Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/29

Rīgā 2016.gada 28.novembrī (prot. Nr.45, 4.p.)

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹ daļu un
likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. atslēdzamā jauda – dabasgāzes pārvades sistēmas (turpmāk – pārvades sistēma) jauda, ko pārvades sistēmas operators (turpmāk – sistēmas operators) var atslēgt saskaņā ar pārvades sistēmas lietošanas līguma nosacījumiem;

2.2. atslēdzamās jaudas produkts – noteikta atslēdzamā jauda konkrētā laikposmā konkrētā ieejas vai izejas punktā, uz kuru var pieteikties pārvades sistēmas lietotājs (turpmāk – lietotājs);

2.3. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas darbības nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

2.4. dabasgāzes zudumi – pārvades sistēmā ievadīto un no pārvades sistēmas izvadīto dabasgāzes apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.5. gāzes diena (turpmāk – diena) – periods, kas sākas katru dienu plkst. 7.00 un beidzas nākamajā dienā plkst. 7.00 (5.00 līdz 5.00 UTC nākamajā dienā ziemas laika periodā un no 4.00 līdz 4.00 UTC nākamajā dienā periodā, kad izmanto vasaras laiku);

2.6. ieejas punkta prognozētā dienas vidējā jauda – ieejas punkta trīs iepriekšējo kalendāro gadu dienas vidējā izmantotā jauda (kWh/d);

2.7. ieejas punkts – vieta, kurā dabasgāze tiek ievadīta pārrobežu pārvades sistēmā no citas valsts pārvades sistēmas, no dabasgāzes krātuves vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un kurā sākas dabasgāzes transportēšana pārrobežu pārvades sistēmā;

2.8. izejas punkta prognozētā dienas vidējā jauda – izejas punkta trīs iepriekšējo kalendāro gadu dienas vidējā izmantotā jauda (kWh/d);

2.9. izejas punkts – vieta, kurā dabasgāze no pārrobežu pārvades sistēmas tiek ievadīta citas valsts pārvades sistēmā, dabasgāzes krātuvē vai sašķidrinātās dabasgāzes terminālī un kurā beidzas dabasgāzes transportēšana pārrobežu pārvades sistēmā;

2.10. izejas punkts Latvijas lietotāju apgādei – komerciāls izejas punkts no pārvades sistēmas, kuram nav noteiktas fiziskas vietas pārvades sistēmā;

2.11. izmaksas – sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas pārvades sistēmas pakalpojuma efektīvai sniegšanai;

2.12. īstermiņa standarta jaudas produkti – noteikta pārvades sistēmas jauda konkrētā laikposmā, kas ir īsāks par gadu, konkrētā ieejas vai izejas punktā, kuru var rezervēt sistēmas lietotājs;

2.13. korekcijas faktors – koeficients, ko izmanto sezonālā faktora aprēķināšanai;

2.14. mēneša jaudas izmantošanas rādītājs – lielums, ko izmanto sezonālā faktora aprēķināšanai;

2.15. pārrobežu pārvades sistēma – pārvades sistēmas daļa no ieejas punkta no citas valsts pārvades sistēmas līdz izejas punktam uz citas valsts pārvades sistēmu vai līdz ieejas punktam dabasgāzes krātuvē;

2.16. pārvades sistēmas ieejas jauda – ieejas punktu no citas valsts pārvades sistēmas un ieejas punkta no dabasgāzes krātuves prognozētās dienas vidējās jaudas summa [kWh/d];

2.17. pārvades sistēmas izejas jauda – izejas punktu uz citas valsts pārvades sistēmu, izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi prognozētās dienas vidējās jaudas un izejas punkta Latvijas lietotāju apgādei prognozētās maksimālās dienas jaudas summa [kWh/d];

2.18. pārvades sistēmas pakalpojums – sistēmas operatora pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta ieejas vai izejas punktu jaudas rezervēšana (turpmāk jaudas rezervēšanas pakalpojums);

2.19. pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi – atbilstoši izmaksām noteikti tarifi noteikta ieejas vai izejas punkta jaudas rezervēšanai (turpmāk – tarifi), pēc kuriem par ieejas vai izejas punktu jaudas rezervēšanu norēķinās sistēmas lietotājs;

2.20. regulējamo aktīvu bāze (turpmāk – RAB) – sistēmas operatora jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanai izmantojamie aktīvi vai to daļa;

