ZINĀTNIEKA VĀRDS NR. 1

Latvijas Zinātnes padome kā veicinātāja un palīdze

Latvijas Zinātnes padome

Latvijas Zinātnes padome ir valdības un zinātnieku koleģiāla institūcija. Pašreiz LZP sastāvā strādā pa vienam Ministru kabineta, Saeimas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnieku savienības un Augstākās izglītības padomes pārstāvim. Aizklāti balsojot, pa vienam pārstāvim LZP ievēl katra nozaru ekspertu komisija.

Saskaņā ar 1992.gada 10.novembrī pieņemto Latvijas Republikas likumu “Par zinātnisko darbību” LZP kompetencē un pienākumos ietilpst: 1. Valsts zinātniskās politikas izstrāde un attiecīgo priekšlikumu iesniegšana valdībai; 2. Zinātnes finansēšanai paredzētā valsts budžeta projekta sagatavošana; 3. Zinātnes finansēšanai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu izlietošana; 4. Valsts finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu izvērtēšana un apkopošana; 5. Valsts interešu pārstāvniecība starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā; 6. Attiecīgo ekspertu komisiju izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole; 8. Ar savu darbību saistīta informācijas sagatavošana un publicēšana.

1995.gadā LZP finansēja 787 zinātnisko grantu, piecu programmu, 324 starptautiskās sadarbības projektu, 68 centralizēto objektu un 41 doktorandu darba finansējumu. No LZP 5 148 tūkstošu latu lielā budžeta LZP darbības nodrošināšanai (ekspertu, recenzentu, komisiju un LZP locekļu darba apmaksai) 1995.gadā tika izlietoti Ls 45 663, t.i., tikai 0,9%.

LZP darbību nodrošina LZP Nozaru ekspertu, darba un bloku komisijas, recenzenti, sekretariāts un priekšsēdētājs.

LZP priekšsēdētājs

LZP, aizklāti balsojot, no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Pašreizējais LZP priekšsēdētājs ir akadēmiķis Dr. habil. inž. Ivars Knēts (RTU), vietnieks — Dr. sociol. Aivars Tabuns (FSI).

Iepriekšējie LZP priekšsēdētāji: E.Grēns (LZA), A.Siliņš (LU), I.Knēts (RTU), T.Millers (LZA), P.Zvidriņš (LU).

Nozaru ekspertu komisijas

Par ekspertu kandidātu var pieteikties vai var tikt izvirzīts jebkurš kvalificēts attiecīgās nozares zinātnieks. Pavisam LZP darbojas četrpadsmit nozaru ekspertu komisijas: 1. Informātika, 2. Mehānika, mašīnbūve, enerģētika, 3. Fizika, matemātika, astronomija, 4. Ķīmija, 5. Tehnoloģijas pamati, 6. Bioloģija, ekoloģija, ģeogrāfija, ģeoloģija, 7. Molekulārā bioloģija, mikrobioloģija, biotehnoloģija, virusoloģija, 8. Medicīnas zinātnes, 9. Lauksaimniecības zinātnes, 10. Vēsture, 11. Valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika, mākslas zinātnes, 12. Filozofija, socioloģija, psiholoģija, pedagoģija, 13. Ekonomikas zinātnes, juridiskās zinātnes, 14. Mežzinātnes.

Darba komisijas

Šo komisiju uzdevums ir sagatavot LZP lēmumus un koordinēt komisiju darbu. Nozīmīgākās komisijas ir “Zinātnes finansēšana un attīstības stratēģija, zinātnes integrācija”, “Atskaišu un projektu pieteikumu komisija”, “Centralizētā un rezerves finansēšana”, “Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisija”, “Habilitācijas un promocijas darba analīze”.

LZP elektorāts

Aktīvi strādājošie Latvijas zinātnieki, kuriem ir doktora, goda doktora vai habilitētā doktora zinātniskais grāds, tiešās un aizklātās vēlēšanās uz trim gadiem ievēl ekspertu komisiju locekļus. Zinātnieks var piedalīties tikai vienas ekspertu komisijas vēlēšanās. Ja ekspertu komisijā ir ietvertas vairākas zinātnes nozares, tad zinātnieks balso tikai par savas izvēlētās zinātnes nozares pārstāvjiem. 1995.gadā Latvijā bija vairāk nekā 1400 pētnieku ar zinātniskiem grādiem.

LZP budžets 1996.gadam (tūkst.Ls)

1996. gads Finansējuma procentuālais sadalījums

Lietišķo un fundamentālo

pētījumu finansējums 4 045 55

Mērķa finansējums1 950 13

Centralizētais

finansējums2 204 3

Pētniecības programmas3 225 3

Starptautiskās sadarbības

finansējums4 150 2

LZP doktorantūra 108 1,5

Citas LZP programmas

(integrācija, infrastruktūra,

starpnozaru finansējums) 96 1,3

Tirgus orientētie pētījumi,

tehnoloģiskie centri, inte-

grācijas un pētnieciskās

programmas 750 10

Valsts pārvaldes institū-

ciju pasūtītie pētījumi 703 10

Investīcijas 90 1,2

Kopā: 7 321 512 100

1 Iestādes, kuru finansējumu apmērus ir noteikusi Saeima—Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, Nacionālais Botāniskais dārzs, LZA Kodolpētniecības centrs, Zinātnes un dialoga centrs, LZA nominālās balvas, valsts emeritēto zinātnieku pabalsti, Kodolpētniecības centra likvidācijas pasākumi, kā arī līdzekļi LZA un LZP darbības nodrošināšanai

2 LZA Observatorija, LZA Bioloģijas institūta kuģis “Antonija”, LZP skaitļošanas centrs, Hidrometriskie posteņi, zinātniskās bibliotēkas, Terminoloģijas komisija, Folkloras krātuve, humanitāro monogrāfiju izdošana un dotācijas zinātniskajiem žurnāliem (pavisam 68 projektiem).

3 Latvijas iedzīvotāji un tautas veselība, Letonika, Sociālā attīstība un sociālā drošība

4 LZP finansē apmaksā Latvijas zinātnisko organizāciju biedru maksas starptautiskajās organizācijās, konferenču organizāciju, Latvijas zinātnieku dalības maksu starptautiskajās konferencēs

Publikāciju skaits “Science Index” (SCI) anotētajos žurnālos

*SCI tiek anotēti pasaulē visvairāk atzītie žurnāli dabaszinātnēs un inženierzinātnēs

Secinājumi: pieaug Latvijas pētnieku sadarbība ar pasaules zinātni.

Avots: LZA Scientometrisko pētījumu grupas dati

Hronika

• LZP apstiprina 1996.gada budžetu pa galvenajiem finansējuma veidiem un pieņem lēmumu, saskaņā ar kuru tiek reorganizēta LZP struktūra un tās izveidošanas kārtība.

• LZA goda loc.M.Birzem tiek piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un Latvijas Medicīnas doktora diploms.

• No 09.03 līdz 12.03 Beļģijā (Briselē) pēc NATO ģenerālsekretāra vietnieka zinātnes un vides aizsardzības jautājumos ielūguma NATO Modernās sabiedrības problēmu risināšanas komitejas sēdē piedalījās LZA akadēmiķis sekretārs A.Siliņš.

• LZP valde apstiprina to 30 doktorandu sarakstu, kuri, sākot no 1996.gada otrā ceturkšņa, saņems LZP atbalstu doktora disertāciju sagatavošanai.

• Izdevniecība “Zvaigzne” izdod Filozofijas un socioloģijas institūta vad. pētnieces L.Čuhinas monogrāfiju “Cilvēks reliģiskajā filozofijā”.

• Ir izdoti divi pētnieciskie ziņojumi: Tālis Tīsenkopfs, Zemnieku saimniecības Latvijā. Ziņojums par zemnieku aptaujas rezultātiem. Rīga, Filozofijas un socioloģijas institūts, 1996, 34 lpp. Un Tālis Tīsenkopfs, Aija Zobena, Agriculture Advisory Systems in Latvia, Riga, Institute of Philosophy and Sociology, 1996, pp.43.

• Iznācis Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstīs (A daļa: Humanitārās zinātnes) numurs, kas pilnībā veltīts Letonikas problēmām

• LZA 1996.g. 28.martā notiek konference “Latviskā identitāte: humanitārie un sociāli politiskie aspekti”

• 29.martā notiek Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopīgā sēde, kura ir veltīta akadēmiķa Pauļa Lejiņa piemiņai.

• Lauksaimniecības un meža zinātnieki savu 1995.gada devumu rezumēs starptautiskajā izstādē “Zinības—96”, kuru atklās 10.aprīlī Ulbrokā, Latvijas Valsts Lauksaimniecības un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūtā.

Dr. soc. Aivara Tabuna materiāli