Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums — ieguldījums, ko veic komercsabiedrības pamatkapitālā tās saimnieciskās darbības pirmajos piecos gados kā finansējumu, kas paredzēts vismaz vienam no šādiem mērķiem:

a) komercsabiedrības nodibināšana, tai skaitā produkta vai saimnieciskās darbības modeļa izstrāde, izpēte, novērtēšana un apstiprināšana,

b) komercsabiedrības izaugsme, tai skaitā produkta vai saimnieciskās darbības modeļa attīstīšana,

c) komercsabiedrības darbības attīstīšana;

2) atbalsta programmas — valsts atbalsta pasākumu kopums, kas veicina inovatīva produkta attīstīšanu un pētniecību un kas tiek īstenots kā:

a) atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai, šajā likumā noteiktajā kārtībā piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus,

b) atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, šajā likumā noteiktajā kārtībā piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu;

3) fiksēts maksājums — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk — obligātās iemaksas) galīgs mēneša maksājums, ko jaunuzņēmums veic par darba ņēmēju, valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā;

4) inovatīvs produkts — prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto, citstarp tehnoloģisko, vērtību, kas nodrošina noteiktas jaunas preces vai pakalpojuma attīstību vai arī esošas preces vai pakalpojuma būtisku uzlabojumu;

5) jaunuzņēmums — kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību;

6) jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisija — koleģiāla lēmējinstitūcija, kurai ir šajā likumā noteiktie pienākumi un tiesības.

Likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā (pētniecības produktu komercializāciju).

Šis likums nosaka:

1) atbalsta programmas, to piešķiršanas kritērijus, kā arī jaunuzņēmumam piešķirtā atbalsta administrēšanas kārtību;

2) riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumus;

3) jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijas (turpmāk — Komisija) izveidošanas kārtību un kompetenci.

Atbalsta programmas var piešķirt jaunuzņēmumam, kas pieteikuma iesniegšanas dienā un visā atbalsta programmas periodā atbilst šādiem kritērijiem:

1) kvalificēts riska kapitāla investors, kas nav ar jaunuzņēmumu saistīta persona atbilstoši Komerclikuma 139.¹ pantam, iegulda vismaz 30 000 euro jaunuzņēmuma pamatkapitālā katru atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadu. Minētais ieguldījums ir saņemts pieteiktās biznesa idejas īstenošanai;

2) jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā;

3) jaunuzņēmuma ieņēmumi no saimnieciskās darbības pirmajos piecos gados kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sasnieguši 5 000 000 euro;

4) jaunuzņēmuma ieņēmumi no saimnieciskās darbības pirmajos divos gados kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sasnieguši 200 000 euro;

5) jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta jaunuzņēmuma attīstībai;

6) jaunuzņēmums nav reorganizēts, tam nav līdzdalības citā kapitālsabiedrībā, tas nav atkarīgā sabiedrība Koncernu likuma izpratnē, nav notikusi uzņēmuma pāreja Komerclikuma 20. panta izpratnē, un jaunuzņēmuma pamatkapitāla daļas (akcijas) nav atsavinātas (atsavināšana neattiecas uz kvalificētu riska kapitāla investoru un personāla akcijām);

7) jaunuzņēmuma nodokļu parāds nepārsniedz 150 euro;

8) jaunuzņēmums atbilst vismaz vienai no šādām inovācijas pazīmēm:

a) jaunuzņēmumam pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz objektu, kas ir inovatīva produkta vai pakalpojuma izstrādes pamatā,

b) vismaz 70 procentiem darba ņēmēju ir maģistra vai doktora grāds,

c) vismaz 50 procenti no jaunuzņēmuma izdevumiem kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā ir novirzīti pētniecībai un attīstībai;

9) jaunuzņēmumam nav pasludināts maksātnespējas process.

(1) Kvalificēts riska kapitāla investors ir persona vai lietu kopība (turpmāk — investors), kas reģistrēta kā alternatīvo ieguldījumu fonds Latvijā atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam vai citā valstī atbilstoši līdzvērtīgam normatīvajam regulējumam par alternatīvo ieguldījumu fondu reģistrēšanu un pēdējo triju gadu laikā veikusi agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz trijās komercsabiedrībās un vismaz 30 000 euro apmērā katrā, bet ne vairāk par 200 000 euro katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 20 procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla.

