Ministru kabineta noteikumi Nr. 751

Rīgā 2016. gada 29. novembrī (prot. Nr. 65 15. §)

Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Slīteres nacionālā
parka likuma 3. panta otro daļu, likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu un 14. panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Slīteres nacionālā parka (turpmāk – nacionālais parks) individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus;

1.2. meža apsaimniekošanas plāna saturu, tā izstrādes un apstiprināšanas kārtību;

1.3. nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.4. nacionālā parka teritorijā esošos dabas pieminekļus, to aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Nacionālā parka robežas, stingrā režīma zonas un regulējamā režīma zonas robežas dabā apzīmē ar speciālo informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

3. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par nacionālā parka teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

4. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šajos noteikumos minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

5. Nacionālā parka teritorijā ievēro izliktās aizlieguma un brīdinājuma zīmes, kā arī pārvietošanās ierobežojumus vietās, kur to neatļauj aizlieguma zīmes un nožogojumi, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu. Pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām aizliegts pārvietoties bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.

6. Nacionālā parka teritorijā atļauti autoceļu, elektrisko tīklu un citu komunikāciju un infrastruktūras objektu uzturēšanas un aizsardzības darbi atbilstoši to aizsardzību, ekspluatāciju un drošību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

7. Nacionālā parka teritorijā zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem aizliegts savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos:

7.1. pa virszemes ūdensobjektiem, izņemot pārvietošanos pa virszemes ūdensobjektiem, kas pilnībā atrodas vienā nekustamajā īpašumā;

7.2. pa ceļiem un takām, kas paredzētas nacionālā parka un tajā esošo publiski pieejamo dabas tūrisma un izziņas objektu apskatei.

8. Nacionālā parka teritorijā bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts:

8.1. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām;

8.2. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos;

8.3. ierīkot slēpņošanas (geocaching) punktus;

8.4. brīvā dabā izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus).

9. Nacionālā parka teritorijā aizliegts:

9.1. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

9.2. iegūstot savvaļas augus, sēnes, sūnas un ķērpjus, bojāt vai iznīcināt zemsedzi, kā arī izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu (izņemot mellenes) vākšanai;

9.3. reģistrēt plantāciju mežu un izveidot mežaparkus;

9.4. lietot mežaudzēs minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

9.5. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW vai darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem, vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

9.6. bojāt vai iznīcināt publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, informācijas stendus, informācijas un norādes zīmes, skatu torņus, telšu vietas, ugunskuru vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju un informācijas centrus);

9.7. izmantot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus neatbilstoši informācijas stendā norādītajam mērķim;

9.8. rakstīt, zīmēt un gravēt uz iežu atsegumiem;

9.9. pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un citu pasākumu rīkošanai;

9.10. ainavu aizsardzības un dabas lieguma zonās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē (pludmalē un teritorijā līdz mežaudzei) novākt erozijas procesa rezultātā izgāzto koku sakņu daļas un tās stumbra daļas, kuras stiprina krasta kāpu noturību pret eroziju, izņemot gadījumu, ja tās traucē šajos noteikumos atļauto pārvietošanos gar krastu vai publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

9.11. cirst kokus, kuri vecāki par 140 gadiem vai kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) kokus;

9.12. bojāt augošus kokus, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanai;

9.13. veidot mežā kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās, izņemot gadījumu, ja nav citu iespēju izveidot kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus;

9.14. makšķerēt un zvejot Pēterezeros, tādējādi nodrošinot īpaši aizsargājamo augu sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību;

9.15. makšķerēt Ķikāna (Sīkraga) upē un grāvī no 1. marta līdz 31. maijam, tādējādi nodrošinot īpaši aizsargājamo putnu sugu netraucētu ligzdošanu;

9.16. veikt arheoloģiskās, ģeoloģiskās un paleontoloģiskās izpētes darbus bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas, izņemot ģeoloģiskās izpētes darbus būvniecības vajadzībām teritorijās, kur atļauta apbūve.

