Pēc Meža likuma pieņemšanas

Saeima galīgajā lasījumā 24.februārī pieņēmusi un Valsts prezidente šodien, 16.martā, "Latvijas Vēstnesī" izsludina Meža likumu, kura mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, garantējot vienādas tiesības gan meža īpašniekiem, gan tiesiskajiem valdītājiem. Valsts mežā šajā likumā noteiktās meža īpašnieka funkcijas meža apsaimniekošanā un aizsardzībā veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta aizvadītā gada septembrī valsts meža īpašumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

Kopš iepriekšējā likuma par meža apsaimniekošanu un izmantošanu pagājuši astoņi gadi. Šajā laikā būtiski mainījusies situācija mežā un personas, uz kurām likums attiecas. Pašlaik Latvijā ir apmēram 153 tūkstoši mežu īpašumu. Puse no tiem pieder valstij, puse — privātīpašniekiem. Tas nozīmē, ka vairākas likuma normas, kas bija iekļautas līdzšinējā likumā par meža apsaimniekošanu un izmantošanu, vairs nav aktuālas. Iepriekšējais likums galvenokārt noteica saimniecisko darbību meža fondā, turpretī tagadējais — saimniecisko darbību mežā un uz meža zemes. Tāpat iepriekšējā likumā trūka meža īpašnieku un tiesisko valdītāju izteiktas piesaistes zemes īpašumam. Turpretī jaunizstrādātais Meža likums šo attiecību regulē.

Stingrāk nekā iepriekš noteiktas attiecības, kādās persona stājas pret mežu, kā arī meža īpašnieku tiesības un pienākumi. Jāatzīmē, ka iepriekšējā likumā nebija kategorijas "meža īpašnieks" un "mežs". Savukārt jaunais likums paredz, ka tā objekts ir mežs un meža zeme. Mežs definēts kā ekosistēma visās tās attīstības stadijās. Tajā dominē koki, kuru augstums konkrētā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus. Koku vainagu pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības. Par mežiem neuzskata atsevišķi no mežiem esošās platības, kuras apaugušas ar kokiem un kuru lielums nepārsniedz 0,1 hektāru. Arī augļu dārzus, parkus, kapsētas un meža koku plantācijas nevar uzskatīt par mežu. Savukārt meža zeme ir tā, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam pieguļošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.

Meža likumā teikts, ka fiziskām personām ir tiesības brīvi uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, bet citos mežos to var ierobežot īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Ja tā notiek, tad meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem. Likumā skaidri norādīts, ka ikvienam meža apmeklētājam ir jāievēro ugunsdrošības noteikumi. Gadījumā, ja iespējami pastiprināti meža ugunsgrēku draudi, pašvaldība pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma var ierobežot fizisko personu uzturēšanos mežā. Bet, ja valsts amatpersonas pilda dienesta pienākumus, uz tām nekādi ierobežojumi neattiecas. Mežā drīkst sēņot, ogot, vākt ārstniecības augus tādā gadījumā, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus, bet uz valsts un pašvaldības mežiem šie ierobežojumi neattiecas.

Meža likums paredz, ka valsts mežu ciršanas tāmi nosaka valdība. Privātiem mežiem ciršanas apjomi nav noteikti, bet ir jāievēro likumā paredzētie nosacījumi, kas, pēc likuma autoru domām, ir stingrāki nekā līdz šim. Cērtot privātajā mežā, būs vajadzīgs ciršanas apliecinājums, izņemot gadījumus, kad mežaudžu kopšanai tiek cirsti koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem. Ciršanas apliecinājumu izsniedz Valsts meža dienests. Gadījumā, ja meža īpašums atrodas nacionālajā parkā (Šlīteres, Gaujas, Ķemeru) vai arī dabas rezervātā (Krustakalnu, Grīņu, Moricsalas), ciršanas apliecinājumu izsniedz šo teritoriju administrācijas. Noteikts, ka apliecinājums ir jāizsniedz mēneša laikā pēc meža īpašnieka rakstveida pieteikuma saņemšanas. Tas ir derīgs līdz kārtējā gada 31.decembrim. Apliecinājumu neizsniedz, ja mežā nav veikta inventarizācija un netiek sniegta likuma normā norādītā informācija. Tomēr pieļaujami ārkārtas gadījumi (piemēram, ugunsgrēka laikā) koku ciršanā. Bez apliecinājuma varēs izcirst arī sausos un vēja nogāztos kokus. Vienīgais nosacījums — to apjoms nedrīkst pārsniegt 10 kubikmetrus gadā attiecīgajā teritorijā. Nav atļauts cirst kokus, kuri atbilst Ministru kabinetā noteiktiem īpaši aizsargājamo koku izmēriem.

