Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 7., 12.nr.; 2008, 1., 6., 13.nr.; 2009, 2., 11., 13., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205.nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206.nr.; 2011, 68., 80., 85., 169.nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203.nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232.nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257.nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 230., 245., 248., 251.nr.; 2016, 2., 91.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

izteikt 24.punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma.";

papildināt pantu ar 33.punktu šādā redakcijā:

"33) maksājumu pakalpojumu sniedzējs — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, kurš nav kredītiestāde un kura darbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu."

2. Izslēgt 11.panta otrās daļas 59.punktu.

3.  15.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus (tajā skaitā jebkādu elektronisku vai papīra dokumentu formā esošu informāciju, kas ietekmē nodokļu aprēķinu un nomaksu) līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu prasības par saimnieciskās un finansiālās darbības norises izsekojamību, bet ne mazāks kā piecus gadus. Izpildot šo pienākumu, nodokļu maksātājs ievēro citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un fizisko personu datu aizsardzību;";

papildināt pirmo daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) nodokļu kontroles pasākumu veikšanai nodrošināt nodokļu administrācijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuvi jebkurai elektroniskā veidā vai papīra formā glabātajai ar saimniecisko darbību saistītajai informācijai un datu nesējiem, kas atrodas saimnieciskās darbības veikšanas vietā, ja šie datu nesēji satur informāciju par nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, kā arī nodrošināt iespēju nodokļu administrācijai no attiecīgā datu nesēja nolasīt kontroles pasākumu veikšanai nepieciešamos ar saimniecisko darbību saistītos datus;";

papildināt pirmo daļu ar 16.punktu šādā redakcijā:

"16) nodrošināt nodokļu administrācijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuvi nodokļu maksātāja elektroniskā veidā apstrādātajai vai glabātajai informācijai, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem [tajā skaitā ar preču pirkuma vai pakalpojuma darījuma pasūtījumu un apstiprinājumu, ar samaksu un samaksas pakalpojumiem, ar e-saraksti, ar informāciju, kas saistīta ar interneta elementiem (interneta protokola adresi, domēniem u.tml.), un ar jebkuru citu informāciju, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem saimnieciskās darbības ietvaros], un iespēju nodokļu administrācijai kontroles pasākumu veikšanai nolasīt no attiecīgā datu nesēja nepieciešamos ar saimniecisko darbību saistītos datus. Ja dati ir aizsargāti, izmantojot paroles, šifrēšanu, kriptēšanu vai citus loģiskās aizsardzības līdzekļus, nodokļu maksātājs elektroniskā veidā iesniedz nodokļu administrācijai informāciju, kas nepieciešama datu piekļuvei un izmantošanai (piemēram, šifrēšanas atslēgu).";

papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(6) Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.

(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt informāciju par darījumiem, kuri veikti, izmantojot šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus. Piemērojot šo normu, attiecīgajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt informāciju, kuru tas glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(8) Mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējam un interneta vai tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojumu sniedzējam, ar kura starpniecību nodokļu maksātāji piedāvā preces vai pakalpojumus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt savā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus, izmantojot tā pakalpojumus, kā arī informāciju par nodokļu maksātāja piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem."

4. Papildināt likumu ar 15.³ pantu šādā redakcijā:

"15.³ pants. Nodokļu maksātāja pienākums sevi identificēt, piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā

Nodokļu maksātājs, veicot saimniecisko darbību un piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā, papildus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai informācijai tīmekļa vietnē, kuru izmantojot tiek veikta saimnieciskā darbība, norāda šādu informāciju:

1) saimnieciskās darbības veikšanas faktisko adresi vai vietu (tīmekļa vietne, mobilā lietotne u.tml.);

2) fiziskā persona — nodokļu maksātāja reģistrācijas koda otro daļu."

5. Papildināt 16.pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) iesniegt (ne biežāk kā vienu reizi mēnesī) Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par kontu, kurā nodokļu maksātājam tiek ieskaitīta darba samaksa, tai pielīdzinātie maksājumi vai citi maksājumi, uz kuriem attiecināmi piedziņas vēršanas ierobežojumi."

6.  18.panta pirmajā daļā:

izslēgt 17. un 18.punktu;

papildināt daļu ar 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

"26) izvērtēt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra saņemto informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā un 10 darbdienu laikā no šīs informācijas saņemšanas dienas sniegt atzinumu, norādot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, kas liecina par tiesību subjekta nodokļu riskiem. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās;

27) regulāri sniegt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam informāciju par:

a) domēna vārdiem, kuru lietošanas tiesības reģistrētas nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu),

b) domēna vārdiem, kuru lietošanas tiesības nodokļu maksātājs ir nodevis lietošanā citam nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu)."