10. Nacionālā parka teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vietējās koku sugas, kuras minētas šo noteikumu 3. pielikuma I daļā.

11. Nacionālā parka teritorijā meža zemēs nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, tādējādi iespēju robežās saglabājot meža zemsedzi un meža dabisko vidi tajā mītošajām sugām, vienlaikus nodrošinot trūdošo koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

12. Aizliegts brīvā dabā piebarot savvaļas sugu dzīvniekus un meža zemēs ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kā arī meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams zinātniskajiem pētījumiem. Darbībām, kas zinātniskos pētījumos saistītas ar savvaļas dzīvnieku piebarošanu, nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

13. Medību tiesību lietotājiem, kuru medību iecirkņos ietilpst medību platības nacionālā parka teritorijā un ārpus nacionālā parka, Valsts meža dienests, izdodot medību atļaujas, tajās papildus norāda arī medību atļauju izmantošanas teritoriju.

14. Medību tiesību īpašnieks vai lietotājs nacionālā parka teritorijā viena mēneša laikā pēc medību norises iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē informāciju par medību laikā sastaptajiem un nomedītajiem savvaļas sugu dzīvniekiem, iegūtajām trofejām un nomedīto dzīvnieku bioloģiskajiem parametriem.

15. Nacionālā parka teritorijā klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku un izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.

16. Nacionālā parka teritorijā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt medību liegumu, par to publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un individuāli informējot par medību liegumu katru attiecīgās teritorijas medību tiesību īpašnieku vai lietotāju. Vienlaikus informāciju par liegumu Dabas aizsardzības pārvalde ievieto savā tīmekļvietnē un pašvaldības publicē savā bezmaksas izdevumā (ja tāds ir).

17. Stingrā režīma zonā aizliegts uzturēties, iegūt dabas resursus un veikt saimniecisko vai cita veida darbību, izņemot šādas darbības:

17.1. kontrolēt teritorijas aizsardzības režīma ievērošanu;

17.2. īstenot ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus, glābt un meklēt cilvēkus;

17.3. uzturēt ceļu, būvju un infrastruktūras objektus, kā arī tos atjaunot būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

17.4. pārvietoties pa dabā norādītām publiski pieejamām dabas takām;

17.5. izsekot un nomedīt medībās ievainotu dzīvnieku, iepriekš par to mutiski paziņojot Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonai;

17.6. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

17.6.1. veikt zinātniskās pētniecības darbus, monitoringu un meža inventarizāciju;

17.6.2. īstenot nepieciešamos pasākumus ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;

17.6.3. apmeklēt stingrā režīma zonu Dabas aizsardzības pārvaldes, zinātniski pētniecisko un augstākās izglītības iestāžu organizētos dabas izglītības pasākumos;

17.6.4. regulēt nemedījamo sugu dzīvnieku skaitu vai medības, lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos, kā arī tad, ja dzīvnieku populāciju blīvums stingrā režīma zonas teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju, ģeomorfoloģisko veidojumu eroziju un degradāciju, hidroloģiskā režīma izmaiņas, savvaļas augu un dzīvnieku populāciju skaitlisku samazināšanos, kas rada draudus minēto populāciju turpmākajai eksistencei.

18. Regulējamā režīma zonā aizliegts uzturēties, iegūt dabas resursus, veikt saimniecisko vai cita veida darbību, izņemot šādas darbības:

18.1. kontrolēt teritorijas aizsardzības režīma ievērošanu;

18.2. īstenot ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus, glābt un meklēt cilvēkus;

18.3. uzturēt ceļu, būvju un infrastruktūras objektus, kā arī tos atjaunot būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

18.4. pārvietoties pa ceļu Košrags–Dūmele (Apakšceļš);

18.5. apmeklēt regulējamā režīma zonu no 1. augusta līdz 31. janvārim, lai iegūtu savvaļas sēnes un ogas;

18.6. medīt mežacūkas (Sus scrofa) no 1. augusta līdz 31. janvārim;

18.7. izsekot un nomedīt medībās ievainotu dzīvnieku, iepriekš par to mutiski paziņojot Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonai;

18.8. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

18.8.1. veikt zinātniskās pētniecības darbus, monitoringu un meža inventarizāciju;

18.8.2. īstenot nepieciešamos pasākumus ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;

18.8.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus, kas paredzēti dabas aizsardzības plānā;

18.8.4. apmeklēt regulējamā režīma zonu Dabas aizsardzības pārvaldes, zinātniski pētniecisko un augstākās izglītības iestāžu organizētos dabas izglītības pasākumos;

18.8.5. medīt (izņemot šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minēto gadījumu) vai regulēt nemedījamo sugu dzīvnieku skaitu, lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos, kā arī tad, ja dzīvnieku populāciju blīvums regulējamā režīma zonas teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju, ģeomorfoloģisko veidojumu eroziju un degradāciju, hidroloģiskā režīma izmaiņas, savvaļas augu un dzīvnieku populāciju skaitlisku samazināšanos, kas rada draudus minēto populāciju turpmākajai eksistencei;

18.8.6. medības (izņemot šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minēto gadījumu) medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novēršanai Kolkas un Vaides ciemā. Šajā gadījumā Dabas aizsardzības pārvalde rakstisku atļauju izsniedz, ja postījumu vietā ir veikti aizsardzības pasākumi pret iespējamiem medījamo dzīvnieku postījumiem un postījumu faktu, postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu un veiktos aizsardzības pasākumus ir noteikusi Medību koordinācijas komisija, kurā pieaicināts Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

19. Dabas lieguma zonā aizliegts:

19.1. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pa pludmali, kāpām un purviem, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu. Pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām aizliegts pārvietoties bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

19.2. pārvietoties ar zirgiem, zirgu pajūgiem un velosipēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pa kāpām, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem pa pludmali, kā arī gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa maršrutiem (atbilstoši maršruta izveidošanas mērķim), kuru izveidošanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, vai pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu;

19.3. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

19.4. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, uzvedot melnzemi, ieaudzējot mežu) meža pļavas un lauces, izņemot šo noteikumu 19.10. apakšpunktā minētos gadījumus;

19.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

19.6. rīkot velosacensības, autosacensības, motosacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības ārpus telpām, izņemot minētās darbības, ko veic pa pašvaldības autoceļiem;

19.7. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas rīkot velosacensības, orientēšanās sacensības un cita veida sporta un piedzīvojumu sacensības brīvā dabā;

19.8. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

19.9. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

19.10. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī aizliegts bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

19.10.1. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu, aizsardzību un saglabāšanu;

19.10.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

19.10.3. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums vai novietojums;

19.11. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to atjaunošanu un pārbūvi, izņemot šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

19.11.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošana, aizsardzība un saglabāšana;

19.11.2. upju dabiskā tecējuma, ūdensteču un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošana;

19.11.3. zivju migrācijas ceļu atjaunošana;

19.11.4. esošo meža ceļu uzturēšana;

19.11.5. darbības, ko veic, lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma zonas vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu dabas lieguma zonas teritorijā;

19.12. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogot platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot šādas audzētavas un iežogotas platības pagalmos un dārzos;

19.13. norobežot ar žogiem meža zemes, kas lielākas par 0,12 hektāriem;

19.14. lasīt dzērvenes Pēterezera vigā no 10. oktobra līdz 20. septembrim, tādējādi nodrošinot īpaši aizsargājamo augu sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību;

19.15. atrakt dzīvnieku alas (arī medījot), izņemot bebru (Castor fiber) alas;

19.16. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

19.16.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

19.16.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

19.16.3. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums.

20. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:

20.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. augustam, izņemot:

20.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

20.1.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu, kokus atstājot mežaudzē;

20.1.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

20.1.4. atjaunot mežu stādot vai sējot;

20.2. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

20.3. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

20.3.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

20.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

20.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;

20.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatupunktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

20.5. atjaunot mežu stādot vai sējot.

21. Dabas lieguma zonā meža zemēs atļauts veikt mežsaimniecisko darbību ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

21.1. no 1. marta līdz 31. augustam gadījumos, ja meteoroloģisko apstākļu dēļ putnu ligzdošana nav sākusies;

21.2. no 1. augusta – grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, slapjā vēra, slapjās gāršas, purvāja, niedrāja, dumbrāja un liekņas meža tipos, ja meteoroloģisko apstākļu dēļ augsne ir izžuvusi.

22. Dabas lieguma zonā, cērtot kokus kopšanas cirtē, saglabā:

22.1. rēķinot uz cirsmas hektāru, vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot šo noteikumu 9.11. apakšpunktā minētos kokus un resnākos kokus (koki, kuru caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru), kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus, kokus ar deguma rētām un priedes ar sasveķojuma pazīmēm;

22.2. sausseržus un kadiķus;

22.3. pameža un paaugas grupas 10 metru rādiusā ap lapsu (Vulpes vulpes) un āpšu (Meles meles) alām.

23. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai tad, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

24. Dabas lieguma zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

25. Dabas lieguma zonā uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

26. Dabas lieguma zonā atļauts medīt:

26.1. aļņus (Alces alces) un staltbriežus (Cervus elaphus) no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

26.2. stirnas (Capreolus capreolus) no 1. jūlija līdz 30. novembrim;

26.3. mežacūkas (Sus scrofa) – visu gadu;

26.4. lapsas (Vulpes vulpes) – visu gadu;

26.5. bebrus (Castor fiber) no 15. jūlija līdz 15. aprīlim;

26.6. meža caunas (Martes martes) no 1. oktobra līdz 31. martam;

26.7. medības regulējošos normatīvajos aktos noteiktās Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas;

26.8. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju (izņemot šo noteikumu 26. punktā minētos gadījumus) vai nemedījamo sugu dzīvnieku skaita regulēšanai, lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos, kā arī tad, ja dzīvnieku populāciju blīvums dabas lieguma zonas teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju, ģeomorfoloģisko veidojumu eroziju un degradāciju, hidroloģiskā režīma izmaiņas, savvaļas augu un dzīvnieku populāciju skaitlisku samazināšanos, kas rada draudus minēto populāciju turpmākajai eksistencei.

27. Dabas lieguma zonā medībās atļauts izmantot vienlaikus ne vairāk kā divus medību suņus.

28. Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

28.1. zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

28.2. gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav pieļaujama.

29. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

29.1. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pa pludmali, kāpām un purviem, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu. Pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām aizliegts pārvietoties bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

29.2. pārvietoties ar zirgiem, zirgu pajūgiem un velosipēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pa kāpām, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem pa pludmali, kā arī gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa maršrutiem (atbilstoši maršruta izveidošanas mērķim), kuru izveidošanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, vai pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu;

29.3. pārvietoties ar transportlīdzekļiem (izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem) pa pludmali posmā no Ušu laivu pievešanas ceļa līdz Ēvažu laivu pievešanas ceļam no 1. maija līdz 31. jūlijam, tādējādi nodrošinot īpaši aizsargājamo abinieku sugu aizsardzību;

29.4. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, uzvedot melnzemi, ieaudzējot mežu) meža pļavas un lauces, izņemot šo noteikumu 29.9.4. apakšpunktā minētos gadījumus;

29.5. norobežot ar žogiem meža zemes, kas lielākas par 0,12 hektāriem, izņemot minētās darbības, ko veic jaunaudžu saglabāšanai vai pagalma nožogošanai;