2.21. reģionālās apgādes pārvades sistēma – pārvades sistēmas daļa (atzari no pārrobežu pārvades sistēmas, ko neizmanto dabasgāzes pārrobežu pārvadei) apdzīvotu vietu apgādei ar dabasgāzi, kopā ar atzariem un sistēmas operatora gāzes regulēšanas stacijām;

2.22. reizinātājs – koeficients, ko piemēro standarta gada jaudas produktu tarifiem, lai aprēķinātu īstermiņa standarta jaudas produktu tarifu;

2.23. sezonālais faktors – koeficients, kas raksturo dabasgāzes pieprasījuma izmaiņas gada laikā un kuru var piemērot kopā ar attiecīgo reizinātāju, lai aprēķinātu īstermiņa standarta jaudas un atslēdzamās jaudas produktu tarifu;

2.24. standarta jaudas produkts – noteikta pārvades sistēmas jauda konkrētā laikposmā konkrētā ieejas vai izejas punktā, kuru var rezervēt sistēmas lietotājs;

2.25. tarifu pārskata cikls – laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

2.26. virtuālās pretplūsmas jaudas produkts – pārvades sistēmas jauda faktiskai plūsmai pretējam virzienam konkrētā laikposmā konkrētā ieejas vai izejas punktā, kurā nav iespējams fiziski nodrošināt dabasgāzi pretējā virzienā, un dabasgāzes krātuves faktiskā tehnoloģiskā režīma plūsmai pretējam virzienam, kuru var rezervēt sistēmas lietotājs.

3. Tarifu pārskata cikla ilgums ir viens gads. Regulators var pieņemt lēmumu arī par tarifu pārskata cikla pagarināšanu.

4. Sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] un ieejas vai izejas punktu jaudu pilnos skaitļos kilovatstundās dienā [kWh/d].

2. Pārvades sistēmas kopējā ieejas un izejas jauda

5. Pārvades sistēmas ieejas jaudu nosaka saskaņā ar šādu formulu:

kur

P_ie – pārvades sistēmas ieejas jauda [kWh/d];

n_ie – ieejas punktu no citas valsts pārvades sistēmas skaits;

P_ie(i) – pārvades sistēmas ieejas punkta no citas valsts pārvades sistēmas i prognozētā dienas vidējā jauda [kWh/d];

P_{ie kr.} – ieejas punkta no dabasgāzes krātuves prognozētā dienas vidējā jauda [kWh/d].

6. Pārvades sistēmas izejas jaudu nosaka saskaņā ar šādu formulu:

kur

P_iz – pārvades sistēmas izejas jauda [kWh/d];

n_iz – izejas punktu uz citu pārvades sistēmas skaits;

P_iz(i) – pārvades sistēmas izejas punkta uz citu pārvades sistēmas i prognozētā dienas vidējā jauda, [kWh/d];

P_{iz kr} – izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi prognozētā dienas vidējā jauda [kWh/d];

P_{iz v} – izejas punkta Latvijas lietotāju apgādei prognozētā maksimālā dienas jauda [kWh/d].

7. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu iesniedz pamatojumu, ja aprēķinātā ieejas punkta vai izejas punkta prognozētā dienas vidējā jauda tiek koriģēta.

3. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

8. Sistēmas operators tarifu aprēķinā precīzi un nepārprotami norāda tikai jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas, kas saistītas ar RAB un jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanu.

9. Sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

10. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas sedz plānotie jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamie ieņēmumi no pārrobežu pārvades sistēmas un reģionālās apgādes pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas.

kur

I_PSO – kopējās sistēmas operatora izmaksas [EUR];

Ie_{PSO ST} – plānotie pārrobežu pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamie ieņēmumi [EUR];

Ie_{PSO reg} – plānotie reģionālās apgādes pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamie ieņēmumi [EUR].

11. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido pārrobežu pārvades sistēmas un reģionālās apgādes pārvades sistēmas kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas un nodokļi, kas attiecināmi uz pārrobežu un reģionālās apgādes pārvades sistēmu, un izmaksas nosaka saskaņā ar šādām formulām:

kur

I_PSO – kopējās sistēmas operatora izmaksas [EUR];

I_{PSO ST} – pārrobežu pārvades sistēmas izmaksas [EUR];

I_{PSO reg} – reģionālās apgādes pārvades sistēmas izmaksas [EUR];

I_kor – izmaksu korekcija [EUR].

kur

I_{kap ST} – pārrobežu pārvades sistēmas kapitāla izmaksas [EUR];

I_{ekspl ST} – pārrobežu pārvades sistēmas ekspluatācijas izmaksas [EUR];

I_{nod ST} – nodokļi, kas attiecināmi uz pārrobežu pārvades sistēmu.

kur

I_{kap reg} – reģionālās apgādes pārvades sistēmas kapitāla izmaksas [EUR];

I_{ekspl reg} – reģionālās apgādes pārvades sistēmas ekspluatācijas izmaksas [EUR];

I_{nod reg} – nodokļi, kas attiecināmi uz reģionālās apgādes pārvades sistēmu [EUR].