7. Papildināt likumu ar 18.² pantu šādā redakcijā:

"18.² pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi saistībā ar piedziņas bezstrīda kārtībā vēršanu uz parādnieka naudas līdzekļiem

(1) Valsts ieņēmumu dienests šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus paziņo konkrētai kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurā nodokļu maksātājam ir atvērts konts, par kura esamību kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts ieņēmumu dienests paziņo šādus obligāti izpildāmus rīkojumus:

1) rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;

2) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu;

3) rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu;

4) rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu, kas noteikts ar šīs daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto rīkojumu, vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests rīkojumā norāda personas identifikācijas datus (par fizisko personu — vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu; par juridisko personu — nosaukumu un reģistrācijas numuru), rīkojuma numuru, kā arī:

1) ja paziņo šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu apturēt veicamās norēķinu operācijas, norādot apmēru (daļēji vai pilnībā) un tā lēmuma datumu un numuru, uz kura pamata pieņemts šis rīkojums;

2) ja paziņo šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu apķīlāt naudas līdzekļus, norādot apķīlājamo naudas līdzekļu summu, piedzenamo līdzekļu summu, to naudas līdzekļu summu, kura ir saglabājama fiziskajām personām Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajā apmērā attiecībā uz parādnieku, valsts budžeta ieņēmumu konta numuru (kontu numurus) Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi, un tā lēmuma datumu un numuru, uz kura pamata pieņemts šis rīkojums;

3) ja paziņo šā panta otrās daļas 3.punktā noteikto rīkojumu, — maksājuma identifikatoru, tā rīkojuma numuru, atbilstoši kuram naudas līdzekļi tika apķīlāti, vai tā lēmuma datumu un numuru, uz kura pamata pieņemts šis rīkojums, un vismaz vienu no šādām darbībām:

a) pārskaitīt naudas līdzekļus, norādot piedziņai pārskaitāmo naudas līdzekļu apmēru un valsts budžeta ieņēmumu konta numuru (kontu numurus) Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi,

b) pārskaitīt naudas līdzekļus, tiklīdz tie saņemti nodokļu maksātāja kontos, līdz rīkojuma pilnīgai izpildei, norādot pārskaitāmo naudas līdzekļu kopsummas apmēru un valsts budžeta ieņēmumu konta numuru (kontu numurus) Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi,

c) atbrīvot no apķīlājuma naudas līdzekļus, kas saglabājami fiziskajām personām atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktam, norādot naudas līdzekļu apmēru,

d) līdz šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktā rīkojuma pilnīgai izpildei saglabāt no apķīlājuma naudas līdzekļus, kas saglabājami fiziskajām personām atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktam attiecībā uz parādnieku vienu reizi mēnesī, norādot naudas līdzekļu apmēru,

e) atbrīvot no apķīlājuma naudas līdzekļus, kas pārsniedz piedziņai pārskaitāmo līdzekļu apmēru;

4) ja paziņo šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu precizēt naudas līdzekļu apmēru vai precizēt vai atcelt veicamo darbību, norādot apmēru un tā rīkojuma numuru, kurš tiek precizēts vai atcelts.

(4) Šā panta trešās daļas 2.punktā un 3.punkta "c" un "d" apakšpunktā noteikto pienākumu — saglabāt fiziskajām personām naudas līdzekļus Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajā apmērā attiecībā uz parādnieku — paziņo vienai no kredītiestādēm vai vienam no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (pēc Valsts ieņēmumu dienesta izvēles — pēc nejaušības principa), kuram saistībā ar konkrēto izpilddokumentu paziņojami šā panta otrajā daļā noteiktie rīkojumi, ja līdz rīkojuma pieņemšanas dienai nav saņemts nodokļu maksātāja iesniegums par kontu, kurā nodokļu maksātājam tiek ieskaitīti maksājumi, uz kuriem attiecināmi piedziņas vēršanas ierobežojumi.

(5) Valsts ieņēmumu dienests apkopo informāciju, kas norādīta saistībā ar šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto rīkojumu sniegtajos paziņojumos par izpildi, un ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc attiecīgā rīkojuma paziņošanas nosūta kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu.

(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus paziņo un saņem paziņojumus par rīkojumu izpildi (turpmāk — datu apmaiņa) vienā no šādiem datu apmaiņas veidiem:

1) elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju;

2) šifrēti ar elektroniskā pasta starpniecību.

(7) Sagatavojot šā panta otrajā daļā noteikto rīkojumu, kā arī precizējot piedzenamās vai apķīlājamās summas apmēru, Valsts ieņēmumu dienests kontrolē, lai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pieprasīto naudas līdzekļu kopsumma nepārsniegtu parāda summas segšanai nepieciešamo apmēru. Ja, izpildot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, no vairākām kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pārskaitīto naudas līdzekļu kopsumma ir pārsniegusi piedzenamās summas apmēru, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā no dienas, kad valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē tiek ieskaitīta summa, kas pārsniedz piedzenamās summas apmēru, to atmaksā to vai novirza nokavēto nodokļu maksājumu segšanai.

