Pasaules zinātnes centros strādā latvieši

Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Edmunds Lukevics

— Organiskās sintēzes institūts agrāk bija pazīstams pasaulē, kā ir šodien?

— Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāatgriežas nesenajā pagātnē.

Organiskās sintēzes institūts lielā mērā apgādāja pats sevi, jo, pārdodot licences un eksportējot savā eksperimentālajā rūpnīcā saražoto produkciju, tika iegūti ievērojami valūtas līdzekļi — pāri par 20 miljoniem invalūtas rubļu, kas tika investēti zinātnē. 75% no nopelnītā valsts atstāja savām vajadzībām.

Šī rūpīgi izstrādātā un noslīpētā medikamentu izstrādes un ražošanas sistēma Latvijā tika sagrauta, jo no Organiskās sintēzes institūta atdalīja tā Eksperimentālo rūpnīcu, nodibinot valsts firmu “Grindeks”. Tai nodeva visus institūta valūtas uzkrājumus dažu miljonu dolāru vērtībā, kā arī visus Organiskās sintēzes institūta laboratoriju korpusus; likvidēja izgudrojumu patentaizsardzību un deva iespēju Organiskās sintēzes institūta izstrādnes rūpniecības uzņēmumiem izmantot par brīvu; neizdalīja līdzekļus patentu uzturēšanai ārzemēs; noteica jaunu kārtību zinātnisko pētījumu finansēšanā, likvidējot institūta bāzes finansēšanu un sadrumstalojot pētniecību sīkos teorētiska rakstura pētījumu projektos (grantos).

Šie nepārdomātie soļi praktiski nodeva visu OSI pielietojamo zinātnisko produkciju, ražošanas līdzekļus un uzkrājumus farmaceitiskajai rūpniecībai, neatstājot institūtam iespēju turpināt pielietojamos pētījumus uz pašfinansēšanās pamatiem.

Tomēr šajā laikā OSI noslēdza opcijas līgumus ar ASV un Francijas firmām par sirds un asinsvadu līdzekli mildronātu par vairāk nekā 600 000 ASV dolāru, noslēdza līgumus ar firmu “Grindeks” par OSI preparātu licencēšanu šai firmai, uzsāka kopīgus darbus ar firmu “Grindeks” antidiabētiskā preparāta “cerebrokrasts” izstrādāšanā, kā arī preparāta “mildronāts” antiišēmiskās darbības mehānisma izpētīšanai klīnikā un jaunas ārstnieciskās formas izstrādāšanai.

Institūtā izstrādātos medikamentus joprojām ražo ne tikai Japānā, Krievijā, Ukrainā, bet arī Latvijā.

— Tātad arī šodien OSI Latvijai nodrošina starptautisku prestižu.

— Protams. Un ne tikai to. Arī augstākās kvalifikācijas zinātnisko kadru sagatavošanu organiskajā sintēzē, fizikāli organiskajā ķīmijā un organiskajā analīzē, apmācot Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Medicīnas akadēmijas vecāko kursu studentus, maģistrantus un doktorandus.

Institūtā notiek visaugstākā līmeņa fundamentālo zinātnisko pētījumu veikšana organiskajā, bioorganiskajā, metālorganiskajā, medicīniskajā, fizikāli — organiskajā ķīmijā, farmakoloģijā un šūnu imunoloģijā; jaunu oriģinālu zāļu vielu izstrādāšana infekciju, vēža, sirds asinsvadu saslimšanu un centrālās nervu sistēmas saslimšanu ārstēšanā; kvalificētu zāļu kvalitātes analīze Farmācijas departamentam un ražotājiem.

Organiskās sintēzes institūts veic spektrālo un hromatogrāfisko analīzi sertifikācijas, apkārtējās vides aizsardzības un valsts izglītības iestāžu vajadzībām, Valsts drošības policijai un citiem tiesību aizsardzības orgāniem, jo tikai Organiskās sintēzes institūtam ir pieejami kodolrezonanses spektrometrijas pakalpojumi, organisko vielu rentgenstruktūranalīze, augstas izšķiršanas mass — spektrometrija, kā arī vismodernākās hromatogrāfiskās metodes vielu analīzei, ieskaitot hromato — masspektrometriju.

Bez šiem pētījumiem nav iespējama vielu struktūras noskaidrošana, īpaši bīstamu vielu mazu daudzumu noteikšana pārtikas produktos, medikamentos.

Runājot par Latvijas zinātnes starptautisko prestižu, vēl jāmin, ka institūts regulāri (12 reizes gadā) izdod starptautisku ķīmijas žurnālu, tā līdzstrādnieki darbojas 6 starptautisku ķīmijas un farmakoloģijas žurnālu redkolēģijās, ir 15 starptautisku ķīmijas, spektroskopijas un bioloģijas biedrību biedri.

