Mēs filozofijas novadā
Filozofijas un socioloģijas
institūta direktore
Dr.h.filoz. Maija Kūle
Mūsu, Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta, divi galvenie darba virzieni patlaban ir: 1. Kultūras, filozofisko un reliģisko ideju vēsture Latvijā un 2. Mūsdienu Rietumu filozofijas un filozofijas vēstures pētījumi. Filozofijas problemātikā strādā 14 filozofijas zinātņu doktori (trīs no tiem habilitētie) un desmit asistenti. 1995.gadā institūta darbinieki ir sagatavojuši deviņas grāmatas.*
Pirmās tēmas ietvaros pašreiz turpinās darbs pie “Ideju vēstures Latvijā” otrā un trešā sējuma izveidošanas. Pirmajam sējumam ir liela vispārizglītojoša nozīme, to pieprasa gan vidusskolas, ģimnāzijas, gan augstskolas. Tiek izstrādāta arī tēma “Latviskā identitāte: humanitārie un sociāli politiskie aspekti”. Pētījuma rezultātus atspoguļo konference, kas notika LZA 1996.g. 28.martā, un uz tās bāzes iecerētā grāmata. Republikā unikāla pētnieku grupa ir zinātnieki, kas strādā pie tēmas “Reliģisko ideju vēsture Latvijā un mūsdienu reliģiskās situācijas analīze”. Pirmoreiz Latvijā tiek veikti reliģiskie pētījumi no ārpuskonfesionāla, akadēmiska viedokļa. Tas ir īpaši nozīmīgi pašreizējā situācijā, kad tiek risināti jautājumi par ētikas, reliģiju vēstures un kultūras vēstures mācīšanu skolās. Jau izdotas grāmatas “Upuris”, “Reliģija, vēsture, dzīve”, “Akvīnas Toms”, “Mūžīgais un laicīgais”. Pēdējo ļoti augstu novērtēja Romas pāvests Jānis Pāvils II, aicinot filozofus veltīt maksimālu uzmanību filozofijas teorētiskām studijām Latvijā, kuras, viņaprāt, iet pareizo ceļu.
Reliģijas pētnieku grupa sagatavo grāmatas “Sv. Augustīns”, kā arī turpina pētījumu “Latviešu mitoloģijas un kristietības sinkrētisms”, apkopo izdošanai A.Freija arhīvā esošos darbus par J.Raini, E.Virzu un latvisko identitāti.
FSI jau 15 gadus tiek attīstītas fenomenoloģijas studijas. Recenzijās tiek runāts par Rīgas fenomenologu skolu. Filozofi jau daudzus gadus ļoti sekmīgi uzstājas pasaules kongresos Santjago de Kompostellā, Maskavā, Gvadalaharā), ir daudzas starptautiskas publikācijas. Patlaban tiek veidota Latvijas filozofu grāmata sērijā “Analecta Husserliana”. Tas ir unikāls gadījums visā Austrumeiropā, kad kādas valsts filozofi rod iespēju reprezentēties starptautiski nozīmīgā izdevniecībā “Kluwer Academic Publishers” ar savu grāmatu, kurā atspoguļosies Latvijas filozofiskās tradīcijas (T.Celma) tālāka izkopšana mūsdienās.
Viens no filozofu darbības aspektiem ir pasaules klasiskās filozofiskās literatūras tulkošana, komentēšana un iekļaušana mācību darba apritē. Institūta filozofi sadarbībā ar citiem Latvijas speciālistiem ir pārtulkojuši divas Kanta grāmatas, Feierbaha, Loka, Aristoteļa, Monteņa, Didro, Leibnica, Spinozas, Larušfuko, Laodzi, Hēgeļa u.c. darbus. Patlaban noris ļoti intensīvs 20.gs. klasikas darbu tulkošanas process. Jau ir pārtulkoti un publicēti M.Heidegera, K.G.Junga, Z.Freida, M.Fuko, Ž.Maritēna, G.K.Čestertona, M.Mamardašvili grāmatas, tuvākajā perspektīvā iznāks E.Kasīrera, H.Ārendtes, M.Fuko (Seksualitātes vēstures 3 sējumi), H.G.Gadamera, E.Huserla, K.Levi Strosa, E.Kaneti grāmatas. Šāda darbība Latvijas kultūrvēsturē ir tikpat nozīmīga, kā kādreiz bija E.Glika veiktais Bībeles tulkojums, jo ieved Latvijas garīgo dzīvi Eiropas apritē. FSI izdotās grāmatas veido Latvijas intelektuālo vidi, kalpo par izziņas avotu politiķiem, žurnālistiem, skolotājiem, praktizējošajiem psihologiem, garīdzniekiem, skolniekiem un studentiem.
