Latvijas augstākā izglītība un zinātne pastāv un pastāvēs

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis IVARS KNĒTS

Finansējums

1995.gada sākums Latvijas Zinātnes padomei (LZP) likās visai daudzsološs, jo pieņemtais valsts budžets paredzēja nodrošināt gan pamatfinansējumu iepriekšējā gada līmenī, gan dot pieaugumu, kas nodrošinātu zinātniskās darbības attīstību, gan nedaudz kompensētu 1994.gada inflāciju. Jāpiebilst, ka LZP 1995.g. kontrolētais finansējums (6,318 miljoni latu) sastādīja apm. 4/5 no visa zinātnei izdalītā finansējuma. Sevišķi priecājamies par tām jaunajām iecerēm, ko finansējuma struktūras reorganizācijas rezultātā bijām iecerējuši realizēt. Uzsākām piecu ilgtermiņa zinātnisko programmu izpildi, kuras ir cieši saistītas ar Latvijas turpmāko attīstību (piem., Latvijas dabas resursi un ekoloģiskā stabilitāte, Latvijas iedzīvotāji un tautas veselība u.c.), nodibinājām LZP stipendijas, kuras konkursa kārtā piešķīrām 40 doktorantiem, atbalstījām dažāda veida starptautisko zinātnisko sadarbību (dalības maksa starptautiskās organizācijās, dalības maksa starptautiskās konferencēs, atbalsts starptautisku konferenču organizēšanā Latvijā), veicinājām dažādu integrācijas projektu realizēšanu, lai panāktu zinātnisko institūciju un augstskolu ātrāku integrāciju.

Taču realitāte lika mums vilties. Jau sākot ar jūniju, LZP saņēma tikai 60% no gada sākumā ieplānotā. Noslēdzoties gadam, bijām saņēmuši 5,148 miljonus latu, respektīvi, valsts zinātniekiem bija palikusi parādā 1,17 miljonus latu. Reāli tas nozīmēja, ka 2,5 mēnešus cilvēki zinātnē (un arī augstākajā izglītībā), strādādami pēc labākās sirdsapziņas, nesaņēma nekādu atalgojumu. Gada pēdējā ceturksnī tika pieņemts budžeta labojums, t.i., samazinājums par 11%, bet no tā jau augstskolu mācību spēkiem un zinātniekiem vieglāk nekļuva.

Marta vidū oficiāli tika paziņots 1996.gada valsts budžets. LZP kontrolētais finansējums tajā ir 5,778 miljoni latu, kas gandrīz atbilst 1995.gada beigās pieņemtajam samazinātajam budžetam. Vai tas ir daudz vai maz? Reāli, ņemot vērā 1995.gada inflāciju (apm. 21%), mums tagad piešķirtais finansējums nodrošinās samaksas iespējas, kas par 32% būs mazākas, nekā tās bija 1995.gada sākumā. Vienlaicīgi tika solīts, ka finansējums tiks nodrošināts katru mēnesi pilnā apjomā. Janvārī un februārī tas godam tika arī izpildīts, bet jau martā augstākā izglītība un zinātne saņēma tikai 93% no plānotā. Cerēsim, ka neatkārtosies 1995.gada notikumi.

Izmaiņas organizatoriskajā struktūrā

Tuvojas noslēgumam LZP otrā sastāva 3 gadu darbības periods, un maijā jānotiek jaunām LZP trešā sastāva vēlēšanām. Gatavojoties tām, esam izvērtējuši gan zinātnieku paveikto, gan arī LZP organizatorisko darbību. Šoreiz gribu pieskarties tieši šiem organizatoriskajiem pasākumiem. Viens no tiem bija saistīts ar mūsu lūgumu gan Saeimā, gan valdībā radīt Izglītības ministrijas ietvaros valstisku institūciju, kas varētu valdībā pārstāvēt un aizstāvēt (!) augstākās izglītības un zinātnes intereses. Tas arī tika realizēts — Izglītības ministrija tika reorganizēta par Izglītības un zinātnes ministriju, un tā uzņēmās daļu no zinātnes organizatoriskās darbības. Pagājušā gada nogalē tika realizēta vēl viena mūsu iecere — tika izveidota augstākās izglītības un zinātnes ministra vieta, un par ministru tika izraudzīts LZP Bioloģijas, ekoloģijas, ģeogrāfijas un ģeoloģijas ekspertu komisijas vadītājs akadēmiķis Pēteris Cimdiņš. Tas ir ļoti labi, ka tieši zinātnieks ir uzņēmies šo sarežģīto darbu, un jācer, ka jaunais ministrs spēs realizēt Latvijas augstskolu mācību spēku un zinātnieku ieceres un saskaņot tās ar visām mūsu valsts vitālajām interesēm. Pašreizējā sadarbība ar LZP ir ļoti lietišķa un konstruktīva. Tas dod mums pārliecību, ka LZP ieceres, darbojoties atbilstoši likumam par zinātnisko darbību, tiks realizētas. Ir svarīgi, lai ministrijas darbības nolikums nekļūst par ieroci, kas būtu vērsts gan pret augstskolu satversmēm, gan pret likumu par zinātnisko darbību. Un pats galvenais — lai ministrijas darbs pārāk nebirokratizējas, jo šādas tendences pēdējos gados jau ir vērojamas.