3.1. Kapitāla izmaksas

12. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija):

kur

I_kap – kapitāla izmaksas [EUR];

I_nol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

P_KA – kapitāla atdeve [EUR].

13. Sistēmas operators veido tādu kapitāla izmaksu uzskaiti, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par pārrobežu pārvades sistēmas kapitāla un reģionālās apgādes pārvades sistēmas kapitāla izmaksām. Sistēmas operators skaidrojumu par pielietoto kapitāla izmaksu attiecināšanas metodi iesniedz vienlaikus ar tarifu projektu.

14. Regulators reizi gadā līdz 1.septembrim sagatavo kapitāla atdeves likmes aprēķinu un ar lēmumu apstiprina kapitāla atdeves likmi. Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi sistēmas operators piemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots nākamajā kalendārajā gadā pēc regulatora lēmuma par kapitāla atdeves likmes noteikšanu pieņemšanas datuma.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

15. Pārvades sistēmas RAB vērtības aprēķinos iekļauj sistēmas operatora īpašumā esošo un nomāto pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un krājumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās, kā arī aktīvos uzskaitītos maksājumus par dalību starptautiskajos pārvades infrastruktūras izveides projektos un saistības, kas izriet no lēmumiem par ieguldījumu izmaksu sadali, kuri ir pieņemti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr.347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr.1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr.713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr.715/2009, neiekļaujot finanšu ieguldījumus, debitoru parādus, vērtspapīrus un līdzdalību kapitālos, naudas līdzekļus, pārdošanai paredzētās dabasgāzes krājumus, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļu, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojuma sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls, ilgtermiņa kredīti un atbilstoša nomāto aktīvu kapitāla daļa).

16. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par lietotāja līdzekļiem (pieslēguma maksu), neiekļauj RAB vērtībā, šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar tarifiem un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

17. Pamatlīdzekļu vai to daļas, kas netiek efektīvi izmantota jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanai, bilances vērtību neietver RAB, un to nolietojumu nesedz ar tarifu. Regulators var uzdot sistēmas operatoram iesniegt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

18. Pamatlīdzekļu RAB iekļaujamā vērtība tiek noteikta kā 2017.gada 1.janvāra pamatlīdzekļu bilances atlikums, kam pieskaitītas pēc 2017.gada 1.janvāra atzītās, ar pamatlīdzekļu iegādi un izveidi saistītās izmaksas un atņemts pēc 2017.gada 1.janvāra atzītais pamatlīdzekļu nolietojums, vērtības samazinājumi un izslēgto pamatlīdzekļu vērtība.

3.1.2. Kapitāla atdeve

19. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

kur

P_KA – kapitāla atdeve [EUR];

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos [%].

20. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās atdeves likmes. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina:

kur

r_e – pašu kapitāla atdeves likme procentos [%];

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

r_d – aizņemtā kapitāla atdeves likme procentos [%];

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

t – uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

21. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina:

kur

r_f – bezriska likme, kas noteikta kā Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicētā Latvijas valdības 10 gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējā procentu likme 5 gadu periodā [%];

β_e – nozares vidējais beta koeficients, kas koriģēts atbilstoši pašu un aizņemtā kapitāla struktūrai saskaņā ar šādu formulu:

kur

β_a – nozares vidējais beta koeficients pirms korekcijas saistībā ar aizņemtā kapitāla izmantošanu;

r_m – tirgus riska piemaksa [%];

r_n – nozares riska piemaksa [%];

D/E – nozares aizņemtā un pašu kapitāla vidējā attiecība. Ņemot vērā, ka pašu kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu un aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu ir vienādas, D/E=1.

22. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi r_d nosaka kā Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicēto nefinanšu sabiedrībām euro valūtā izsniegto kredītu (ar sākotnējo termiņu ilgāku par 5 gadiem; atlikumiem) gada vidējo procentu likmi 5 gadu periodā.

3.1.3. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums

23. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur

I_nol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

I_{nol pam} – pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

I_{nol nem} – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

24. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

25. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā izmantoti jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanai, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

26. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina pētniecības un sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pārvades sistēmas operatora nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

3.2. Nodokļi

27. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautiem aktīviem.

28. Uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

29. Pārvades sistēmas ekspluatācijas izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur

I_ekspl – pārvades sistēmas ekspluatācijas izmaksas [EUR];

I_{tehn proc} – dabasgāzes pārvades zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR];

I_pers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

I_rem – kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];

I_saimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

30. Dabasgāzes pārvades zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas (I_{tehn proc}) ir saistītas ar attiecīgā laika periodā pārvades sistēmai pievadītās un no pārvades sistēmas aizvadītās dabasgāzes apjoma starpību, ko veido dabasgāzes pārvades zudumi un dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām. Dabasgāzes pārvades zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur

I_zud – maksa par dabasgāzes zudumiem pārvades sistēmā [EUR];

I_teh – maksa par dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām [EUR];

E_zud – prognozētie dabasgāzes zudumi pārvades sistēmā [kWh];

E_tehn – prognozētais dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];

C_zud – prognozētā vidējā dabasgāzes zudumu cena [EUR/kWh].

31. Personāla un sociālās izmaksas (I_pers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

32. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (I_rem) un darbu, kuri nepieciešami sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto pārvades aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā neuzskaita kapitalizētas remontu izmaksas.

33. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (I_saimn) ir ar sistēmas operatora darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

3.4. Izmaksu korekcija

34. Sistēmas operators aprēķina plānotos jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamos ieņēmumus. Plānotajiem jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem ir jāsedz kopējās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas, ņemot vērā šajā metodikā noteiktajā kārtībā aprēķināto izmaksu korekciju.

35. Faktisko jaudas rezervēšanas pakalpojuma ieņēmumu novirzi attiecībā pret plānotajiem jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem (turpmāk – ieņēmumu pieļaujamā novirze) veido plānoto pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas nepieciešamo ieņēmumu pārsniegums līdz 10% vai neizpilde līdz 10% no apstiprinātās kapitāla atdeves vērtības. Ieņēmumu pieļaujamā novirze netiek pārnesta uz nākamā tarifu pārskata cikla plānotājām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām.

36. Nākamā tarifu pārskata cikla plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas tiek koriģētas šādos gadījumos:

36.1. ja faktiskais pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas apjoms ir mazāks par plānoto pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas apjomu vai faktiskā pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas struktūra atšķiras no plānotās pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas struktūras, sistēmas operators negūto nepieciešamo ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu pieļaujamo novirzi, iekļauj nākamā tarifu pārskata cikla plānotājās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksās. Vienā tarifu pārskata ciklā atgūstamie negūtie nepieciešamie ieņēmumi nepārsniedz 10% no nākamā tarifu pārskata cikla kopējām plānotajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām, kas noteiktas šīs metodikas 35.punktā noteiktajā kārtībā;

36.2. ja faktiskais pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas apjoms ir lielāks par plānoto pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas apjomu vai faktiskā pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas struktūra atšķiras no plānotās pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas struktūras, sistēmas operators par papildu ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu pieļaujamo novirzi, samazina nākamā tarifu pārskata cikla jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas.

37. Ja iepriekšējā tarifu pārskata cikla kopējās faktiskās pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas ir mazākas par apstiprinātajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām, sistēmas operators pārskata iepriekšējā tarifu pārskata cikla jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamos ieņēmumus, tos samazinot par starpību starp apstiprinātajām un faktiskajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām (turpmāk – samazinātie nepieciešamie ieņēmumi). Nākamā tarifu pārskata cikla uz lietotājiem attiecināmās plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas samazina par vērtību, kas iegūta, atņemot no plānotajiem jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem samazinātos nepieciešamos ieņēmumus.

4. Izmaksu attiecināšanas principi

38. Sistēmas operatora plānotās kopējās izmaksas (I_PSO) iedala pārrobežu pārvades sistēmas izmaksās (I_{PSO ST}) un reģionālās apgādes pārvades izmaksās (I_{PSO reg}), kuras aprēķina saskaņā ar šīs metodikas 11.punktā noteiktajām formulām.

39. Sistēmas operators, nosakot izmaksas, kas atgūstamas no ieejas punktu no citām pārvades sistēmām un no izejas punktu uz citām pārvades sistēmām jaudas rezervēšanas ieņēmumiem, piemēro ieņēmumiem par ieejas punktu jaudas rezervēšanu kopējo ieņēmumu sadalījuma koeficientu 0,50 un ieņēmumiem par izejas punktu jaudas rezervēšanu kopējo ieņēmumu sadalījuma koeficientu 0,50.

