Latvijas prāta daļa NATO programmās

Latvijas Pastāvīgais pārstāvis NATO Zinātnes komitejā akadēmiķis ANDREJS SILIŅŠ

NATO savā darbībā velta ievērojamu uzmanību zinātnes attīstībai. Šī darba organizēšana notiek NATO Zinātnes un Vides aizsardzības nodaļā, kuru vada ģenerālsekretāra vietnieks J.M.Cadiou kungs. Pēc aukstā kara beigām (praktiski kopš 1991.gada) zinātniskajā sadarbībā ar NATO valstīm tika iesaistītas kooperācijas partneru valstis (Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Gruzija, Ungārija, Kazahija, Kirgīzija, Latvija, Lietuva, Moldāvija, Polija, Rumānija, Krievija, Slovakija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina un Uzbekija). Latvija iedzīvotāju skaita ziņā kooperācijas partnervalstu vidū sastāda mazāk par 1% no kopējā iedzīvotāju skaita, tomēr Latvijas zinātnieki ir guvuši jūtamus panākumus sadarbībā ar NATO valstu zinātniekiem.

Praktisko sadarbību NATO Zinātnes un Vides aizsardzības nodaļā realizē divas komitejas: Modernās sabiedrības problēmu risināšanas komiteja un Zinātnes komiteja.

Marta vidū Beļģijā (Briselē) NATO centrālajā ēkā notika Modernās sabiedrības problēmu risināšanas komitejas plenārsēde, kurā tika apspriesta minētās komitejas organizētā sadarbība ar kooperācijas partneriem. Sadarbība tiek realizēta, kopēji pildot noteiktus projektus (pilot studies), kuros katra dalībvalsts veic konkrētu darbu, bet rezultāti tiek apspriesti kopējos semināros un tiek gatavoti vienoti atskaišu materiāli. Latvija piedalās sekojošu projektu izpildē:

1) Starptautiskas vides aizsardzības problēmas, kuras ir radušās ar aizsardzību saistītiem veidojumiem un aktivitātēm;

2) Aizsardzības un vides mijiedarbības novērtēšana;

3) Bijušo militāro poligonu izmantošanas iespēju atjaunošana;

4) Civiliedzīvotāju aizsardzība no toksiskiem izdalījumiem bīstamu preču transportēšanas laikā.

Pirmajos trīs projektos no Latvijas puses konkrētus darbus veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kā arī Ministru kabineta padomnieks vides aizsardzības jautājumos A.Plauža kungs. Ceturtajā projektā konkrētu darbu no Latvijas puses veic Satiksmes ministrijas pārstāvji. Latvijas puses ieguldījums visos minētajos projektos tiek vērtēts pozitīvi, un atzinību ir guvuši referāti, kurus Latvijas pārstāvji ir nolasījuši projektu izpildes izvērtēšanas rīkotajās sanāksmēs.

Parastais projektu izpildes laiks ir trīs gadi. Pēc tam tiek vērtēts, vai to turpināt (otrā fāze) vai arī noslēgt. No tiem projektiem, kuros piedalās Latvija, viens 1995.gadā tika pabeigts, un tas ir par aizsardzības un vides mijiedarbības jautājumiem.

Katra gada plenārsēdē tiek izvirzīti arī jauni projekti. Šajā plenārsēdē tika likti priekšā divi jauni projekti:

1) Vide un drošība starptautiskā aspektā (vada Vācija un ASV);

2) Vides aizsardzības jautājumu risināšanas sistēmas militārajā sektorā (vada Holande un ASV).

Plenārsēdes laikā katras valsts pārstāvjiem ir jānovērtē jauno projektu aktualitāte un jādod atbilde, vai viņa pārstāvētā valsts vēlas vai nevēlas piedalīties jaunajos projektos. Latvijas līdzdalība tika pieteikta pirmajā projektā, paredzot, ka Latvijas Zinātņu akadēmijā varētu tikt veikts šis darbs. Arī jautājums par Latvijas piedalīšanos otrajā projektā pēc saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju, kuras pārstāvjiem jāveic konkrētais darbs Latvijā, tika atrisināts pozitīvi. Jāatzīmē, ka arī Igaunijas un Lietuvas pārstāvji izteica vēlēšanos piedalīties abos jaunajos projektos.

Savukārt marta otrajā pusē atkal Beļģijā (Briselē) NATO centrālajā ēkā notika Zinātnes komitejas plenārsēde, kurā tika apspriesta Zinātnes komitejas organizētā sadarbība ar kooperācijas partnervalstīm. Sadarbība tiek realizēta, NATO valstu un kooperācijas partnervalstu zinātniekiem kopēji veicot dažādus pasākumus sekojošos prioritāros virzienos:

1) Atbruņošanās tehnoloģijas;

2) Vides drošība;

3) Modernās tehnoloģijas;

4) Zinātnes un tehnoloģijas politika;

5) Datortīkli.

Latvijas zinātniekiem visi šie virzieni (izņemot pirmo) ir aktuāli, un tas dod iespējas sadarboties ar NATO valstu zinātniekiem, saņemot arī zināmu finansiālu atbalstu. Finansējuma lielums ir atkarīgs no sadarbības veida. Prioritārajos virzienos sadarbība tiek organizēta sekojošos veidos:

1) Vadošo pētījumu apspriešanas konferences;

2) Moderno pētījumu diskusiju semināri;

3) Sadarbības pētījumu granti;

4) Apmaiņas pētījumu granti;

5) Ekspertu vizītes;

6) Diskusiju semināri par datortīkliem;

7) Datortīklu infrastruktūras granti.

Plenārsēdes laikā tika apspriesta informācija par esošās sadarbības norisi, kurā Latvijas zinātnieki diezgan aktīvi piedalās. Aktivitāšu līmenis ir virs vidējā, rēķinot uz Latvijas īpatsvaru kopējā sadarbības partneru zinātnieku skaitā. Tomēr ir iespējas šo sadarbību aktivizēt, plašāk izmantojot kontaktus ar zinātniekiem NATO valstīs un arvien augošo iespēju iegūt jaunāko informāciju. Plenārsēdē tika apspriestas lekcijas par sekojošiem tematiem:

1) Ūdens kvalitāte Viduseiropā un Austrumeiropā;

2) Kodolieročos lietojamā plutonija izmantošanas iespējas civiliem mērķiem;

3) Los Alamosas nacionālā laboratorija pēc aukstā kara;

4) Starptautiskais zinātnes un tehnoloģijas centrs Maskavā;

5) Zinātnieku un inženieru darba pārorientācijas problēmas;

6) Vides drošība.

Latvijas zinātnes potenciāls vēl joprojām ir pietiekoši augsts, lai sekmīgi sadarbotos ar NATO valstu zinātniekiem. Pašreizējais zinātnes finansējuma līmenis Latvijā arī rada akūtu nepieciešamību zinātniekiem meklēt iespējas iegūt papildu finansējumu dažādu starptautiskas sadarbības projektu ietvaros. NATO piedāvātās prioritātes gan Zinātnes komitejā, gan Modernās sabiedrības problēmu risināšanas komitejā visumā ir aktuālas Latvijai, un tāpēc šī sadarbība dod pozitīvu ieguldījumu Latvijas problēmu risināšanā. Minētai sadarbībai ir arī pozitīvs efekts Latvijas tuvināšanai NATO valstu standartiem.