29.6. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, un pieļaut dabisko apmežošanos Vaides pļavās un Purlejā šo noteikumu 2. pielikumā minētajās teritorijās;

29.7. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot izņemot šādas audzētavas un iežogotas platības pagalmos un dārzos;

29.8. veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides (tai skaitā piekrastes ciemu tradicionālās apbūves) īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus, tādējādi nodrošinot Ziemeļkurzemes raksturīgās kultūrvides aizsardzību;

29.9. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

29.9.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 100 cilvēkiem, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

29.9.2. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, orientēšanās sacensības un cita veida sporta un piedzīvojumu sacensības brīvā dabā, rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības, izņemot minētās darbības, ko veic pa pašvaldības autoceļiem;

29.9.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

29.9.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija platībā, kas lielāka par 25 kvadrātmetriem. Šādā gadījumā darbības pieteicējs iesniegumam pievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

29.9.5. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

29.9.6. veikt hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi (arī esošo grāvju padziļināšanu un paplašināšanu);

29.9.7. izveidot jaunas mākslīgās ūdenstilpes un paplašināt esošās;

29.9.8. regulēt ūdensteču ietekas jūrā.

30. Ainavu aizsardzības zonā meža zemēs aizliegts:

30.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. augustam, izņemot:

30.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

30.1.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

30.1.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

30.1.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem;

30.2. cirst kokus galvenajā cirtē īpaši aizsargājamos meža biotopos;

30.3. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

30.4. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

30.4.1. priežu un ozolu audzēm – 100 gadu;

30.4.2. egļu, ošu un liepu audzēm – 80 gadu;

30.4.3. bērzu un melnalkšņu audzēm – 70 gadu.

31. Ainavu aizsardzības zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

32. Ainavu aizsardzības zonā meža zemēs atļauts veikt mežsaimniecisko darbību ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

32.1. no 1. marta līdz 31. augustam gadījumos, ja meteoroloģisko apstākļu dēļ putnu ligzdošana nav sākusies;

32.2. no 1. augusta – grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, slapjā vēra, slapjās gāršas, purvāja, niedrāja, dumbrāja un liekņas meža tipos, ja meteoroloģisko apstākļu dēļ augsne ir izžuvusi.

33. Ainavu aizsardzības zonā, cērtot kokus galvenajā un kopšanas cirtē, saglabā:

33.1. rēķinot uz cirsmas hektāru, vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot šo noteikumu 9.11. apakšpunktā minētos kokus un resnākos kokus (koki, kuru caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru), kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus, kokus ar deguma rētām un priedes ar sasveķojuma pazīmēm;

33.2. sausseržus un kadiķus;

33.3. pameža un paaugas grupas 10 metru rādiusā ap lapsu (Vulpes vulpes) un āpšu (Meles meles) alām.

34. Ainavu aizsardzības zonā atļauts medīt:

34.1. aļņus (Alces alces), staltbriežus (Cervus elaphus), stirnas (Capreolus capreolus) un mežacūkas (Sus scrofa);

34.2. vilkus (Canis lupus) un lūšus (Lynx lynx) – epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem arī pēc aizsardzības pasākumu veikšanas un savvaļas sugu dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;

34.3. lapsas (Vulpes vulpes), bebrus (Castor fiber) un meža caunas (Martes martes);

34.4. medības regulējošos normatīvajos aktos noteiktās Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas.

35. Ainavu aizsardzības zonā medībās atļauts izmantot vienlaikus ne vairāk kā divus medību suņus.

36. Ainavu aizsardzības zonā zemes vienību sadalīšana atļauta, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 2 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

36.1. zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

36.2. gadījumiem, ja no nekustamā īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav pieļaujama.

37. Ainavu aizsardzības zonā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos ietver prasības būvniecībai, tādējādi nodrošinot Ziemeļkurzemes raksturīgās kultūrvides un piekrastes tradicionālās apbūves saglabāšanu.

38. Neitrālajā zonā aizliegts:

38.1. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija platībā, kas pēc sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinuma ir lielāka par 25 kvadrātmetriem. Šādā gadījumā darbības pieteicējs iesniegumam pievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

38.2. veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides (tai skaitā piekrastes ciemu tradicionālās apbūves) īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus.

39. Neitrālajā zonā pašvaldības teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos ietver prasības būvniecībai, tādējādi nodrošinot Ziemeļkurzemes piekrastes tradicionālās apbūves saglabāšanu.

40. Nacionālā parka teritorijā ir šādi dabas pieminekļi:

40.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetri un vairāk) un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas);

40.2. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru plata josla no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

41. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

41.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

41.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

41.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

41.4. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

41.4.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

41.4.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus.

42. Aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

42.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to pārvietot;

42.2. alās kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus, kas rada dūmus vai siltumu;

42.3. veikt pazemes būvju būvniecību;

42.4. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

42.5. cirst kokus galvenajā cirtē.

43. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

43.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku pārbūve;

43.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

43.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;

43.4. iznīcināt dabisko zemsedzi.

44. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

45. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

46. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), pēc kokkopja (arborista) pozitīva rakstiska atzinuma (tā nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde) un Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

47. Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā, lai veiktu kopšanas cirti dabas lieguma zonā, kopšanas cirti un galveno cirti ainavu aizsardzības zonā.

48. Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā meža īpašumam, zemes vienībai vai meža nogabalam, kurā plānota šo noteikumu 47. punktā minēto ciršu veikšana, pamatojoties uz aktuāliem meža inventarizācijas datiem, kā arī uz īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu (turpmāk – dabas vērtības) inventarizācijas datiem. Dabas vērtību inventarizācija nav jāveic, ja dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā informācija nav vecāka par pieciem gadiem.

49. Dabas vērtību inventarizāciju veic meža biotopu jomā sertificēts eksperts (turpmāk – eksperts), kas sagatavo atzinumu un kartoshēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturu (turpmāk – atzinums). Atzinumā norāda dabas vērtību aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus.

50. Dabas vērtību inventarizāciju veic no 1. maija līdz 1. oktobrim.

51. Meža apsaimniekošanas pasākumus plāno pa nogabaliem, ievērojot eksperta atzinumā norādītos ieteikumus dabas vērtību aizsardzībai un apsaimniekošanai un normatīvajos aktos noteiktās prasības.

52. Meža apsaimniekošanas plānā iekļauj atļautos cirtes veidus un meža apsaimniekošanas pasākumus atbilstoši šiem noteikumiem un meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī dabas vērtību aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus, kas norādīti eksperta atzinumā.

53. Ja pēc dabas vērtību inventarizācijas nepieciešama nogabalu platības vai konfigurācijas maiņa meža inventarizācijas starpinventarizācijas periodā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju izdara grozījumus Meža valsts reģistrā vai veic atkārtotu meža inventarizāciju. Ja dabas vērtību teritorija ir mazāka par minimālo nogabala platību, kas izdalāma atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju, nogabalam pievieno attiecīgu atzīmi par dabas vērtību esību mežaudzē atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju.

54. Dabas aizsardzības pārvalde pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja norādītā eksperta rakstiska pieprasījuma bez maksas sniedz šādu informāciju par meža īpašumu, zemes vienību vai meža nogabaliem, kuriem izstrādājams meža apsaimniekošanas plāns (ja šī informācija nav pieejama dabas datu pārvaldības sistēmā Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē):

54.1. nacionālā parka funkcionālo zonu robežas;

54.2. mikroliegumu un to buferzonu robežas;

54.3. informācija par dabas vērtībām.

55. Meža apsaimniekošanas plāns ir derīgs līdz laikam, kad meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītajam atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju ir pienākums veikt atkārtotu meža inventarizāciju.

