Latvija un Eiropas Savienība — plašā jautājumu un atbilžu amplitūdā

Vizītē — Eiropas Parlamenta prezidents Klauss Henšs

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 10. aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Klausu Henšu (Klaus Hänsch) (apakšējā attēlā pa labi). Pirms divām nedēļām G. Ulmaņa vadītās delegācijas vizītes laikā Briselē bija K. Henša un G. Ulmaņa iepriekšējā tikšanās Eiropas Parlamentā.

K. Henšs izteica pieņēmumu, ka Briselē paustā Latvijas stingrā griba kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti palikusi nemainīga. Šajā sakarā K. Henšs vēlējās noskaidrot G. Ulmaņa viedokli par to, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai Latvija izpildītu visus priekšnoteikumus uzņemšanai ES, kā arī, lai pati ES būtu sagatavojusies jaunu valstu uzņemšanai.

G. Ulmanis atbildēja, ka nav mainījis savu viedokli par gadu tūkstošu miju, un turpināja ar jautājumu par Turīnā nule notikušo ES dalībvalstu ārlietu ministru sarunu rezultātiem. K. Henšs uzsvēra, ka jauni lēmumi attiecībā uz ES paplašināšanu Turīnas konferencē nav pieņemti. Galvenokārt pārrunātas jau iepriekš akumulētās nostādnes.

Viens no K. Henša jautājumiem G. Ulmanim saistījās ar gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām un iespaidu, ko tās varētu radīt uz Latvijas iestāšanās tempiem Eiropas Savienībā. “Mēs nesaistām savu rīcību ar notikumu gaitu Krievijā. Latvijas politiķi ir pārliecināti, ka Eiropas valstu un Eiropas Savienības politiķu uzskats par Eiropas Savienības paplašināšanu paliks nemainīgs. Protams, mēs aktivizēsim savas attiecības ar Krieviju pozitīvā nozīmē, jo esam ieinteresēti Krievijas izpratnē par procesiem, kas notiek Latvijā. Mūsu valsts politika ir balstīta uz stabilām vērtībām”, sekoja G. Ulmaņa atbilde K. Henšam.

Būtiskākais jautājumu loks, ko vēlējās apspriest Eiropas Parlamenta prezidents, saistījās ar Baltijas valstu vienotību un gatavību visām vienlaikus tikt uzņemtām ES. “Es varu jums tikai piekrist, ka Baltijas valstu sadarbība ir jāaktivizē. Nav citas alternatīvas,” piebilda G. Ulmanis.

K. Henšs uzsvēra, ka Eiropas Savienība nebūs ieinteresēta uzņemt pa vienai valstij ar pusgada vai gada starpību. Visticamāk — tikšot veidotas valstu grupas, kurām ir līdzīgas ģeostratēģiskās situācijas. Šajā sakarā K. Henšs nepārprotami tieši norādīja uz nepieciešamību aktivizēt Baltijas valstu sadarbību politiskajā, likumdošanas un saimnieciskajā jomā.

“Baltijas valstu izejas punkti, atbilstoši kuriem katra veido savu pozīciju, ir nedaudz atšķirīgi, jo atšķiras arī triju valstu politiskie spēki. Tādēļ, tikko kādai no Baltijas valstīm ir panākumi, tā sāk saskatīt kavēkļus citās. Galvenais dzinējspēks ir atrast īsto proporciju starp triju valstu iespējām un vēlmēm,” paskaidroja G. Ulmanis. Uz to K. Henšs atbildēja, ka no Eiropas Savienības nav bijis neviena signāla, kas liecinātu, ka kāda no Baltijas valstīm varētu tikt uzņemta ES ātrāk par divām pārējām. Turklāt sarunas ar asociētajām dalībvalstīm nekādā gadījumā nesākšoties ātrāk par 1998. gadu. K. Henšs uzsvēra, ka lēmuma pieņemšanai par to vai citu valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā jābūt vienbalsīgai — jānobalso visām 15 dalībvalstīm.

Sarunas izskaņā abas puses pārrunāja Eiropas Parlamenta lomu ES paplašināšanas procesā. K. Henšs apliecināja, ka Eiropas Parlaments veidos dialogu starp Eiropas Savienību, Eiropas Parlamenta un asociēto dalībvalstu institūcijām un parlamentiem. Asociēto dalībvalstu līgumā, kas vēl nav ratificēts visu ES dalībvalstu parlamentos, paredzēts veidot eiroparlamentāriešu un asociēto valstu parlamentāriešu jauktas parlamentāras komisijas. Tiklīdz līgums tiks ratificēts, sāksies šo komisiju veidošana un darbība.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas, Saeimas Prezidijā

Vakar, 10. aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse (augšējā attēlā blakus) un Saeimas Prezidija locekļi tikās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Klausu Henšu un Eiropas Parlamenta deputātu, Eiropas Parlamenta delegācijas attiecību uzturēšanai ar Baltijas valstīm priekšsēdētāju Nīlsu Sindalu.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība bija veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību, tostarp Latvijas gatavību iestāties ES, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās problēmām. Klauss Henšs uzdeva daudzus jautājumus, kas vienlīdz diskutējami ir gan pašā ES, gan arī Latvijā. Proti, vai Latvija izvirzīs prasību, ka latviešu valoda ir darba valoda ES, vai Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm būs ES komisārs, pārstāvji Eiropas Justīcijas tiesā, vai Latvija apvienotos ar citām mazajām valstīm ES, lai panāktu vairākumu lēmumu pieņemšanā, kā arī cik liels būs Eiropas Parlamenta deputātu kopskaits — līdz ar to Latvijas deputātu skaits Eiropas Parlamentā?

Latvijas sabiedrībā atklāta diskusija jautājumā par iestāšanos ES vēl nav sākusies, atzina Saeimas priekšsēdētāja I. Kreituse, taču politiskās partijas, arī tās, kas nav pārstāvētas Saeimā, iestājas par to. Vienīgi ir jautājums, cik ilgā laikā un kādā veidā. Mēs saprotam, ka diskusijai ir jāsākas, jo Eiropas Savienība uzliek mums zināmus pienākumus, teica I. Kreituse, taču tikpat svarīgi ir rēķināties arī ar sabiedrības izpratni šajos jautājumos. Savukārt K. Henšs uzsvēra, ka, uzsākot atklātu diskusiju par šo jautājumu, jāņem vērā citu Austrumeiropas valstu pieredze, kas rāda, ka tiem, kas būs pret ES, pietiks ar vienu argumentu “pret”, taču lai pierādītu “par”, būs nepieciešams daudzkārt vairāk.

Nīlss Sindals Eiropas Savienības paplašināšanās problēmas un Latvijas ceļu uz ES novērtēja kā procesu un atgādināja, ka vairākums Eiropas Parlamenta deputātu atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Sarunas laikā tika skarti arī Latvijas iekšpolitikas jautājumi, kā arī attiecības ar Krieviju. Eiropas Parlamenta prezidents Klauss Henšs oficiāli ielūdza Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt Eiropas Parlamentu.

Ināra Pomere,
Saeimas preses dienests

Pēc Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses un Eiropas Parlamenta prezidenta Klausa Henša tikšanās īsā preses brīfingā I.Kreituse teica, ka vienošanās ar Klausu Henšu par tikšanos Latvijā panākta jau Austrumeiropas un Viduseiropas valstu parlamentu vadītāju sanāksmē Varšavā. I.Kreituse arī izteica gandarījumu par nule notikušo sarunu ar K.Henšu, kuras gaitā “precizēts un noskaidrots, kas Latvijai jāizdara tās grūtajā ceļā uz Eiropas Savienību”.

Savukārt Eiropas Parlamenta prezidents izteica prieku, ka ieradies Rīgā. “Šis ir viens no maniem pirmajiem kādas galvaspilsētas apmeklējumiem ārpus Eiropas Savienības,” teica Klauss Henšs, piebilstot, ka Rīgā viņš ieradies pat pirms visu ES dalībvalstu galvaspilsētu apmeklēšanas.

Vakar Eiropas Parlamenta prezidents Klauss Henšs apmeklēja arī Ministru prezidentu Andri Šķēli (apakšējā a t- t ē l ā pa kreisi).

Mēs gribam, lai šis dialogs ar jaunajām ES asociētajām loceklēm būtu intensīvāks. Jo mums vienam otru savstarpēji jāpamāca, kādi ir mūsu nodomi un kādas mums ir grūtības. Klauss Henšs pievienojās Ilgas Kreituses viedoklim, ka ceļš uz Eiropas Savienību ir grūts. “Bet es arī gribu apliecināt, ka, neraugoties uz grūto un garo ceļu, kas Latvijai ir priekšā, mums ir apņemšanās, lai Latvija atrastu savu vietu Eiropā un kļūtu par īstenu ES locekli,” sacīja Eiropas Parlamenta prezidents.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Saeimas komisijās

Vakar, 10. aprīlī, Eiropas Parlamenta prezidents Klauss Henšs tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem. Sarunas dalībnieki izteica savus viedokļus par vairākiem būtiskiem aspektiem, kas skar Eiropas Savienības paplašināšanos un Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Kā uzsvēra Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, Latvijai ir ļoti svarīgi, lai sarunas par iestāšanos ES tiktu uzsāktas ar visām kandidātvalstīm vienlaicīgi, nevis dodot priekšroku kādai atsevišķai valstu grupai. Klauss Henšs izteica pārliecību, ka ES paplašināšanās sarunu sākumposmā netiks veikta nekāda diferenciācija un sarunas tiks uzsāktas ar visām valstīm, kas iesniegušas pieteikumus, lai iestātos ES. Tomēr nav iespējams pateikt, vai sarunu gaitā valstu vidū neizveidosies zināma noslāņošanās.

Saeimas deputāti norādīja, ka būtisks ir arī jautājums par Baltijas valstu vienotību. Latvijā dominē viedoklis, ka visām Baltijas valstīm Eiropas Savienībā jāiestājas vienlaicīgi, lai nebūtu iespējams šķelt Baltijas valstis un pretstatīt tās vienu otrai. Kā uzsvēra K.Henšs, ir ilūzija domāt, ka kāda no Baltijas valstīm varētu iestāties ES ātrāk par pārējām. Viņš pauda viedokli, ka visas trīs valstis atrodas vienādā ģeostratēģiskajā situācijā, un, ja ES nonāks pie slēdziena, ka kādas Baltijas valsts iestāšanās ir vai nav iespējama, tad tas attieksies arī uz abām pārējām valstīm.

Raksturojot likumdošanas saskaņošanas procesu, Eiropas Parlamenta prezidents teica, ka pašām ES dalībvalstīm ir lielas grūtības likumdošanas pārveidē atbilstoši ES vadlīnijām, jo katrā no dalībvalstīm likumdošana ir vēsturiski nostiprinājusies un arī attaisnojusies. Šajā ziņā, veidojot likumdošanu no jauna, Latvijai ir pat zināmas priekšrocības, ja uzreiz tiek ņemti vērā ES likumdošanas principi. K.Henšs arī aicināja, strādājot pie likumdošanas saskaņošanas, izšķirties par prioritātēm, nosakot, kuri likumi ir jāsaskaņo jau tuvākajā laikā, bet kurus var atlikt tālākā nākotnē. Tomēr ir nepareizi iedomāties, ka ES likumdošanas vadlīnijas būs iespējams brīvi interpretēt. Jautājums ir tikai tāds, cik ātri katra no valstīm spēs pārveidot savu likumdošanu atbilstoši ES prasībām.

Sarunas noslēgumā I.Bērziņš izteica gandarījumu par iespēju deputātiem tikties ar K.Henšu, jo tikšanās laikā tika kliedētas šaubas vairākos Latvijai svarīgos jautājumos.

Juris Zalāns,
Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 10. aprīlī, Ministru prezidents Andris Šķēle pieņēma Eiropas Parlamenta prezidenta Klausa Henša vadīto delegāciju (attēlā 1.lpp.).

Ministru prezidents informēja viesus par ekonomiskajām reformām, kuru mērķis ir veicināt Latvijas tuvināšanos Eiropas Savienībai. A. Šķēle uzsvēra, ka visas trīs Baltijas valstis Eiropas Savienībā jāuzņem vienlaikus. Viesi tāpat tika iepazīstināti ar valdības nostāju jautājumos, kas skar nacionālās minoritātes.

Eiropas Parlamenta delegācija apliecināja vēlēšanos redzēt Latviju Eiropas Savienības sastāvā un novēlēja sekmīgi īstenot ekonomisko reformu programmu.

Valdības preses dienests

Saeimas Baltajā zālē: Saeimas sekretāra biedre Janīna Kušnere, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks, Saeimas sekretārs Imants Daudišs, Eiropas Parlamenta prezidents Klauss Henšs, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, Eiropas Parlamenta attiecību uzturēšanai ar Baltijas Valstīm priekšsēdētājs Nīlss Sindals.

Augstais viesis — Eiropas Parlamenta prezidents Klauss Henšs, tiekoties ar Ministru prezidentu Andri Šķēli. Foto: Māris Kaparkalējs un Arnis Blumbergs, "LV"