪAD teritorijas un kultūras mantojuma objekti
– dabas parka "Ragakāpa" (Natura 2000), dabas parka un dabas
lieguma zona), dabas liegums "Lielupes grīvas pļavas"; Jūrmalas
Brīvdabas muzejs, Lielupes grīva, kūrorta, zvejniecības tradīcijas
un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā
tūrisma objekts) 3) Blakus Jūrmalas ostai – vāja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(2.klase) 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. autonovietņu trūkums,
labiekārtojuma trūkums, ierobežota jahtu ostas infrastruktūra) 6) Sanešu
akumulācijas un dinamiska līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams; 8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot esošo
Jūrmalas (Lielupes) ostas teritoriju Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Ragakāpa",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma
popularizēšanai un pieejamības uzlabošanai un iekšējo savienojumu
uzlabošanai Tīkla pilnveidošana, stiprinot jahtu
ostu tīklu. Specifiskais piedāvājums: - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Ragakāpas
dabas parks", Jūrmalas Brīvdabas muzejs) - Nozīmīga vieta apmeklētāju plūsmu piesaistošiem pasākumiem
(Jūrmalas Brīvdabas muzejā organizētie pasākumi un svētki, kas rada
lielas apmeklētāju plūsmas) - Nemateriālais mantojums 10.
Makšķerēšanas pakalpojumu centra izveide Vārnukrogā Piezīmes: Kā attīstāmā vieta uzskatāma visa Jūrmalas
pilsētas piekraste, risinot publiskās infrastruktūras
attīstības vajadzības un īstenojot plānotās aktivitātes
saskaņā ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas
dokumentos definēto. Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.3. 1.2.1. 1.2.6. 1.3.3. 2.1.1. 2.3.1. 2.3.6. 2.3.9. (4 376 781 EUR) 2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, dabas
lieguma zona, neitrālā zona, tiem piegulošās kāpas (embrionālās kāpas un
priekškāpas) un pludmale; valsts nozīmes vēstures piemineklis Nr.8538
"Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss" (daļa
Daugavgrīvā), vietējas nozīmes vēstures piemineklis Nr.8539
"Komētforts", valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6606
"Daugavgrīvas cietokšņa apbūve" (atrodas netālu); Daugavgrīvas
bāka, kā vizuāli spēcīgu un Rīgas jūras vārtus reprezentējošu
elements un ar to saistītais Rietumu molu, Daugavgrīvas
kompleksais dabas liegums, Mīlestības sala 3) Apmeklētākajā piekrastes daļā – stipra (4.klase) un vidēja
(3.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju 4) Vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā), 5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. trūkst
apmeklētāju skaitam atbilstošas autonovietnes, velo un gājēju ceļi u.c.
infrastruktūra) 6) Erozijas un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums – pietiekams; riska faktors
– iespējami plūdi11 Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Piejūra",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana
Oficiāla peldvieta. Kultūras vai dabas tūrismu piesaistes objektu (Daugavas grīvas krastu
fortifikācijas būvju komplekss un ar to saistītie objekti)
popularizēšana. Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (Piejūras dabas
parks) kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga un
vērtību ceļoša vieta). Specifiskais piedāvājums: - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Aktīvās atpūtas tīklojuma savienojumi Mangaļsalas mola un
Carnikavas virzienā Rīgas un tuvāko apkaimju iedzīvotāju sportiska un
veselīga dzīves veida veicināšanai) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Rietumu
mols, Komētfortas dambis, Daugavagrīvas cietoksnis) - Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks
"Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga un
vērtību ceļoša vieta 2. Pludmales piekļuves
un labiekārtojuma pilnveidošana; 3. Autonovietņu izbūve un paplašināšana 4. Veloinfrastruktūras attīstība pilsētas centra un Eirovelo 13
maršruta sasaistei ar pierasti 5. Daugavgrīvas bākas un R mola publiskā pieejamības uzlabošana,
nodrošinot atbilstošu infrastruktūru (gājēju takas, laipas, autonovietnes, informācijas punktus, sabiedriskas tualetes un tml.) Piezīmes: Daugavas abu krastu saskaņota attīstība gan vēsturiskā mantojuma,
gan ĪADT, kāpu zonas aizsardzība, gan atsevišķu šīs teritorijas daļu
publiskā pieejamības nodrošināšana, veidojot atbilstošo
infrastruktūru (laipas, takas, tualetes, informācijas zīmes, autonovietnes u.tml.) 1.1.1. 1.1.2. 1.1.4. 1.3.3. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (995 500 EUR) 2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, dabas
lieguma zona, neitrālā zona; valsts nozīmes vēstures piemineklis Nr.8538
"Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss"; Mangaļsalas
mols un makšķerēšanas tradīcijas uz tā, smilšu pludmale, Komētforta
dambis jeb vietējas nozīmes vēstures piemineklis Nr.8539 "Komētforts" 3) Apmeklētākajā piekrastes daļā – stipra apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju (4.klase), īss posms Vecāķos – ļoti stipra apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju (5.klase), pārējie posmi – vidēja ietekme
(3.klase) 4) Pludmale pie Mangaļsalas mola vidēji apmeklēta (300–1000 cilv./dienā),
talāk mazapmeklēta (100–300 cilv./dienā) pludmale 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. trūkst atbilstošas
autonovietnes, auto, velo un gājēju ceļi, pie esošā apmeklētāju skaita,
vieta ir pārslogota) 6) Mola
tuvumā aptuveni 1 km garā posmā pārsvarā erozijas procesi (krasta
atkāpšanās), vidusdaļā – dinamiskais līdzsvars, bet Vecāķu tuvumā –
akumulācijas procesi 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams; riska faktors – iespējami plaši
plūdi12 Apmeklētāju plūsmu
organizēšana ĪADT dabas parkā "Piejūra", antropogēnās slodzes
negatīvās ietekmes mazināšana Būtiskas problēmvietas
risināšana antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai
ĪADT "Piejūras dabas parks", uzlabojot auto novietošanas
problemātiku, drošības un universālā dizaina palielinājumu gājēju un
velotransporta plūsmai saiknē starp sabiedriskā transporta galapunktu
vietām un pludmali; integrētas ĪADT attīstības ietvaros; Vecāķu
pludmales slodzes mazināšana. Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums. Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta ar plašu
pakalpojumu klāstu. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale (populārākā Rīgas A daļas
vietējās rekreācijas pludmale aktīvai un pasīvai atpūtai peldsezonas
laikā. - Aktīvās atpūtas tīklojuma savienojumi Mangaļsalas mola un
Carnikavas virzienā Rīgas un tuvāko apkaimju iedzīvotāju sportiska un
veselīga dzīves veida veicināšanai) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Mangaļsalas
mols, Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss) - Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks
"Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga un
vērtību ceļoša vieta valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Daugavas grīvas krastu
fortifikācijas būvju kompleksa" eksponēšana 6. Nobrauktuvju starp molu un Vecāķiem piemērotības uzlabošana
operatīvajam transportam 7. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 8 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Kā attīstāmā vieta uzskatāma visa Rīgas pilsētas
piekraste, risinot publiskās infrastruktūras attīstības
vajadzības un īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Rīgas
pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos definēto. Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā
"Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 1.1.6. 2.1.1. 2.3.6. 2.3.9. (491 150 EUR) 2)
ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, smilšu
pludmale 3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. pludmales
labiekārtojums, neatbilstoša pāreja pāri dzelzceļam pie autonovietnes) 6) Pārsvarā
akumulācijas procesi 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība – attālināti to pludmales, Kalngalē. Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas parks
"Piejūra"). Nozīmīga pludmale (plānota labāk organizētās nūdistu pludmales zonas
attīstīšana (starp Vecāķiem un Garciemu)). Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs dabas tūrisma objekts (paraboliskās kāpas) - Nūdistu pludmale - Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks
"Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga
vieta 3. Informatīvo stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23
minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā
"Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās 1.1.6. 1.3.2. 2.1.1. 2.3.4. 2.3.6. 2.3.9. (84 150 EUR) 2)
ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, paraboliskā
kāpa, smilšu pludmale 3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) 4) Mazapmeklēta (100–300 cilv./dienā) un vidēji apmeklēta (300–1000
cilv./dienā) pludmale 5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju
plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu infrastruktūras
kapacitāte un kvalitāte) 6) Dinamiska līdzsvara process 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams;
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Piejūra",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīga pludmale Rīgas tuvumā - Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks "Piejūra") - Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks
"Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga
vieta 2. Pludmales
labiekārtošana 3. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā
"Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās 1.1.1. 1.1.5. 1.1.6. 2.3.6. 2.3.9. (1 145 650 EUR) 2) ĪADT
dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, smilšu pludmale 3)Vāja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase) 4) Mazapmeklēta (100–300 cilv./dienā) un vidēji apmeklēta (300–1000
cilv./dienā) pludmale 5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju
plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu infrastruktūras
kapacitāte un kvalitāte) 6) Dinamiska līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams
Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks "Piejūra") - Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks
"Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga
vieta 3. Informatīvo stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām. Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā
"Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās 1.1.2. 1.1.6. 1.3.1. 2.1.1. 2.3.6. 2.3.9. (1 597 475 EUR) 2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura
2000) dabas parka un dabas lieguma zona, Gaujas grīva – vienīgā dabiskā
lielo upju grīva Latvijā, Carnikavas muižas parks, lībiešu (līvu)
mantojums, kuģu būves, zvejniecības, t.sk. nēģu zvejas un apstrādes,
tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts), smilšu pludmale 3)Vidēja
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4)Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju
plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu infrastruktūras
kapacitāte un kvalitāte) 6) Dinamiska
līdzsvara process, Gaujas grīvas tuvumā, aptuveni 1 km garā posmā
pārsvarā erozijas procesi (krasta atkāpšanās) 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Apmeklētāju plūsmu organizēšana
ĪADT dabas parks "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās
ietekmes mazināšana Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma
popularizēšanai un pieejamības uzlabošanai Vietējas un reģionālas nozīmes atpūtas pludmale. Vietējas un reģionālas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība –attālināti no pludmales Carnikavā. Veloinfrastruktūras tīkojuma izveide un pilnveide. Stratēģiski svarīga EiroVelo13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīga pludmale Rīgas tuvumā - Nozīmīgs dabas un kultūras tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas
parks "Piejūra" un vietēja līmeņa ainavu aizsargājamās teritorijas
"Gaujas grīvas ainavu teritorija" un "Baltijas jūras piekraste"13) - Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta ("Nēģu
svētki" u.c.) 2. Carnikavas centra
kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma attīstība: 2.1. Svētku laukuma pilnveidošana 2.2. Gaujas upes aizsargdambja labiekārtošana 2.3. Carnikavas novadpētniecības centra pilnveidošana un
paplašināšana, kā arī piekļuves uzlabošana, izbūvējot gājēju
tiltiņu 2.4. Jaunas estrādes izbūve un Carnikavas parka atjaunošana 3. Eirovelo 13 velomaršruta posma attīstīšana un atbilstošas
veloinfastruktūras, t.sk. velonovietņu un maršruta marķējuma zīmju,
uzstādīšana 4. ĪADT dabas parks "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku, atpūtas vietu
un autonovietņu attīstība, kā arī pārvietojamo tualešu uzstādīšana 5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.6. 1.3.3. 2.3.6. 2.3.9. (3 378 650 EUR) 2) ĪADT
dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka un dabas lieguma zona,
nēģu zvejošanas un apstrādes tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), Gaujas grīva, smilšu
pludmale 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) pie piekļuves
vietas 4) Mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu infrastruktūras kapacitāte un
kvalitāte) 6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD <23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Specifiskais piedāvājums: - Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks "Piejūra") - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Gaujas upes grīva kā laivu maršruta galapunkts 2. ĪADT dabas parks "Piejūra" atbilstošu
atpūtas taku un atpūtas vietu infrastruktūras attīstība 3. Informatīvo stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām. Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā
"Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās. 1.1.6. 1.3.1. 2.1.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (980 158 EUR) 2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura
2000) dabas parka un dabas lieguma zona, zvejniecības un apstrādes
tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā
tūrisma objekts), smilšu pludmale 3) Stipra (4.klase) un vidējā (3.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu un autonovietņu infrastruktūras
kapacitāte un kvalitāte) 6) Pārsvarā
akumulācijas procesi 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Apmeklētāju plūsmu organizēšana
ĪADT dabas parks "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās
ietekmes mazināšana. Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana Vietējas un reģionālas
nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma, kas saistīta
ar vietas piekļuvi un labiekārtojumu, ar pieaugošu nozīmi vietējā
tūrisma plūsmas piesaistē (tostarp no Vidzemes reģiona, nedaudz
atslogojot Tūjas pludmali). Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide. Zilā karoga pludmale – tuvā nākotnē. EiroVelo13 maršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Atpūtas pakalpojumu piedāvājums (pasīvai un aktīvai atpūtai
sasaistē ar Piejūras dabas parka velomaršrutiem, garo pastaigu un
nūjošanas taku tīklojumu) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks
"Piejūra") - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums (Zilā
karoga pludmaļu tīkla attīstība. Pilna servisa pludmales centrs,
nekonfliktējot ar vietējiem iedzīvotājiem) - Aktīvās atpūtas centrs uz ūdens (kaitošana, u.c.) 2.
Autonovietnes Ziemeļu ielā labiekārtošana 3. Ziemeļu ielas pārbūve, ietves un veloceliņa izveide 4. Lilastes ielas pārbūve, ietves un veloceliņa izveide 5. Autonovietnes pie Lilastes dzelzceļa stacijas izveidošana 6. Operatīvajam transportam atbilstošas nobrauktuves pie jūras
izveide Piezīmes: Izvērtējot papildus aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas
parkā "Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki
ierobežojumi, nekā dabas parka vai dabas lieguma zonās. 1.1.1. 1.1.2. 1.1.6. 1.3.1. 1.3.3. 2.1.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (4 442 240 EUR) 2) Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8490 "Neibādes
mežsarga māja "Forstei"", Neibādes parks, Saulrieta taka Saulkrastos,
skatu vieta, Saules laukums un Jūras parks, Saulkrastu baltā kāpa,
Saulkrastu velosipēdu muzejs, lībiešu (līvu) mantojums, kūrorta,
zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Stipra
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase), neliels posms – ļoti stipra
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase) 4)
Galvenokārt ļoti apmeklēta pludmale (1000–5000 cilv./dienā) un vidēji
apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu un autonovietņu infrastruktūras
kapacitāte un kvalitāte, nepietiekams skaits autostāvvietu ielu malās,
daļā pludmales nepietiekams pludmales labiekārtojums) 6) Pilsētas
piekrastē ir dažādi krasta procesu posmi, pārsvarā 2.erozijas riska
klase – epizodiska kompensēta erozija, erozijas procesu rezultātā krasta
atkāpšanās notiek Pabažu piekrastē 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
Rīgas pilsētas pludmaļu atslogošana, jo tas ir reģionāls rekreācijas
galamērķis Rīgas A daļas un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem – īpaši
izceļot vilciena kā publiskā transporta klātbūtni un tā kombinācijas
iespējas ar velotūrismu. Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Stratēģiski svarīga EiroVelo13 maršruta vieta ar plašu pakalpojumu
klāstu. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Kūrorta potenciāls (vēsturiskās kūrortvietas akcentu stiprināšana
pilsētas zīmolvedībā) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Saulkrastu
baltā kāpa) - Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta (kultūras un
izklaides pasākumi, "Saulkrasti Jazz Festival"14,
u.c.) - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums
4.Pludmales labiekārtojuma pilnveidošana un mobilas laivu piestātnes
ierīkošana 5. Saulkrastu "Baltās kāpas" eroziju mazinošas infrastruktūras
attīstība, izvērtējot "LIFE Ekosistēmu pakalpojumi"15
projekta ietvaros sagatavotās "Prototipa – Dabas dizaina parka
koncepcijas" piedāvātos risinājumus Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.7 1.1.8. 2.1.1. 2.3.3. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (1 540 000 EUR) 2) Aģes
upes ieteka, Skultes osta, arhitektes Martas Staņas veidotais Saulkrastu
kultūras nams "Zvejniekciems", smilšu pludmale, Zvejniekciema akmeņi,
kuģniecības un zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), uz Z – vidēja
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase) 4) Vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstoša velo un gājēju ceļu un autonovietņu infrastruktūras
kapacitāte un kvalitāte) 6) Uz Z no
ostas sanešu akumulācija, uz D no ostas aktīva krasta erozija, krasta
atkāpšanās 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums – lokāla rakstura pludmale
ar apmeklētāju piesaistes objektu – Skultes ostu kā jahtu ziemas
turēšanas, ūdenstransporta līdzekļu testēšanas piestātni - Viegli piekļūstams punkts jūras vērošanai 1.1.2. 1.2.1. 2.1.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. Skultes pagasts (1 223 486 EUR) 2) Dabas piemineklis (ģeoloģiskais veidojums) Lauču dižakmens, ĪADT
"Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", smilšu pludmale, lībiešu (līvu)
mantojums, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Vidēja (3.klase), stipra (4.klase) un īsā posmā ļoti stipra (5.
klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju 4) vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstoša autonovietņu kapacitāte, nepietiekams pludmales
labiekārtojums, nav izveidoti atbilstoši velo un gājēju ceļi un
operatīvā transporta piekļuves iespējas) 6) Aktīvas
krasta erozija, krasta atkāpšanās 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – pietiekams Vietējas nozīmes
komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Specifiskais piedāvājums: - Jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Lauču akmens pakalpojumu vieta kā jūras ainavas vērošanas un ar
jūru saistītas gastronomijas apmeklējuma punkts Vidzemes jūrmalā 4. Pludmales servisa
stacijas izveide (glābšanas stacija, informācijas centrs u.c.
pakalpojumi) 5. Informatīvi izglītojošas takas ierīkošana par piekrastes ainavas
veidošanos un zvejniecību piekrastē 6. Pašvaldības ceļa uz Laučakmeni labiekārtošana (pārbūve) 7. Eirovelo 13 velomaršruta posma Limbažu novadā attīstība un vietēju
velomaršrutu izveide Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.5. 2.1.1. 2.3.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (61 667 EUR) 2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", Minhauzena muzejs,
Minhauzena muzeja dabas taka pa mežu līdz jūrai, Lāču bāka, smilšu
pludmales, lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības tradīcijas un
mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts) 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) 4) Lembužos mazapmeklēta pludmale (100–300 cilv/dienā), pārējā
pludmales daļā apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstošs labiekārtojums, trūkst potenciālam atbilstošas
veloinfrastruktūras –veloceļi, marķēti velomaršruti, velonovietnes) 6) Erozijas
un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD ~23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām
Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts) 5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par
operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un
vēlamo rīcību nelaimes gadījumos Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām. Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.3. 1.1.6. 2.3.1. 2.3.5. 2.3.6. 2.3.9. (2 094 299 EUR) 2) ĪADT "Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāts", smilšu pludmale, zvejniecības tradīcijas un
mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts) 3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju 4) Vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstošas autonovietnes, veloinfrastruktūra un pludmales
labiekārtojums, trūkst piestātnes jahtām vai laivām) 6) Erozijas un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums – nepietiekams Apmeklētāju plūsmu
organizēšana ĪADT dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala" un
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, antropogēnās slodzes negatīvās
ietekmes mazināšanai. Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība. Jahtu piestātnes tīkla vieta. Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Oficiāla peldvieta un pludmales labiekārtojums. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (velotūrisms, jūras laivu
maršruts) - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas
liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala" un Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāts) - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums - Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija 7. Nobrauktuves pie jūras
pārbūve operatīvo dienestu piekļuves nodrošināšanai Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 2.1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas: 1.1.1. 1.1.3. 1.1.5. 1.2.1. 2.3.1. 2.3.6. 2.3.9. (285 707 EUR) 2) ĪADT
"Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts" ainavu aizsardzības zona, smilšu
pludmale, ĪADT dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala" (Natura 2000)
ainavu aizsardzības un dabas lieguma zona, Svētupes grīva, Vitrupes
grīva, akmeņaina pludmale, nēģu zveja Svētupē (kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts) 3) Vitrupe – stipra (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme
uz veģetāciju, Lāņi – vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(3.klase), Svētciems– nelieli posmi galvenajā piekļuves vietā – ļoti
stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju,
pārējā daļa – vidēja ietekme (3.klase) 4) Lāņi – vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv/dienā), pie
Vitrupes un Svētupes –mazapmeklēta (100–300 cilv./dienā) pārējā
teritorijā pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā) 5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju
plūsmām neatbilstošas autonovietnes, nav atbilstošas nobrauktuves pie
jūras operatīvajam transportam) 6) Erozijas un akumulācijas mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras Vitrupe
apgrūtinātas, Lāņi, Svētciems – pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD
Vitrupe <23km, Lāņi, Svētciems<23km; attīstāmās vietas glābšanas
dienestu nodrošinājums – pietiekams (Lāņi, Svētciems),
nepietiekams (pie Vitrupes) Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide. Laivošanai nozīmīga vieta. Daudzveidīgs aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja–jūras sporta veidu vieta, velotūrisms, zemūdens
niršana kā nišas atpūtas veids, laivošana). Eirovelo 13 velomaršruta vieta. Specifiskais piedāvājums: - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta(upju grīvas
ainava, akmeņainais krasts) - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT
Vidzemes akmeņainā jūrmala, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, dabas
liegums "Vitrupes ieleja", ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas
pieminekļi) - Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts - Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums - Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija 4. Autonovietnes izbūve pie
Lāņiem un piekļuves iespēju operatīvajam transportam uzlabošana Piezīmes: Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām pie Lielurgas ietekas jūrā. Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.1. 1.1.2. 1.1.3. 1.1.5. 2.3.1. 2.3.6. 2.3.9. (8 198 300 EUR) 2) ĪADT "Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāts" (UNESCO starpvaldību programmas "Cilvēks un
biosfēra" teritorija), ĪADT dabas parks "Salacas ieleja" (Natura 2000),
Zvejnieku parks, Salacas upes ieteka, Salacgrīvas osta, Salacgrīvas
mols, Salacgrīvas vēsturiskais centrs, lībiešu (līvu) mantojums,
jūrniecības izglītības, kuģu būves, kuģniecības, zvejniecības, t.sk.
nēģu zvejas un apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība
un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts) 3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) 4)Vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām
neatbilstošs pludmaļu labiekārtojums, autonovietnes, trūkst atbilstošas
nobrauktuves pie jūras operatīvajam transportam, nepieciešama ielu un
ostas infrastruktūras pilnveidošana) 6) Uz D no
ostas notiek sanešu akumulācija, uz Z no ostas erozijas un akumulācijas
mija 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums – pietiekams Apmeklētāju plūsmu
organizēšana ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts" un Salacas
ielejas dabas parks, antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai. Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai Mazo ostu un jahtu ostu tīkla elements. Nozīmīgs pakalpojumu punkts VIA Baltica maršrutā starp Rīgu un
Pērnavu, kā arī Eirovelo13 velomaršrutā. Zilā karoga pludmale perspektīvā. Oficiāla peldvieta. Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide. Specifiskais piedāvājums: - Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un
vēja–jūras sporta veidu vieta) - Reģionālas nozīmes tūrisma galamērķis ar vairākiem starptautiskiem
akcentiem (publiskie pasākumi – "Positivus" mūzikas festivāls
u.c.) - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums dominējoši
rekreācijas vajadzībām - Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts populārākajā Z–Vidzemes
ūdenstūrisma maršrutā – Salacā - Nemateriālais mantojums un piekrastes zvejas tradīcijas, un
kulinārais matojums (jūras zvejas tradīcijas, makšķerēšana, nēģu
ķeršana) - Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (bāka kā
industriālā mantojuma elements pilsētas ainavā, jūras un Salacas grīvas
promenāde kā iecienīta atpūtas vieta perspektīvā, izceļot Salacas upes
grīvas un jūras ainavu) - Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistoša pasākumu vieta (Nēģu
svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Zvejnieksvētki) 13.