Kā īpašu notikumu jāatzīmē pēdējos gados veiktie tulkojumi no sengrieķu valodas: Pirmssųkratisko domātāju darbu fragmenti, 1.daļa, Teofrasta “Raksturi”, turpinās darbs pie Pirmssųkratisko domātāju izdevuma otrās daļas. Šie izdevumi tiek lietoti kā mācību līdzeklis augstskolās un humanitārajās ģimnāzijās. FSI ir sagatavojis izdošanai E.Žilsona divu sējumu fundamentālo darbu “Viduslaiku filozofijas vēsture”, kura 1.daļa nāks klajā 1996.g., otrā — 1997.g.
FSI kopš 1995.g. ir iekļauts valstiski nozīmīgas programmas “Letonika” un “Sociālā attīstība” izstrādē.
Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā sagatavotas “Filozofijas mācīšanas vadlīnijas”, kuras izstrādāja M.Kūle un A.Šurna, sarakstīta jauna filozofijas mācību grāmata (M.Kūle, R.Kūlis), kas nāks klajā 1996.g. Tiek izveidots tekstu krājums filozofijas mācīšanai skolās un augstskolās, kā arī metodiskie materiāli skolotājiem. 1996.gadā Filozofijas un socioloģijas institūts aizsāk profesionāla žurnāla “Filozofija” izdošanu, žurnāla redkolēģiju veido FSI un LU filozofi, tajā paredzētas visu profesionālo Latvijas filozofu — gan no FSI, gan no Latvijas augstskolām — publikācijas. Jau sagatavoti pirmie divi numuri, kas veltīti “Letonikai” un feminismam. Žurnāls domāts arī tam, lai iekļautos starptautiskā apritē un notiktu integrācijas procesi un informācijas apmaiņa gan ar Lietuvas un Igaunijas, gan citu ārvalstu zinātniekiem.
Avoti un vēres
• Ideju vēsture Latvijā (no pirmsākumiem līdz 19.gs. 90.gadiem): Antoloģija. Sastādīt. un atb. red. E.Buceniece, Rīga, Zvaigzne, 1995, 607 lpp.
• Mūžīgais un laicīgais (Atb. red. M.Kūle), Lielvārds, 1995, 174 lpp.
• Upuris. Reliģiju zinātne. Filozofija. Kristīgā prakse: Antoloģija (Atb. red. A.Misāne), Rīga, Preses nams, 1995, 215 lpp.
• Teofrasts. Raksturi (Tulk. un komentāri — M.Vecvagars, I.Ķimere), Rīga, Minerva, 1995, 220 lpp.
• K.G.Jungs. Dvēseles pasaule (Tulk. un komentāri. Atb. red. I.Šuvajevs), Rīga, Spektrs, 216 lpp.
• Tagadnes izaicinājums (Sastād. I.Šuvajevs), Rīga, Spektrs, 1995, 400 lpp.
• V.Markovs. Cilvēka pasaule un cilvēks pasaulē, Rīga, Zinātne, 1995, 290 lpp.
• F.Fuko. Patiesība. Vara. Patība ( Tulk. un koment. Atb. red. I.Šuvajevs), Rīga, Spektrs, 1995, 145 lpp.
• V.Zariņš. Kraukļu un cīruļu laiks, Rīga, Zvaigzne ABC, 1995, 210 lpp.
Latvijas filozofi Maija un Rihards Kūļi sarunā ar Viņa Svētību
Romas pāvestu Jāni Pāvilu II