40. Ieejas punkta no dabasgāzes krātuves un izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi izmaksu pārdales koeficientu starp pārvades sistēmu un izejas punktu Latvijas lietotāju apgādei (K_reg), kā arī ieejas punkta no dabasgāzes krātuves un izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi tarifiem piemērojamo atlaidi (D_k) nosaka sistēmas operators. Sistēmas operators var noteikt ieejas punkta no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa tarifiem piemērojamu atlaidi. Sistēmas operators noteiktā pārdales koeficienta un atlaides lieluma pamatojumu iesniedz vienlaikus ar tarifu projektu.

5. Gada standarta jaudas produktu tarifu aprēķins

41. Gada standarta jaudas produkta tarifu ieejas punktiem no citas valsts pārvades sistēmas aprēķina šādi:

kur

T_ie – pārvades sistēmas gada standarta jaudas produkta tarifs ieejas punktiem no citas valsts pārvades sistēmas [EUR/kWh/d/gadā];

I_{PSO ST} – pārrobežu pārvades sistēmas izmaksas [EUR];

K_reg – ieejas punkta no dabasgāzes krātuves un izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi izmaksu pārdales koeficients starp pārvades sistēmu un izejas punktu Latvijas lietotāju apgādei;

P_ie – pārvades sistēmas ieejas jauda [kWh/d];

D_kr – ieejas punkta no dabasgāzes krātuves un izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi jaudas produktu tarifiem piemērotā atlaide;

P_{ie kr} – ieejas punkta no dabasgāzes krātuves prognozētā dienas vidējā jauda [kWh/d].

42. Gada standarta jaudas produkta tarifu ieejas punktam no dabasgāzes krātuves aprēķina šādi:

kur

T_ie.kr – gada standarta jaudas produkta tarifs ieejas punktam no dabasgāzes krātuves [EUR/kWh/d/gadā].

43. Gada standarta jaudas produkta tarifu izejas punktiem uz citas valsts pārvades sistēmu aprēķina šādi:

kur

T_iz – pārvades sistēmas gada standarta jaudas produkta tarifs izejas punktiem uz citas valsts pārvades sistēmu [EUR/kWh/d/gadā];

P_iz – pārvades sistēmas izejas jauda [kWh/d];

P_iz.kr – izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi prognozētā dienas vidējā jauda [kWh/d].

44. Gada standarta jaudas produkta tarifu izejas punktam uz dabasgāzes krātuvi aprēķina šādi:

kur

T_iz.kr – gada standarta jaudas produkta tarifs izejas punktam uz dabasgāzes krātuvi [EUR/kWh/d/gadā].

45. Maksa par izejas punkta Latvijas lietotāju apgādei izmantošanu ir proporcionāla prognozētajam dabasgāzes pārvades un sadales sistēmai pieslēgtajiem gazificētajiem objektiem piegādātajam dabasgāzes apjomam, un to aprēķina šādi:

kur

K_pārv – maksa par izejas punkta Latvijas lietotāju apgādei izmantošanu [EUR/kWh];

Q_{nod liet} – gada laikā dabasgāzes pārvades un sadales sistēmai pieslēgtajiem gazificētajiem objektiem piegādāto dabasgāzes apjomu prognoze [kWh];

I_{PSO reg} – reģionālās apgādes pārvades sistēmas izmaksas [EUR].

6. Reizinātāju un sezonālā faktora lielums

46. Īstermiņa standarta jaudas produktu tarifu aprēķināšanai izmanto reizinātājus (K), kas iekļaujas šādā diapazonā:

46.1. ceturkšņa standarta jaudas produktiem: 1≤ K_c ≤1,5;

46.2. mēneša standarta jaudas produktiem: 1≤ K_m ≤1,5;

46.3. dienas standarta jaudas produktiem: 1 ≤ K_d ≤3 un pienācīgi pamatotos gadījumos 0 ≤ K_d ≤1;

46.4. pašreizējās dienas standarta jaudas produktiem: 1 ≤ K_dl ≤3 un pienācīgi pamatotos gadījumos 0 ≤ K_d ≤1;

46.5. atslēdzamās jaudas produktiem virtuālās pretplūsmas pakalpojumam: 0 < K_virt < 1.

47. Reizinātāju maksimālā vērtība, ko izmanto sezonālā faktora aprēķināšanai ir šāda:

47.1. ceturkšņa un mēneša standarta jaudas produktiem: 1,5;

47.2. dienas un pašreizējās dienas standarta jaudas produktiem: 4.