Nobrauktuves pie jūras pārbūve operatīvo dienestu piekļuves
nodrošināšanai 1.1.2. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 1.1.8. 1.2.1. 2.1.1. 2.3.3. 2.3.6. 2.3.9. (4 661 118 EUR) 2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāts", dabas liegums "Randu pļavas" (Natura 2000); valsts nozīmes
vēstures piemineklis Nr.43 "Ainažu jūrskola"; Ainažu vecā bāka, Ainažu
vēsturiskais centrs, Ainažu vecais mols, lībiešu (līvu) mantojums,
jūrniecības izglītības, kuģu būves, kuģniecības, zvejniecības tradīcijas
un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā
tūrisma objekts) 3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), īsā posmā –
stipra ietekme (4.klase) 4) Vidēji apmeklēta pludmale (300–1000 cilv./dienā) 5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums, skatoties esošās apmeklētāju
plūsmas, tomēr apmeklētāju ietekmes uz dabu mazināšanai un kvalitatīva
tūrisma piedāvājuma veidošanai nepieciešama infrastruktūras attīstība 6) Dinamiska
līdzsvara krasts 7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums – pietiekams Apmeklētāju plūsmu
organizēšana ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", dabas liegums "Randu
pļavas", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai. Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai Latvijas
piekrastes Z "vārti" ar lielu sauszemes tūrisma plūsmas eksporta
potenciālu. Pilsētas nozīmes palielināšana tūrismā un pilsētas pakalpojumi kā
nozīmīgs starpposms Via Baltica maršrutā un Eirovelo13
velomaršrutā starp Rīgu un Pērnavu. Komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība. Oficiāla peldvieta. Specifiskais piedāvājums: - Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta – dabas tūrisms
– vienoti ar Randu pļavām – labākā jūras putnu vērošanas vieta Vidzemes
piekrastē - Garo pastaigu un pārgājienu pludmale. - Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai
ziemas laikā - Nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma izziņas un dabas
tūrisma objekts (Ainaži ir visai Latvijai ievērojama kultūrvēsturiska
vieta – jūrniecības pirmsākumu vieta Latvijā) - Nozīmīgs pakalpojumu centrs un labiekārtota pludmale 6. Kultūrizglītības
centra izveide Ainažu jūrniecības muzejā un pieguļošās teritorijas
labiekārtošana Piezīmes: Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību
vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic
ainavas vēstures izpēte 1.1.1. 1.1.3. 1.1.4. 1.1.5. 2.3.6. 2.3.9. 1 Izpēte
veikta uz projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 "Latvijas plānošanas reģionu un
vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana
un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana" ietvaros un pieejama VARAM
tīmekļa vietnes saitē
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027, 4. darba
materiālā "Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes
izvērtējums pašvaldību griezumā" 2
īstenošanas iespējas izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz
vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko pamatojumu 3
īstenošanas iespējas izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz
vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko pamatojumu 4 Liepājas
pilsētas administratīvajai teritorijai kūrorta statuss ir piešķirts ar Ministru
kabineta 2015.gada 27.oktobra rīkojumu Nr.655 "Par kūrorta statusa piešķiršanu
Liepājas pilsētas daļai", kas pieejami tiešsaistē:
http://likumi.lv/ta/id/277457-par-kurorta-statusa-pieskirsanu-liepajas-pilsetas-dalai
5
īstenošanas iespējas izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz
vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko pamatojumu 6 papildus izvērtējot krasta erozijas
procesu attīstības dinamiku 7
Informācija par kinofestivālu "RojaL" pieejama:
http://www.rojal.lv/ 8
īstenošanas iespējas izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz
vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko pamatojumu 9
Īstenošanas iespējas detalizēti izvērtējot plānotās darbības likuma "Par
ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtība 10
Īstenošanas iespējas detalizēti izvērtējot plānotās darbības likuma "Par
ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtība 11 Plūdu
riski izvērtēti arī projekta "Rīga pret plūdiem" (http://www.rigapretpludiem.lv/)
ietvaros 12 Plūdu
riski izvērtēti arī projekta "Rīga pret plūdiem" (http://www.rigapretpludiem.lv/)
ietvaros 13
Carnikavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.–2030.gadam
3.4.apakšnodaļa nosaka, ka Carnikavas novadā ir ainavu aizsargājamās
teritorijas: "Gaujas grīvas ainavu teritorija" un "Baltijas jūras piekraste"
(Informācija pieejama:
http://carnikava.area.lv/images/Izvelnes/Attistiba/Strategija/Strategija_gatava/IAS_strat_FIN.pdf)
14
Informācija par pasākumu pieejama:
http://saulkrastijazz.lv/ 15
Informācija par "LIFE Ekosistēmu pakalpojumi" projektu pieejama:
http://ekosistemas.daba.gov.lv/ 16
Informācija par mūzikas festivālu pieejama:
https://www.positivusfestival.com/lv/ Vides aizsardzības un reģionālās 2. pielikums
1. Publiskās infrastruktūras tīkla
vietas – punktveida objekti 1.1. Apdzīvotās vietas un
peldvietas (1) Katrai apdzīvotajai vietai (skat. 2.1.attēlu) ir sava loma un nozīme
piekrastes kopējā apdzīvojuma struktūrā kā vienai no vienotā dabas un
kultūras mantojuma pamatvērtībām. Apdzīvotās vietas pakalpojumu attīstības
iespējas un vēlamā attīstība noteikta vietējo pašvaldību attīstības
plānošanas dokumentos. (2) Lai rastu vietējai situācijai piemērotākos risinājumus (place based
approach), nepieciešams pašvaldību un vietējo kopienu līmenī noteikt
atbilstošākos un nozīmīgākos infrastruktūras uzlabojumus, kas ĪADT
teritorijā nav pretrunā ar ĪADT izveidošanas mērķiem. (3) Lai uzņēmēji un pašvaldības sekmīgāk izmantotu vasaras sezonas dotās
priekšrocības, ir jāveido un jāattīsta jauni pakalpojumi, it īpaši kultūras,
veselības un konferenču tūrisma jomās. Tāpat piekļuves nodrošināšanai
vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtībām, kultūras pieminekļiem,
estrādēm, muzejiem un novadpētniecības centriem u.c., ir nepieciešams veidot
jaunu un uzlabot esošo publisko infrastruktūru. (4) Tūrisma piedāvājumam svarīga komponente ir ar Ministru kabineta noteikumiem
noteiktās oficiālās peldvietas1,
kā arī Zilā karoga pludmales (skat. 2.2.attēlu). Zilā karoga statuss
raksturo pludmaļu kvalitāti. Peldvietas parasti tiek veidotas apdzīvoto
vietu pludmalēs vai atsevišķos gadījumos tūrisma mītņu tuvumā, piemēram, pie
kempingiem. (5) Kultūras un dabas mantojuma pakalpojumu attīstības veicināšana līdz
2020.gadam tiek plānota Eiropas strukturālo un investīciju fondu
2014.–2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 5.5.1."Saglabāt, aizsargāt un
attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to
saistītos pakalpojumus" ietvaros. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda
finansējums piekrastes pašvaldībām un vietējām rīcības grupām pieejams, lai
īstenotu vietējo rīcības grupu stratēģijās noteikto. Tomēr piekļuves
infrastruktūras (veloinfrastruktūra, gājēju ceļi, pievedceļi u.tml.)
attīstīšanai, kas uzlabo piekļuvi piekrastes apdzīvotajām vietām, to tuvumā
esošajām dabas un kultūras mantojuma vērtībām un peldvietām, nepieciešama
investīciju piesaiste no dažādiem finanšu avotiem, tostarp pašvaldību
budžetiem.
2.1.attēls. Apdzīvotās vietas piekrastes publiskās
infrastruktūras tīklojumā
2.2.attēls. Oficiālās peldvietas un Zilā karoga pludmales
2015.gadā un perspektīvās Zilā karoga pludmales2 1.2. Ostas un lidostas (6)
Piekrastē atrodas nozīmīgi Latvijas eksporta tūrisma plūsmas vārti –
starptautiskā lidosta "Rīga", lielās ostas (pasažieru prāmjiem, kruīzu
satiksmei tūrisma kontekstā), kā arī mazās ostas un jahtu piestātnes (skat.
2.3.attēlu), kas ir nozīmīgas piekrastes piedāvājuma daudzveidībai. (7)
Piekrastes teritorijā darbojas trīs lielās ostas: Ventspils, Rīga un
Liepāja, kā arī septiņas mazās ostas: Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Roja,
Engure, Pāvilosta un Jūrmala (iepriekš Lielupes osta). (8)
Nosūtīto kravu apjoms daudzkārt pārsniedz saņemto kravu apjomu. 2015.gadā
(janvāris–novembris) Latvijas ostās kopumā pārkrauti 69,6 milj.t. un vairāk
nekā puse no Latvijas kopējā ostu kravu apgrozījuma – 40,06 milj.t. – tika
pārkrautas Rīgas ostā, tai seko Ventspils ar 22,53 milj.t. un Liepāja ar
5,611 milj.t.3
Tajā pašā laikā ievērojami mazāks ir mazo ostu apgrozījums – 1,38 milj.t..
Mazo ostu starpā lielākais kravu apgrozījums 2014.gadā 11 mēnešos bija
Skultes ostā (42,6% no kopējā mazo ostu kravu apgrozījuma), mazākais Engures
ostā (~0%). (9)
Mazās ostas ir attīstības bāze piekrastes teritorijās tādām nozarēm kā
kokapstrāde, kūdras apstrāde, zvejniecība, celtniecība, tūrisms un
ūdenssports. Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas, un Rojas ostas ir aktīvi
iesaistītas starptautiskajos kravu pārvadājumos, un tās izmanto transporta
kuģus ar kravnesību līdz 7000 tonnām, kuru apkalpošana izvirza jaunas
prasības pret ostu kopējām hidrotehniskām būvēm. Visas minētās ostas, kā arī
Pāvilostas, Engures un Kuivižu (juridiski atrodas Salacgrīvas ostas sastāvā)
ostas nodrošina zvejas flotes bāzēšanos un jahtu tūrismu. Jūrmalas osta tiek
izmantota jahtu tūrismam. Nepieciešams turpināt jahtu piestātņu tīkla
attīstību, veidojot jaunas jahtu piestātnes, papildus esošajām jahtu
piestātnēm Liepājas ostā (2015.gadā ieguvusi Zilā karoga statusu),
Pāvilostā ("Pāvilostas jahtu osta" un "Pāvilosta Marina", kas 2015.gadā
ieguvusi Zilā karoga statusu), Ventspils ostā, Rojas ostā, Mērsraga ostā,
Engures ostā, Jūrmalas ostā, Rīgas pilsētā (4 jahtu piestātnes), Skultes
ostā, Salacgrīvas ostā un Kuivižu ostā (2015.gadā ieguvusi Zilā karoga
statusu). (10) Šobrīd ostu
potenciāls tūrisma attīstībā netiek pilnvērtīgi izmantots, tāpēc plānojot
investīcijas ostu infrastruktūras uzlabošanā un to apkārtējās vides
sakārtošanā, nepieciešams izvērtēt iespēju ostu integrēšanai piekrastes
tūrisma piedāvājumā, piemēram: 1. nodrošinot molu, kā populāru tūrisma apskates mērķu pieejamību (Liepājas
ostas Z un D moli, Ventspils ostas D mols, Rīgas ostas Mangaļsalas mols,
Pāvilostas Z mols, Engures ostas mols un Rojas ostas mols, Ainažu mols) un
skatu vērošanas platformas izbūvi izmantojot esošās infrastruktūras bāzi
(Salacgrīvas mols); 2. uzlabojot bāku – kultūras pieminekļu, kā populāru tūrisma apskates mērķobjektu pieejamību (Pape, Akmeņrags, Užava, Ovīši, Miķeltornis, Kolkas
bāka u.tml.). (11) Starptautiskā
lidosta "Rīga" ir uzskatāma par būtiskāko starptautisko savienojumu punktu
valstī. Lidosta "Rīga" ir galvenais Baltijas reģiona gaisa satiksmes centrs,
kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu uz
Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām, 2015.gadā apkalpojot 5,16
miljonus pasažieru. (12) 2015.gadā no
reģionālajām lidostām regulāri gaisa pārvadājumi netiek veikti. Tiek veikti
Liepājas lidostas infrastruktūras modernizācijas darbi, lai radītu
priekšnoteikumus regulāru lidojumu nodrošināšanai. Lidosta būs atvērta
komerciāliem pasažieru gaisa pārvadājumiem pēc lidlauka sertifikācijas
procesa pabeigšanas 2016.gadā. (13) Ventspils
lidosta ir sertificēta vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanai. Tai ir
būtiska nozīme sabiedriski svarīgu atbalsta funkciju (degvielas uzpildes un
nolaišanās iespēju Gaisa spēku glābšanas darbiem jūrā, aizsardzības u.c.
funkciju) nodrošināšanai.
2.3.attēls. Piekrastes attīstībai nozīmīgākie ārējās
sasniedzamības mezglpunkti
1.3.
Dabas aizsardzības un tūrisma infrastruktūra ĪADT (14) Īpaši
aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) (skat. 2.4.attēlu) nodrošina daudzu
ES un arī Latvijas iekšzemē reti sastopamu dabas vērtību aizsardzību un
saglabāšanu. Tāpēc tās ir īpašs pievilcības faktors gan apmeklētājiem no
visas Latvijas, gan ārvalstīm. Lai ĪADT vērtības padarītu pieejamas visām
sabiedrības grupām, vienlaikus nodrošinot to saglabāšanu, nepieciešama
pārdomāta apmeklētāju plūsmas organizēšana, ievērojot šādus nosacījumus: – galvenais antropogēnās slodzes regulēšanas instruments – publiskā
infrastruktūra, kas tiek pilnveidota, ņemot vērā esošo un potenciālo
apmeklētāju plūsmu, potenciālos ekosistēmu pakalpojumus katrā ĪADT un tās
tuvumā, kā arī vides noturību pret antropogēnajām slodzēm; – ĪADT stratēģiskā attīstība tiek plānota visas piekrastes mērogā,
apsaimniekojot ĪADT esošos īpaši aizsargājamos biotopus atbilstoši to
apsaimniekošanas vadlīnijām un veidojot apmeklētāju plūsmām atbilstošu
publisko infrastruktūru, tādējādi iekļaujoties vienotā piekrastes publiskās
infrastruktūras tīklā. Teritorijas ar augstu rekreatīvo un tūrisma
attīstības potenciālu – Slīteres nacionālais parks, Ķemeru nacionālais
parks, dabas parki "Piejūra", Pape", "Bernāti", dabas liegums "Užava",
"Vidzemes akmeņainā jūrmala", "Randu pļavas" iekļaujas piekrastes publiskās
infrastruktūras kopējā tīklā, attīstot infrastruktūru, kas sekmē ne tikai
dabas aizsardzību, bet nodrošina arī ĪADT izglītības un rekreatīvā
potenciāla izmantošanu. Savukārt ĪADT, kuru galvenais uzdevums ir dabas
vērtību saglabāšana, piemēram, dabas liegumos, tiek plānota tikai pati
nepieciešamākā infrastruktūra, kas nepieciešama dabas vērtību saglabāšanai; – prioritāri attīstāmas ir šobrīd jau populāras ĪADT, it īpaši pilsētu un
ciemu tuvumā, kur tās tiek regulāri izmantotas arī vietējo iedzīvotāju
atpūtā; – ĪADT attīstība tiek plānota saistībā ar apkārtējo teritoriju, cieši
sadarbojoties DAP un attiecīgajām pašvaldībām, kā arī NVO un iedzīvotājiem,
lai infrastruktūras izveide nebūtu pretrunā ar ĪADT izveides mērķiem; – publiskās infrastruktūras piedāvājums nodrošina ĪADT pieejamību visām
sabiedrības grupām un ir vērsts uz dažādu ekosistēmu pakalpojumu
izmantošanu: taku, maršrutu u.c. izvēles iespējas ar atbilstošu
labiekārtojumu, tostarp dažādām sabiedrības mērķgrupām (ģimenes ar bērniem,
senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, velobraucējiem u.tml); – veselības maršruta izveide atbalstāma, ja pēc pašvaldības ieskatiem dabas
taka var pildīt arī veselības maršruta funkcijas un šāds dabas takas
izmantojums iespējams ar nelieliem papildus ieguldījumiem. – informācijas nodrošināšanai tiek ieviesti mūsdienīgi risinājumi, tostarp "QR
kodi"4.
2.4.attēls. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls5
2. Publiskās infrastruktūras
tīkla savienojumi – līnijveida objekti
2.1. Autoceļu tīkls
(15) Piekrasti raksturo labi
attīstīts autoceļu tīkls (skat. 2.5.attēlu), tomēr daudzviet nepietiekama
autoceļu kvalitāte un atbilstoši aprīkotu piekļuves vietu pludmalei, t.sk.
operatīvo dienestu vajadzībām, trūkums ir būtiski šķēršļi tūrisma un
rekreācijas attīstībai. (16) Valsts autoceļu
uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, tai skaitā arī piekrastē, plāno
Satiksmes ministrija, ievērojot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās
attīstības tendences, valsts un pašvaldību intereses un par pamatu izvirzot
reģionu vienlīdzīgas attīstības principu. (17) Par autoceļu
uzturēšanu un sakārtošanu atbild tā īpašnieks – attiecīgi valsts,
pašvaldības vai komersanti. Valsts autoceļu kvalitāte, atbilstoši Transporta
attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam paredzētajam, jānodrošina
Satiksmes ministrijai (VAS "Latvijas Valsts ceļi"), savukārt piekrastes
pašvaldību un komersantu (piemēram, VAS "Latvijas valsts meži") atbildībā ir
tiem piederošo autoceļu kvalitātes nodrošināšana, kā arī piekļuves
nodrošināšana atsevišķām dabas un kultūras mantojuma vērtībām, piemēram,
Užavas bākai. (18) Piekrastē
jāveicina kvalitatīva valsts, pašvaldību un komersantu ceļu tīkla uzturēšana
atbilstoši aktuālajām valsts autoceļu sakārtošanas programmām, līdz
2030.gadam veicot pārbūvi vai autoceļu seguma atjaunošanu: ● aktualizējot dokumentus par autoceļu kvalitātes nodrošināšanu, kā arī KPR un
RPR sniedzot informāciju par plānošanas reģionā prioritāri sakārtojamiem
valsts autoceļu posmiem, izvērtēt atbalsta iespējas Piekrastes plānojuma 3.tabulā ietverto piekrastes attīstībai nozīmīgo valsts reģionālo un vietējo
ceļu posmu kvalitātes uzlabošanai; ● uzlabojot savienojumus starp valsts autoceļu tīklu un pludmali, būtiska ir
pašvaldību un komersantu autoceļu uzturēšana; ● attīstot ceļu tīklu piekrastē, jāizvērtē iespēja atjaunot seno zvejniekciemu
savienojošos ceļus (Pērkone – Bernāti – Jūrmalciems – Pape; Staldzene – Liepene – Ovīši; Sīkrags – Mazirbe – Vaide – Kolka), tai skaitā kombinējot
tos ar velomaršrutu attīstību. (19) Lai nodrošinātu
piekļuvi pludmalei arī ārpus apdzīvotām vietām, nepieciešams attīstīt
satiksmei drošu autonovietņu (autostāvlaukumu) tīklu pie valsts, pašvaldību
un komersantu autoceļiem atbilstoši apmeklētāju plūsmām.
2.5.attēls. Piekrastes attīstībai nozīmīgākie galvenie,
reģionālie un vietējie valsts autoceļi6
2.2. Dzelzceļa tīkls (20) Dzelzceļš nodrošina
atpūtnieku pārvadājumus piekrastes Pierīgas daļā, posmos Rīga–Ķemeri un
Rīga–Saulkrasti (skat. 2.6.attēlu). Taču peldsezonā labos laika apstākļos
pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Piekrastes Kurzemes daļas sasniedzamības
nodrošināšanā nozīmīgi ir dzelzceļa savienojumi Rīga – Liepāja un Rīga
– Ventspils, kurā pašlaik netiek veikti pasažieru pārvadājumi (skat.
2.7.attēlu). (21) Par dzelzceļa infrastruktūras un
pārvadājumu attīstību Latvijā atbild Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas
dzelzceļš", VSIA "Autotransporta direkcija", kā arī AS "Pasažieru
vilciens". Saskaņā ar dzelzceļa attīstības plāniem, dzelzceļa tīkls
pilnveidojams iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošanai. Lai uzlabotu
dzelzceļa nozīmi piekrastes attīstībā, prioritāra ir: – esošās
dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana un pārbūve attiecībā uz piepilsētas
dzelzceļa infrastruktūru un ritošo sastāvu, sekmējot izvēli par labu
dzelzceļam. universālā dizaina platformu u.c. risinājumu izveide dzelzceļa
stacijās (iekāpšanas un izkāpšanas atvieglošanai), staciju labiekārtojums un
ritošā sastāva nomaiņa uzlabos komfortu un palielinās pasažieru skaitu; – kravu un
pasažieru pārvadājumu attīstīšana posmos Rīga–Ventspils un Rīga–Liepāja; – Rail
Baltica dzelzceļa izbūve, kas palielinās dzelzceļa starptautisko nozīmi.
Savukārt, Rail Baltica ietvaros realizējot plānus par reģionālo
satiksmi (stacijas Skultē, Tūjā, Salacgrīvā), palielināsies arī piekrastes
Vidzemes daļas apmeklējums, jo, piemēram, Lietuvas iedzīvotāju interese par
Latvijas piekrasti aizvien pieaug. – ņemot
vērā, ka zeme zem vilcienu satiksmei slēgtās dzelzceļa līnijas Liepāja –
Ventspils (120 km) ir valsts īpašums un neizmantota trase, jāizvērtē un
jāpieņem lēmums par trases turpmāku izmantošanu valsts vai pašvaldību
vajadzībām. (22) Tūrisma veicināšanas nolūkā
dzelzceļa stacijās ir jāierīko auto – un velonovietnes, informācijas un
nomas punktus, kā arī jāpieņem lēmumu un jāizstrādā plānu atsevišķu bijušās
dzelzceļa trases Liepāja–Ventspils posmu iekļaušanu tūrisma piedāvājumā.
2.6.attēls. Pierīgas dzelzceļa infrastruktūras tīkla
principālā shēma7
2.7.attēls. Latvijas dzelzceļa tīkls8
2.3. Piekrastes velotransporta un
gājēju infrastruktūras tīkls (23) Piekrastes
velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls (skat. 2.8.attēlu) ietver
savstarpēji saistītus starptautiskos, reģionālos un vietējos velomaršrutus
un gājēju ceļus. Šāds integrēts velotransporta un gājēju infrastruktūras
tīkls veicina piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma objektu
savstarpējo sasaisti, piekrastes sasaisti ar iekšzemi, kā arī
Igauniju un Lietuvu, un iekļaušanos ES līmeņa starptautiskajos velomaršrutos
un kājāmgājēju maršrutos. Velomaršrutu tīkla attīstības īstenošana jāveic
pakāpeniski, nepieciešamo finansējumu piesaistot no dažādiem finanšu
avotiem, tostarp pašvaldību budžetiem. (24) Galvenais
piekrastes veloinfrastruktūras tīkla elements ir starptautiskais
velomaršruts Eirovelo 13, kas vietām pārklājas ar Eirovelo 10
maršrutu. Par kopīgo Eirovelo 13 maršruta izstrādes, attīstības un
ieviešanas gaitu ir atbildīga Vidzemes Tūrisma asociācija. Reģionālo un
vietējo velomaršrutu plānošanu veic arī plānošanas reģioni,
pašvaldības un DAP. No visa Latvijas teritorijā plānotā 560 km Eirovelo 13
kopgaruma, pašlaik ir īstenoti tikai atsevišķi posmi: pilnībā
starptautiskā velomaršruta prasībām atbilst 145 km, daļēji – 246 km.
Turklāt Eirovelo 13 sasaiste ar reģionāla un vietēja līmeņa velomaršrutiem un
dzelzceļu ir nodrošināta nepietiekami. Lai piekrastē izveidotu
integrētu, nepārtrauktu veloinfrastruktūras tīklu, nepieciešams koordinēt
visu līmeņu maršrutu plānošanu un ieviešanu. Galvenie nosacījumi vienota
velomaršrutu tīkla attīstībai: ● tiek nodrošināta vienota Eirovelo 13 maršruta un reģionālo un vietējo
velomaršrutu plānošana un precizēšana, ņemot vērā EK ieteikumus un šo
maršrutu sasaiste/tīklojums tiek parādīts visu līmeņu teritorijas attīstības
plānošanas dokumentos; ● valsts (Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts ceļi") vai pašvaldība,
uzsākot ceļa vai ielu pārbūvi, kur tas ir iespējams, izvērtē iespēju izbūvēt
arī trūkstošos Eirovelo 13 posmus, ja tam pieejams finansējums; ● tiek nodrošināta vienota Eirovelo 13 maršruta marķēšana un velobraucēju
uzskaite; ●
pilsētās un citās intensīvi apmeklētās piekrastes vietās tiek plānoti
velomaršruti, lai uzlabotu piekļuvi pludmalei; ● tiek nodrošināta Eirovelo 13 maršruta sasaiste ar publiskā transporta
mezgliem: dzelzceļa stacijām, pasažieru kuģu un jahtu piestātnēm u.c.; ● Eirovelo 13 maršruts tiek plānots arī ĪADT un/vai tiek nodrošināta tā
sasaiste ar vietējiem velo maršrutiem ĪADT teritorijās; ● tiek plānoti kombinēti aktīvās atpūtas maršruti, kas ietver gājēju,
velotransporta, laivošanas u.c. iespējas; ● Eirovelo 13 izveide prioritāri tiek atbalstīta savienojumos ar
kaimiņvalstīm – posmos: Rucava – Jūrmalciems – Bernāti – Liepāja;
Salacgrīva–Ainaži–Ikla–Hādemeste, kā arī posmos, kuri kā prioritārie ir
parādīti 2.8.attēlā; ●
velomaršrutu tīkls ir saistīts ar gājēju celiņiem, tai skaitā noejām uz
pludmali. Par gājēju celiņu plānošanu un ierīkošanu atbild piekrastes
pašvaldības, ĪADT sadarbībā ar DAP; ● veloinfrastruktūras attīstība ĪADT teritorijās nedrīkst būt pretrunā ar ĪADT
izveidošanas mērķiem. (25) Eirovelo 13
popularizēšanai tiek plānoti kopīgi mārketinga pasākumi.
2.8.attēls. Eiro velo 13 velomaršruts, tā prioritārie posmi
un sasaiste ar Eiro velo 10 velomaršrutu un E9 kājāmgājēju maršrutu9
1 MK 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.38 "Peldvietas izveidošanas
un uzturēšanas kārtība", pieejami:
http://likumi.lv/doc.php?id=242655
2 Datu avots: MK 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.38 "Peldvietas
izveidošanas un uzturēšanas kārtība" 1.pielikums, nodibinājums "Vides
izglītības fonds", pašvaldības
3 Latvijas ostu kravu apgrozījums 2014.–2015.gads (tūkst.t.)",
Satiksmes ministrija, pieejams: http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_5761_12_2015_ostas(lat).pdf
4 divdimensiju svītrkods un iedzīvotāji kodu var nolasīt ar sava
mobilā tālruņa – viedtālruņa – palīdzību, vairāk informācijas:
http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/255248-kas-ir-qr-kods/
5 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", 2015.gads
6 Datu avots: Topogrāfiskā karte mērogā 1:50 000 © Latvijas
Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2005–2013.gada dati
7 Datu avots: AS "Pasažieru vilciens" tīmekļa vietne (http://www.pv.lv/lv/vilcienu-kustibas-saraksti/)
8 Datu avots: Satiksmes ministrija 9 Datu avoti: E9 kājāmgājēju maršrutam –Latvijas Lauku tūrisma
asociācijas "Lauku ceļotājs" sniegtā informācija; Eirovelo 13 - Vidzemes
tūrisma asociācijas sniegtā informācija; Eirovelo 10 - Bikemap.net
maršruts "EuroVelo 10 - Baltic Sea Cycle Route", kas pieejams:
https://www.bikemap.net/en/official/2689634-eurovelo-10/#/z7/57.28794,22.87902 Vides aizsardzības un reģionālās 3. pielikums Pašvaldība Pagasts vai novada pilsēta Attīstāmā vieta vai ciems attīstāmās
vietas ietvaros Attīstāmās vietas prioritāte (1 –
prioritāra, 2-nav prioritāra) Apmeklējums pludmalē (klase) (Apmeklētība nenozīmīga - <100 cilv/dienā;
Mazapmeklēta - 100-300 cilv/dienā; Vidēji apmeklēta - 300-1000 cilv/dienā;
Ļoti apmeklēta - 1000-5000 cilv/dienā; Intensīvi apmeklēta - >6000 cilv./dienā
) Indikatīvais laiks līdz tuvākajam
VUGD daļai vai postenim Operatīvo dienestu lokālās piekļuves
pie jūras iespējas* (Apgrūtinātas, nedaudz apgrūtinātas,
pietiekamas) Lokālās piekļuves iespēju
(nobrauktuvju) pie jūras kvalitātes uzlabošana (Nav nepieciešama, vēlama, nepieciešama) Kopējais cilvēku drošības un
glābšanas nodrošinājuma vērtējums (Nepietiekams, pietiekams) Rucavas novads Rucavas pagasts Nidas centrs 2
Mazapmeklēta > 23 min Apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Papes centrs 1 Vidēji apmeklēta > 23 min Nedaudz apgrūtinātas Nepieciešama Nepietiekams Nīcas novads Nīcas pagasts Jūrmalciems 2 Lielākoties
mazapmeklēta (pie galvenās izejas uz jūru – vidēji apmeklēta) > 23 min Nedaudz apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Bernāti (teritorija
starp Bernātu ciemu un jūru) 1 Lielākoties
mazapmeklēta (pie galvenās izejas uz jūru – vidēji apmeklēta) < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Liepājas pilsēta Liepājas centrs, tam
pieguļošā un pilsētas dienviddaļa piekrastē 1 D-daļā- mazapmeklēta Pie Jūrmalas parka –
ļoti apmeklēta < 8 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Grobiņas novads Medzes pagasts Šķēdes piekraste 1 Mazapmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Pietiekams Pāvilostas novads Vērgales pagasts Ziemupes centrs 2 Vidēji apmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Akmeņraga bākas
apkārtne 2 Apmeklētība
nenozīmīga > 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Nepietiekams Pāvilostas pilsēta Pāvilostas centrālā
daļa 1 Vidēji apmeklēta > 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Nepietiekams Ventspils novads Jūrkalnes pagasts Labraga piekraste
(Rīvas upes grīvas apkārtne) 2 Mazapmeklēta < 23 min Nedaudz apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Jūrkalnes pagasts Jūrkalnes centrs un
Muižupītes pludmale 1 Maz apmeklēta līdz
vidēji apmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Pietiekams Jūrkalnes pagasts Ošvalku piektraste
(Pāžu pludmale) 2 Maz apmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Užavas pagasts Užavas piekraste
(bāka un Užavas upes grīvas apkārtne) 1 Pie Užavas bākas –
mazapmeklēta Pie Užavas ciema –
apmeklētība nenozīmīga < 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Pietiekams Vārves pagasts Cirpstenes piekraste 1 Maz apmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Ventspils pilsēta Ventspils Piejūras
parks un tam pieguloša piekrastes teritorija 1 Ļoti apmeklēta < 8 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Ventspils novads Tārgales pagasts Liepene 2 Maz apmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Ovīšu bāka 2 Apmeklētība
nenozīmīga < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Lūžņa 2 Maz apmeklēta > 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Nepietiekams Miķeļtornis 1 Maz apmeklēta > 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Nepietiekams Lielirbe 2 Apmeklētība
nenozīmīga < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Dundagas novads Kolkas pagasts Sīkrags 2 Mazapmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Mazirbe 1 Mazapmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Košrags 2 Mazapmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Pitrags 2 Mazapmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Saunags 2 Apmeklētība
nenozīmīga > 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Nepietiekams Vaide 2 Apmeklētība
nenozīmīga > 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Nepietiekams Kolkas ciems un
Kolkasrags 1 Kolkasraga pludmale –
ļoti apmeklēta Kolkas ciema pludmale
– maz apmeklēta > 23 min Nedaudz apgrūtinātas Nepieciešama Nepietiekams Uši 2 Apmeklētība
nenozīmīga > 23 min Nedaudz apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Rojas novads Aizklāņi 2 Apmeklētība
nenozīmīga < 23 min Nedaudz apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Melnsils 2 Mazapmeklēta < 23 min Nedaudz apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Ģipka 2 Mazapmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Roja 1 Ļoti apmeklēta < 8 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Kaltene 2 Mazapmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Valgalciems 2 Apmeklētība
nenozīmīga < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Mērsraga novads Upesgrīva 2 Mazapmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Mērsrags 1 Labiekārtotā
pludmales daļa – vidēji apmeklēta Putnu vērošanas vieta
atpūtas ielas galā – maz apmeklēta Pārējā daļa –
apmeklētība nenozīmīga > 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Nepietiekams Engures novads Engures pagasts Bērzciems 2 Mazapmeklēta > 23 min Nedaudz apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Engures ciems 2 Mazapmeklēta ~23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Nepietiekams Ķesterciems 2 Mazapmeklēta < 23 min Nedaudz apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Plieņciems 2 Mazapmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Piekraste, iekļaujot
Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Apšuciems) 1 Mazapmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Piekraste, iekļaujot
Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Klapkalnciems) 1 Vidēji apmeklēta < 23 min Nedaudz apgrūtinātas Vēlama Pietiekams Lapmežciema pagasts Piekraste, iekļaujot
Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Ragaciems) 1 Mazapmeklēta līdz
vidēji apmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Bigauņciems 2 Vidēji apmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Pietiekams Jūrmalas pilsēta Ķemeri un Jaunķemeri 1 Ļoti apmeklēta < 8 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Jūrmalas (Lielupes)
osta 1 Mazapmeklēta < 8 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Rīgas pilsēta Daugavgrīva 2 Vidēji apmeklēta < 8 min Nedaudz apgrūtināta Vēlama Pietiekams Mangaļsala 1 Pie Mangaļsalas mola
vidēji apmeklēta, tālāk mazapmeklēta < 8 min Apgrūtinātas Nepieciešama Pietiekams Carnikavas novads Kalngale 2 Apmeklētība
nenozīmīga < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Garciems 2 Mazapmeklēta līdz
vidēji apmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Nepietiekams Garupe 2 Mazapmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Carnikava 1 Mazapmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Nepietiekams Gauja 2 Mazapmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Lilaste 1 Vidēji
apmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Nepietiekams Saulkrastu novads Saulkrastu pilsēta Saulkrastu centrs 1 Galvenokārt ļoti
apmeklēta un vidēji apmeklēta < 8 min Pietiekamas Vēlama Pietiekams Saulkrastu pagasts Zvejniekciema centrs,
Skultes osta 2 Vidēji
apmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Limbažu novads Skultes pagasts Vārzas 1 Vidēji
apmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Salacgrīvas novads Liepupes pagasts Salacgrīvas novada
dienvidu daļas piekraste 2 Lembužos
mazapmeklēta, pārējā piekrastes daļā apmeklētība nenozīmīga > 23 min Apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Tūja 1 Vidēji
apmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Nepieciešama Nepietiekams Salacgrīvas pagasts Piekraste no Svētupes
līdz Lielurgai (Vitrupe) 2 Mazapmeklēta < 23 min Apgrūtinātas Vēlama Nepietiekams Piekraste no Svētupes
līdz Lielurgai (Lāņi) 2 Vidēji
apmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Piekraste no Svētupes
līdz Lielurgai (Svētciems) 2 Mazapmeklēta < 23 min Pietiekamas Nav nepieciešama Pietiekams Salacgrīva Salacgrīvas centrs 1 Vidēji
apmeklēta < 8 min Nedaudz apgrūtinātas Nepieciešama Pietiekams Ainažu pilsēta Ainažu vēsturiskais
centrs un piekraste 1 Vidēji
apmeklēta < 23 min Nedaudz apgrūtinātas Nepieciešama Pietiekams
(1) Attīstāmo vietu sasniedzamība no operatīvo dienestu posteņiem izvērtējumā
un Piekrastes plānojuma 3.1.3apakšnodaļas 11.attēla izveidē vērtēta attīstāmās
vietas atrašanās 23 km attālumā no VUGD daļas vai posteņa un NMPD posteņiem.
Šajā izvērtējumā nav ņemts vērā ceļu tīkls un ceļu seguma kvalitāte, kas ietekmē
nokļūšanu līdz jūrai, tāpēc precīzākai sasniedzamības novērtēšanai sadarbībā ar
operatīvo dienestu (VUGD, NMPD) pārstāvjiem un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu
speciālistiem būtu vēlams veikt detalizētāku novērtējumu, ņemot vērā attālumus
pa autoceļiem, ceļu seguma kvalitāti, sķēršļus u.c. faktorus.
(2) Attīstāmo vietu lokālo piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras izvērtējums balstās uz VUGD 2015.gadā veikto
piebrauktuvju pie jūras apsekojumu, nosakot piekļuves iespējas attīstāmajā vietā
vai tās tiešā tuvumā, un atbilstoši pludmales apmeklējumu skaitam (klasei)
novērtējot nepieciešamību veikt uzlabojumus. Vides aizsardzības un reģionālās
4. pielikums (1) Piekrastes attīstību ietekmē dažādu
veidu faktori. Nākamās apakšnodaļās sniegts pārskats par Piekrastes dabas un
kultūras mantojumu, sociālekonomiskiem un pārvaldības faktoriem. 1. Piekrastes dabas un kultūras
mantojums (2) Piekrastes nozīmīgākā vērtība un
attīstības resurss ir vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums1
– piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību
kopums, ietverot Baltijas jūras un sauszemes saskares joslas unikālo dabas
un krasta ainavas kompleksu, kuru veido pludmale, kāpas, meži, stāvkrasti,
upju grīvas, lagūnu ezeri un randu pļavas, kā arī bākas, moli, ostas, ostu
pilsētas, ciemi un viensētas. (3) Rekreācijai un dabas tūrisma
attīstībai piekrastē nozīmīgākie dabas resursi ir jūra, tās krasta zona,
ietverot rekreācijai vērtīgās smilšainās pludmales, piekrastes savdabīgās
ainavas, piekrastes biotopi ir unikāla vērtība Latvijas un starptautiskā
mērogā. Jūras un sauszemes saskares josla ir vienota, kompleksa,
dinamiska un sarežģīta ģeoekoloģiska sistēma, kura kopā ar vielu apriti,
laikapstākļiem, mūsdienu krasta ģeoloģiskajiem procesiem, cilvēka darbību
u.c. faktoriem ietekmē piekrastes ekosistēmas un nepārtraukti attīstās telpā
un laikā. (4) Nozīmīgākie ģeoloģiskos procesus
ietekmējošie dabas faktori: jūras krasta ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā
uzbūve; globālie tektoniskie procesi, klimata pārmaiņu ietekme; sanešu
plūsmas izmaiņas zemūdens nogāzē; jūras ūdens līmeņa svārstības; viļņošanās
intensitāte – vētru biežums un stiprums; ledus segas izveidošanās; jūras
krasta apaugums. Būtiskākie krasta ģeoloģisko procesu (sanesu plūsmas
izmaiņas, erozija, akumulācija, eolie procesi) attīstības radītie riski
tautsaimniecībai un teritorijas attīstībai saistīti ar krastu eroziju un
atsevišķu teritoriju applūšanas draudiem. Savukārt cilvēka darbība var šo
ietekmi pastiprināt vai mīkstināt. (5) Pētījumos2
kā aktīvas krastu erozijas posmi Baltijas jūras krastā nākotnē ir
definēti: Mietraga krasts, Bernāti, krasta posms uz ziemeļiem no Liepājas
ostas, Labraga ielīcis un Melnraga apkārtne, krasta posms starp Ventspils
ostas ziemeļu molu un Ovīšu ragu. Rīgas jūras līcī krasta izskalošana
prognozēta krasta ielokā starp Kolkas ragu un Melnsilu, atsevišķos posmos
starp Valgalciemu un Upesgrīvu, uz dienvidiem no Ābragciema, ielokā starp
Engures un Ragaciema ragiem, Ragaciema raga spārnos pie Bigauņciema un
Kauguru raga, kā arī atsevišķos posmos pie Saulkrastiem, Zvejniekciema,
starp Ķurmjragu un Raņķuļragu, Rojas un Skultes ostu aizvēja pusē. Laika
posmam līdz 2060.gadam prognozēta krasta atkāpšanās aptuveni 80% no
krasta līnijas kopgaruma, tomēr tās ātrums lielākoties būs mazs,
nepārsniedzot 0,1–0,5 m/gadā3.
Prognozes katrā no pētījumiem ir atšķirīgas un pētījumi nepublisko
izmantotos algoritmus prognožu aplēsēm, kas liedz prognozētos lielumus
pārvērtēt un salīdzināt. Šobrīd nav jaunu datu vai instrumentu, kas ļautu
definēt prognozējamo krasta attīstības scenāriju izteiktu skaitliskās
vērtībās. Tādēļ tiek izmantotas salīdzinošas prognozes par turpmāku erozijas
vai akumulācijas procesu attīstību vai nosacītu līdzsvaru, kur erozijas
cikli mijas ar akumulācijas cikliem. (6) Bioloģiskā daudzveidība.
Latvijas piekraste ir starptautiski nozīmīga bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanas aspektā. Vairāk nekā piekto daļu (22%) no Baltijas jūras
un Rīgas jūras līča piekrastes sauszemes joslas 5 km platumā aizņem Eiropas
Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi4.
Piekrasti šķērso Baltijas – Baltās jūras putnu migrācijas ceļš, piekrastes
ūdeņi ir vairāku putnu sugu ziemošanas vietas. Jūras piekrastē ir izdalītas
13 putniem starptautiski nozīmīgas vietas un trīs teritorijas: "Papes
mitrāju komplekss", "Engures ezers" un "Kaņiera ezers" ir
starptautiski nozīmīgi mitrāji ("Ramsāres" vietas5).
Gandrīz 50% no krasta līnijas un 30% no piekrastes 5 km platas sauszemes
joslas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Vairums no tām
(29), kā arī septiņas aizsargājamās jūras teritorijas ietilpst Eiropas
nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāts ir ĪADT, kas iekļauts starptautiskās UNESCO programmas
"Cilvēks un biosfēra" paraugteritoriju tīklā. (7) Piekraste ir viens no Latvijas
nozīmīgākajiem ainavu kompleksiem. Tās ainavu telpu veido maz
pārveidotās jūras, krasta un dabisko mežu ainavas, kā arī ainavas, kas ir
izveidojušās ciešā dabas un cilvēku darbības mijiedarbībā: ainavas ar ostām,
laivu piestātnēm, bākām, tradicionālā zvejniekciemu apbūve. (8) Ainavas ietver arī kultūras
mantojumu, kura unikalitāti nosaka gan piekrastei raksturīgie objekti:
ostas, bākas, fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas,
gan arī savdabīgais nemateriālais kultūras mantojums – tradicionālais
dzīvesveids (zvejniecība, zivju apstrādes paņēmieni, darbs ostās), amatu
prasmes, tradīcijas un citi veidi. Piekrastē ir īpašas tai raksturīgas
materiālās un nemateriālās kultūras mantojuma vērtības, kam piemīt vērtība
ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī. Tajā skaitā kultūrtelpas,
kam raksturīgas unikālas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības – Lībiešu
krasts un suitu kultūrtelpa jeb kultūrvēsturiskais suitu novads6
(iekļauts UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama
saglabāšana, sarakstā), kā arī piekrastes tuvumā esošie starptautiskas
nozīmes kultūras pieminekļi – Grobiņas arheoloģiskais ansamblis (iekļauts
UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā)), savukārt lībiešu
tradicionālā kultūra – Latvijas kultūras kanonā7.
Lielākajai daļai vērtīgākajiem kultūras mantojuma objektiem ir noteikts
kultūras pieminekļu statuss. Piekrastē valsts aizsardzībā ir 632 kultūras
pieminekļi, no kuriem pēc nozīmības izdalāmi valsts nozīmes (239
pieminekļi) un vietējas nozīmes (393 pieminekļi) kultūras pieminekļi.
Nozīmīgāko dabas un kultūras mantojuma vērtību pārklājums atspoguļots
4.1.attēlā.
4.1.attēls. Nozīmīgākās dabas un kultūras mantojuma vērtības
piekrastē8 2. Sociālie un ekonomiskie faktori (9) Piekrastei ir raksturīgas lielas
apdzīvojuma blīvuma atšķirības (no 4,2 cilv/km2 Rucavas
novadā līdz 129,4 cilv./km2 Saulkrastu novadā) (skat.
4.2.attēlu), gan atšķirīgā telpiskā struktūra: ● vēsturiski izveidojušās blīvi apdzīvoto vietu lineārās
struktūras Rojas, Mērsraga, Saulkrastu novados, kuros lielākā daļa novadu
teritoriju robežas nesniedzas tālāk par 5 km attālumu no jūras, ● Salacgrīvas un Ventspils novadi, kur novada teritorija
iestiepjas iekšzemē līdz pat 20 km, attiecīgi Ventspils novadā – līdz pat 40
km, ar raksturīgu izkliedētu punktveida apdzīvoto vietu izvietojumu. (10) Līdzīgi kā visā Latvijā,
starptautiskās ilgtermiņa migrācijas un dabiskās kustības rezultātā
piekrastē kopumā notiek iedzīvotāju skaita samazināšanās (skat.
4.3.attēlu): lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir pierobežas novados
(Rucavas un Salacgrīvas novads), salīdzinoši neliels pieaugums vērojams
tikai Pierīgā (Jūrmalā, Carnikavas un Saulkrastu novados). Demogrāfiskie
rādītāji piekrastes novados kopumā ir nelabvēlīgāki nekā vidēji Latvijā
(2014.gadā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem bija 548 bērni un pensijas vecuma
iedzīvotāji, kas ievērojami pārsniedz Latvijas novadu vidējo rādītāju
(529,1). Republikas pilsētās demogrāfiskās slodzes vidējais rādītājs ir vēl
nedaudz augstāks – vidēji 551,8)9.
Piekrastes novados ir nelabvēlīgāks iedzīvotāju vecuma sastāvs,
kā arī iedzīvotāju skaits piekrastē sarūk nedaudz straujāk nekā vidēji
Latvijā. (11) Lai arī iedzīvotāju ienākuma
nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju vidēji ir
nedaudz augstāki kā Latvijā vidēji un bezdarba līmeņa rādītāji piekrastes
novados bija zemāki nekā Latvijā vidēji10,
tomēr starp piekrastes pašvaldībām ir ļoti izteiktas atšķirības (skat.
4.4.attēlu), kas tiešā veidā (perifēro novadu gadījumā ļoti negatīvi)
ietekmē arī pašvaldību finansiālās patstāvības iespējas.
4.2.attēls. Apdzīvojuma blīvuma atšķirības
4.3.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas
4.4.attēls. Ienākumu līmeņa atšķirības (12) Salīdzinot ar pirmsneatkarības
laiku, ir būtiski mainījies piekrastes saimniecisko aktivitāšu spektrs,
tostarp mazo ostu loma, piekrastes zvejas u.c. tradicionālo piekrastes
nodarbju īpatsvars ekonomiskajās aktivitātēs. (13) Baltijas jūras zivju resursu
krājumi rūpnieciskai nozvejai nozīmīgākajām sugām (reņģe, brētliņa, menca)
ir ierobežoti. Lai saglabātu zivju resursus ilgtermiņā, ES noteikusi kvotas
konkrēto sugu nozvejā, kas ietekmē arī vietējo zivjrūpniecību. Lai
sabalansētu pieejamos zivju resursus un zvejas jaudas, tika īstenots
Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāns 2008.–2013.gadam,
kura ietvaros notikusi zvejas kuģu skaita samazināšana. Zvejas kuģu skaits
zvejai aiz piekrastes joslas (neskaitot tāljūras zveju) samazinājies no 140
kuģiem 2008.gadā līdz 64 kuģiem 2014.gadā. Zvejas laivu skaits zvejai
piekrastē samazinājies no 731 laivām 2008.gadā līdz 627 laivām 2014.gadā.
(14) Pašreiz ir vērojama pieaugoša
interese par piekrastes izmantošanu tūrismam un atpūtai, tomēr līdz šim
tūrisma pakalpojumiem galvenokārt ir izteikts sezonāls raksturs, teritorijas
apmeklētāju apjoms īsajā vasaras periodā nenodrošina pietiekamus ienākumus
vietējā ekonomikā. (15) Dominējošās tautsaimniecības
nozares pēc uzņēmumu skaita īpatsvara piekrastes novadu ekonomikā:
lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (35,95%);
vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (9,83%); citu pakalpojumu
nozare (8,39%). Pierīgas novados (Saulkrastu, Carnikavas novados u.c.)
dominējošās ir pakalpojumu nozares. Tradicionālās zvejniecības un zivju
apstrādes nozares ir nozīmīgas Pāvilostas, Dundagas, Rojas, Mērsraga,
Engures un Salacgrīvas novados, veidojot vairāk par 2,5% no uzņēmumu
kopskaita11,
turklāt Dundagas, Rojas, Mērsraga, Engures un Salacgrīvas novadā un
Ventspilī, Liepājā, Rīgā ir vairāk par 220 nodarbināto zivsaimniecībā, kas
nav raksturīgi nevienā iekšzemes pašvaldībā Latvijā12.
Skaita ziņā mazāk nodarbināto, bet zivsaimniecība ir nozīmīga nozare arī
Nīcas un Rucavas novados un Ventspils novada Užavas pagastā. (16) Trīs skaitliski plašāk pārstāvētās
tautsaimniecības nozares piekrastes republikas pilsētās 2013.gadā bija:
vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (21,66% no uzņēmumu kopskaita
pilsētu grupā); profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
(14,47%); operācijas ar nekustamo īpašumu (11,01%). (17) Nozīmīgi ekonomiskās attīstības
elementi ir ostas: trīs lielās ostas Ventspils, Rīga un Liepāja, un
septiņas mazās ostas: Engure, Mērsrags, Pāvilosta, Roja, Salacgrīva, Skulte,
Jūrmala (iepriekš Lielupes osta). Ostu teritorijas pēc krasta līnijas aizņem
16,4 km jeb 3,3 % no kopējā jūras krasta līnijas garuma. Ostas kalpo par
pamatu citām nozarēm: transports, kuģniecība, zvejniecība, kokapstrāde,
kūdras apstrāde, tūrisms un ūdenssports. Visas Latvijas lielās ostas ir
tranzīta ostas, kas darbojas starptautiskas konkurences apstākļos.
Nosūtīto kravu apjoms daudzkārt pārsniedz saņemto kravu apjomu. 2014.gadā
vairāk nekā puse no Latvijas kopējā ostu kravu apgrozījuma – 41.08 milj.t. –
tika pārkrautas Rīgas ostā, tai seko Ventspils ar 26.21 milj.t. un Liepāja
ar 5.3 milj.t. Ostas nodrošina tranzīta pakalpojumus, kuru klāsts aptver
ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, kā arī kuģu
aģentu, ekspeditoru, naftas produktu cauruļvada operatora pakalpojumus. (18) Mazās ostas sekmē
apkārtējās teritorijas attīstību, tai skaitā tām ir nozīme tūrisma un
rekreācijas jomas attīstībā. Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas un Rojas ostās
tiek pārkrautas komerciālās kravas. Lielākais kravu apgrozījums 2014.gadā
bija Skultes ostā (46,69% no kopējā mazo ostu kravu apgrozījuma), mazākais
Rojas ostā (1,98%). Engures, Pāvilostas un Jūrmalas (Lielupes) ostas
nodrošina jahtu uzņemšanu un apkalpes iespējas. Lai arī mazās ostas
nodrošina salīdzinošu mazu apgrozījumu kopējā Latvijas ostu kravu
apgrozījuma īpatsvarā (2, 4 – 2,6 % apgrozījuma), tās ir ļoti nozīmīgas
vietējā ekonomikā. (19) Piekraste ir ļoti nozīmīga
tūrisma un atpūtas nozarei, ko apstiprina arī tūrisma
nozarei nozīmīgāko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu
kopējā skaita pieauguma tendence. Dominējošais ir atpūtas un izklaides
motīvs vasarā, bet aptuveni trešo daļu no visiem apmeklējumiem sastāda
ceļojumi gar piekrasti ar izzinošu motīvu. Starp populārākajām tūristu
piesaistēm ir nozīmīgi kultūras mantojuma objekti – Liepājas Karosta (21578
apmeklējumi 2014.g.), Piejūras brīvdabas muzejs Ventspilī (87638 apmeklējumi
2014.g.) u.c., kā arī nozīmīgas dabas objektu vietas – Kolkas rags (~50
tūkstoši apmeklējumu 2014.g.) vai arī publisko pasākumu norises vietas
(Dzintaru koncertzāle Jūrmalā – 130137 apmeklējumu koncertsezonas laikā)13
u.c. (skat. 4.5.attēlu). (20) Tūrisma mītņu telpiskais
izvietojums piekrastē atainots 4.6.attēlā. Tūrisma pakalpojumiem galvenokārt
ir izteikts sezonāls raksturs. Esošo tūrisma pakalpojumu pieprasījuma izpēte14
liecina, ka attiecībā uz pieprasījumu pēc atpūtas iespējām pie jūras
saglabājas pastāvīgi pieaugoša tendence un pieaug arī prasības pakalpojumu
kvalitātei. (21) Kūrorta tradīcijas un
priekšnoteikumi kūrortpakalpojumu attīstībai (Jūrmalas kā kūrorta pilsētas
statuss (apstiprināts 2013.gadā) un starptautiskā atpazīstamība, kūrorta
statusa apstiprināšana (2015.g.) Liepājas piekrastes D daļai un tai
piegulošajai teritorijai; Latvijas kūrortpilsētu asociācijas darbība,
kurā piekrastes pašvaldībām šobrīd ir iesaistītas piecas piekrastes
pašvaldības: Jūrmala, Liepāja, Carnikavas, Saulkrastu un Salacgrīvas novads)
sniedz iespēju attīstīt jaunus tūrisma pakalpojumus. (22) Ceļu kvalitātes, kvalitatīva
inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumi ir būtiski
priekšnoteikumi apdzīvojuma struktūras un visu nozaru ekonomisko aktivitāšu
attīstībai piekrastē. Tās nepietiekamība mazina piekrastes konkurētspēju,
vienlaicīgi rada antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
pieauguma risku uz jūtīgo piekrastes kāpu zonu un pludmali. (23) Konstatētie
trūkumi nacionālā līmeņa publiskās infrastruktūras tīklā: Eirovelo 13
velomaršruts, garo distanču kājāmgājēju maršruts E9 (gar piekrasti), kas nav
atbalstīti nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos un tiem nav plānots
finansējums to izveidei, kā arī problemātisks jautājums ir pasažieru
dzelzceļa pārvadājumi trūkstošā finansējuma dēļ. (24) Būtiskākie
trūkumi un vajadzības reģionāla līmeņa publiskās infrastruktūras tīklā:
jūras krasta u.c. vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtību un piekrastes
apdzīvoto vietu sasniedzamība no valsts reģionālās un galvenās
nozīmes ceļiem (valsts vietējās nozīmes ceļu tīkla kvalitāte);
nepietiekams atbalsts mazo ostu publiskās infrastruktūras attīstībai,
piemēram, molu un pievedceļu pie ostas pārbūve u.tml.; piekļuves un tūrisma
infrastruktūra ĪADT teritorijās ar augstu apmeklētības intensitāti
/rekreatīvo pievilcību (autonovietņu risinājums, velo un gājēju
infrastruktūra, tostarp sasaiste ar sabiedriskā transporta
galapunktiem/pieturvietām). (25) Skatoties
vietēja līmeņa publisko infrastruktūru (pievedceļi pludmalei
apmeklētājiem un glābšanas dienestiem, autonovietņu nodrošinājums,
labiekārtojums pludmaļu apmeklētāju plūsmu organizēšanai) un ņemot vērā
dažādās pašvaldību finansiālās iespējas, atšķirīgs ir publiskās
infrastruktūras stāvoklis, taču kopumā tas ir neapmierinošs un nepietiekams,
jo īpaši attiecībā uz piekrastes novadiem/teritorijām ar ļoti augstu
apmeklētāju intensitāti (Pierīgas novadi) un perifērajiem novadiem (ņemot
vērā to ierobežotās finanšu iespējas un kapacitāti).
4.5.attēls. Nozīmīgāko tūrisma piesaistes objektu pārklājums15
4.6.attēls. Gultasvietu skaits naktsmītnēs un izvietojuma
pārklājums plānojuma teritorijā16 Cilvēka darbības
ietekme uz vidi (26) Piekrastes antropogēnā slodze, ko
nosaka cilvēka saimnieciskā darbība un apmeklētāju plūsmas17,
ļauj secināt, ka no Latvijas piekrastes kopējā garuma 495,2 km:
– 49 %(243,8 km) ir mazietekmētas
ekosistēmas, t.i. pēc vērtējuma atbilst 1. vai 2.klasei. – 25 % (124,4 km) no piekrastes
ekosistēmām ir novērtētas kā vidēji ietekmētas (3.klase).
– 22 % (107 km) no piekrastes
ekosistēmām ir novērtētas kā stipri vai ļoti stipri ietekmētas (4. un
5.klase) Kā stipri ietekmēti (4.klase) ir
novērtēti 19 % jeb 91,6 km, bet ļoti stipri ietekmēti – 2.9
% jeb 15.4 km piekrastes ekosistēmu ārpus ostu teritorijām.
(27) Piekrastes posmi ar stipru un ļoti
stipru antropogēno ietekmi ir attiecināmi uz republikas nozīmes
pilsētu piekrasti (Liepāja, Ventspils, Jūrmala, Rīga) un/vai to tiešā
tuvumā, mazpilsētu (Pāvilosta, Saulkrastu, Salacgrīvas) un ciemu piekrastēm.
Pilsētās, to tuvumā un ciemos koncentrējas lielāks piekrastes apmeklētāju
daudzums, ko veido gan vietējie iedzīvotāji, gan vasarnieki, gan tūristi.
Apmeklētāju virzību uz piekrasti un to koncentrācijas vietas pilsētās un
ciemos nosaka vēsturiski izveidojusies apbūve, ielu un tīkls, apskates
objektu – dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma objektu izvietojums. (28) Piekrastē ir izveidotas oficiālās
peldvietas18
un Zilā karoga statusa peldvietas19 (2015.gadā Rīgas plānošanas reģiona piekrastes pašvaldībās ir 29
oficiālās peldvietas, no kurām 8 ir Zilā karoga statuss, savukārt Kurzemes
reģiona piekrastes pašvaldībās ir 9 oficiālās peldvietas, no kurām trijām ir
Zilā karoga statuss), tomēr to nav visās pašvaldībās (piemēram, Carnikavas
un Ventspils novados). Šīs peldvietas izveidotas vietās, lai nodrošinātu
atbilstošas piekļuves infrastruktūras izveidi un uzturēšanu, peldvietu
apsaimniekošanu atbilstoši higiēnas prasībām, kā arī tiktu izvietoti
informatīvie stendi. Peldvietas un Zilā karoga statusa peldvietas koncentrē
apmeklētāju plūsmas un rada priekšnoteikumus kvalitatīvu tūrisma piedāvājumu
veidošanai piekrastē. (29) Ņemot vērā krasta zonas dinamisko
attīstību, tās jutīgumu pret antropogēno ietekmi, atbilstošas
publiskās infrastruktūras izveide ir piekrastes sabalansētas attīstības
galvenais priekšnoteikums. (30) Ostas, piestātnes, moli,
saimnieciskās būves, dzīvojamā apbūve, kā arī fortikācijas būves atrodas
piekrastē un jau vēsturiski ir radījuši piekrastes mūsdienu ģeoloģisko
procesu un ekosistēmu pārveidojumus Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī, Kolkā,
Rojā, Mērsragā, Engurē, Lapmežciemā, Jūrmalā, Saulkrastos, Salacgrīvā un arī
citur. Apbūves izvietojuma lineārais raksturs nosaka ietekmēto posmu garumu
Jūrmalā, Saulkrastos un piekrastes ciemos, izteikti – Rīgas jūras līča
rietumu daļā.
3. Pārvaldības faktori (31) Piekrastes pārvaldība tiek
nodrošināta nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, ar normatīvā
regulējuma (likumu, Ministru kabineta noteikumu, pašvaldību saistošos
noteikumu), iekšējo normatīvo aktu, politikas plānošanas un teritorijas
attīstības plānošanas dokumentu, institūciju darbību un visu pārvaldē
iesaistīto pušu mijiedarbības, sadarbības palīdzību. Nacionālajā līmenī
nozaru intereses tiek īstenotas caur ministriju un to pakļautības
institūcijām. Ar piekrasti tieši saistītas astoņu nozaru ministriju
intereses (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras
ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Aizsardzības
ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un Finanšu
ministrija). (32) Nacionālajā līmenī piekrastes
pārvaldībā piedalās kontrolējošās institūcijas dabas aizsardzības, vides
veselības un kultūras mantojuma aizsardzības jomās (Dabas aizsardzības
pārvalde, Valsts vides dienests, Veselības inspekcija, Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija), kā arī institūcijas, kas normatīvajos
aktos noteikto funkciju izpildes ietvaros nodrošina cilvēku
meklēšanu un glābšanu, jūras novērošanu, nesprāgušās munīcijas
neitralizēšanu u.c. drošības pasākumus. Kā nozīmīgas institūcijas un
uzņēmumi piekrastes pārvaldības procesā jāatzīmē arī ostu pārvaldes (Rīgas,
Liepājas, Ventspils ostas, mazo ostu pārvaldes), glābšanas dienestu
institūcijas (VUGD, Krasta apsardzes dienests). Nozīmīgākās sabiedriskās
organizācijas un to apvienības – Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība un
Vides konsultatīvā padome. (33) Reģionālajā līmenī piekrastes
pārvaldībā ir iesaistītas Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionu
administrācijas, kas veicina teritorijas attīstības plānošanas koordinēšanu
un sadarbību pašvaldību starpā, iniciējot un īstenojot dažādus projektus.
(34) Vietējā līmeņa 17 pašvaldības ir
uzskatāmas par vistiešāk iesaistītajām Piekrastes plānojuma ieviesējām, lai
arī to lielums un darbības mērogi ir krasi atšķirīgi (republikas pilsētas un
novadi). (35) Publiskās infrastruktūras
attīstībai nozīmīgākās iesaistītās puses ir pašvaldības un valsts sektors,
ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto valsts un pašvaldību funkciju
nošķīrumu, finansēšanas kārtību funkciju izpildei, budžeta veidošanas
principus, ārpusbudžeta finansējuma piesaistes iespējas. (36) Piekrastes pārvaldībā iesaistīto
institūciju atšķirīgo nozīmīgumu katrā konkrētā piekrastes teritorijā nosaka
īpašumu piederība, funkcijas un konkrētie darbības uzdevumi saskaņā ar
katras konkrētās institūcijas nolikumu (piemēram, DAP loma piekrastes
pārvaldībā ĪADT teritorijās; Dundagas novada Kolkas novada
teritorijā, ņemot vērā nacionālā parka statusu un teritorijas īpatsvaru –
gandrīz 100% pašvaldības piekrastes teritorijas). Kā lielākās
iesaistītās puses piekrastes publiskās infrastruktūras
attīstības kontekstā ir valsts uzņēmumi: LVM, kura pārziņā ir ievērojamas
mežu platības un kas veido publiski pieejamas labiekārtotas atpūtas vietas
valsts mežos un uztur valsts mežu ceļu tīklu, kā arī LVC, kas
nodrošina publiskā valsts ceļu tīkla uzturēšanu. (37) Piekrastes pārvaldību nodrošina
dažādu pārvaldības instrumentu kopums: likumdošanas instrumenti
(normatīvo aktu regulējums); politikas un plānošanas instrumenti (valsts,
plānošanas reģionu, pašvaldību, institūciju līmenī); ekonomiskie un finanšu
instrumenti (budžeta līdzekļi, nodokļu politika, atbalsta programmu/fondu
līdzekļu piesaiste, publiskās-privātās partnerības (PPP) veicināšana, zaļais
iepirkums); ekosertifikācija; administratīvie un institucionālie
instrumenti (nacionālo/vietējo varas iestāžu organizācijas strukturālā
pilnveide, kvalitātes vadības/vides pārvaldības sistēmu izveide);
komunikācijas instrumenti. To efektivitāte ir atkarīga katras atsevišķās
institūcijas darbības savas kompetences ietvaros un iesaistīto pušu
savstarpējās mijiedarbības, kopīga dialoga un integrēta skatījuma uz
piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību. (38)
Kopumā attīstības plānošana piekrastē ir sadrumstalota gan
pašvaldību, gan valsts līmenī (nozaru politikas). Lai arī šī sadrumstalotība
nerada tiešus draudus ilgtermiņa attīstībai, tā vienlaikus ierobežo
piekrastes potenciāla realizāciju. Nepieciešama ciešāka sadarbība
pārvaldībā, veidojot saikni ar pašvaldībām un vietējo sabiedrību, lai dabas
aizsardzības intereses sabalansētu ar ekonomisko aktivitāšu iespējām. (39)
Nepietiekamais finansējums, īpaši ES fondu finansējuma ierobežota
pieejamība piekrastes novadu pašvaldībām, ir viens no būtiskākiem šķēršļiem
publiskās infrastruktūras attīstīšanai. Ierobežotās budžeta iespējas kā
valsts, tā pašvaldību sektorā ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai
rada draudus ne tikai tūrisma u.c. nozaru attīstībai, bet arī ekosistēmu
degradācijas riskus. Savukārt zemes reformas gaitā izveidojusies īpašumu
struktūra (pašvaldības īpašumu ierobežotais īpatsvars piekrastē) radījis
šķēršļus piekļuvi pie jūras nodrošinošas publiskās infrastruktūras tīkla
pārklājuma (īpaši gājēju celiņu un pievedceļu) attīstībai. (40) Labas pārvaldības un piekrastes
plānojuma īstenošanos stūrakmens ir vienota sapratne par piekrastes
publiskās infrastruktūras attīstības mērķiem un līdzdalība to
īstenošanā. 2011.gadā izveidota Piekrastes sadarbības un koordinācijas
grupa, kas ir laba platforma sadarbībai starp piekrastes pašvaldībām, nozaru
ministrijām un to padotības iestādēm un nākotnē tai ir svarīga loma
Piekrastes plānojuma ieviešanā. Nozīmīga ir valsts pārvaldes iestāžu un
piekrastes pašvaldības pārstāvošo sabiedriskās organizāciju (Latvijas
Pašvaldību savienība un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība) tieša
sadarbība piekrastes attīstības jautājumu risināšanā un sabiedrības
līdzdalības iespēju uzlabošana, nodrošinot informācijas pieejamību un
atbalstu pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām, t.sk. vietējām rīcības
grupām, nevalstiskajām organizācijām u.c. 4. Teritorijas
attīstību ietekmējošo faktoru analīzes kopsavilkums – SVID analīze STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES Dabas un kultūras mantojums un tūrisms: ● Piekrastes dažādība un daudzveidība,
tai skaitā dabas mantojums, ģeoloģisko apstākļu, ainaviskā un
bioloģiskā (biotopu, sugu) daudzveidība, materiālās un nemateriālās
kultūras mantojuma vērtības ● Dabas un kultūras mantojuma savdabība –
vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma kopums kā nacionālās
identitātes daļa ● Piekrastes apdzīvoto vietu tīkls, t.sk. seno zvejnieku ciemu
tradicionālā apbūve, tradīcijas un kultūrainava, ekonomisko
aktivitāšu centri: lielo ostu pilsētas un piekrastes pilsētas
ar mazajām ostām ● Kūrorta tradīcijas un
priekšnoteikumi kūrortpakalpojumu attīstībai ● Tūrisma un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības
aktivitātes piekrastes pašvaldībās ● Salīdzinoši attīstīti savienojumi ar ārvalstīm (ostas,
lidostas), tai skaitā "Zilā karoga" jahtu ostas/piestātnes
● Salīdzinoši
augsta nekustamo īpašumu vērtība, prestižs
● Attīstīts
tūrisma mītņu tīkls (67% no gultasvietu kopskaita Latvijā) tiešā
jūras tuvumā
● Oficiālās
peldvietas un Zilā karoga statusu ieguvušās peldvietas piekrastē
veicina apmeklējumu ● Publisko pasākumu, kas izmanto piekrastes
ainaviskumu un jūras tuvumu, popularitāte, tostarp
starptautiska atpazīstamība ("Positivus", "SummerSound" mūzikas
festivāli, jūras un zvejnieku svētki u.c.) Pārvaldība: ● Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa un
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība – sadarbības platforma
starp piekrastes pašvaldībām, nozaru ministrijām un to padotības
institūcijām un citām organizācijām Dabas un kultūras mantojums un tūrisms: ● Fragmentēts tūrisma un rekreācijas
pakalpojumu piedāvājums Sociālekonomiskā situācija:
● No
lielākajiem ekonomisko aktivitāšu centriem (republikas pilsētām)
attālo teritoriju zemais apdzīvojuma blīvums un
iedzīvotāju skaita samazināšanās ● Apmeklētāju plūsmām neatbilstoša piekļuves
infrastruktūra pie pludmales u.c. piekrastes vērtībām
(nepietiekoša ceļu kvalitāte, autostāvvietu nodrošinājums, to
labiekārtojums u.tml.) ● Zemi ienākumi, atalgojums, tostarp
salīdzinot ar citu ES valstu vidējiem rādītājiem ● Nepietiekami nodrošināta cilvēku drošība un
glābšana piekrastē (piebraucamie ceļi nepilnīgi nodrošina
glābēju transporta piekļuvi) Pārvaldība: ● Saimnieciskās darbības ierobežojumi ● Vairākās piekrastes pašvaldībās (2015.gadā)
nav nevienas oficiālas peldvietas, piemēram, Grobiņas novada
Medzes pagastā, Nīcas novada Nīcas pagastā, kā arī Ventspils novada
Jūrkalnes, Tārgales, Vārves un Užavas pagastos, Carnikavas novadā ● Nepietiekošs pašvaldības zemes gabalu skaits
piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai ● Nepietiekams finansējums valsts un
pašvaldību sektorā publiskās infrastruktūras uzturēšanai un
attīstībai, kultūras mantojuma objektu saglabāšanai un pieejamības
nodrošināšanai un dabas aizsardzības plānu īstenošanai un
monitoringam ● Nepietiekama horizontālā un vertikālā
sadarbība starp vietējā līmeņa pašvaldību institūcijām un
valsts institūcijām IESPĒJAS DRAUDI Piekļuves uzlabošana: ● Publiskās infrastruktūras vienota tīkla
attīstība, sekmējot dabas un kultūras mantojuma vērtību (tostarp
arhitektūras, arheoloģijas vai vēstures pieminekļa autentiskumu un
oriģinālās substances) saglabāšanu un potenciāla izmantošanu,
mazinot sezonalitātes negatīvās ietekmes, veicinot ekonomiskās
aktivitātes un piekrastes ciemu, kā pastāvīgi apdzīvotu vietu
atjaunošanos Dabas un kultūras mantojuma un tūrisma attīstība: ● Starptautisko, tostarp ES nozīmes,
īpaši aizsargājamo dabas teritoriju potenciāla izmantošana
starptautiskas atpazīstamības sekmēšanai, t.sk. pētniecībai,
ekotūrisma attīstībai ● Kultūras mantojuma vērtību
popularizēšana (tradicionālā zvejniekciemu apbūve, ostu
pilsētas un to vēsturiskie centri, militārais un
industriālais mantojums, nemateriālais mantojums, piemēram,
zvejniecības un amatniecības tradīcijas) piekrastes identitātes
stiprināšanai ● Savstarpēji papildinošu, tematisku,
piekrastei kopīgu tūrisma piedāvājumu (klāsteru) veidošana,
segmentējot noteiktas interešu vietas (sezonāli un telpiski) ● Jahtu piestātņu tīkla attīstība ● Jaunu un daudzveidīgu pakalpojumu
izveide tūrisma, rekreācijas un kurortoloģijas jomās ● Esošo starptautiskas atpazīstamības
tūrisma maršrutu pilnveidošana, Eirovelo 13 velomaršruta un E9
kājāmgājēju maršruta infrastruktūras izveide ● Cilvēku drošības un glābšanas
uzlabošana piekrastē Pārvaldība: ● ES fondu un citu ārvalstu finanšu
līdzekļu piesaiste publiskās infrastruktūras attīstīšanai
● Visām
nozarēm izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiek ņemti vērā
Piekrastes plānojumā noteiktie pasākumi un atbalstīta Piekrastes
kā nacionālo interešu teritorijas vispusīga attīstība ● Horizontālās un vertikālās sadarbības
(sadarbības pašvaldību starpā un valsts institūcijām ar
pašvaldību institūcijām) attīstība Dabas un kultūras mantojums un tūrisms: ● Sezonalitāte – no četru mēnešu garās
peldsezonas piemērotākās brīvdienu pavadīšanai pludmalē ir 28 dienas
(pēc 2013. un 2014.gada datiem20)21
● Zvejniecības un amatniecības tradīciju
izzušana ● Vienojošu tūrisma produktu trūkums ● Antropogēnās ietekmes negatīvo seku
palielināšanās, piekrastes biotopu noplicināšana,
tradicionālā ainavas un vienotā dabas un kultūras mantojuma
vērtību kopuma zudums ● Piekrastes perifēro novadu iedzīvotāju skaita
samazināšanās ● Peldūdeņu kvalitātes pasliktināšanās ● Neveicot nepieciešamos pasākumus, palielinās
cilvēku drošības apdraudējums piekrastē, tai skaitā palielinās
bojā gājušo cilvēku skaits piekrastē ● Klimata pārmaiņa seku pastiprināšanas –
krastu erozijas procesu intensificēšanās, plūdu riska
paaugstināšanās un ekstrēmu laikapstākļu (vētru, negaisa, sausuma
u.tml.) radītu zaudējumu palielināšanās Pārvaldība: ● Nepietiekams atbalsts ekonomikas
dažādošanai, alternatīvām saimnieciskām aktivitātēm ● Nesabalansēta Piekrastes novadu un pilsētu
attīstība, piekrastes novadiem atpaliekot attīstībā ● ES fondu finansējuma un ārvalstu finanšu
palīdzības līdzekļu salīdzinoši ierobežota pieejamība piekrastes
novadu pašvaldībām22
un ĪADT ● Politiskās situācijas (ES/Krievijas
attiecību pasliktināšanās) aspektu negatīvā ietekme uz tūrisma u.c.
nozarēm piekrastes pašvaldībās ● Globālie ekonomikas satricinājumi (finanšu krīzes, ievērojamas energoresursu cenu izmaiņas,
karadarbību izraisītās sekas u.tml.) 1 piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un
nemateriālo) vērtību kopums, ietverot Baltijas jūras un sauszemes saskares
joslas unikālo dabas un krasta ainavas kompleksu, kuru veido pludmale,
kāpas, meži, stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri un randu pļavas, kā arī
bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas
2 Ulsts, V., 1998. Baltijas jūras Latvijas krasta zona. Valsts
Ģeoloģijas Dienests, Rīga, 96 lpp., Valsts pētījumu programmas "KALME"
4.darba paketes "Krasta procesi" pētījumi (pieejami:
http://kalme.daba.lv/), Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes
zinātņu fakultātes izstrādāts metodiskais materiāls "Vadlīnijas jūras krasta
erozijas seku mazināšanai" (iepirkuma identifikācijas Nr.: KPR
2013/12/EU43084, pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/tap_lv_jaunumi/?doc=18793)
3 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes
izstrādāts metodiskais materiāls "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku
mazināšanai" (iepirkuma identifikācijas Nr.: KPR 2013/12/EU43084, pieejamas:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/tap_lv_jaunumi/?doc=18793)
4 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", pieejama:
http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/
5 1971. gada 2. februāra Konvencija par starptautiskas nozīmes
mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi jeb "Ramsāres konvencija" nosaka,
ka katrai konvencijas dalībvalstij savā teritorijā jānosaka starptautiskas
nozīmes mitrāji jeb tā sauktās – Ramsāres vietas. Plašāka informācija
pieejama: http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/starptautiskie_ligumi/daba/?doc=2952
6 UNESCO Latcijas Nacionālās komisijas tīmekļa vietnes sadaļa "Suitu
kultūrtelpa", pieejama: http://unesco.lv/latvijasdargumi/informacija-par-objektu/starptautiski-atziti-objekti/suitu-kulturtelpa/
7 "Latvijas kultūras kanons" tīmekļa vietnes sadaļa "Tautas
tradīcijas", pieejama:
http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/4/
8 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", VKPAI sniegtie
dati, 2015.gads
9 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļas
"Iedzīvotāju reģistrs" dati, pieejami:
http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html
10 Informācija apkopota 2.darba materiālā "2. Pārskats par piekrastes
teritorijas sociāli ekonomiskās situāciju pašvaldību griezumā", pieejama:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
11 Aprēķini pēc CSP tīmekļa vietnes publiski pieejamās datu bāzes
"SRG0431. Tirgus sektora ekonomiski aktīvi uzņēmumi statistiskajos reģionos,
pilsētās un novados sadalījumā pa uzņēmumu lieluma grupām pēc
nodarbināto skaita un galvenajiem darbības veidiem (NACE 2. red.)" datiem
12 Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam 4.
pielikums (karte "Zivsaimniecības nozares uzņēmumu un nodarbināto
izvietojums Latvijā"), pieejams:
https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/49/10/Pielikums_Kartes.pdf
13 pēc 4.darba materiālā " 4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās
slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā" apkopotajiem datiem, pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
14 skat. 4.darba materiālu" 4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās
slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
15 Datu avots: SIA "Nocticus", Andris Klepers, 2015.gads
16 Datu avots: SIA "Nocticus", Andris Klepers, 2015.gads
17 izvērtējums iekļauts 4. darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības
un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
18 Noteiktas MK 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr. 38 "Peldvietas
izveidošanas un uzturēšanas kārtība" 1. pielikumā (ar grozījumiem līdz
01.09.2015.)
19 Zilais Karogs ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts. Zilā
karoga statusa kritēriju ieviešana peldvietā nodrošina pilnvērtīgu
metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā visi vides
aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori
20 VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dati,
pieejami: www.meteo.lv
21 atbilstoši 4. darba materiālam "4. Piekrastes apmeklētības un
antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
22 Piekrastē neviena no novadu pilsētām (Pāvilosta, Salacgrīva,
Saulkrasti) neiekļaujas "Latvija 2030" stratēģijā definēto reģionālo
attīstības centru skaitā, attiecīgi ierobežota ir arī ESI fondu finanšu
resursu pieejamība Vides aizsardzības un reģionālās
Novads vai republikas pilsēta/novada pagasts vai pilsēta
Pašvaldību kopējā platība (km²)12
Piekrastes novadu pagastu vai pilsētu platība (km²)20
Krasta garums pašvaldībā (km)21
ĪADT Natura 2000 teritoriju īpatsvars no krasta garuma pašvaldībā
(%)
Iedzīvotāju skaits 2015.g. sākumā22
Iedzīvotāju blīvums novadā 2015.g. sākumā, cilv./km²
Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2015 –2011. g., (%)
Rucavas novads
t.sk. Rucavas pagasts
Nīcas novads
t.sk. Nīcas pagasts
Liepāja
Grobiņas novads
t.sk. Medzes pagasts
Pāvilostas novads
t.sk.Vērgales pagasts
t.sk.Sakas pagasts
t.sk.Pāvilosta
Ventspils novads
t.sk.Jūrkalnes pagasts
t.sk.Užavas pagasts
t.sk.Vārves pagasts
t.sk.Tārgales pagasts
Ventspils
Dundagas novads
t.sk.Kolkas pagasts
Rojas novads
Mērsraga novads
Engures novads
t.sk.Engures pagasts
t.sk.Lapmežciema pagasts
Jūrmala
Rīga
Carnikavas novads
Saulkrastu novads
t.sk.Saulkrastu pagasts
t.sk.Saulkrasti
Limbažu novads
t.sk.Skultes pagasts
Salacgrīvas novads
t.sk.Liepupes pagasts
t.sk.Salacgrīvas pagasts
t.sk.Salacgrīva
t.sk.Ainaži
t.sk.Ainažu pagasts
Kopā pašvaldībās:
Kopā piekrastē:
Nr.
Attīstāmā vieta
Pašvaldība, pagasts vai pilsēta
Nidas centrs
Rucavas novads, Rucavas pagasts
Papes centrs
Rucavas novads, Rucavas pagasts
Jūrmalciems
Nīcas novads, Nīcas pagasts
Bernāti (dabas parka "Bernāti" Z dala daļas un tā
piegulošās pludmales attīstība (teritorija starp Bernātu ciemu
un jūru))
Nīcas novads, Nīcas pagasts
Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa piekrastē*
Liepājas pilsēta
Šķēdes piekraste
Grobiņas novads, Medzes pagasts
Ziemupes centrs
Pāvilostas novads, Vērgales pagasts
Akmeņraga bākas apkārtne
Pāvilostas novads, Sakas pagasts
Pāvilostas centrālā daļa*
Pāvilostas novads, Pāvilostas pilsēta
Labraga piekraste (Rīvas upes grīvas apkārtne)
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
Jūrkalnes centrs un Muižupītes pludmale
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
Ošvalku piekraste (Pāžu pludmale)
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
Užavas piekraste (bāka un Užavas upes grīvas
apkārtne)
Ventspils novads, Užavas pagasts
Cirpstenes piekraste
Ventspils novads, Vārves pagasts
Ventspils Piejūras parks un tam pieguloša piekrastes teritorija*
Ventspils pilsēta
Liepene
Ventspils novads, Tārgales pagasts
Ovīšu bāka
Ventspils novads, Tārgales pagasts
Lūžņa
Ventspils novads, Tārgales pagasts
Miķeļtornis
Ventspils novads , Tārgales pagasts
Lielirbe
Ventspils novads, Tārgales pagasts
Sīkrags
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Mazirbe
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Košrags
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Pitrags
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Saunags
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Vaide
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Kolkas ciems un Kolkasrags
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Uši
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Aizklāņi
Rojas novads
Melnsils
Rojas novads
Ģipka
Rojas novads
Roja
Rojas novads
Kaltene
Rojas novads
Valgalciems
Rojas novads
Upesgrīva
Mērsraga novads
Mērsrags
Mērsraga novads
Bērzciems
Engures novads, Engures pagasts
Engures ciems
Engures novads, Engures pagasts
Ķesterciems
Engures novads, Engures pagasts
Plieņciems
Engures novads, Engures pagasts
Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu – Ragaciemu
Engures novads, Engures pagasts, Lapmežciema pagasts
Bigauņciems
Engures novads, Lapmežciema pagasts
Ķemeri un Jaunķemeri*
Jūrmalas pilsēta
Jūrmalas (Lielupes) osta*
Jūrmalas pilsēta
Daugavgrīva*
Rīgas pilsēta
Mangaļsala*
Rīgas pilsēta
Kalngale
Carnikavas novads
Garciems
Carnikavas novads
Garupe
Carnikavas novads
Carnikava
Carnikavas novads
Gauja
Carnikavas novads
Lilaste
Carnikavas novads
Saulkrastu centrs*
Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta
Zvejniekciema centrs, Skultes osta
Saulkrastu novads, Saulkrastu pagasts
Vārzas
Limbažu novads
Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste
Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts
Tūja
Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts
Piekraste no Svētupes, līdz Lielurgai
Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pagasts
Salacgrīvas centrs*
Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pilsēta
Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste*
Salacgrīvas novads, Ainažu pilsēta
Nr. kartē
(12. att.)
