Latvija gaida Norvēģijas premjerministri

Pirmdien, 22.aprīlī, mūsu valstī oficiālā vizītē ierodas Norvēģijas Karalistes
premjerministre Grū Hārlema Bruntlande (Gro Harlem Brundtland)

Viņas ekselence Grū Hārlema Bruntlande, Norvēģijas premjerministre, dzimusi 1939.gada 20.aprīlī. Viņas tēvs Gudmunds Hārlems no 1955. līdz 1961.gadam bija Norvēģijas sociālo jautājumu ministrs un no 1961. līdz 1965.gadam — Norvēģijas aizsardzības ministrs. Grū Hārlema Bruntlande 24 gadu vecumā ieguva medicīnas doktora grādu Oslo universitātē un pēc diviem gadiem Hārvardas universitātē maģistra grādu sabiedriskās veselības jomā. No 1968.gada viņa strādāja par Oslo Veselības padomes direktora palīdzi. Grū Hārlema Bruntlande agri iesaistījās strādnieku partijas jaunatnes un studentu kustībā. 1974.gada maijā viņa tika iecelta par vides ministri un bija šajā amatā piecus gadus. 1975.gadā Grū Hārlema Bruntlande kļuva par Norvēģijas Strādnieku partijas vadītāja vietnieci un pildīja šos pienākumus līdz 1981.gada aprīlim, kad viņu izvirzīja par partijas vadītāju. 1977.gadā viņu ievēlēja Stortingā (Norvēģijas parlamentā). 1979.gadā Grū Hārlemai Bruntlandei tika uzticēta arī Strādnieku partijas parlamenta grupas vadīšana. Viņa vadīja Strādnieku partijas deputātu grupu parlamentā arī no 1981. līdz 1986.gadam, kā arī 1989. un 1990.gadā, Stortingā Grū Hārlema Bruntlande darbojusies pastāvīgajās finansu un ārpolitikas komitejās. Viņa arī garākiem periodiem vadīja Stortinga ārlietu un konstitucionālo jautājumu komiteju.

Pirmo reizi par Norvēģijas premjerministri Grū Hārlema Bruntlande kļuva 1981.gada februārī un bija šajā amatā pusgadu. Pēc tam viņa otrreiz vadīja Norvēģijas valdību no 1986.gada maija līdz 1989.gada oktobrim. Pašreizējo, jau trešo valdību savā politiķes mūžā, Grū Hārlema Bruntlande sastādīja 1990.gada novembrī. Savā politiķes darbībā viņa aktīvi iestājusies par sieviešu vienlīdzību un cīnījusies par sieviešu lomas paaugstināšanu sabiedrībā. Otrajā valdībā gandrīz puse ministru (astoņas) bija sievietes. Pašreizējā — no 19 ministriem deviņas ir sievietes.

Nozīmīgu darbu Grū Hārlema Bruntlande veikusi arī ANO Neatkarīgajā atbruņošanās un drošības jautājumu komisijā, kas 1982.gadā publicēja savu fundamentālo darbu “Common Security” (“Kopējā drošība”). 1983.gadā ANO toreizējais ģenerālsekretārs Havjers Kueljars uzaicināja Grū Hārlemu Bruntlandi nodibināt Pasaules vides un attīstības komisiju un arī kļūt par tās priekšsēdētāju. 1987.gada aprīlī, pēc plašiem zinātniskiem pētījumiem un publiskiem lasījumiem komisija publicēja plašu pētījumu “Mūsu kopīgā nākotne”. Komisijas ieteikumu rezultātā 1992.gada jūnijā Brazīlijā, Riodežaneiro tika sasaukta ANO konference par vides un attīstības jautājumiem.

Grū Hārlema Bruntlande saņēmusi daudzus starptautiskus apbalvojumus. No tiem nozīmīgākie ir — Trešās Pasaules balva 1988.gadā, Indiras Gandijas balva tajā pašā gadā, kā arī Onasa fonda Delfu balva 1992.gadā un citas. Viņa ir daudzu zinātnisku rakstu autore par vides problēmām un politiskiem jautājumiem.

Grū Hārlema Bruntlande vadīja Norvēģijas Strādnieku partiju no 1981. līdz 1992.gadam. Viņa ir arī Sociālistiskās internacionāles pirmā viceprezidente, arī Pasaules vides un attīstības komisijas priekšsēdētāja un Neatkarīgās atbruņošanās un drošības komisijas (Palmes komisijas) locekle. Grū Hārlema Bruntlande ir pirmā sieviete — valdības vadītāja Norvēģijas vēsturē. 1981.gadā, 41 gada vecumā, uzņemoties premjerministres pienākumus, Grū Hārlema Bruntlande kļuva arī par pašu jaunāko Norvēģijas valdības vadītāju valsts vēsturē.

Savu aktīvo politisko darbību Grū Hārlema Bruntlande veiksmīgi savienojusi ar sievas un mātes pienākumiem: Arnes Olava Bruntlanda dzīvesbiedre, četru bērnu māte.

“LV” informācija

Norvēģija: 386 958 km2 (6 reizes lielāka par Latviju), 4 325 000 iedzīvotāji (1,5 reizes vairāk nekā Latvijā).