Saskaņā ar likumu galvenā cirte ir atļauta, ja mežaudze sasniegusi galvenās cirtes vecumu un caurmēru. Galvenā cirte ir aizliegta, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs noteiktajā termiņā un kvalitātē nav atjaunojis mežu vismaz 80 procentu apmērā no kopējās atjaunojamās platības, kā arī dabas rezervātos un nacionālo parku dabas rezervātu zonās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā 300 metru platumā, īpaši aizsargājamos mežu iecirkņos. Atļauts cirst kokus kopšanas cirtē (mežaudzes sastāva un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai), sanitārajā cirtē (meža slimību, kaitēkļu apkarošanai, arī vējā nogāztos un nolauztos kokus), kā arī rekonstruktīvajā un citā cirtē. Kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets.

Īpašas normas likumā regulē meža reproduktīvo materiālu izmantošanu un ieguvi, kā arī meža atjaunošanas un ieaudzēšanas nosacījumus. Normatīvajā dokumentā teikts, ka meža sēšanai un stādīšanai paredzēto meža reproduktīvo materiālu atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētajiem šī materiāla ieguves avotiem. Meža atjaunošanā un meža ieaudzēšanā drīkst izmantot tikai konkrētai vietai piemērotas izcelsmes sertificētu meža reproduktīvo materiālu vai savā mežā iegūtus mežeņus un sēklas. Mežaudze pēc cirtes jāatjauno triju gadu laikā. Jaunās mežaudzes kopšanas pārbaudes kritērijus, kā arī tos, pēc kuriem mežaudze uzskatāma par atjaunotu, nosaka Ministru kabinets.

Vairāki nosacījumi skar meža īpašnieku un tiesiskā valdītāja pienākumu ik gadu līdz 1.februārim sniegt Valsts meža dienestam informāciju par iepriekšējā gada laikā meža zemē notikušajām izmaiņām (protams, ja tās ir bijušas), piemēram, par meža bojājumiem, tā atjaunošanu un ieaudzēšanu, jaunaudžu kopšanu. Tajā pašā laikā meža īpašnieks ir tiesīgs saņemt bez maksas no Meža valsts reģistra to informāciju, kas attiecas uz viņa īpašumā esošo mežu.

Meža īpašnieka ziņā ir meža apsaimniekošanas plāna izstrāde. Tas ir dokuments, kurā noteikti konkrētā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma apsaimniekošanas mērķi un paredzētās meža apsaimniekošanas darbības. Plānu sastāda, izmantojot meža inventarizācijas datus. Jāatzīmē, ka visos īpašumā vai valdījumā esošajos mežos neatkarīgi no to platības jāveic inventarizācija. Līdz šim tas nebija obligāti, ja meža īpašums nepārsniedza 10 hektārus. Inventarizācijas datus iesniedz Valsts meža dienestam. Savukārt apsaimniekošanas plāns ir viens no priekšnosacījumiem, lai saņemtu valsts subsīdijas.

Valsts meža zeme ir valsts īpašums. Pēc likuma valsts meža zemi pastāvīgā lietošanā nepiešķir. Izņēmums — zeme piešķirama kā līdzvērtīga īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijās neatgūtās zemes vietā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Šāda rīcība jāsaskaņo ar Zemkopības ministriju. Zemesgrāmatā nostiprinātās valsts meža zemes pārdošana vai atsavināšana atļauta ar ikreizēju valdības rīkojumu, piemēram, privatizējot zemi zem dzīvojamām un saimniecības ēkām un būvēm, kā arī precizējot vai optimizējot valsts mežā zemes gabalu ārējās robežas, transformējot meža zemi, ja tās turpmākā izmantošana nav saistīta ar meža apsaimniekošanu. Pārējos gadījumos valsts meža zeme atsavināma tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu.