56. Atkārtoti izstrādājot meža apsaimniekošanas plānu, nogabalos, kuros tiek plānota meža apsaimniekošana un izmantošana, veic atkārtotu dabas vērtību inventarizāciju, ņemot vērā šo noteikumu 48. punktā minētos nosacījumus.

57. Meža apsaimniekošanas plāns ir ierobežotas pieejamības informācija.

58. Meža apsaimniekošanas plāna titullapu noformē atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam, titullapas augšējā labajā stūrī paredzot vietu Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājumam (spiedoga atzīmei).

59. Meža apsaimniekošanas plānā ietver šādu informāciju:

59.1. satura rādītājs (norāda nodaļas un pielikumus);

59.2. I nodaļa "Zemes vienības vispārējs raksturojums":

59.2.1. zemes vienības atrašanās vieta (adrese) un reljefa raksturojums;

59.2.2. nacionālā parka funkcionālā zona;

59.2.3. vispārīgs meža raksturojums;

59.2.4. vispārīgs dabas vērtību apraksts, to nozīmība atbilstoši eksperta atzinumā sniegtajam vērtējumam;

59.2.5. iepriekšējā plānošanas periodā veiktie meža apsaimniekošanas, kā arī sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi;

59.3. II nodaļa "Dabas vērtību inventarizācijas dati un plānotie meža apsaimniekošanas pasākumi";

59.4. dabas vērtību karte;

59.5. pielikumi.

60. Reljefa raksturojumā ietver arī informāciju par to, vai meža īpašumā vai zemes vienībā, kurai izgatavo meža apsaimniekošanas plānu, atrodas nogāzes un gravas, kuru slīpums pārsniedz 25 grādus, un vai šādas nogāzes platība ir lielāka par 0,1 hektāru, kā arī dabiskās ūdensteces, kāpu un starpkāpu ieplaku reljefu.

61. Dabas vērtību karti sagatavo mērogā, ne mazākā kā 1 : 10 000, uz ortofotokartes pamatnes (no pēdējā vai iepriekšējā Latvijas aerofotografēšanas cikla meža apsaimniekošanas plāna izstrādāšanas brīdī) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 TM, kas novietota atbilstoši zemes vienības robežu attēlojumam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas kadastra kartē. Dabas vērtību kartē norāda nekustamā īpašuma nosaukumu, adresi un zemes vienības kadastra apzīmējumu, kartes nosaukumu, mērogu, ortofotoainas uzņemšanas gadu un ortofotokartes numuru, apzīmējumus.

62. Dabas vērtību kartē norāda šādus objektus:

62.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamie biotopi;

62.2. dabas pieminekļi un citas eksperta atzinumā norādītās dabas vērtības;

62.3. mikroliegumu un to buferzonu robežas;

62.4. citas teritorijas, kurās ar normatīvajiem aktiem noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, tai skaitā bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi, vides un dabas resursu aizsargjoslas, pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās ainaviski vērtīgās teritorijas;

62.5. nacionālā parka funkcionālo zonu robežas.

63. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka un savā tīmekļvietnē publisko iesniedzamās dabas vērtību inventarizācijas datu un plānoto meža apsaimniekošanas pasākumu datnes struktūru un formātu, kā arī dabas vērtību kartes datnes sagatavošanai izmantojamos klasifikatorus, apzīmējumus un datnes formātu.

64. Pielikumā pievieno eksperta atzinumu, meža inventarizācijas datus, kā arī citu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu.

65. Meža apsaimniekošanas plānu meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē izdrukas veidā divos eksemplāros vai elektroniska dokumenta veidā (ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību) un datnes veidā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē publiskotajai datnes struktūrai, formātam, apzīmējumiem un klasifikatoriem.

66. Dabas aizsardzības pārvalde dabas vērtību inventarizācijas datus dabā pārbauda no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim bezsniega apstākļos.