Institūta profesorus uzaicina par plenārlektoriem starptautiskās konferencēs; viņi ir lasījuši lekcijas Japānas, Francijas un Zviedrijas universitātēs.

Institūts sadarbojas ar 11 Japānas, Vācijas, Francijas, Šveices un ASV farmaceitiskām firmām un 16 Polijas, Čehijas, Vācijas, Beļģijas, Zviedrijas, Japānas un ASV universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem.

— Ja valstī izveidotos situācija, ka finansējuma zinātnei nebūtu, vai Organiskās sintēzes institūts spētu sevi uzturēt?

— Šādu jautājumu vispār nedrīkstētu uzdot, jo valsts, kas iznīcina pati savu zinātni, ir nolemta tumsonībai un verdzībai, jo bez zinātnes nav augstākās izglītības, bez augstākās izglītības nav arī vidējās u.t.t. Nav arī nekādu iespēju apgūt modernās tehnoloģijas, nemaz jau nerunājot par to radīšanu.

Pirms mūsu materiāli tehniskās bāzes sagraušanas, atdalot ražošanu no zinātnes un nenodrošinot patentu aizsardzību, OSI varēja izdzīvot, pilnībā paļaujoties tikai uz pašu spēkiem. To atzina arī ANO komisija, kas pētīja stāvokli Baltijas valstu zinātnē. OSI atzina par piemēru, kā attīstāma zinātne un tehnoloģija šajā reģionā. Diemžēl visi šīs komisijas ieteikumi tika pilnībā ignorēti.

Šobrīd apmēram pusi no līdzekļiem OSI nopelna pats ar līgumdarbiem un licencēšanu, pie tam patstāvīgi uztur un patentē savus izgudrojumus. Taču nemitīgā inflācija un komunālo pakalpojumu cenu straujā celšanās iedragā mūsu konkurences spējas pasaules tirgū.

Un tomēr, OSI dzīvo un attīstās. Nupat esam pabeiguši pārbūves darbus un pašlaik komplektējam aparatūru pirmajai Zāļu analīzes un stabilitātes pētījumu laboratorijai Latvijā un laikam arī visā Baltijā, kas tiks sertificēta Eiropas Kopienā. Šī laboratorija izpildīs kā Latvijas zāļu ražotāju un importētāju pasūtījumus, tā arī noslēgto līgumu par Vācijas firmas ilgtermiņa apkalpošanu šajā jomā.

Arvien vairāk mēs izvēršam sadarbību ar ārvalstu un pašmāju firmām jaunu zāļu vielu meklējumiem un jaunu zāļu radīšanai. Taču šo pozīciju iekarošana prasa laiku un, galvenais, līdzekļus patentu aizsardzības nodrošināšanai.

Un tomēr, lai zinātne varētu attīstīties vai vismaz saglabātos līdz labākām dienām, nepieciešama valdības labvēlīga nodokļu politika pret zinātni. Šobrīd notiek nemitīgi kari par muitas nodevām un nodokļiem, ar ko apliek mūsu nopirktos reaģentus, literatūru un aparatūru. Pat mūsu juridisko statusu par katru cenu grib mainīt no valsts zinātniskās iestādes uz valsts uzņēmumu.

— Vai Latvijas zinātnieku potenciāls tiek pietiekoši izmantots Latvijā?

— Nē, tas tiek lielā mērā ignorēts. Ministrijās un valsts pārvaldes orgānos ir pieaicināti ārvalstu konsultanti, kuru kvalifikācija daudzos gadījumos ir apšaubāma. Vismaz pašu mītnes zemēs viņus pie valsts pārvaldes orgānu konsultēšanas vis nepielaistu. Tajā pašā laikā netiek izskatīti Latvijas Zinātņu akadēmijas un institūtu priekšlikumi, programmas, projekti. Lēmumi visbiežāk tiek pieņemti bez pienācīgas zinātniskās analīzes. Tā kā valsts lielāko uzņēmumu privatizācija vēl nav sākusies un valsts nav pieņēmusi lēmumu par tautsaimniecības pārstrukturizēšanas un attīstības stratēģiju, nemaz jau nerunājot par detalizētas programmas izstrādi, zinātne ir izslēgta no iespējas realizēt tās funkciju — izpētīt situāciju un dot tās risinājuma modeļus. Tāds varētu būt valsts pasūtījums.

Ar akadēmiķi tikās
Helēna Grīnberga