MINISTRU KABINETA ZIŅAS

MK Ekonomikas un finansu komitejā

Par Satversmes 81. panta kārtībā pieņemamajiem noteikumiem

Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja vakar, 3. aprīlī, izskatīšanai valdības sēdē akceptēja projektu grozījumiem likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Ar to paredzēts, ka daļa Enerģētikas regulēšanas padomes funkciju var tikt deleģētas pašvaldībām. Savukārt Degvielas licencēšanas komisijai tiek deleģētas tiesības veikt uzņēmējsabiedrību, kuras nodarbojas ar degvielas importu un tirdzniecību, licencēšanu.

Komiteja akceptējusi projektu grozījumiem likumā “Par LR Uzņēmumu reģistru”, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ieteikuma. Savukārt jebkuru informāciju Uzņēmumu reģistrā turpmāk būs iespējams saņemt arī visām juridiskām un fiziskām personām.

Izskatīšanai MK sēdē (pēc saskaņošanas Sadarbības padomē) akceptēts noteikumu projekts “Par Rīgas tirdzniecības brīvostu”. Šie noteikumi noteiks brīvostas darbības principus, pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaistīšanā, ražošanas un pakalpojumu attīstību, jaunu darba vietu radīšanu. Brīvosta būs LR sauszemes teritorijas daļa un tai pieguļoša iekšējo ūdeņu daļa.

Komiteja akceptējusi arī projektu grozījumiem LR Muitas kodeksā, paredzot, ka LR ir vienota muitas teritorija, izņemot brīvās muitas zonas. LR muitas teritorijas robeža ir Latvijas muitas robeža. Savukārt brīvā muitas zona ir Latvijas teritorijas sastāvdaļa, kurā netiek veiktas muitas lietas, kas piekrīt LR muitas teritorijai.

Izskatīšanai valdības sēdē akceptēts projekts grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Tas paredz, ka līdz dzīvojamo māju privatizācijai būs iespējams iegādāties valsts vai pašvaldību dzīvokli privātīpašumā. Paredzēts arī samazināt privatizācijas pieteikuma iesniegšanas un samaksas nokārtošanas par privatizēto objektu termiņus no 3 mēnešiem līdz 1 vai 2 mēnešiem.

Akceptēts projekts grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas precizēs valsts institūciju darbības, veicot nekustamo īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatās.

Valdības akceptam nolemts nosūtīt grozījumus likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”. Tie ļaus Privatizācijas aģentūrai pārņemt Valsts īpašuma fonda un ministriju līdzšinējās denacionalizācijas darbības, kas saistītas ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai atzīšanu. Paredzēts arī noteikt, ka pēdējais termiņš dokumentu iesniegšanai īpašuma tiesību atjaunošanai uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem būs 1996. gada 31. decembris. Pēc šā termiņa gada laikā valsts un pašvaldības institūcijām jāpieņem lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu. Pēc šā termiņa bijušajiem īpašniekiem vai mantiniekiem tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu būs tikai tiesas ceļā.

Izskatīšanai valdības sēdē akceptēts projekts grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”. Likums papildināts ar tiesībām noslēgt nomas līgumu, ja ir pieteicies viens pretendents, kas ļaus saīsināt nomas līguma noslēgšanas procesu.

Komisija akceptēja grozījumu projektu, kas stāsies spēkā ar 1996. gada 1. maiju, likumā par Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību, kas paredz, ka piemaksas un papildu samaksu pie pamatalgas Zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un viņu vietniekiem nosaka tieslietu ministrs un piemaksas maksimālais apmērs ir 50% no pamatalgas, un tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem par iepriekšējo 6 mēnešu darba rezultātiem.

Tika akceptēts arī noteikumu projekts “Par nekustamu īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā”. Tas nosaka kārtību, kādā zemesgrāmatās ierakstāmas fizisko un juridisko personu atgūtās un privatizētās zemes, kā arī dzīvokļi un ēkas (būves), kas atrodas uz šīs zemes vai zemē.

Komisija konceptuāli atbalstīja grozījumu projektu Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas paredz Aizsardzības ministrijas speciālajā budžetā ieskaitīt 80% no iekasētajiem naudas sodiem, kurus par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu uzlikuši Robežapsardzības spēki un Jūras spēki, kā arī 80% no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot konfiscētās preces un citus priekšmetus, ko likumā noteiktajā kārtībā aizturējuši un izņēmuši Robežapsardzības spēki un Jūras spēki. Līdz 25% no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem ir jāizlieto attiecīgā personālsastāva materiālajai stimulēšanai.

Tika akceptēts projekts “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”, kas nosaka, ka meža izmantotāji var būt fiziskas un juridiskas personas. Par meža izmantotājiem, kuri nodarbojas ar kokmateriālu sagatavošanu, nevar būt uzņēmējsabiedrības, kur kontrole pieder ārvalstu ieguldītājiem. Ārvalstu ieguldītāju kontrole pār uzņēmējdarbību, šī likuma izpratnē, ir ārvalstu ieguldītāju iegūtās tiesības ar balsstiesībām vai citādi noteikt uzņēmējsabiedrības darbības veidu un virzienu.

Akceptēts projekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Tas izstrādāts, lai valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām ļautu savā darbības laikā nepieciešamos gadījumos ieķīlāt nekustamos pamatlīdzekļus kā kredīta nodrošinājumu, izsniegt aizdevumus un galvojumus vai dot garantijas. Lai nepieļautu valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu, noteikumu projektā noteikts, ka šāda darbība ir atļauta, vienīgi saņemot rakstveida atļauju no valsts institūcijas vai pašvaldības, kuras pārziņā atrodas statūtsabiedrība, bet uzņēmējsabiedrībai — no valsts kapitāla daļas turētāja.

Izskatīšanai valdības sēdē akceptēts projekts grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”. Tas paredz, ka valsts un pašvaldību māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi 40% apmērā tiek ieskaitīti Valsts privatizācijas fondā, bet 60% — pašvaldību privatizācijas fondos un izmantojami tikai dzīvojamo māju privatizācijas finansēšanai.

Valdības akceptam nolemts nosūtīt projektu grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, papildinot likumu un nosakot, ka Privatizācijas aģentūrā darbosies šķīrējtiesa, kas izskatīs strīdus, kas radušies starp privatizētiem uzņēmumiem, privatizējamiem uzņēmumiem. Paredzēts arī noteikt, ka, likvidējot valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību un pārdodot tā kustamo un nekustamo mantu, par mantas pircēju var būt arī valsts vai pašvaldība un tās uzņēmums. Precizēta privatizācijas procesa norises kārtība.

Komiteja akceptējusi jaunas redakcijas projektu likumam “Par valsts un pašvaldības uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”. Tādējādi plašāk izskaidroti likumā lietotie termini, precīzāk reglamentētas īpašuma tiesības, precizēta valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanas statūtsabiedrībās procedūra, kā arī precizēta pamatkapitāla noteikšanas kārtība.

Jauna redakcija izstrādāta arī likumam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”, nosakot, kuras valsts un pašvaldību institūcijas var būt par valsts (pašvaldības) kapitāla daļu turētājām, noteikta kārtība, kādā tiek iecelts valsts kapitāla daļas turētājs, kā valsts (pašvaldības) kapitāla daļas turētājs ieceļ pilnvarnieku. Noteiktas arī pilnvarnieka tiesības un pienākumi, kā arī atalgojuma izmaksāšanas kārtība.

Valdības preses dienests