67. Dabas aizsardzības pārvalde pieņem lēmumu:

67.1. par meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu;

67.2. par meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas termiņa pagarināšanu, ņemot vērā šo noteikumu 66. punktā minēto laiku dabas vērtību inventarizācijas datu pārbaudei dabā. Ja meža apsaimniekošanas plāns Dabas aizsardzības pārvaldē iesniegts laikposmā no 1. oktobra līdz 31. janvārim, meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas termiņu var pagarināt uz laiku, ilgāku par četriem mēnešiem no meža apsaimniekošanas plāna saņemšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 1. jūnijam;

67.3. par meža apsaimniekošanas plāna neapstiprināšanu.

68. Meža apsaimniekošanas plānu neapstiprina, ja:

68.1. meža apsaimniekošanas plāna izstrāde un saturs neatbilst meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos un šajos noteikumos minētajām prasībām, tai skaitā Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē publiskotajai datnes struktūrai, formātiem, apzīmējumiem un klasifikatoriem;

68.2. dabas vērtību inventarizācijas datos konstatēta neatbilstība situācijai dabā;

68.3. meža apsaimniekošanas plānā ietvertajā informācijā konstatēta cita veida informācijas (piemēram, zemes vienības kadastra apzīmējuma, nacionālā parka funkcionālās zonas) neatbilstība.

69. Ja meža apsaimniekošanas plāns tiek apstiprināts, to noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē dokumentu apstiprinājuma noformējumu. Elektroniski iesniegtu dokumentu apstiprina, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu apstiprināšanas kārtību.

70. Pēc meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas Dabas aizsardzības pārvalde meža apsaimniekošanas plāna vienu eksemplāru nodod meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Elektroniski apstiprinātu meža apsaimniekošanas plānu Dabas aizsardzības pārvalde nosūta elektroniski, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu aprites kārtību. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina Valsts meža dienestam elektronisku pieeju apstiprinātajiem meža apsaimniekošanas plāniem.

71. Meža apsaimniekošanas plāna grozīšanu var ierosināt meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī, pamatojoties uz jauniegūto informāciju, kas ierobežo vai aizliedz veikt plānā paredzēto meža apsaimniekošanas pasākumu, – Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts meža dienests.

72. Meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinātājs sagatavo un iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē informāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām.

73. Ja meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinātājs nav meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā pēc meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājuma saņemšanas nosūta meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 10 darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas sniedz Dabas aizsardzības pārvaldē viedokli par meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājumu. Dabas aizsardzības pārvalde, apstiprinot meža apsaimniekošanas plāna grozījumus, izvērtē meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli.

74. Dabas aizsardzības pārvalde ierosinātos meža apsaimniekošanas plāna grozījumus izvērtē un apstiprina šajos noteikumos noteiktajā meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas kārtībā.

75. Pēc meža apsaimniekošanas plāna grozījumu apstiprināšanas Dabas aizsardzības pārvalde meža apsaimniekošanas plāna grozījumu vienu eksemplāru nodod meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Elektroniski apstiprinātus meža apsaimniekošanas plāna grozījumus Dabas aizsardzības pārvalde nosūta elektroniski, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu aprites kārtību.

76. Apstiprinātos meža apsaimniekošanas plāna grozījumus pievieno meža apsaimniekošanas plānam, un tie kļūst par meža apsaimniekošanas plāna neatņemamu sastāvdaļu.

77. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumus Nr. 116 "Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 43. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 29. novembra
noteikumiem Nr. 751

1. Speciālā informatīvā zīme nacionālā parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem);

3.5. uzstādot zīmi dabā, to var papildināt ar informāciju par nacionālo parku (piemēram, nacionālā parka nosaukums un robežas, izveidošanas un aizsardzības mērķi) un tā funkcionālo zonējumu.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 29. novembra
noteikumiem Nr. 751

1. Vaides pļavas

2. Purleja

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 29. novembra
noteikumiem Nr. 751

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

4. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 29. novembra
noteikumiem Nr. 751

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards