DIPLOMĀTIJA

Pirms Čehijas prezidenta vizītes Latvijā

Par savdabīgu Čehijas prezidenta Vāclava Havela drīzās vizītes (tā notiks no 14. līdz 16. aprīlim) prelūdiju izvērtās kārtējais Diplomātiskā salona vakars Reiterna namā. Šoreiz salona namamātes lomā bija iejutusies Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Jaroslava Jeslinkova (Jaroslava Jeslķnkovį), kas šim notikumam par godu bija ieradusies no Viļņas (Jaroslava Jeslinkova pārstāv Čehijas Republiku arī Lietuvā, un viņas rezidence ir Viļņā).

Vispirms Jaroslava Jeslinkova sniedza plašu un dziļu ieskatu Čehijas vēsturē, atgādināja Čehijas un Latvijas likteņu kopību vairākos izšķirīgos vēstures krustpunktos. “Abas valstis proklamēja savu neatkarību pēc Pirmā pasaules kara. Un abas valstis savu neatkarību zaudēja Otrā pasaules kara priekšvakarā,” teica Jaroslava Jeslinkova un uzsvēra, ka tagad Čehija un Latvija risina līdzīgus uzdevumus: cenšas pārvarēt komunistiskā režīma negatīvās sekas un attīstīt demokrātijas tradīcijas savā sabiedrībā. Līdzīgi, miermīlīgā ceļā, notikusi arī komunistiskā režīma gāšana — Čehoslovakijā 1989. gada novembrī “samta revolūcijas” laikā, Latvijā nedaudz vēlāk — “dziesmotajā revolūcijā”. Raksturojot komunistiskā režīma gadu mantojumu, Jaroslava Jeslinkova minēja faktu, ka trīsdesmitajos gados Čehoslovakija piederēja pie ekonomiski visaugstāk attīstītajām valstīm pasaulē, bet 1989. gadā, kad sabruka komunistiskais režīms, tā bija vairs tikai 55. vietā pasaulē. Raksturojot vairāk nekā 40 gadus ilgo komunistisko režīmu Čehoslovakijā, Jaroslava Jeslinkova atzīmēja, ka viņas valsts pēc komunistu puča 1948. gada februārī esot burtiski “nospiesta uz ceļiem”.

Tāpēc jo lielāka, pēc vēstnieces vārdiem, viņas tautiešu vidū ir prezidenta Vāclava Havela autoritāte: Vāclavs Havels, kā zināms, aktīvi piedalījās čehu inteliģences disidentu kustībā, viņš bija arī pats pirmais cilvēktiesību aizstāvju grupas “Harta 77” līderis. 1968. gadā V. Havels aktīvi protestēja pret Padomju Savienības karaspēka iebrukumu Čehoslovakijā. Izcilais dramaturgs vairākkārt tika apcietināts, tāpat turēts mājas arestā. (Te varam atcerēties Latvijas Žurnālistu savienības Atmodas laika kongresu, kad arī latviešu žurnālisti nosūtīja Prāgas komunistiskajām varas iestādēm protesta vēstuli pret izcilā dramaturga vajāšanu).

Sava priekšlasījuma otro daļu Čehijas vēstniece pilnībā veltīja prezidentam, uzsverot Vāclava Havela lielo popularitāti savu tautiešu vidū. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” pārstāvja vaicājumu, ko pēc viņas domām, varam gaidīt no Čehijas prezidenta oficiālās vizītes Latvijā, Jaroslava Jeslinkova teica: “Vāclavs Havels jau jūsu “dziesmotās revolūcijas” laikā apliecināja savas simpātijas Baltijas valstīm. Īpaši skaidri savu atbalstu viņš pauda jums tik izšķirīgajā 1990. un 1991. gadā. Vāclavs Havels ir nonkonformists, un esmu pārliecināta, ka viņš ir saglabājis savas dziļās simpātijas pret Latviju un latviešu tautu. Līdz ar to varam uzskatīt, ka viens no Vāclava Havela vizītes būtiskiem aspektiem būs Čehijas Republikas simpātiju apliecinājums Latvijai.”

Pēc tam raisījās brīvas sarunas, un vēstniece Jaroslava Jeslinkova, vēlreiz uzsverot prezidenta Havela lielo popularitāti Čehijas sabiedrībā, “LV” pastāstīja arī par smago pārbaudījumu Vāclava Havela dzīvē: pavisam nesen, ļaunas slimības salauzta, mūžībā aizgājusi prezidenta dzīvesbiedre Olga, kas jaunības gados Vāclavam Havelam bija arī uzticams cīņu biedrs čehu inteliģences protesta kustībā pret komunistisko režīmu.

Tātad savā oficiālajā vizītē Čehijas prezidents ieradīsies smagā savas dzīves brīdī. Acīmredzot, šis apstāklis vēl vairāk pasvītro izcilā demokrāta un politiķa Vāclava Havela personības lielumu.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors