Ministru kabineta iesniegums

Dokuments nr.599

Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora kandidātu Aivaru Fogelu

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto priekšlikumu par Aivara Fogela iecelšanu Valsts cilvēktiesību biroja direktora amatā.

1996.gada 28.martā Ministru prezidents A.Šķēle

Curriculum vitae

1. Aivars Fogels, docents, juridisko zinātņu doktors, strādā Latvijas Universitātē par Starptautisko un jūras tiesību zinātņu katedras vadītāju. Dzimis 1937.gada 11.maijā, Latvijā, Kuldīgas rajona Nīkrāces pagasta “Dūdvalkos”, tagad dzīvo Rīgā. Ģimenē ir dēls Nils Fogels, dzimis 1973.gadā, Latvijas Jūras akadēmijas 5.kursa students; meita Nelda Fogele, dzimusi 1978.gadā, mācās ģimnāzijā.

2. 1967.gadā Ņeņingradas universitātē aizstāvēta disertācija un iegūts juridisko zinātņu doktora grāds starptautiskajās tiesībās. 1963.gadā iegūta augstākā izglītība, jurista kvalifikācija, beidzot LU Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu. 1956.gadā beidzis Priekules 1.vidussolu.

3. Pašreiz vada LU Starptautisko un jūras tiesību zinātņu katedru un pilda šīs katedras docenta amata 0,5 slodzi. LU strādā kopš 1966.gada — sākumā par asistentu, no 1967.gada — par vecāko pasniedzēju, bet no 1974.gada — par docentu.

4. Profesionālā attīstība uzsākta 1958.gadā ar tieslietu studijām LU, pēc tam Sanktpēterburgas (toreiz Ņeņingradas) universitātē starptautiskajās tiesībās. Pēc tam kvalifikācija celta Maskavas universitātē 1967. un 1977.gadā un Sorbonnas universitātē Francijā — 1979. un 1980.gadā.

Piedalījies ar zinātniskajiem referātiem starptautiskajās zinātniskajās konferencēs par cilvēktiesību jautājumiem Indijā (Deli), Dienvidslāvijā (Belgradā), Spānijā (Madridē), Francijā (Strasbūrā); Austrijā (Vīnē), ASV (Ņujorkā, Sanfrancisko), Šveicē (Ženēvā), Lietuvā (Viļņā), Igaunijā (Tallinā, Pērnavā) un citur.

5. Akadēmiskā specializācija bijusi plaša — starptautiskās publiskās tiesības, starptautiskās privāttiesības, jūras tiesības, ārvalstu valsts tiesības. Zinātniskie pētījumi veikti starptautiskajās publiskajās tiesībās, galvenokārt cilvēktiesību jomā.

6. Lekcijas un referāti LU mācību spēku konferencēs lasīti regulāri ik gadu, sākot ar 1968.gadu — par starptautisko tiesību aktuāliem jautājumiem, bet pēdējos gados — galvenokārt par starptautiskajām organizācijām, cilvēka tiesībām un Latvijas Republikas suverenitātes problēmām. Tagad sagatavota izdošanai monogrāfija “Cilvēka tiesības” (tiks publicēta 1996.gada pavasarī), kā arī jauna mācību grāmata “Starptautiskās tiesības”.

7. Sabiedriskās aktivitātes ir visai plašas. 1991.gada 12.aprīlī ievēlēts par Starptautiskās Paneiropas ūnijas Latvijas nodaļas prezidentu. 1988.gadā uz četriem gadiem ievēlēts par LOK viceprezidentu, pārzinot starptautiskos sakarus, pēc tam par LOK biedru. Aktīvi darbojas arī Starptautisko tiesību asociācijā, uzstājies ar referātiem asociācijas konferencēs: 1974.gadā — Indijā, 1980.gadā — Belgradā. Darbojas arī Starptautiskās juristu komitejas organizētajos pasākumos.

1986.gadā Madridē (Spānija) nolasījis referātu par cilvēku tiesībām Starptautiskās juristu komitejas organizētajā starptautiskajā konferencē. Kopš 1992.gada ir Apvienoto Nāciju Latvijas Asociācijas prezidents, kā arī Starptautiskās cilvēka tiesību sabiedrības Latvijas nodaļas izpildkomitejas loceklis.

Pie politiskajām partijām nepieder.