(2) Par kvalificētiem riska kapitāla investoriem nevar būt investori, kuru veiktie ieguldījumi atzīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

(1) Jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantu.

(2) Fiksēto maksājumu par darba ņēmēju jaunuzņēmums veic par kalendāra mēnesi arī tad, ja darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātie ienākumi kalendāra gadā ir sasnieguši obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.

(3) Fiksēto maksājumu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām darba ņēmējam ir izsniegta darbnespējas lapa "B".

(4) Ja jaunuzņēmuma darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātie ienākumi kalendāra gadā pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, jaunuzņēmumam ir pienākums papildus veikt solidaritātes nodokļa maksājumus saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu.

(5) Ja jaunuzņēmums par darba ņēmēju veic fiksēto maksājumu, tad darba ņēmējs ar darba devēja starpniecību veic papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Iepriekš minētās iemaksas veic vismaz 10 procentu apmērā no darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātā bruto ienākuma (kas nav lielāks par obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru gadā) un šā panta pirmajā daļā noteiktā fiksētā maksājuma objekta starpības. Darba ņēmējs informē darba devēju par savu izvēli veikt vai nu papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Šādu izvēli darba ņēmējs izdara vienu reizi atbalsta periodā.

(6) Jaunuzņēmums fiksēto maksājumu un solidaritātes nodokļa maksājumus veic un ziņas par darba ņēmējiem iesniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā un termiņos.

(7) Ja jaunuzņēmums plāno veikt fiksēto maksājumu par darba ņēmēju, tas, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē par to, ka darba devējs ir jaunuzņēmums, ka par darba ņēmēju tiek veikts fiksēts maksājums un ka jaunuzņēmuma darba ņēmējam ir pienākums veikt papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Šo informāciju ietver darba līgumā.

(8) Jaunuzņēmums var precizēt darba ņēmēja ienākumus, obligātās iemaksas un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(9) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā jaunuzņēmums iesniedz ziņojumu par darba ņēmējiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem;

2) kārtību, kādā jaunuzņēmums veic fiksēto maksājumu, maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā;

3) kā jaunuzņēmums pāriet uz vispārējo nodokļu maksāšanas kārtību un pilda citus pienākumus pēc tam, kad ir zaudējis tiesības veikt fiksēto maksājumu.

(1) Jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties uz atbalsta programmu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei.

(2) Jaunuzņēmumam nav tiesību pieteikt šajā pantā minētā atbalsta saņemšanai darba ņēmēju, par kuru jaunuzņēmumam atbalsta periodā ir piešķirts šā likuma 6. pantā minētais atbalsts.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus par atbalsta programmu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, nosakot kārtību, kādā tiek piešķirts atbalsts jaunuzņēmumiem.

(1) Atbalsta periodā, kad jaunuzņēmums piedalās vienā vai abās šā likuma 6. un 7. pantā noteiktajās atbalsta programmās:

1) jaunuzņēmuma darba ņēmējs, par kuru veikts fiksētais maksājums par jaunuzņēmumā gūto ar algas nodokli apliekamo ienākumu, ir tiesīgs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli;

2) jaunuzņēmums ir tiesīgs piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi līdz 100 procentu apmēram.

(2) Darba ņēmējam, kas par jaunuzņēmumā gūto ar algas nodokli apliekamo ienākumu nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, taksācijas gada periodā, kurā tas bijis jaunuzņēmuma darba ņēmējs, nav tiesības piemērot gada neapliekamo minimumu (to atļauts piemērot tikai pensijas ienākumam) un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, kā arī tas nevar būt apgādībā esoša persona saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Jaunuzņēmuma darba ņēmējs, ja tas gūst citus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, nav tiesīgs attaisnotajos izdevumos iekļaut valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus un solidaritātes nodokļa maksājumus, kas veikti no jaunuzņēmumā gūtā algota darba ienākuma, kā arī taksācijas gada attaisnotos izdevumus saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta pirmās daļas 3., 5., 6. un 8. punktu.

(3) Šā panta pirmās daļas 2. punktā noteikto atlaidi 100 procentu apmērā piemēro, ja netiek sasniegts de minimis atbalsta slieksnis.

(4) Šā panta pirmās daļas 2. punktā noteikto atlaidi nevar piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa daļai, kas aprēķināta par:

1) izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību;

2) izveidotajiem uzkrājumiem;

3) soda naudām un līgumsodiem;

4) maksājumu nerezidentam, no kura bija jāietur, bet netika ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis;

5) izdevumu daļu, kura radusies sakarā ar aktīvu pārvērtēšanu;

6) zaudēto parādu summu, kura neatbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9. panta nosacījumiem;

7) saņemtā pakalpojuma vai preces vai arī sniegtā pakalpojuma vai preces vērtības un tirgus vērtības starpību.

(5) Jaunuzņēmums nav tiesīgs segt zaudējumus, kas radušies saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikumiem atbalsta periodā un taksācijas periodā pirms atbalsta saņemšanas.

(6) Ja atbalsta programmas periods nesakrīt ar jaunuzņēmuma taksācijas periodu, jaunuzņēmums uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai sagatavo finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par periodu, kurā tika piemērota atbalsta programma.

(1) Šā likuma 6., 7. un 8. pantā noteiktie atbalsta pasākumi tiek īstenoti kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas (ES) 2013. gada 18. decembra regulu Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352/1) (turpmāk — Komisijas regula Nr. 1407/2013) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

(2) De minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī — 200 000 euro. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

(3) Ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punkta nosacījumus, atbalstu, kas sniegts šā likuma ietvaros, drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

(4) Jaunuzņēmums ir atbildīgs par šajā pantā noteiktā maksimāli pieļaujamā atbalsta apmēra ievērošanu viena vienota uzņēmuma līmenī.

(1) Atbalsta programmas periods ir divpadsmit mēneši, skaitot no dienas, kad stājas spēkā Komisijas lēmums par atbalsta programmas piešķiršanu.

(2) Šā likuma 19. panta trešajā daļā minētajos gadījumos atbalsta programmas periods skaitāms no dienas, kad stājas spēkā Komisijas lēmums par atbalsta programmas piešķiršanu, līdz dienai, kad jaunuzņēmums zaudē tiesības izmantot atbalsta programmu.

(1) Jaunuzņēmums nav tiesīgs:

1) pieteikties uz šā likuma 6. un 7. pantā minētajām atbalsta programmām par darba ņēmēju, kurš atbalsta periodā vienlaikus ir:

a) cita komersanta valdes loceklis,

b) nodarbināts pie cita komersanta uz darba līguma pamata vai veic darbu uz uzņēmuma līguma pamata,

c) tiešās valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes darbinieks,

d) civildienesta ierēdnis;

2) sniegt darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus;

3) pieteikt darba ņēmēju, kura pienākumi jaunuzņēmumā nav tieši saistīti ar atbalsta programmām pieteiktās biznesa idejas īstenošanu.

(2) Atbalsta periodā jaunuzņēmums var pieteikties uz papildu atbalstu, kas noteikts šā likuma 6. un 7. pantā, bet nevar to izmantot ilgāk kā līdz tā atbalsta perioda beigām, par kuru iepriekš ir lēmusi Komisija.

(3) Šā likuma 6., 7. un 8. pantā noteiktais atbalsts netiek sniegts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētajām nozarēm un darbībām. Ja jaunuzņēmums vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru un darbību vai to izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu.

Atbalsts atbalsta programmu ietvaros tiek piešķirts šādā secībā:

1) atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei;

2) atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai;

3) iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide;

4) uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide.

(1) Atbalsta programmas administrējošā iestāde ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administrējošā iestāde administrē atbalsta programmas, tai skaitā rīcību Komisijas lēmuma izpildē, de minimis atbalsta piešķiršanā, apmēra noteikšanā un tā kontrolē.

(1) Komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Komisijas personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.

(2) Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

(1) Komisijas uzdevums ir pieņemt:

1) lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt to jaunuzņēmumam, kā arī atcelt lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu;

2) lēmumu par investora atbilstību vai neatbilstību šajā likumā noteiktajiem riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumiem un attiecīgi iekļaušanu vai neiekļaušanu kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā, kā arī lēmumu par investora izslēgšanu no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta.

(2) Komisijai ir tiesības:

1) uzaicināt ekspertus un citus lietpratējus piedalīties tās sēdēs un sniegt viedokli vai atzinumu;

2) pieprasīt no publiskās personas orgāna Komisijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, tai skaitā, bet ne tikai drošības jautājumos, par investoru piesaistīto naudas līdzekļu izcelsmi;

3) pieprasīt no jaunuzņēmuma, investora vai kvalificēta riska kapitāla investora ar tā komercdarbību saistīto informāciju, kas nepieciešama Komisijas uzdevumu izpildei;

4) pieprasīt no ārvalstu publiskās pārvaldes iestādēm un profesionālajām apvienībām atzinumus par investoru profesionālo praksi, lai varētu pieņemt lēmumu par investora atbilstību šajā likumā noteiktajiem riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumiem.

(1) Komisija lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu pieņem mēneša laikā no šā likuma 17. panta pirmajā daļā un 21. panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, Komisija lēmumu pieņem atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajai daļai.

(2) Komisijas sekretariāts lēmumu paziņo, to nosūtot adresātam.

(3) Komisijas sekretariāts lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu vai par šā lēmuma atcelšanu paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

(4) Komisijas lēmumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā.

(1) Jaunuzņēmums, kas vēlas izmantot atbalsta programmu, iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) pieteikumu dalībai atbalsta programmā;

2) apliecinājumu par kvalificēta riska kapitāla investora ieguldījumu šā jaunuzņēmuma pamatkapitālā;

3) pieteiktās biznesa idejas biznesa plānu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu formu un saturu nosaka Ministru kabinets.

(1) Informācija par atbalsta programmas piešķiršanu vai par to, ka tiesības izmantot atbalsta programmas ir zaudētas, tiek publicēta atbalstīto jaunuzņēmumu reģistrā.

(2) Atbalstīto jaunuzņēmumu reģistru ved Komisijas sekretariāts.

(3) Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) jaunuzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;

2) attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas datums un numurs;

3) Komisijas lēmumā norādītā atbalsta programma.

(4) Atbalstīto jaunuzņēmumu reģistrs tiek publicēts Komisijas sekretariāta tīmekļvietnē.

(1) Jaunuzņēmumam, kurš izmanto vai vēlas izmantot atbalsta programmas, ir pienākums sniegt Komisijai patiesu un skaidru informāciju un dokumentus, kas:

1) apliecina tā atbilstību šā likuma 4. pantā noteiktajiem kritērijiem;

2) saistīti ar izmaiņām šā likuma 4. pantā noteiktajos kritērijos, ne vēlāk kā desmit darbdienas pēc izmaiņu rašanās;

3) saistīti ar pieteiktās biznesa idejas biznesa plāna īstenošanas gaitu;

4) saistīti ar tā veikto komercdarbību un tam piešķirtās atbalsta programmas izmantošanu;

5) attiecas uz šajā likumā noteiktā atbalsta kumulāciju ar citu, šajā likumā neparedzētu atbalstu;

6) apliecina, ka šā likuma 4. panta 8. punkta "c" apakšpunktā minētie izdevumi tiek uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem;

7) apliecina, ka uz to neattiecas šajā likumā noteiktie atbalsta izmantošanas ierobežojumi.

(2) Jaunuzņēmums, kas atbalsta programmas periodā zaudējis tiesības izmantot atbalsta programmu, ne vēlāk kā viena kalendāra mēneša laikā pēc tiesību zaudēšanas veic pārrēķinu un nomaksā visus nodokļus vispārējā kārtībā par atbalsta programmas periodu, tai skaitā nokavējuma naudu saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumiem. Veicot nodokļu nomaksu vispārējā kārtībā, ņem vērā iepriekš veikto fiksēto maksājumu un papildus veiktās obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto pārrēķinu jaunuzņēmums neveic, ja tas tiesības izmantot atbalsta programmu zaudējis tādēļ, ka:

1) atsavinājis īpašuma tiesības uz tādu inovatīvu produktu, uz kura pamata tam tika piešķirta atbalsta programma;

2) iesniedzis pieteikumu par tā dalības atbalsta programmā atcelšanu, jo atbalsta programmas periodā ir pārsniedzis maksimāli pieļaujamo de minimis atbalsta apmēru.