Meža īpašniekiem vai tiem, kas strādā mežā, ir pienākums darīt visu iespējamo, lai samazinātu meža bojājumus, ierobežotu to izplatību. Par konstatētajām parādībām vai pārkāpumiem ir jāinformē Valsts meža dienests. Ja mežā izveidojusies ārkārtas situācija (piemēram, savairojušies meža kaitēkļi, izplatījušās slimības), tad Valsts meža dienests ir tiesīgs pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, uzdot veikt pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības, iznīcinātu slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.

Apsaimniekojot mežu, ir jāievēro dabas aizsardzības prasības. Tas nepieciešams vairāku iemeslu dēļ, piemēram, lai nodrošinātu un saglabātu meža bioloģisko daudzveidību, pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas, saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā.

Meža veselības stāvokļa un vides stāvokļa uzraudzībai mežā visā valsts teritorijā veicams meža monitorings. To finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

Divi likuma panti nosaka meža zemes transformācijas nosacījumus. Ja meža zemi transformē, tad transformācijas ierosinātājam ir jāatlīdzina zaudējumi valstij par dabiskās meža vides iznīcināšanu. Zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja.

Saskaņā ar likumu meža nozarē valsts pārvaldes funkcijas veic gan Zemkopības ministrija, kas izstrādā meža politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus, gan Valsts meža dienests, kas uzrauga visos Latvijas mežos normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu (ne vairs interešu konflikta apstākļos, jo tā vairs neapsaimnieko valsts mežus), gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas kontrolē dabas aizsardzības normu ievērošanu visos Latvijas mežos, apstiprina meža apsaimniekošanas plānus aizsargājamās dabas teritorijās, gan valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Jāatzīmē, ka valsts meži ir lielākais valsts īpašums, kas nav iekļauts privatizācijas procesā. Politiķi pauduši pārliecību, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" nekādā gadījumā netiks privatizēta.

Meža likums paredz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot meža attīstības fondu mežsaimniecības atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajai izpētei, meža īpašnieku izglītošanai un apmācībai. Zinātniskās izpētes mežus pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests. Jāpiebilst, ka uz zinātniskās izpētes mežiem neattiecas noteikumi par koku ciršanu, meža reproduktīvo materiālu, jaunas mežaudzes izveidošanu, kā arī mežu aizsardzību. Zinātniskās izpētes mežus regulēs attiecīgi izstrādāti Ministru kabineta noteikumi. Valsts meža zemi pētnieciskām vajadzībām piešķir Ministru kabinets, tie netiek reģistrēti meža valsts reģistrā.

Jaunā Meža likuma izstrāde sākās jau 1997. gadā. Tika pētīta un salīdzināta Eiropas valstu un Latvijas mežu likumdošana, meklēti optimāli varianti mūsu apstākļiem. Šogad likuma izstrādē iesaistījās arī FAO Mežu pārvaldes projekts, izveidotas 8 darba grupas, kurās strādāja profesionāli speciālisti. Tagad Saeimā akceptētais likums atbilst Eiropas valstu likumdošanai.

Jau tagad vairāki meža nozares praktiķi atzinuši, ka jaunais Meža likums ir izdevies. Svarīgi, ka, izstrādājot likumu, tika ņemts vērā gan meža saimnieku, gan dabas aizstāvju, gan arī koksnes pārstrādātāju viedoklis.

Zemkopības ministrijas Meža politikas un stratēģijas departamenta un Meža resursu un meža ekonomikas departamenta uzdevums ir sakārtot normatīvo bāzi, kas izriet no jaunā Meža likuma. Līdz gada beigām jāizstrādā vairāk nekā desmit Ministru kabineta noteikumi par attiecīgajiem jautājumiem. Savukārt Ministru kabinetam līdz 2002. gada 1. janvārim jānodrošina Meža valsts reģistra izveidošana, bet līdz tā izveidei attiecīgās informācijas sistēmas funkcijas pilda datu bāze "Meža fonds".

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"