48. Sistēmas operators tarifu projektā izmantoto reizinātāju lieluma ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā sistēmas operatora pienākumu nodrošināt pārvades sistēmas efektīvu izmantošanu rezervēšanas pakalpojuma sniegšanai un kopējo jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu segšanu, iesniedz reizē ar tarifu projektu.

49. Sezonālā faktora aprēķinam izmanto dienas maksimālās noslodzes prognozi katram mēnesim katram izvēlētajam pārvades sistēmas ieejas un izejas punktam.

50. Sezonālo faktoru mēneša standarta jaudas produktiem (S_m) aprēķina šādi:

50.1. nosaka ieejas vai izejas punkta mēneša jaudas izmantošanas rādītāju, dalot prognozēto mēneša ieejas vai izejas punkta noslodzi ar kopējo prognozēto ieejas vai izejas punkta noslodzi gadā;

50.2. reizina mēneša jaudas izmantošanas rādītāju ar 12; ja reizinājuma rezultāts ir 0, tālākam aprēķinam izmanto vērtību 0,1; ja reizinājuma rezultāts lielāks par 0, tālākam aprēķinam izmanto faktisko reizinājuma vērtību;

50.3. sākotnējo sezonālā faktora vērtību ieejas vai izejas punktam nosaka saskaņā ar šīs metodikas 50.2.apakšpunkta prasībām iegūto rezultātu attiecīgajam ieejas vai izejas punktam, kāpinot otrajā pakāpē;

50.4. sākotnējo sezonālā faktora vērtību ieejas vai izejas punktam reizina ar šīs metodikas 46.2.apakšpunktā noteikto reizinātāju un nosaka reizinājumu rezultātu vidējo aritmētisko vērtību;

50.5. saskaņā ar šīs metodikas 50.4.apakšpunkta prasībām iegūto rezultātu ieejas vai izejas punktam salīdzina ar šīs metodikas 47.1.apakšpunktā noteikto reizinātāja maksimālo vērtību:

50.5.1. ja rezultāts ir vienāds ar 47.1.apakšpunktā noteikto reizinātāja maksimālo vērtību, ieejas vai izejas punkta mēneša standarta jaudas produktu tarifu aprēķinos piemēro sākotnējo sezonālo faktoru;

50.5.2. ja rezultāts ir lielāks par 1,5, ieejas vai izejas punkta mēneša standarta jaudas produktu tarifu aprēķinos piemēro koriģēto sezonālo faktoru, kas noteikts, sākotnējo sezonālā faktora vērtību reizinot ar korekcijas faktoru, kas tiek noteikts, 1,5 dalot saskaņā ar šīs metodikas 50.4.apakšpunkta prasībām iegūto rezultātu;

50.5.3. ja rezultāts ir mazāks par 1, ieejas vai izejas punkta mēneša standarta jaudas produktu tarifu aprēķinos piemēro koriģēto sezonālo faktoru, kas noteikts, sākotnējo sezonālā faktora vērtību reizinot ar korekcijas faktoru. Korekcijas faktors tiek noteikts, 1 dalot saskaņā ar šīs metodikas 50.4.apakšpunkta prasībām iegūto rezultātu.

51. Sezonālo faktoru dienas standarta jaudas produktiem (S_d) un pašreizējās dienas standarta jaudas produktiem (S_dl) aprēķina saskaņā ar šīs metodikas 50.4.–50.5.apakšpunktu, veicot attiecīgas izmaiņas.

52. Sezonālo faktoru ceturkšņa standarta jaudas produktiem (S_c) aprēķina šādi:

52.1. nosaka sākotnējo sezonālā faktora vērtību ieejas vai izejas punktam, kas ir vienāda ar sezonālu faktoru, kas piemēroti trīs attiecīgajos mēnešos, vidējo aritmētisko vērtību;

52.2. veic sezonālā faktora aprēķinu saskaņā ar šīs metodikas 50.4.–50.5.apakšpunktu, izmantojot saskaņā ar 52.1.apakšpunktu aprēķināto sākotnējo sezonālā faktora vērtību ieejas vai izejas punktam.

53. Pēc sezonālo faktoru aprēķina veic iegūto vērtību izlīdzināšanu, lai novērstu nepamatotas, sezonai neraksturīgas īstermiņa standarta produktu tarifu svārstības tālākajos aprēķinos.

