Ministru atbildes
Dokuments nr.589a
Par Latvijas vēstniecības atvēršanu Ķīnas Tautas Republikā
Atbildot uz Jūsu pieprasījumu, informējam, ka šis jautājums jau vairākkārt ir diskutēts Ārlietu ministrijā (1994, 1995.g.). Latvijas Republikas vēstniecība ĶTR būtu nozīmīgs ieguldījums Latvijas un ĶTR attiecību nostiprināšanā, kā arī Latvijas attiecību attīstībā ar reģiona valstīm.
Tomēr patlaban, budžeta saspīlējuma apstākļos, kad ir grūtības jau pastāvošo vēstniecību uzturēšanā, nav reāli plānot Latvijas Republikas vēstniecības atvēršanu ĶTR. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas konsulāta izmaksas Ķīnas Tautas Republikā (plānotās — 289 600 tūkst.Ls gadā) maz atšķiras no Latvijas vēstniecības izmaksām minētajā valstī (328 200 tūkst.Ls gadā), pašreizējos finansiālajos apstākļos arī konsulāta atvēršana nav reāla.
Par iespējamiem atvieglojumiem vīzu iegūšanā ĶTR darījumu aprindu pārstāvjiem
LR Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, saziņā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamentu, 1995.g.oktobrī ir izskatījis jautājumu par atvieglojumiem vīzu iegūšanā ĶTR darījumu aprindu pārstāvjiem un, rēķinoties ar to, ka Latvijā netiek lietotas dienesta pases, nācis pie atziņas, ka iebraukšanas jautājumu risināšanā Latvijā Ķīnas Tautas Republikas darījumu aprindu cilvēkiem, tāpat kā citu valstu pilsoņiem, ir stingri jāvadās no pieņemtajiem likumdošanas aktiem, kas nosaka ieceļošanas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu (1993.g. 19.februāra lēmums nr.90, kā arī 1993.g. 19.maija lēmums nr.253).
ĶTR biznesa aprindu cilvēkiem ieceļošanas vīzas Latvijā var tikt izsniegtas Latvijas Republikas vēstniecībās Krievijā, Somijā, Zviedrijā, kā arī citās valstīs.
1996.gada 1.aprīlī V.Birkavs, ārlietu ministrs