Autoceļa Nr./kods
(2016. gads)
Autoceļa, tā posma nosaukums
1
V1221
Rucava–Pape (ieskaitot tilta pār Paurupi rekonstrukciju)
2
P113
Grobiņa– Bārta – Rucava (posms Rucavas novadā)
3
V1232
Skatre–Rolavi
4
V1188
Liepāja–Šķēde–Ziemupe (posms Šķēde–Ziemupe)
5
V1190
Vērgale–Ziemupe
6
P111
Ventspils (Leči)–Grobiņa (posms: 20,61–43,20 km)
7
V1187
Pievedceļš Pāvilostai
8
P111
Ventspils (Leči)–Grobiņa (posms: 43,20–52,93 km, 52,93–63,00 km)
9
P119
Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (posms– Jūrkalne–Alsunga)
10
V1308
Ventspils–Avotiņi
11
P77
Ventspils–Dundaga (rekonstrukcija posmā no autoceļa P124
Ventspils–Kolka līdz Ancei)
12
V1332
Pievedceļš Liepenei
13
V1333
Pievedceļš Ovišiem
14
V1334
Pievedceļš Lūžņai
15
V1335
Pievedceļš Miķeļbākai
16
V1372
Jaunmuiža – Sīkrags (1,1km, no P124 līdz Sīkragam)
17
P125
Talsi – Dundaga – Mazirbe (posms: no P124 līdz Mazirbei)
18
V1388
Pievedceļš Pitragam
19
V1389
Pievedceļš Saunagam
20
V1391
Pievedceļš Vaidei
21
P131
Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (posms pie Kolkas ciema 5 km
garumā no P124, 102,5–107,5 km)
22
V1401
Stende–Lauciene–Mērsrags
23
V1441
Rideļi–Engure
24
P53
Dūči – Limbaži (posms 18,35 km– 36,15 km)
25
V137
Stūrīši–Jelgavkrasti–Lembuži (posms Jelgavkrasti–Lembuži)
26
P11
Kocēni—Limbaži—Tūja (posma A1–Tūja rekonstrukcija, 2,9km)
27
P12
Salacgrīva – Korģene – Limbaži (posms Korģene–krustojums ar V144)
Galvenie uzdevumi
Rezultāts
Atbildīgās institūcijas
1.1. Uzdevumi infrastruktūras attīstībai ĪADT
1.1.1.
Pilnveidot informācijas un izglītības pakalpojumus Slīteres un
Ķemeru nacionālajos parkos, kā arī dabas parkos
Pilnveidoti vismaz 3 informatīvie un izglītojošie pakalpojumi
Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos, kā arī dabas parkā "Pape"
DAP
Dundagas, Rucavas novadu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības
2023.gads
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
5.5.1. un 5.4.1. specifiskie atbalsta mērķi, valsts budžets
(papildus piesaistāms finansējums*)
Popularizēt dabas tūrisma piedāvājumu, veidojot un iekļaujoties
reģionāla, nacionāla mēroga un pārrobežu tīklojumos
Sabiedrībai un ārvalstu tūristiem vairākās mājaslapās nodrošināta
informācija par dabas tūrisma piedāvājumu piekrastē, kas veicinās
apmeklētāju skaitu piekrastes ĪADT tūrisma objektos un dabas tūrisma
pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu
DAP
KPR, RPR, LIAA, reģionālās tūrisma asociācijas, NVO, piekrastes
pašvaldības
Regulāri
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, LIFE programma (Vides
apakšprogramma), Latvijas vides aizsardzības fonds
2.1.1.
Valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu uzturēšana satiksmei
drošā stāvoklī un pārbūve/ seguma atjaunošana atbilstoši
aktuālajā valsts autoceļu sakārtošanas programmā noteiktajam
Satiksmei drošā stāvoklī uzturēto/ atjaunoto autoceļu garums
nesamazinās
SM
LVC
Regulāri
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ESI fondi
Posmos Rīga–Ķemeri un Rīga–Saulkrasti nodrošināt piepilsētas
elektrovilcienu satiksmi atbilstoši sabiedrības pieprasījumam
Posmos Rīga–Ķemeri un Rīga–Saulkrasti palielināts pasažieru
pārvadājumu apjoms
SM, AS "Pasažieru vilciens", VSIA "Autotransporta direkcija"
VAS "Latvijas Dzelzceļš"
Regulāri
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), valsts
kapitālsabiedrību budžets
Izvērtēt un pieņemt lēmumu par vilcienu satiksmei slēgtās dzelzceļa
līnijas Liepāja – Ventspils trases turpmākās izmantošanas iespējām
Pieņemts lēmums par dzelzceļa līnijas tālāko izmantošanu
SM
VARAM, piekrastes pašvaldības, VAS "Latvijas Dzelzceļš"
2018.gads
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
2.3.1.
Izveidot Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros
darba grupu Eirovelo 13 attīstības jautājumu risināšanai
Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros izveidota
darba grupa Eirovelo 13 attīstības jautājumu risināšanai
VARAM
SM, EM, LIA, LPPA, KPR, RPR
2017.gads
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
3.1.
Sadarbojoties VARAM, KM, EM, SM, ZM, RPR, KPR un pašvaldībām
piesaistīt finansējumu no dažādiem finanšu instrumentiem piekrastes
plānojuma īstenošanai
Piekrastes plānojuma īstenošanai piesaistīts papildus finansējums
(vismaz 20 milj. EUR)
VARAM, KM, SM, EM, ZM
Citas nozaru ministrijas, KPR, RPR, pašvaldības, NVO, vietējās
rīcības grupas
Regulāri līdz 2030.gadam
Valsts un pašvaldību budžets (esošā budžeta ietvaros)
Izveidot Piekrastes sadaļu mobilajā aplikācijā "Latvia Travel",
sekmējot mūsdienīgu interaktīvo rīku izmantošanu
Izveidota Piekrastes sadaļa mobilajā aplikācijā "Latvia Travel"
LIAA
VARAM
2023.gads
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
Organizēt reizi 2 gados piekrastes konferenci, ar mērķi apspriest
piekrastes attīstībai (tai skaitā publiskās infrastruktūras
attīstīšanas) aktuālos jautājumus un meklēt iespējami labākos
risinājumus
Ik pēc 2 gadiem organizēta piekrastes konference
VARAM
LIAA, EM, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība
Regulāri (reizi 2 gados) līdz 2030.gadam
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros), Latvijas vides aizsardzības
fonds,
Nodrošināts regulārs mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings un
reizi piecos gados novērtēt jūras krasta erozijas procesu
intensitāti (t.sk. IV un V erozijas riska klases nogriežņu
kopgarumu, km)
VARAM
VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Latvijas
augstskolas
2018.gads monitoringa atjaunošanai, regulāri – monitoringa
nodrošināšanai un reizi 5 gados – novērtējumam
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), Latvijas vides
aizsardzības fonds
Piekrastē iegūti dati par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz
veģetāciju, kā arī novērtēts jūras piesārņojošo atkritumu daudzums
piekrastē
VARAM
NVO (VIF), konsultantu uzņēmumi vai eksperti
2020.gads, 2025.gads,
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ārvalstu finanšu
palīdzības instrumenti
Piekrastē iegūti dati par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz
veģetāciju, kā arī novērtēts jūras piesārņojošo atkritumu daudzums
piekrastē
VARAM
konsultantu uzņēmumi vai eksperti, NVO (VIF)
2020.gads, 2025.gads,
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ārvalstu finanšu
palīdzības instrumenti
Nr. p.k.
Galvenās brīvprātīgās iniciatīvas
Rezultāts
Vadošās institūcijas
Veikt peldvietu labiekārtošanu (oficiālo peldvietu, t.sk. Zilā
karoga statusa pludmaļu tīkla attīstību) un ar to saistīto servisa
pakalpojumu attīstību
Uzlabots labiekārtojums vai uzlabota piekļuve vismaz 4 piekrastes
Piekrastes pašvaldības
NVO, uzņēmēji, vietējās rīcības grupas
2020.gads
Pašvaldību budžets, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu
finanšu palīdzības instrumenti
Attīstīt autonovietņu tīklu pludmaļu sasniedzamības uzlabošanai
apdzīvotajās vietās, primāri – attīstāmajās vietās
Izbūvētas, pārbūvētas vai atjaunotas vismaz 7 autonovietnes
attīstāmajās vietās
Piekrastes pašvaldības
Uzņēmēji, valsts kapitālsabiedrības, vietējās rīcības grupas
2030.gads
Pašvaldību budžets , valsts kapitālsabiedrību budžets, ESI fondi,
citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
Piekrastes pilsētās un ciemos izveidot jaunus vai pilnveidot esošos
tūrisma, rekreācijas un kurortoloģijas pakalpojumus
Pilsētās un ciemos izveidoti vai pilnveidoti vismaz 17 jauni
pakalpojumi
Piekrastes pašvaldības
Uzņēmēji
2023.gads
Pašvaldību budžets, ESI fondi, t.sk. Darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS
programmas, valsts budžets, uzņēmēji
Restaurēt, atjaunot, pārbūvēt vai uzbūvēt no jauna objektus, kas
vērsti uz kultūras (t.sk. nemateriālā) un dabas mantojuma attīstību
Restaurēti, atjaunoti, pārbūvēti vai uzbūvēti no jauna vismaz 15
objekti, kas vērsti uz kultūras (t.sk. nemateriālā) un dabas
mantojuma attīstību
Piekrastes pašvaldības, kultūras pieminekļu īpašnieki, NVO
KM, VKPAI
2023.gads
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis, valsts (papildus piesaistāms
finansējums*) un pašvaldību budžets
Uzlabot piebrauktuvju pie jūras kvalitāti operatīvo dienestu
vajadzībām
Uzlabota kvalitāte vismaz 10 operatīvo dienestu vajadzībām
nepieciešamām piekļuves vietām (nobrauktuvēm) pie jūras
Pašvaldības
VUGD u.c. operatīvie dienesti, vietējās rīcības grupas
2030.gads
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets,
valsts kapitālsabiedrību finansējums, ESI fondi, t.sk. ETS
programmas, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
1.1.6.
Attīstāmajās vietās, kuras atrodas vairāk kā 23 km attālumā
no VUGD posteņiem un kur nav nodrošināta glābšanas dienesta darbība,
uzstādīt pludmalē informācijas zīmes
Uzstādītas vismaz 7 informācijas zīmes (Nidā, Papē, Lūžņā, Vaidē,
Kolkā, Mērsragā un Bērzciemā) par attālumu, kādā atrodas operatīvo
dienestu posteņi, un to kontakttālruņiem
Pašvaldības
IeM, VUGD
2023.gads
Pašvaldību budžets, Valsts (papildus piesaistāms finansējums*)
budžets, ESI fondi
1.1.7.
Katrā no attīstāmo vietu pludmalēm izvietota vismaz viena
informatīvā norāde par attālumu līdz tuvākai apdzīvotai vietai
un tūrisma objektiem
Piekrastes pašvaldības, DAP (savā valdījumā esošās pludmalēs)
2023.gads
Uzņēmēji, ESI fondi, pašvaldību budžets
1.1.8.
Pie valsts autoceļiem izvietotas vismaz 20 informatīvās
norādes par pludmalēm, apskates objektiem un pakalpojumiem
LVC, piekrastes pašvaldības, uzņēmēji
2023.gads
Uzņēmēji, ESI fondi
, valsts (papildus piesaistāms
finansējums*) un pašvaldību budžets
1.2.1.
Pilnveidot mazo ostu un jahtu piestātņu tīklu, uzlabojot kuģošanas
drošību un ostās pieejamo pakalpojumu klāstu tūrismam
Īstenotas 7 aktivitātes mazo ostu un jahtu piestātņu tīkla
pilnveidošanai
KPR, RPR, ostu pārvaldes, piekrastes pašvaldības
SM
2023.gads
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, pašvaldību budžets
1.2.2.
Izstrādāt mazo ostu un jahtu piestātņu mārketinga plānu, nodrošinot
pieejamu informāciju par mazo ostu tīklu
Izstrādāts 7 mazo ostu un jahtu piestātņu mārketinga plāns un
5 mazajās ostās izvietoti informatīvie kioski
KPR, RPR, mazo ostu pārvaldes
2023.gads
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, pašvaldību budžets
1.2.3.
Attīstīt Liepājas reģionālās lidostas infrastruktūru, lai
sertificētos regulāru lidojumu veikšanai, un veikt pasākumus
aviopārvadātāju piesaistei regulāru lidojumu nodrošināšanai
Liepājas lidosta sertificēta regulāru lidojumu veikšanai, no tās
uzsākti regulāri pasažieru pārvadājumi
SIA "Aviasabiedrība "Liepāja""
Liepājas pilsētas dome, SM
2020.gads
Uzņēmēji, ESI fondi, valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un
pašvaldības budžets
1.2.4.
Uzturēt un saglabāt Ventspils reģionālo lidostu sabiedriski svarīgu
atbalsta funkciju veikšanas nodrošināšanai
Nodrošināts atbalsts sabiedriski svarīgu funkciju veikšanai
SIA "Ventspils lidosta", Ventspils pilsētas dome
AiM, IeM, SM
2030.gads
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības budžets
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības budžets,
ES fondi
Brīvostu pārvalžu budžets, Valsts (papildus piesaistāms
finansējums*) budžets, ES fondi
1.3.1.
Izveidot jaunas tematiskas dabas takas ĪADT
Vismaz vienā ĪADT izveidotas jaunas tematiskas dabas takas
DAP, piekrastes pašvaldības
2023.gads
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), LIFE programma,
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
5.5.1. un 5.4.1. specifiskie atbalsta mērķi, Eiropas teritoriālās
sadarbības programmas
1.3.2.
ĪADT izveidot reģionālos un vietējos velomaršrutus, kas sasaistīti
ar Eirovelo 13 velomaršrutu
ĪADT izveidoti vismaz 3 reģionālie un vietējie velomaršruti, kas
sasaistīti ar Eirovelo 13
Piekrastes pašvaldības, Vidzemes tūrisma asociācija, DAP
2030.gads
LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma), ESI fondi, t.sk.
ETS programmas
ĪADT tuvumā attīstīt tūrisma infrastruktūru, kas uzlabo piekļuvi
ĪADT un papildina ĪADT sniegtos pakalpojumus (piemēram, DL
"Pape", DL "Bernāti", "Ziemupe", Pāvilostas pilsētas, Ventspils
novada piekrastes un Kolkas pagasta ciemi, Rīgas pilsētas,
Carnikavas, Salacgrīvas novada piekrastes teritorija)
ĪADT tuvumā izveidoti vismaz 5 tūrisma infrastruktūras
risinājumi, kas uzlabo piekļuvi ĪADT un papildina ĪADT
sniegtos pakalpojumus
Piekrastes pašvaldības
DAP
2030.gads
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ESI fondi, t.sk.
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.1. specifiskais
atbalsta mērķis, ETS programmas, Latvijas vides aizsardzības fonds
2.1.1.
Pašvaldību un komersantu ceļu kvalitātes uzlabošana, lai nodrošinātu
savienojumu starp valsts ceļu tīklu un pludmali vai tūrisma apskates
objektiem piekrastē
Uzlaboto ceļu garums km
Piekrastes pašvaldības, LVM
Uzņēmēji
Regulāri
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets,
valsts kapitālsabiedrības, uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. Darbības
programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskais atbalsta
mērķis, ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
Dzelzceļa stacijās posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti izvietot
informāciju par pludmales un citu vienotā piekrastes dabas un
kultūras mantojuma objektu sasniedzamību
Dzelzceļa stacijās uzstādīti vismaz 5 informatīvie stendi vai kioski
AS "Pasažieru vilciens", piekrastes pašvaldības
Reģionālās tūrisma asociācijas
2030.gads
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets,
valsts kapitālsabiedrību budžets, ESI fondi
Pilnveidot Ventspils šaursliežu dzelzceļa līniju un tās sniegtos
pakalpojumus, uzsverot šaursliežu dzelzceļa kultūrvēsturisko nozīmi
Pilnveidota Ventspils šaursliežu dzelzceļa līnija un tās sniegto
pakalpojumu klāsts
Ventspils pilsētas dome
2023.gads
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis, pašvaldību budžets
2.3.1.
Precizēt Eirovelo 13 maršrutu atbilstoši aktuālajiem EK ieteikumiem
Precizēti 6 Eirovelo 13 maršruta posmi
Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības
SM, VARAM
2020.gads
Valsts (esošā budžeta ietvaros) un pašvaldību budžets, ESI fondi
2.3.2.
Velo 13 maršruts iekļauts visu piekrastes pašvaldību, kā arī KPR un
RPR teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, parādot tā
sasaisti ar reģionālajiem un vietējiem velomaršrutiem (kur
iespējams)
Piekrastes pašvaldības, KPR, RPR
Vidzemes tūrisma asociācija
2030.gads
Pašvaldību budžeti
2.3.3.
Nodrošināt Eirovelo 13 maršruta marķēšanu, kā arī automātisko
skaitītāju uzstādīšanu
Uzstādītas 10 ceļa zīmes un 6 automātiskie skaitītāji, kas veicinās
velomaršruta izmantošanu tūrismā
Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības
SM, VARAM
2023.gads
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības
instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu
apakšprogramma)
2.3.4.
Nodrošināt Eirovelo 13 maršruta sasaisti ar publiskā
transporta mezgliem: dzelzceļa stacijām, kuģu un jahtu piestātnēm
u.c.
Nodrošināta Eirovelo 13 maršruta sasaiste ar 6 publiskā transporta
mezgliem
Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības
2023.gads
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības
instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu
apakšprogramma)
2.3.5.
Izstrādāt un izveidot vietējos velomaršutus, lai uzlabotu piekļuvi
pie pludmales
Izstrādāti 10 vietējie velomaršuti, kas veicinās velobraucēju
piekļuvi pie pludmales
Piekrastes pašvaldības
2030.gads
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības
instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu
apakšprogramma)
2.3.6.
Izveidot Eirovelo 13 posmus piekrastē, t.sk. ĪADT
Izveidoti jauni Eirovelo 13 posmi (marķēti maršruti vai veloceliņi)
vismaz 5 pašvaldībās, t.sk. 2 ĪADT
Piekrastes pašvaldības
DAP, vietējās rīcības grupas
2030.gads
Pašvaldību un valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*) un,
valsts kapitālsabiedrības, uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. ETS
programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
2.3.7.
Izstrādāti 4 kombinēti aktīvās atpūtas maršruti, kas veicinās
aktīvās atpūtas pakalpojumu attīstību piekrastē un ar to saistītajās
teritorijās
Piekrastes pašvaldības
KPR, RPR, vietējās rīcības grupas
2030.gads
Uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu
palīdzības instrumenti, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību
budžeti
2.3.8.
Īstenoti 10 kopīgi mārketinga pasākumi Eirovelo 13
popularizēšanai
LIAA, Vidzemes tūrisma asociācija
KPR, RPR, piekrastes pašvaldības
2023.gads
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.2.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, valsts budžets
2.3.9.