54. Pārvades sistēmas ieejas un izejas punktu un ieejas punkta no dabasgāzes krātuves un izejas punktu uz dabasgāzes krātuvi pārslodzes reizinātāju (turpmāk – pārslodzes reizinātājs) aprēķina šādi:

kur

K_pārsl – pārvades sistēmas ieejas un izejas punktu un ieejas punkta no dabasgāzes krātuves un izejas punktu uz dabasgāzes krātuvi pārslodzes reizinātājs;

P – pārvades sistēmas ieejas un izejas punktu un ieejas punkta no dabasgāzes krātuves un izejas punktu uz dabasgāzes krātuvi pārslodzes varbūtība.

kur

n – prognozētais standarta jaudas produkta aizstāšanu ar atslēdzamās jaudas produktu skaits;

L_a – vienas standarta jaudas produkta aizstāšanas prognozētais vidējais ilgums [h];

L – kopējais attiecīgā standarta jaudas produkta aizstāšanas ar atslēdzamās jaudas produktu ilgums [h];

N_a – vienā standarta jaudas produkta aizstāšanā aizstātās jaudas prognozētais vidējais lielums [kWh/d];

N – kopējā attiecīgā standarta jaudas produkta aizstāšanas ar atslēdzamās jaudas produktu jauda [kWh/d].

Ja aprēķinātais pārslodzes reizinātājs ir vienāds ar 0, tad tarifu aprēķinos izmanto pārslodzes reizinātāju, kas vienāds ar 0,05.

7. Īstermiņa standarta jaudas produktu tarifu aprēķins

55. Ceturkšņa, mēneša, dienas un pašreizējās dienas standarta jaudas produkta tarifu ieejas punktiem no citas valsts pārvades sistēmas aprēķina šādi:

kur

T_ie(c,m,d,dl) – ceturkšņa (EUR/kWh/d/cet), mēneša (EUR/kWh/d/mēn), dienas vai pašreizējās dienas (EUR/kWh/d) standarta jaudas produkta tarifs ieejas punktiem no citas valsts pārvades sistēmas;

S_(c,m,d,dl) – sezonālais faktors ceturkšņa, mēneša, dienas vai pašreizējās dienas standarta jaudas produktiem;

d – dienu skaits periodā, kad izmanto standarta īstermiņa jaudas produktu;

G – dienu skaits tarifa piemērošanas gadā.

56. Ceturkšņa, mēneša, dienas un pašreizējās dienas standarta jaudas produkta tarifs izejas punktiem uz citas valsts pārvades sistēmu aprēķina šādi:

kur

T_iz(c,m,d,dl) – ceturkšņa (EUR/kWh/d/cet), mēneša (EUR/kWh/d/mēn), dienas un pašreizējās dienas (EUR/kWh/d) standarta jaudas produkta tarifs izejas punktiem uz citas valsts pārvades sistēmu.

57. Ceturkšņa, mēneša, dienas un pašreizējās dienas standarta jaudas produkta tarifu ieejas punktam no dabasgāzes krātuves aprēķina šādi:

kur

T_{ie kr(c,m,d,dl)} – ceturkšņa (EUR/kWh/d/cet), mēneša (EUR/kWh/d/mēn), dienas un pašreizējās dienas (EUR/kWh/d) standarta jaudas produkta tarifs ieejas punktam no dabasgāzes krātuves.

58. Ceturkšņa, mēneša, dienas un pašreizējās dienas standarta jauda produktu tarifu izejas punktam uz dabasgāzes krātuvi aprēķina šādi:

kur

T_{iz kr(c,m,d,dl)} – ceturkšņa (EUR/kWh/d/cet), mēneša (EUR/kWh/d/mēn), dienas un pašreizējās dienas (EUR/kWh/d) standarta jaudas produkta tarifs izejas punktam uz dabasgāzes krātuvi.

59. Īstermiņa standarta jaudas produktu tarifus ieejas punktam no dabasgāzes krātuves dabasgāzes iesūknēšanas laikā un izejas punktam uz dabasgāzes krātuvi dabasgāzes izņemšanas laikā pielīdzina atslēdzamo jaudas produktu ieejas vai izejas punktu tarifiem virtuālajam pretplūsmas pakalpojumam un aprēķina saskaņā ar šīs metodikas 63.punktā noteikto formulu.

8. Atslēdzamās jaudas produktu tarifu aprēķins ieejas un izejas punktiem

60. Atslēdzamās jaudas gada, ceturkšņa, mēneša, dienas un pašreizējās dienas produktu tarifus ieejas punktiem no citas valsts pārvades sistēmas aprēķina šādi:

kur

T_{at ie,(g,c,m,d,dl)} – atslēdzamās jaudas gada [EUR/kWh/d/gadā], ceturkšņa [EUR/kWh/d/cet], mēneša [EUR/kWh/d/mēn], dienas un pašreizējās dienas [EUR/kWh/d] produkta tarifs ieejas punktiem no citas valsts pārvades sistēmas.