Pēc ilgas un plašas dažādu priekšlikumu apspriešanas visdažādākajos līmeņos Latvijas Zinātnes padome ir būtiski izmainījusi LZP struktūru. To atspoguļo publicētā tabula.

Vispirms par elektorātu, kas piedalās ekspertu komisiju vēlēšanās. Turpmāk to veidos visi Latvijā strādājošie (nevis dzīvojošie, kā tas bija līdz šim) zinātnieki, kuriem ir habilitētā doktora, goda doktora vai doktora zinātniskais grāds. Par strādājošu zinātnieku uzskata personu, kas pēdējo trīs gadu laikā ir piedalījusies LZP, ministriju vai nozaru finansēto dažāda rakstura zinātnisko pētījumu izpildē un ir saņēmusi par to atalgojumu vai arī pēdējo 3 gadu laikā ir publicējusi vismaz vienu darbu zinātniskos izdevumos, vai arī saņēmusi patentu par šajā laikā veiktu pētījumu.

Elektorāts ievēl 14 ekspertu komisijas, kurām ir noteikti sekojoši pienākumi:

— izvērtēt savas zinātnes nozares stāvokli un sniegt priekšlikumus par tās attīstības stratēģiju, ņemot vērā Latvijas reālās vajadzības;

— izvēlēties recenzentus savas nozares zinātnisko darbu gada atskaišu un nākošā gada finansējuma pieprasījuma novērtēšanai;

— iepazīties ar visiem ekspertu komisijā iesniegtajiem darbiem un recenzijām par tiem;

— kopā ar pieaicinātiem attiecīgo ministriju un nozaru pārstāvjiem sadalīt ekspertu komisijas ietvaros piešķirto finansējumu un iesniegt to Latvijas Zinātnes padomei;

— regulāri kontrolēt zinātniskās darbības realizāciju.

Būtisks jaunums ir tas, ka turpmāk ekspertu komisijas locekļi nevarēs būt recenzenti savas nozares zinātniskajiem darbiem. Līdz ar to varēs panākt lielāku objektivitāti finansējuma sadalē.

Katrs elektorāta loceklis var piedalīties tikai vienas ekspertu komisijas vēlēšanās. Ekspertu komisiju ievēl elektorāta locekļi, kas strādā attiecīgajā nozarē un ir izteikuši vēlēšanos šīs komisijas vēlēšanās piedalīties. Ja ekspertu komisijā ir vairākas zinātnes nozares, tad elektorāta loceklis balso tikai par savas izvēlētās zinātnes nozares pārstāvjiem.

Jaunums ir arī tas, ka turpmāk tiks veidotas ar noteiktām tiesībām pilnvarotas zinātnes nozaru bloku komisijas (piem., inženierzinātnēs, dzīvības zinātnēs u.c.), kuru uzdevums būs attiecīgo zinātnes nozaru bloku stratēģiskās attīstības izvērtēšana, zinātnisko programmu pieteikumu un iegūto rezultātu analīze un izvērtēšana, attiecīgā centralizētā un bāzes finansējuma izvērtēšana un sadale.

Latvijas neatņemama bagātība ir augsti kulturāla un izglītota tauta. Tikai tā būs spējīga ievest Latviju Eiropas Savienībā, pasaules attīstīto valstu saimē nevis kā mūžīgo lūdzēju, bet kā līdzvērtīgu partneri. Tad darīsim visi kopā to, lai šīs ieceres realizētos.