Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 2.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 201.nr.; 2011, 99., 202.nr.; 2012, 192.nr.; 2013, 191., 228.nr.; 2014, 225.nr.; 2015, 56., 248.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 5.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja persona grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, maternitātes pabalstu izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku, par kuru izsniegta darbnespējas lapa."

2. Izteikt 10.¹ un 10.² pantu šādā redakcijā:

"10.¹ pants. Paternitātes pabalsta piešķiršanas gadījumi un paternitātes pabalsta izmaksas periods

Paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma 10 kalendārajām dienām:

1) bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu;

2) vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju.

10.² pants. Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats

Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, informācija par bērna tēva un bērna radniecības fakta reģistrāciju vai likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopcijas apstiprināšanu, kā arī darba devēja apstiprinājums par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu vai viena no vecākiem atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna adopciju."

3. Izteikt 10.⁴ panta pirmās daļas 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"1) ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai sakarā ar šā bērna dzimšanu ir bijusi grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā un:".

4. Izteikt 10.⁶ panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Vecāku pabalsta saņēmējam, kuram kalendārajā mēnesī ir ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, pabalstu par visu šo kalendāro mēnesi izmaksā 30 procentu apmērā no saskaņā ar šā panta otro daļu piešķirtā pabalsta apmēra."

5. 11.pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Slimības pabalstu piešķir personai, ja par šo personu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, un personai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss darba nespējas laikā. Nosacījums par nepieciešamo apdrošināšanas stāžu neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu gadījumos, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta otro daļu.

6. Papildināt 13.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas, slimības pabalstu par nepārtrauktu darba nespēju turpina izmaksāt 30 kalendārās dienas no dienas, kad persona zaudējusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu gadījumos, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā personai vienlaikus ir tiesības gan uz slimības pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu, tad šajā laikā izmaksā tikai slimības pabalstu."

7. Izslēgt 15.pantu.

8. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pabalstu pieprasa likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā."

9.  31.pantā:

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumus un kārtību.";

izslēgt ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36.punktu šādā redakcijā:

"28. Paternitātes pabalstu vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju piešķir par bērnu, par kura adopciju tiesas spriedums stājies spēkā pēc 2017.gada 1.janvāra. Šajā gadījumā personai, kurai tiesības uz paternitātes pabalstu ir radušās laikposmā no 2017.gada 1. janvāra līdz 2017.gada 31.maijam, pabalstu izmaksā ne vēlāk kā līdz 2017.gada 30.jūnijam.

29. Personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas un pirmā darba nespējas diena bijusi līdz 2016.gada 31.decembrim, slimības pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām.

30. Personai, kurai darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas un pirmā darba nespējas diena bijusi līdz 2017.gada 31.decembrim, slimības pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu personai, kurai darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas.

31. Ja šā likuma 31.panta pirmajā daļā un 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam vai adoptētājam sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu piešķirtā atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai šajā perioda daļā laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim nosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem — 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

32. Ja apdrošināšanas gadījums iestājies periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim un apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā personai vienlaikus ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā statuss, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka, summējot aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta darba ņēmēja statusā, un aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta pašnodarbinātā statusā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ja šā likuma 31.panta pirmajā daļā un 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda visos kalendārajos mēnešos personai abos statusos apdrošināšanas iemaksu alga ir bijusi reģistrēta gan kā darba ņēmējam, gan kā pašnodarbinātajam, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, summējot aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas aprēķināta abos statusos atsevišķi;

2) ja šā likuma 31.panta pirmajā daļā un 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā persona vienlaikus abos statusos nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem — 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šādā gadījumā 40 procentus vai 70 procentus no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas piemēro tikai darba ņēmēja statusam;

3) ja šā likuma 31.panta pirmajā daļā un 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā persona vienā no statusiem nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, bet vienlaikus šajā perioda daļā ir reģistrēta tās vidējā apdrošināšanas iemaksu alga otrā statusā, tad perioda daļā, kurā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nenosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem — 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

4) ja šā likuma 31.panta pirmajā daļā un 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda visos kalendārajos mēnešos persona abos statusos nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā (maternitātes un paternitātes pabalstiem — 70 procentu apmērā) no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kā darba ņēmējam;

5) ja šā likuma 31.panta pirmajā daļā un 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda visos kalendārajos mēnešos persona vienā no statusiem nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina tikai no iemaksu algas, kas gūta otrajā statusā.

33. Grozījums šā likuma 10.⁶ panta trešajā daļā attiecībā uz vecāku pabalsta izmaksu obligāti sociāli apdrošinātām personām, grozījums 11.pantā attiecībā uz apdrošināšanas stāža noteikšanu slimības pabalsta piešķiršanai, šā likuma 13.panta ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

34. Grozījumi šā likuma 31.pantā saistībā ar septītās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

35. Grozījumi šā likuma 31.panta trešajā daļā un grozījumi saistībā ar otrās, ceturtās, piektās, sestās, astotās un devītās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

36. Ministru kabinets līdz 2019.gada 31.decembrim izdod šā likuma 31.panta trešajā daļā minētos noteikumus par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumiem un kārtību."

Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 23.novembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 10.decembrī