61. Atslēdzamās jaudas gada, ceturkšņa, mēneša, dienas un pašreizējās dienas produktu tarifus izejas punktiem uz citas valsts pārvades sistēmas aprēķina šādi:

kur

T_{at iz,(g,c,m,d,dl)} – atslēdzamās jaudas gada [EUR/MWh/d/gadā], ceturkšņa [EUR/kWh/d/cet], mēneša [EUR/kWh/d/mēn], dienas un pašreizējās dienas [EUR/kWh/d] produkta tarifs izeja punktiem uz citas valsts pārvades sistēmas.

9. Atslēdzamās virtuālās pretplūsmas jaudas produktu tarifu aprēķins

62. Atslēdzamās virtuālās pretplūsmas jaudas gada, ceturkšņa, mēneša, dienas un pašreizējās dienas produktu tarifus aprēķina šādiem ieejas un izejas punktiem, kuros nav iespējams fiziski nodrošināt dabasgāzes plūsmu:

62.1. ieejas punktam no Igaunijas pārvades sistēmas (caur Karksi gāzes mērīšanas staciju);

62.2. ieejas punktam no dabasgāzes krātuves un izejas punktam uz dabasgāzes krātuvi pretēji faktiskai tehnoloģiskā režīma dabasgāzes plūsmai.

63. Šīs metodikas 62.punktā minētajiem ieejas un izejas punktiem atslēdzamās virtuālās pretplūsmas jaudas gada, ceturkšņa, mēneša, dienas un pašreizējās dienas produktu tarifu aprēķina šādi:

kur:

T_p._{virt(ie.,iz,)(g,c,m,d,dl)} – atslēdzamās virtuālās pretplūsmas jaudas gada [EUR/kWh/d/gadā], ceturkšņa [EUR/kWh/d/cet], mēneša [EUR/kWh/d/mēn], dienas un pašreizējās dienas [EUR/kWh/d] produktu tarifs ieejas vai izejas punktā.

10. Tarifu noteikšanas procedūra

10.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

64. Tarifu projektu sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot ieņēmumus, kuri nepieciešami jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanas izmaksu segšanai.

65. Sistēmas operators aprēķina tarifus tā, lai kopējie nepieciešamie ieņēmumi no jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepārsniegtu sistēmas operatora pamatotās izmaksas, kas attiecinātas uz jaudas rezervēšanas pakalpojumu.

66. Sistēmas operators līdz katra gada 1.februārim iesniedz regulatoram izvērtēšanai:

66.1. tarifu projektu un tiem atbilstošās izmaksas 12 mēnešu periodam, sākot no dienas, kad plānots uzsākt piemērot aprēķinātos tarifus, kopā ar minēto izmaksu pamatojumu;

66.2. informāciju par tarifu pārskata ciklā plānotajiem jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamiem ieņēmumiem, ieņēmumu pieļaujamo novirzi vai samazinātiem nepieciešamiem ieņēmumiem;

66.3. informāciju par iepriekšējā kalendārā gada ieņēmumiem no jaudas rezervēšanas pakalpojuma un kopējām faktiskām pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām.

67. Sistēmas operators var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku.

10.2. Tarifu projekta izvērtēšana

68. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

69. Regulators apstiprina vai noraida tarifus, izvērtējot to veidojošo izmaksu pamatojumu.

70. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

71. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹ daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

71.1. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifus, pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu pārskata cikla faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;

71.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;

71.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;

71.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos.

11. Noslēguma jautājumi

72. Kapitāla atdeves likmi, kas pārvades sistēmas operatoram jāpiemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2017.gadā, regulators nosaka līdz 2016.gada 30.decembrim.

73. Līdz 2019.gadam bezriska likmes r_f un aizņemtā kapitāla atdeves likmes r_d noteikšanai izmanto Eiropas Centrālās bankas publicētos statistikas datus par periodu, kas sākas ar 2014.gada 1.janvāri.

74. Sistēmas operators šīs metodikas 66.punktā noteikto informāciju 2017.gadā iesniedz regulatoram līdz 2017.gada 15.janvārim.

75. Metodikas 47., 49., 50., 51., 52. un 53.punkts stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī.

76. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 27.septembra lēmumu Nr.1/23 "Dabasgāzes pārvades pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis 2013, 193.nr.).

77. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētājs R.Irklis