Izveidots kājāmgājēju maršruts piekrastē Latvijā
KPR, RPR, piekrastes pašvaldības
Latvijas Lauku
tūrisma asociācija
"Lauku ceļotājs"
2026.gads
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, valsts un pašvaldību budžeti
Izstrādāt piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskos plānojumus
piekrastes pašvaldībās
Vismaz 7 pašvaldībās izstrādāti atbilstoši tematiskie plānojumi
Pašvaldības
VARAM
2030.gads
Pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma)
Ievietot RPR, KPR un piekrastes pašvaldību mājas lapās par glābšanu
atbildīgo dienestu sagatavotu, viegli uztveramu informāciju par
drošu atpūtu un rīcību ārkārtas situācijās un operatīvo dienestu
kontakttālruņiem
RPR, KPR un vismaz piecu piekrastes pašvaldības mājaslapā izvietota
brīdinoša informācija par cilvēku drošību piekrastē
RPR, KPR, piekrastes pašvaldības
VUGD, NBS JSF KAD
2017.gads
Valsts un pašvaldību budžets (esošā budžeta ietvaros)
Attīstīt un popularizēt konferenču tūrismu piekrastē
Noorganizētas vismaz 3 konferences
EM, LIAA, pašvaldības
Nozaru ministrijas, NVO, uzņēmumi
2023.gads
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.2.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, valsts budžets
Veidot kopīgus tūrisma piedāvājumus Latvijas un Lietuvas,
Latvijas un Igaunijas piekrastēm
Izveidoti vismaz 2 ar Lietuvu vai Igauniju kopīgi
piekrastes tūrisma piedāvājumi
RPR, KPR, pašvaldības, LIAA
DAP, NVO
2023.gads
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu finanšu palīdzības
instrumenti, valsts un pašvaldību budžets
Noteikt meklēšanas un glābšanas darbu aviācijas tehnikas iespējamās
nolaišanās vietas piekrastes pašvaldībās
Sadarbojoties valsts institūcijām un pašvaldībām, piekrastē papildus
noteiktas aviācijas tehnikas nolaišanās vietas
Pašvaldības
NBS (Gaisa spēki), RPR, KPR, VUGD, DAP, AiM
2020.gads
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
Organizēt glābšanas dienestu un piekrastes pašvaldību darba grupu
cilvēku drošības un glābšanas jautājumu risināšanai
Izveidots sadarbības mehānisms (darba grupa) glābšanas jautājumu
risināšanai piekrastē
AiM, IeM, pašvaldības
NBS (Gaisa spēki un JSF KAD), VUGD, VARAM, RPR, KPR
2017.gads
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
4, 7 milj.55
Infrastruktūra, pārvalde
6.
Ieguldījumi piekrastes publiskajā infrastruktūrā, ieviešot
tematisko plānojumu, EUR
2015
Pašvaldības
0
No jauna veidojama uzskaite
Apkopojums reizi 5 gados
Pašvaldības, piekraste
7.
Ieguldījumi jūras krasta nostiprināšanas / preterozijas pasākumos
2015
Pašvaldības
19 840,60 EUR
No jauna veidojama uzskaite
Katra gada sākumā
Pašvaldības, piekraste
8.
Sabiedrības apmierinātība ar piekrastes publiskās infrastruktūras:
nodrošinājumu un kvalitāti
2015
VARAM aptauja
Pētījuma rezultāti56
Bāzes dati pašvaldību griezumā iegūti Piekrastes plānojuma izstrādes
laikā
Pētījums reizi 5 gados
Piekrastes pašvaldības
9.
Antropogēnās slodzes ietekme uz piekrastes veģetāciju, sadalījums pa
klasēm km
2015
VARAM
Pētījuma rezultāti57
Nepasliktinās
Palielinās 1., 2. un 3.klases īpatsvars
Bāzes vērtības – Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktais
vērtējums, 5 klases; 2reizes plānojuma darbības laikā – 6 gadu
cikls, no jauna veidojama uzskaite
Pētījums reizi 5 gados
Piekraste, ko aptver pētījums
10.
Oficiālo peldvietu skaits piekrastē un šo oficiālo peldvietu
iedalījums pēc ūdens kvalitātes klasēm
2015
VI58
2015..g. –piekrastē ir 33 oficiālas peldvietas59.
Kvalitātes klases: izcila, laba, pietiekama, zema
Katra gada sākumā
Piekraste
11.
Pludmaļu vides stāvokļa vērtējums pēc jūras piesārņojošo atkritumu
izplatības novadu un apdzīvoto vietu griezumā
2015
VARAM sadarbībā ar VIF/ kampaņa "Mana jūra"
Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktā novērtējuma rezultāti60
Uzlabojas
Uzlabojas, palielinās piekrastes novadu un apdzīvoto vietu skaits ar
vērtējumu "Labs", "Vidējs"
Turpināma un pilnveidojama uzskaite, bāzes indikators – Piekrastes
plānojuma izstrādes laikā sagatavotais novērtējums; 5 klases: labs,
vidējs, apmierinošs, slikts, kritisks
Pētījums reizi 5 gados
Piekraste
12.
Jūras krasta erozijas procesu intensitāte, IV un V erozijas riska
klases nogriežņu kopgarums, km
2014
VARAM61
Erozijas klašu ģeotelpiskā informācija (vektordati)62
Nepalielinās IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarums
Nepalielinās IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarums
Atjaunojot un sistemātiski nodrošinot mūsdienu ģeoloģisko procesu
monitoringu
Pētījums reizi 5 gados
Piekraste
monitorings
49 % (243,8 km)
mazietekmēti - 1. vai 2.klase
25 % (124,4 km)
vidēji ietekmēti - 3.klase
22 % (107 km)stipri
vai ļoti stipri ietekmēti – 4. vai 5. klase
attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībaiAttīstāmo vietu raksturojums un
aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai
Nr.
Pašvaldība, pagasts vai
pilsēta
Attīstāmā vieta
Pamatojums
Mērķis
Vietas pienesums kopējā
piekrastes tīklā un specifiskais piedāvājums
Aktivitāšu priekšlikumi
publiskās infrastruktūras attīstībai
Sasaiste ar uzdevumiem un
brīvprātīgajām iniciatīvām*
1.
Rucavas novads, Rucavas pagasts
Nidas centrs
1) Nidas ciems– vēsturisks ciems, izteikti
sezonāli apdzīvots (< 20 pastāvīgo iedzīvotāju; daudzkārtīgs
vasarnieku pieplūdums; dominējošais lietuviešu atpūtnieku īpatsvars);
saglabāta piekrastes zvejas nodarbe; apdzīvotās vietas
attīstības potenciāls (>100 jaunizveidotu, neapbūvēto īpašumu)
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
parkā "Pape", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.
Galējā apdzīvotā vieta Latvijas
piekrastes D daļā, pirmā apdzīvotā vieta piekrastē, sasniedzama no
Lietuvas (LT) puses.
1. Autonovietnes izveide,
Uzdevums:
2.
Rucavas novads, Rucavas pagasts
Papes centrs
1) Papes ciems vēsturisks piekrastes ciems; mazāk kā 50 pastāvīgie
iedzīvotāji; dominējošs lietuviešu atpūtnieku īpatsvars vasaras
sezonā;
Integrēta ĪADT un apdzīvotās vietas attīstība.
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale ar izteiktu eksportspējīgu
(LT) attīstības potenciālu.
1. Papes peldvietas labiekārtošana atbilstoši Zilā karoga statusam
2. Ceļa Rucava–Pape pārbūve
3. Vecās fišerejas "Dzintarvēji" izveidošana par daudzfunkcionālu
informācijas un nemateriālā mantojuma popularizēšanas centru, apkārtnes
labiekārtošana, autonovietņu paplašināšana
4. Tematiskas pastaigu takas izveide informācijas centra un pludmales
sasaistei
5. Piekļuves, t.sk. vides pieejamības, uzlabošana Papes bākai un tās
apkārtnes labiekārtošana
6. "Ezera kompleksa" izveide (skatu tornis, teritorijas labiekārtošana),
degradētās teritorijas revitalizēšanai (īpašums "Matroži")
7. Autonovietnes izveide un labiekārtošana pie brīvdabas muzeja "Vītolnieki"
8. Autonovietnes izveide pie Papes kanāla
9. Velomaršruta Palanga–Sventāja–Pape–Jūrmalciems–Bernāti–Liepāja
izveide, iekļaušanās Eirovelo 13 velomaršruta Kurzemes kopējā posmā
(Nida–Kolka)
10. "Papes kūrciema" (Papes ciema centrālās daļas starp Papes bāku un
Ezera kompleksu) attīstība
11. Jahtu un piekrastes zvejas ostas attīstība Papes kanālā2
12. Gājēju promenādes (jūras tilta) izveide pie Papes bākas3
Uzdevums:
3.
Nīcas novads, Nīcas pagasts
Jūrmalciems
1) Jūrmalciema ciems, sens zvejnieku ciems,
iedz. skaits 140
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma
pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Mola konstrukcijas atjaunošana vai pārbūve
Brīvprātīgās iniciatīvas:
4.
Nīcas novads, Nīcas pagasts
Bernāti (dabas parka "Bernāti" Z dala daļas un tā
piegulošās pludmales attīstība (teritorija starp Bernātu ciemu un
jūru)
1) Bernātu ciems, iedz. skaits 200, vasarās iedz. skaits pieaug
Integrēta ĪADT un apdzīvotās vietas attīstība.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale / vietējā tūrisma plūsma kāpināma
sadarbībā ar Liepāju.
Kūrorta attīstības teritorija ar īpašu piedāvājumu (tai skaitā attīstot
to stratēģiskā papildinājumā Liepājas pilsētas piedāvājumam (Nīcas un
Liepājas pašvaldību abpusējas sadarbības interese) – izceļot Bernātus kā
aktīvās atpūtas vietu, garākām pastaigām, vienā vai abos virzienos,
papildu izglītojoša un pieredzi dažādojoša funkcija
1. Taku izveide ar kultūrvēsturisku informāciju dabas parkā
"Bernāti", aprīkojot tās ar mazajām arhitektūras formām un informācijas
stendiem par dabas parka dabas vērtībām
3. Autonovietnes paplašināšana un labiekārtošana
4. Ceļa "Dzintariņš–jūra" pārbūve
5. Nobrauktuves izveide operatīvajam transportam
6. Bernātu pludmales labiekārtošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
5.
Liepājas pilsēta
Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa piekrastē
1) Republikas pilsēta Liepāja, iedz. skaits 78 787
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma plūsma.
Visa pilsētas piekraste, pamatojoties uz detalizēti izstrādāto
tematisko plānojumu "Liepājas pilsētas pludmales un
2.1. Peldu ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un pludmales
labiekārtošana
2.2. Jūrmalas ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un pludmales
labiekārtošana
4. Vētru ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un pludmales
labiekārtošana
5. Promenādes pagarinājuma/gājēju ielas izveide (Loču tornis–Roņu
iela–Kursas klubs)
6. Pastaigu zonas – liedaga promenādes, Roņu ielas izejas un liedaga
vārtu platformas – izbūve
7. Dienvidu mola labiekārtošana
8. Degradēto teritoriju revitalizācija un uzņēmējdarbības
pamatinfrastruktūras izveide Liepājas kūrorta zonā
Brīvprātīgās iniciatīvas:
6.
Grobiņas novads,
Šķēdes piekraste
1) Ārpus apdzīvotas vietas, tiešā Liepājas pilsētas ietekmes zonā. Iedz.
skaits Šķēdes ciemā 1586
Liepājas pilsētas pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana
vietējiem iedzīvotājiem.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Eirovelo 13 veloceliņa izbūve un velomaršruta marķēšana Šķēdes posmā
2. Šķēdes ceļa pārbūve
3. Īpašuma "Liedagi" labiekārtošana, izveidojot autonovietni, skatu
vietu (torni), aktīvās atpūtas parku
4. Gājēju celiņa izveide un labiekārtošana no dārzkopības sabiedrības
līdz jūrai
Uzdevumi:
7.
Pāvilostas novads,
Ziemupes centrs
1) Ziemupes ciems, iedz. skaits 100
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
liegums "Ziemupe", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Esošās publiskās autonovietnes un
pludmales labiekārtojuma pilnveidošana
Uzdevums:
8.
Pāvilostas novads,
Akmeņraga bākas apkārtne
1) Ārpus apdzīvotas vietas
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
liegums "Ziemupe", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.
No izziņas tūrisma – nozīmīga vietējā tūrisma
plūsma.
Kultūras mantojuma/tūrisma apskates objekta
pieejamības sekmēšana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
9.
Pāvilostas novads,
Pāvilostas centrālā daļa
1) Pāvilostas pilsēta, iedz. skaits 1039
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.
1. Pretplūdu aizsargbūves/promenādes izbūve, lai novērstu plūdu
apdraudējumu un uzlabotu piekļuvi Pāvilostas muzeja ēkai un moliem
2. Sakas upes krasta stiprināšana
3. Jahtu ostas paplašināšana, jahtu un mazizmēra laivu piestātne pretī
muzejam
4. Pāvilostas novadpētniecības muzeja autonovietnes paplašināšana un
apkārtnes labiekārtojuma pilnveidošana
5. Kalna ielas autonovietnes paplašināšana un apkārtnes labiekārtojuma
pilnveidošana
6. Jūras ielas autonovietnes paplašināšana un apkārtnes labiekārtojuma
pilnveidošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
10.
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
Labraga pludmale (Rīvas upes grīvas apkārtne)
1) Ārpus apdzīvotas vietas robežām;
vēsturiska apdzīvotā vieta Labrags
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un
dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Glābšanas dienestiem piemērotas
nobrauktuves pie jūras izveide
Brīvprātīgās iniciatīvas:
11.
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
Jūrkalnes centrs un Muižupītes grīva
1) Ārpus apdzīvotas vietas un Jūrkalnes ciems, iedz. skaits Jūrkalnē –
180
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām.
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.
1. Nobrauktuves pie Muižupītes pārbūve
2. Centra pludmales piebraucamā ceļa un stāvvietas pārbūve
3. Jūrkalnes dabas un atpūtas parka, tostarp dabas koncertzāles
infrastruktūras izveide un pilnveidošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
12.
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
Ošvalku piekraste (Pāžu pludmale)
1) Ārpus apdzīvotas vietas; vēsturiska
apdzīvotā vieta Ošvalki
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un
dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Glābšanas dienestiem piemērotas
nobrauktuves pie jūras izveide
Brīvprātīgās iniciatīvas:
13.
Ventspils novads, Užavas pagasts
Užavas piekraste (bāka un Užavas upes grīvas
apkārtne)
1) Ārpus apdzīvotas vietas un Užavas ciems, iedz. skaits Užavā – 320.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums "Užava", antropogēnās
slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, kompleksi attīstot ar bāku un Užavas
alusdarītavu – reģionālas nozīmes vietējā tūrisma potenciāls.
1. Autonovietnes paplašināšana un labiekārtošana pie Užavas bākas
2. Ceļa uz Užavas bāku uzlabošana
3. Ceļa asfaltēšana pie Užavas upes ietekas
4. Užavas upes tīrīšana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
14.
Ventspils novads Vārves pagasts
Cirpstenes piekraste
1) Ārpus apdzīvotas vietas, tiešā Ventspils pilsētas ietekmes zonā.
Ventspils pilsētas pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana
vietējiem iedzīvotājiem.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Pludmales piekļuves ceļu seguma atjaunošana, nodrošinot sasaisti ar
Eirovelo 13 velomaršrutu
3. Laivu piestātņu izveide5
4. Bijušo militāro angāru sakārtošana apskatei
Brīvprātīgās iniciatīvas:
15.
Ventspils
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs, Jūrmalas parks un tiem pieguļošā
piekrastes teritorija
1) Republikas pilsēta Ventspils, iedz. skaits 40 273
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma plūsma.
Starptautiskas nozīmes tūrisma galamērķis.
1. Saudzīgas piekļuves nodrošināšana ES nozīmes dabas vērtībām,
uzlabojot publisko infrastruktūru pilsētas Dienvidrietumu rajonā, t.sk.
izbūvējot autonovietnes un piekļuves vietas pludmalē
2. Piejūras brīvdabas muzeja integrētais projekts
2.1. Jaunas multifunkcionālas muzeja ēkas izbūve
2.2. Jaunas laivu, kuteru, kuģu vraku, enkuru ekspozīcijas un muzeja
krājuma glabātuves izveide;
2.3. Šaursliežu dzelzceļa ekspozīcijas paplašināšana
2.4. Teritorijas labiekārtojuma pilnveidošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
16.
Ventspils novads, Tārgales pagasts
Liepene
1) Liepenes ciems, iedz. skaits 30
Apmeklētāju plūsmu organizēšana.
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga
vietējā tūrisma plūsma. Kempings "Jēņi" piesaista arī ārvalstu tūrisma
plūsmu peldsezonas laikā.
1. Piekļuves jūrai sakārtošana Liepenes
ciemā, t.sk. veidojot laipas u.c. antropogēno slodzi mazinošu
infrastruktūru
Brīvprātīgās iniciatīvas:
17.
Ventspils novads, Tārgales pagasts
Ovīšu bāka
1) Ārpus apdzīvotas vietas
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
liegumā "Ovīši", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Ovīšu bākas un pludmales pieejamības
nodrošināšana.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
18.
Ventspils novads, Tārgales pagasts
Lūžņa
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
liegumā "Ovīši", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Pievedceļa Lūžņai seguma uzlabošana
Uzdevums:
19.
Ventspils novads, Tārgales pagasts
Miķeļtornis
1) Miķeļtorņa ciems, iedz. skaits 17, vasarnīcu ciems, vasarās iedz.
skaits >100.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ovīši", antropogēnās
slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.
1. Pizas (Pizes) takas izveide, nodrošinot savienojumu ar pludmali
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
Uzdevums:
20.
Ventspils novads, Tārgales pagasts
Lielirbe
1) Ārpus apdzīvotas vietas un daļa Lielirbes
ciema
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
liegumā "Ovīši", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, attiecībā
uz Irbes upes laivošanu – nacionālas nozīmes ūdenstūrisma maršruts.
1. Ceļu infrastruktūras uzlabošana un gājēju
tilta pār Irbes upi atjaunošana, pārbūve vai jauna tilta būvniecība
Brīvprātīgās iniciatīvas:
21.
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Sīkrags
1) Sīkraga ciems, iedz. skaits 16, vasarnīcu
ciems, vasarās iedz. skaits >100
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
"Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale. Saistībā
ar nozīmīgu kultūras mantojumu – tūrisma plūsmas piesaistes potenciāls.
1. Valsts vietējā autoceļa V1372 (posma no
autoceļa P124 līdz Sīkraga centram) pārbūve un sasaiste ar Eirovelo 13
maršrutu
2. Brīvdabas saieta vieta Sīkragā, aprīkojot to ar soliņiem,
ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.Uzdevums:
22.
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Mazirbe
1) Mazirbes ciems, iedz. skaits 145. Lielākā apdzīvotā vieta Kolkas
pagasta Baltijas jūras pusē.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Vietējas un reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, neliela, tomēr nozīmīga
vietējā tūrisma plūsma.
1.Autoceļa "Tautas nams–Jūrskola–Zembahi" pārbūve
2. Mazirbe, valsts reģionālas nozīmes autoceļa P125 posma no P124
autoceļa līdz Mazirbes centram pārbūve un sasaiste ar Eirovelo 13
maršrutu
3. Autonovietņu izveide pie izejas uz jūru.
4. Izeja uz pludmali Mazirbē un pieeja pludmalei personām ar
funkcionāliem traucējumiem
5. Peldvietas labiekārtošana
6. Gājēju celiņa izveide
7. Jaunas Mazirbes zvejas laivu piestātnes izbūve, steķu atjaunošana.
Uzdevums:
23.
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Košrags
1) Košraga ciems, iedz. skaits 9, vasarnīcu
ciems, vasarās iedz. skaits >50
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
"Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale. Saistībā
ar nozīmīgu kultūras mantojumu – tūrisma plūsmas piesaistes potenciāls.
1. Pievedceļa Košargam pārbūve
2. Izkopta publiskās piekļuves vietas jūrai – izveidotas videi
atbilstošas gājēju takas / celiņi
3. Brīvdabas saieta vieta Košragā, aprīkojot to ar soliņiem,
ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.Brīvprātīgās iniciatīvas:
24.
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Pitrags
1) Pitraga ciems, iedz. skaits 42 vasarnīcu
ciems, vasarās iedz. skaits >100
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
"Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Pievedceļa Pitragam pārbūve un ceļa
marķējuma pārbūve
2. Brīvdabas saieta vieta Pitragā, aprīkojot to ar soliņiem, ugunskura
vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.Uzdevums:
25.
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Saunags
1) Saunaga ciems, vasarnīcu ciems,
vasarās iedz. skaits ~50
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
"Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Pašvaldības ceļa Saunagā pārbūve
2. Pievedceļa Saunagam pārbūve
3. Brīvdabas saieta vieta Saunagā, aprīkojot to ar soliņiem, ugunskura
vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.Uzdevums:
26.
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Vaide
1) Vaides ciems, iedz. skaits 13, vasarnīcu
ciems, vasarās iedz. skaits >50
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
"Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, ragu
kolekcija Vaides "Purvziedos" rada nelielu, lai arī regulāru apmeklētāju
plūsmu – pamatā vietējais tūrisms.
1. Pievedceļa Vaidei pārbūve
2. Vietējai situācijai atbilstošu gājēju taku/celiņu un velomaršrutu
izveide, lai nodrošinātu publiskās piekļuves iespējas pie jūras un
tūrisma apskates objektiem
3. Brīvdabas saieta vieta Vaidē, aprīkojot to ar soliņiem,
ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.Uzdevums:
27.
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Kolkas ciems un Kolkasrags
1) Ārpus apdzīvotas vietas un Kolkas ciems. Iedz. skaits Kolkā 800.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Eksportam nozīmīga piekraste – Kolkasrags, stabila ārvalstu un vietējā
tūrisma plūsma.
1. Pašvaldības autoceļa "Delfīni – Sarmas" pārbūve
2. Piebraucamā ceļa P124–jūra pārbūve
3. Pievedceļa pārbūve (230 m)
4. Gājēju celiņa izveide
5. P131 autoceļa asfalta seguma pārbūve Kolkas centrā un Eirovelo
13 maršruta posma Kolkas ciemā attīstība, tai skaitā velo un gājēju
celiņu uzlabošana gar valsts reģionālo autoceļu P131
6. Autonovietņu ierīkošana pie Kolkas Tautas nama
7. Autonovietnes ierīkošana un informācijas stenda izveide pie Kolkas
Luterāņu baznīcas
8. Līvu saieta un mūžizglītības centra izveide senās skolas ēkā
"Pastnieki" Kolkas ciemā un piegulošās teritorijas labiekārtošana
9. Ēku grupas "Jūras pērles" pārveide par multifunkcionālu objektu
10. Brīvdabas estrādes izveide
11. Peldvietas labiekārtošana un līdz tai vedošu gājēju un
velotransporta celiņu uzlabošana
12. Bērnu laukumu un aktīvās atpūtas laukumu izveide Kolkas pludmalē
13. Jahtu un laivu piestātnes izveide
14. Veloceliņa "Slīteres aplis" posma Sīkrags–Kolka marķēšana, ceļa
zīmju izvietošana
Uzdevums:
28.