(1) Komisija lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu atceļ, ja jaunuzņēmums:

1) iesniedz pieteikumu par tā dalības atbalsta programmā atcelšanu;

2) nav ievērojis šā likuma 9.  un 11. panta prasības;

3) neatbilst šā likuma 4. pantā noteiktajiem kritērijiem;

4) nav šajā likumā noteiktajā termiņā sniedzis Komisijai informāciju, kas saistīta ar izmaiņām šā likuma 4. pantā noteiktajos kritērijos;

5) pēc atkārtota Komisijas lūguma nav sniedzis patiesu un skaidru informāciju un dokumentus, kas apliecinātu tā atbilstību šajā likumā noteiktajiem kritērijiem, vai informāciju par tā veikto komercdarbību un tam piešķirtās atbalsta programmas izmantošanu;

6) nav izpildījis atbalsta programmu izmantošanas nosacījumus;

7) atsavinājis īpašuma tiesības uz tādu inovatīvu produktu, uz kura pamata tam tika piešķirta atbalsta programma.

(2) Jaunuzņēmumam nav tiesību atkārtoti pretendēt uz atbalstu, ja tas iepriekš ir zaudējis tiesības izmantot atbalsta programmu, jo nav Komisijai sniedzis šajā likumā noteikto informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju.

(1) Ja investors vēlas tikt iekļauts kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā, tas iesniedz Komisijai attiecīgu pieteikumu, tam pievienojot apliecinājumu par savu atbilstību šā likuma 5. panta prasībām.

(2) Ja investors nav iekļauts kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā, šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt, to pievienojot jaunuzņēmuma pieteikumam dalībai atbalsta programmā (17. panta pirmā daļa).

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma un apliecinājuma formu un saturu nosaka Ministru kabinets.

(1) Informācija par investora atbilstību riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumiem vai izslēgšanu no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta tiek publicēta kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā.

(2) Kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstu ved Komisijas sekretariāts.

(3) Sarakstā ieraksta šādas ziņas:

1) kvalificētā riska kapitāla investora nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;

2) attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas datums un numurs.

(4) Kvalificēto riska kapitāla investoru saraksts tiek publicēts Komisijas sekretariāta tīmekļvietnē.

Kvalificētam riska kapitāla investoram ir pienākums sniegt Komisijai patiesu un skaidru informāciju un dokumentus, kas apliecina tā atbilstību šā likuma 5. panta prasībām.

(1) Komisija lēmumu par investora izslēgšanu no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta pieņem, ja tas:

1) neatbilst šā likuma 5. panta prasībām;

2) pēc atkārtota Komisijas lūguma nav sniedzis patiesu un skaidru informāciju un dokumentus, kas apliecinātu tā atbilstību šajā likumā noteiktajiem kritērijiem;

3) ir lūdzis to izslēgt no kvalificēto riska kapitāla investora saraksta.

(2) Investoram nav tiesību atkārtoti pretendēt uz iekļaušanu kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā, ja tas iepriekš ir izslēgts no šā saraksta, jo nav Komisijai sniedzis šajā likumā noteikto informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju.

(3) Ja investors tiek izslēgts no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta, jaunuzņēmums ir tiesīgs saņemt šajā likumā noteikto atbalstu līdz atbalsta programmas perioda beigām, izņemot gadījumu, kad pārkāptas šā likuma 5. panta otrās daļas prasības.

Jaunuzņēmums informāciju par periodā līdz 2017. gada 1. aprīlim šajā likumā paredzēto nodokļu nomaksu, iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksām privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, jaunuzņēmuma ziņojumus par darba ņēmējiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem un ziņas par darba ņēmējiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2017. gada 15. aprīlim.

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2016. gada 23. novembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016. gada 10. decembrī