Dundagas novads, Kolkas pagasts
Uši
1) Ušu ciems, iedz. skaits 12
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
"Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Pievedceļa pārbūve
Brīvprātīgās iniciatīvas:
29.
Rojas novads
Aizklāņi
1) Aizklāņu ciems, iedz. skaits 60
Apmeklētāju plūsmu organizēšana.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, kurai
nepieciešamas organizētas gājēju un velotransporta piekļuves iespējas.
1. Pludmales labiekārtošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
30.
Rojas novads
Melnsils
1) Melnsila ciems, iedz. skaits 200,
vasarnieku ciems, vasarās iedz. skaits >300
Apmeklētāju plūsmu organizēšana.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Piekļūšanas ceļu Melnsila ciemam
infrastruktūras sakārtošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
31.
Rojas novads
Ģipka
1) Ārpus apdzīvotas vietas, blakus esošajā
Ģipkas ciemā iedz. skaits 109, vasarnieku ciems, vasarās iedz. skaits
>150
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
liegumā "Ģipka", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Pludmales labiekārtošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
32.
Rojas novads
Roja
1) Rojas ciems, iedz. skaits 2900, lielākā apdzīvotā vieta līča R
piekrastē
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu (Lietuvas) un vietējā
tūrisma plūsma.
Nozīmīga piekrastes zvejas vieta.
1. Eirovelo 13 maršruta posma Rojas ciemā attīstība (veloceliņa izveide
un maršruta marķēšana Selgas ielā)
2. Veloceliņa izveide Plūdoņa ielā un tā sasaiste ar Eirovelo 13
velomaršrutu
3. Rojas pludmales autonovietnes seguma ieklāšana
4. Teritorijas pie Rojas pludmales labiekārtošana
5. Rojas pludmales (uz Kaltenes pusi) labiekārtošana
6. Gājēju celiņa uz pludmali labiekārtošana
7. Rojas pludmales glābšanas dienesta ēkas izbūve
8. Peldošās piestātnes izveide Rojas ostā un jahtu apkalpošanas
infrastruktūras uzlabošana
9. Nobrauktuves uz pludmali cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izveide
10. Skatu torņa pie ambulances izbūve
11. Skatu torņa pie Rojas upes Upes ielā izbūve
12. Jaunas publisku pasākumu vietas – brīvdabas estrādes izbūve un
teritorijas labiekārtošana
13. Rojas burāšanas skolas attīstība
14. Rojas Jūras zvejniecības muzeja autonovietnes labiekārtošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
33.
Rojas novads
Kaltene
1) Kaltenes ciemā iedz. skaits 400,
vasarnieku ciems, vasarās iedz. skaits >500
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un
dažādošana.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga
vietējā tūrisma plūsma, naktsmītņu koncentrācija.
1. Pludmales labiekārtošana
3. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveideBrīvprātīgās iniciatīvas:
34.
Rojas novads
Valgalciems
1) Valgalciema ciems, iedz. skaits 190,
vasarās >200
Apmeklētāju plūsmu organizēšana, antropogēnās
slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Specifiskais piedāvājums:1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveideBrīvprātīgās iniciatīvas:
35.
Mērsraga novads
Upesgrīva
1) Upesgrīvas ciems, iedz. skaits 180, liels
vienas dienas apmeklētāju īpatsvars vasaras sezonā
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar
pakalpojumu vietām.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, vietējā
tūrisma potenciāls – attiecībā uz Talsu mērķgrupas piesaisti.
1. Pludmales labiekārtošana
2. Piekļuves iespējas pludmalei izveide
3. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
4. Eirovelo 13 velomaršruta posma Upesgrīvas ciemā attīstība
6. Laivu piestātnes izveide8Brīvprātīgās iniciatīvas:
36.
Mērsraga novads
Mērsrags
1) Mērsraga ciems, iedz. skaits 1800
putnu vērošanas tornis, valsts
nozīmes industriālais piemineklis Nr.8566 "Mērsraga bākas tornis",
lībiešu (līvu) mantojums, kuģniecības ,zvejniecības, zivju apstrādes un
mazumtirdzniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts)
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.
1. Izejas uz jūru izveide Atpūtas ielā
2. Atpūtas ielas turpinājuma – laipas izbūve. Pieejas izveide pludmalei
personām ar funkcionāliem traucējumiem
3. Jēgerlejas izejas uz jūru labiekārtošana
4. Nobrauktuves operatīvajam transportam pie Mērsraga bākas izveide
5. Multifunkcionālas piestātnes Nr.8 izbūve Mērsraga ostā
8. Zivju tirdziņa izveide Mērsragā, lai veicinātu vietējo zivju produktu
pieejamību piekrastes apmeklētājiem
9. Autonovietnes izveide, t.sk. autobusiem
Brīvprātīgās iniciatīvas:
37.
Engures novads, Engures pagasts
Bērzciems
1) Bērzciema ciems, iedz. skaits 240, vasarās
~500
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
parkā "Engures ezers", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam piemērotības glābēju
transportam uzlabošanaBrīvprātīgās iniciatīvas:
38.
Engures novads, Engures pagasts
Engures ciems
1) Engures ciems, iedz. skaits 1600 (lielākā
apdzīvotā novadā)
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un
dažādošana.
Reģionālas nozīmes pakalpojumu centrs
tūrismam piekrastes maršrutā, vietējās nozīmes atpūtas pludmale, nav
izteikti stabila vietējā tūrisma plūsma, kas vērsta tieši uz pludmali.
Komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.
Mazā osta.1. Engures pludmales labiekārtošana
atbilstoši vecajām kuģniecības un zvejniecības tradīcijām
2. Jahtu ostas pakalpojumu attīstība, piestātnes izveide
3. Brīvdabas estrādes būvniecība
Brīvprātīgās iniciatīvas:
39.
Engures novads, Engures pagasts
Ķesterciems
1) Ķesterciema ciems, iedz. skaits 200,
vasarās >400
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
liegums "Plieņciema kāpa", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Pludmales labiekārtošana
2. Piekļuves pie jūras uzlabošana gājējiem un velotransportamBrīvprātīgās iniciatīvas:
40.
Engures novads, Engures pagasts
Plieņciems
1) Plieņciema ciems, iedz. skaits 220,
vasarās >400
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
liegums "Plieņciema kāpa", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Pludmales labiekārtošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
41.
Engures novads, Engures pagasts, Lapmežciema pagasts
Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu – Ragaciemu
1) Piekraste starp ciemiem un ciemi: Apšuciems (iedz. skaits 220, vasarās
>400) Klapkalnciems (iedz skaits 150, vasarās >5000, ko pamatā veido "Ronīsi"
kempinga apmeklētāji, Ragaciems (iedz. skaits 330, vasarās ~700).
Jūrmalas pilsētas pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana
vietējiem iedzīvotājiem
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma,
potenciāls apmeklētāju no Lietuvas plūsmas lielākai piesaistei
(ģeogrāfiskā novietojuma izdevīgums), liels skaits vasaras viendienas
atpūtnieku.
1. Apšuciema pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves izveide operatīvajam transportam Apšuciemā
3. Klapkalnciema parka labiekārtošana
4. Autonovietnes izbūve Klapkalnciema parkā
5. Klapkalnciema pludmales labiekārtošana
6. Nobrauktuves izveide operatīvajam transportam Klapkalnciemā
7. Autonovietnes "Kuplās priedes" labiekārtošana
8. Gausās jūdzes pludmaļu un piegulošo teritoriju labiekārtošana
9. Automašīnu novietošanas risinājumi Gausajā jūdzē
10. Autonovietnes"Aizrags" pārbūve
11. Ragaciema pludmales labiekārtošana
12. Pontonu tipa laivu un jahtu piestātnes izveide Ragaciemā
Brīvprātīgās iniciatīvas:
42.
Engures novads, Lapmežciema pagasts
Bigauņciems
1) Bigauņciems, iedz. skaits 330, vasarās
>600
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ķemeru
nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, liels
skaits vasaras viendienas atpūtnieku.
1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveideBrīvprātīgās iniciatīvas:
43.
Jūrmalas pilsēta
Ķemeri un Jaunķemeri
1) Republikas pilsēta, iedz. skaits 57671, Ķemeros – 2300, Jaunķemeros –
70
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana. Jūrmalas, kā
kūrortpilsētas piedāvājuma stiprināšana.
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale ar tūrisma eksportspēju, galvenokārt
tūristiem no Lietuvas.
1. Ķemeru parka atjaunošana un labiekārtošana
2. Dabas izglītības centra izveide Ķemeros
3. Ķemeru ūdenstorņa atjaunošana un pārbūve, pielāgojot to publiskiem
mērķiem
4. E.Dārziņa ielas posma pārbūve Ķemeros
5. Jaunķemeru pludmales labiekārtošana
6. Operatīvā transporta nobrauktuves izbūve Jaunķemeru pludmalē
7. Pieejas Jaunķemeru pludmalei izveide personām ar funkcionāliem
traucējumiem
8. Autonovietņu izveide Jaunķemeru ceļā
9. Veloceliņa Ķemeri–Jaunķemeri izbūve un savienošana ar Eirovelo 13
maršruta posmu Jūrmalas pilsētā
Brīvprātīgās iniciatīvas:
44.
Jūrmalas pilsēta
Jūrmalas (Lielupes) osta
1) Republikas pilsēta, iedz. skaits Lielupē – 1600,Buļļuciems –
Stirnurags – 935
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Eksportam nozīmīga vieta, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma plūsma
savā niša, potenciāls izaugsmei.
1. Mols (priekšizpēte, Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde,
projektēšana, būvniecība9)
2. Multimodālā osta10
(priekšizpēte)
3. Lielupes salas attīstīšana (priekšizpēte par salas attīstību
(rekreācijas pakalpojumi, piestātnes, piekrastes zvejniecība u.tml.)
4. Tīklu un Vikingu ielas teritorijas attīstīšana
5. Jahtu servisa centra attīstība (priekšizpēte, projektēšana,
būvniecība)
6. Ūdenssporta pakalpojumi pie Vikingu ielas attīstīšana
7. Ūdenssporta un ūdenstūrisma pakalpojumu attīstīšana
8. Potenciālo ostas attīstības teritoriju plānošana un attīstīšana
9. Pasažieru piestātnes un ūdenstūrisma aktivitāšu attīstīšana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
45.
Rīgas pilsēta
Daugavgrīva
1) Republikas pilsēta Rīga
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un
dažādošana.
Vietējās nozīmes pludmales attīstība.
1. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa
"Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa" un vietējas
nozīmes kultūras pieminekļa "Komētfortu dambis" konservācijas pasākumi,
pieejamības uzlabšana, apkārtnes labiekārtošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
46.
Rīgas pilsēta
Mangaļsala
1) Republikas pilsēta Rīga
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale (Mangaļsalas mols kā tūristu
piesaiste), nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.
1. Mangaļsalas ielas pārbūve, stāvvietu nodrošināšana
2. Tūrisma infrastruktūras izveide dabas parkā "Piejūra"
3. Fortifikācijau un militārā mantojuma būvju pieejamības nodrošināšana,
t.sk.
4. Piekļuves un stāvvietu nodrošināšana Mangaļu molam
5. Mangaļsalas pludmales labiekārtošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
47.
Carnikavas novads
Kalngale
1) Kalngales ciems, iedz. skaits 480
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
dabas parkā "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšana
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, reģionāla
nozīme līdzās esošajai nūdistu pludmalei, kas ir starp populārākajām
nacionālā mērogā.
1. Iekšējo savienojumu – dzelzceļa stacijas –
pludmale izveide
2. ĪADT dabas parks "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku un atpūtas vietu
infrastruktūras attīstībaBrīvprātīgās iniciatīvas:
48.
Carnikavas novads
Garciems
1) Garciema ciems, iedz. skaits ~400
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu
atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu
atslogošana .
1. Piekļuves pludmalei ar operatīvo
transportu un pieejas invalīdiem nodrošināšana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
49.
Carnikavas novads
Garupe
1) Garupes ciems, iedz. skaits ~128
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
dabas parks "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšana
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Iekšējo savienojumu – dzelzceļa
stacija–pludmale – izveide
2. ĪADT dabas parka "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku un atpūtas vietu
infrastruktūras attīstība
Brīvprātīgās iniciatīvas:
50.
Carnikavas novads
Carnikava
1) Carnikavas ciems, iedz. skaits 3300
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju
uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana.
1. Laivu ielas pārbūve un auto autonovietnes izveide pieejas pludmalei
nodrošināšanai, t.sk. operatīvajam transportam
Brīvprātīgās iniciatīvas:
51.
Carnikavas novads
Gauja
1) Gaujas ciems, iedz. skaits 140
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
dabas parks "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšana
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. Iekšējā savienojuma – dzelzceļa stacija –
pludmale izveide (Skautu ielas pārbūve) un sasaistes ar Eirovelo 13
velomaršrutu nodrošināšana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
52.
Carnikavas novads
Lilaste
1) Lilastes ciems, iedz. skaits 105
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju
uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana.
1. Lilastes pludmales izveide atbilstoši Zilā karoga nosacījumiem
Brīvprātīgās iniciatīvas:
53.
Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta
Saulkrastu centrs
1) Saulkrastu pilsēta, iedz. skaits 5000 (lielākā apdzīvotā vieta līča A
piekrastē)
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma plūsma.
1. Saulkrastu pilsētas savstarpējo savienojumu (pludmale, dzelzceļa
stacija un Park&Ride, VIA Baltica, Eirovelo 13 velomaršruta veloceliņš,
kultūrvēsturiskie objekti) izveide
2. Neibādes parka un estrādes pārbūve, akcentējot nemateriālā kultūras
mantojuma un kūrorta tradīciju attīstību
3. Saulkrastu vēsturiskā centra un tam piegulošās pludmales daļas
savstarpējo savienojumu izveide un labiekārtojuma pilnveidošana
Brīvprātīgās iniciatīvas:
54.
Saulkrastu novads, Saulkrastu pagasts
Zvejniekciema centrs, Skultes osta
1) Zvejniekciems, iedz. skaits 1800
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale ar
neregulāru nozīmi arī vietējā tūrismā.
1. Zvejniekciema centra un pludmales
savienojuma uzlabošana
2. Piestātnes ostā izveide
3. Autonovietņu izbūve vai esošo paplašināšanaBrīvprātīgās iniciatīvas:
55.
Limbažu novads,
Vārzas
1) Ārpus apdzīvotas vietas, iedz. skaits vasarnīcu ciemā Ziemeļblāzma
655, Vārzu ciemā 87
Apmeklētāju plūsmu organizēšana
Vietējas nozīmes pludmales labiekārtojums Limbažu novada iedzīvotājiem –
vienīgā tiešā jūras tuvumā esoša apdzīvotā vieta Limbažu
novadā, lielāka nozīme rekreācijas un vietējā tūrisma plūsmas
palielināšanai (daļēji Tūjas atslogošanai).
1. Publiskās peldvietas "Vārzas" izveidošana un labiekārtošana
2. Operatīvā transporta nobrauktuves izbūve
3. Cietā seguma autonovietnes izbūve
Brīvprātīgās iniciatīvas:
56.
Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts
Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste
1) Ārpus apdzīvotas vietas, iedz. skaits
Lembužu ciemā 9
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT
"Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", antropogēnās slodzes negatīvās
ietekmes mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
1. EiroVelo13 maršruta veloceļa izbūve un
marķēšana (starp Salacgrīvas un Liepupes pagastiem.), nodrošinot
savienojumu gar Rīgas jūras līča piekrasti
2. Atpūtas vietas pie Ronīšiem labiekārtošana
3. Atpūtas vieta pie Mārītēm labiekārtošana
4. Duntes parka labiekārtošanaBrīvprātīgās iniciatīvas:
57.
Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts
Tūja
1) Tūjas ciems, iedz. skaits 380, vasarās >600
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma un
saistīti ar apkārtnes kempingu piedāvājumu – mazāka, taču stabila
ārvalstu tūristu plūsma.
1. Tūjas mola pārbūve un jahtu piestātnes izveide
2. Tūjas peldvietas labiekārtošana, noejas uz jūru pārbūve
3. Atpūtas vietas "Tūja" labiekārtošana, noejas uz jūru pārbūve
4. Atpūtas vietas pie Sābriem labiekārtošana, autonovietnes un
noejas uz jūru izveide, piekļuves operatīvajam transportam izbūve
5. EiroVelo13 veloceļa Tūjas ciema posma izbūve
6. Autoceļa P11 posma A1–Tūja pārbūve
Uzdevums:
58.
Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pagasts
Piekraste no Svētupes līdz Lielurgai
1) Starp ciemiem un ciemi: Lāņi, iedz. skaits
182, Vitrupe, iedz. skaits 19 un Svētciems, iedz. skaits 490
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas
liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala" un biosfēras
rezervātā"Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", antropogēnās slodzes
negatīvās ietekmes mazināšanai.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmales. Vietējas
nozīmes atpūtas pludmale, taču nelielu starptautisku/vietēju tūrisma
plūsmu rada tuvumā esošās tūristu mītnes ("Vējavas", "Rakari").
1. EiroVelo13 maršruta veloceļa izbūve un
marķēšana
2. Svētupes grīvas atpūtas vietas attīstīšana (tiltiņa pārbūve)
3. Lāņu atpūtas vieta labiekārtošana
5. Vitrupes grīvas peldvietas labiekārtošana
6. Muižuļu peldvietas labiekārtošana un noejas uz jūru izbūve
7. Meleku peldvietas labiekārtošana un noejas uz jūru izveideBrīvprātīgās iniciatīvas:
59.
Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pilsēta
Salacgrīvas centrs
1) Salacgrīvas pilsēta, iedz. skaits 3500
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Izteikta reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, kas neregulāri ir nozīmīga
arī reģionālā, nacionālā vai arī starptautiskā mērogā (mūzikas festivāls
"Positivus" 16).
Reģionālās nozīmes tūrisma galamērķa stiprināšana ar vairākiem akcentiem
Igaunijas ceļotāju piesaistē.
1. Salacgrīvas vēsturiskā centra atjaunošana: Bocmaņa laukuma un Jahtu
laukuma pārbūve
2. Promenādes izbūve gar Salacas upi
3. Gājēju ielu izveide Salacgrīvas pilsētā
4. Autonovietnes izbūve Salacas ielejā, pieejas operatīvajam transportam
nodrošināšana, informatīvo norāžu uzstādīšana
5. Starptautiskā velomaršruta Eirovelo 13 posmu nostiprināšana,
kas vieno senās līvu apdzīvotās vietas, bijušos kuģu būves
un zvejniecības centrus
6. Jūrmalas ielas pārbūve
7. Piekļuves izveide operatīvajam transportam pludmalei no Jūrmalas
ielas
8. Zvejnieku parka pludmales labiekārtošana (t.sk. kanalizācijas
pieslēgšana pludmales WC un dušām) un noeju uz jūru labiekārtošana
9. Piekļuves izveide operatīvajam transportam pludmalei pie Zvejnieku
parka
10. Salacgrīvas Zvejnieku parka un estrādes rekonstrukcija
11. Ostas pakalpojumu attīstīšana, paplašinot jahtu ostas pakalpojumu
klāstu
12. Salacgrīvas ostas dienvidu un ziemeļu mola pārbūve
Brīvprātīgās iniciatīvas:
60.
Salacgrīvas novads, Ainažu pilsēta
Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste
1) Ainažu pilsēta, iedz. skaits 1000
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Pludmale ar nozīmi vietējā un starptautiskā tūrismā.
1. Ainažu vēsturiskā centra labiekārtošana
2. Ugunsdzēsības muzeja pārbūve, apvienojot to ar tūrisma informācijas
centru
3. Piekļuves izveide operatīvajam transportam Ainažu pludmalē
4. Piekļuves izveide operatīvajam transportam Ainažu ostas jūrmalā
5. Ainažu vecās bākas saglabāšana, restaurācija
7. Eirovelo13 velomaršruta Ainažu pilsētas posma izbūve
Brīvprātīgās iniciatīvas:
attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs
Kārlis Šadurskis
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai
Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi
attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs
Kārlis Šadurskis
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai
Piekrastes attīstāmo vietu sasniedzamības un piekļuves novērtējums no
operatīvo dienestu perspektīvas
attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs
Kārlis Šadurskis
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai
Piekrastes attīstību ietekmējošo faktoru
analīze
attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs
Kārlis Šadurskis
Ministru kabineta rīkojums Nr. 678
Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultātiem, priekšlikumiem par tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) turpmāko izmantošanu un fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un darbības...VAIRĀK
Ministru kabineta rīkojums Nr. 694
Par iemaksām ANO Augstā komisāra cilvēktiesību lietās biroja budžetā, ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcijas budžetā, Koalīcijas par interneta brīvību fondā, Eiropas Demokrātijas fondā, Pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalsta fondā "Lifeline",...VAIRĀK