(8) Ja nodokļu maksātājs nav informējis Valsts ieņēmumu dienestu par to kontu kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurā tiek ieskaitīta darba samaksa, tai pielīdzinātie maksājumi vai citi maksājumi, uz kuriem attiecināmi piedziņas veikšanas ierobežojumi, un saskaņā ar rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē ir ieskaitīti naudas līdzekļi, uz kuriem piedziņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav vēršama, nodokļu maksātājs ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad naudas līdzekļi ieskaitīti valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē, ir tiesīgs iesniegt iesniegumu par to atmaksu, iesniegumam pievienojot prasījumu pamatojošus dokumentus. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātājam valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē ieskaitītos naudas līdzekļus, ja konstatē, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedziņa uz tiem nav vēršama.

(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests paziņo šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus un saņem paziņojumus par šo rīkojumu izpildi, izmantojot šā panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests paziņo šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus un saņem paziņojumus par šo rīkojumu izpildi, izmantojot šā panta sestās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu.

(10) Šā panta otrajā daļā noteiktais rīkojums, kas paziņots, izmantojot šā panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, uzskatāms par paziņotu brīdī, kad tas ievietots Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmu savietotājā. Šā panta otrajā daļā noteiktais rīkojums, kas paziņots, izmantojot šā panta sestās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, uzskatāms par paziņotu brīdī, kad tas nosūtīts ar elektroniskā pasta starpniecību.

8.  22.² pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"22.² pants. Informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem, kā arī citiem darījumiem";

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekta (turpmāk — subjekts) pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šā panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Zvērinātam notāram kā subjektam ir papildu pienākums iesniegt ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam arī par katru gadījumu, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.";

aizstāt piektās daļas 2.punktā vārdus "kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja" ar vārdu "subjekta";

aizstāt piektās daļas 3.punktā vārdus "kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs" ar vārdu "subjekts";

papildināt sesto daļu pēc vārdiem "aizdomīgiem darījumiem" ar vārdiem un skaitli "un šā panta 1.¹ daļā noteiktie ziņojumi par nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumiem";

papildināt septīto daļu pēc vārda "darījumiem" ar vārdiem "un citu šajā pantā minēto informāciju";

aizstāt astotajā un vienpadsmitajā daļā vārdus "Kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam" ar vārdu "Subjektam".

papildināt desmito daļu pēc vārdiem "šā panta pirmajā" ar vārdu un skaitli "un 1.¹".

9.  24.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no precizētās deklarācijas iesniegšanas dienas, to nodokļu maksājumu samaksu, kuri ir izveidojušies deklarācijas precizēšanas rezultātā, tiem nodokļu maksātājiem, kas veic precizējumus nodokļu deklarācijās vai iesniedz iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju, pirms saņēmuši nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz kopā ar precizēto deklarāciju vai kopā ar iesniegumu, kurā lūdz labot muitas deklarāciju.";

aizstāt 1.¹ daļas ievaddaļā vārdu un skaitli "un 3." ar skaitļiem un vārdu "3. un 11.";

aizstāt septītajā daļā skaitļus un vārdus "1. un 3., 7. un 8." ar skaitļiem un vārdu "1., 3., 7., 8. un 11.";

papildināt 9.¹ daļu pēc skaitļa "1." ar vārdu un skaitli "un 11.".

10.  26.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Valsts ieņēmumu dienests ar rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu vērš piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē vai kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Pirms minētā rīkojuma sagatavošanas Valsts ieņēmumu dienests nosūta rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu. Ja parādniekam ir tikai viens konts vai ir atvērts konts, par kura esamību kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam pēc naudas līdzekļu apķīlāšanas, vai ja saistībā ar cita parāda piedziņu nav izpildīts iepriekš paziņotais rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, Valsts ieņēmumu dienests var uzreiz nosūtīt rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, rīkojumu izpilda, tiklīdz naudas līdzekļi kontā (kontos) saņemti. Kamēr rīkojums nav izpildīts, naudas līdzekļus no kontiem citiem mērķiem neizsniedz;";

papildināt trešo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes ar rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu vērš piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē vai kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā (kontos) saņemti. Kamēr pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz. Ja rīkojumus par naudas līdzekļu pārskaitīšanu iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto rīkojumu. Pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojuma par naudas līdzekļu pārskaitīšanu saņēmējs informē nodokļu maksātāju par tā saņemšanu;";

aizstāt trešās daļas 3.punktā vārdus "inkasācijas uzdevumu" ar vārdiem "rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu";

izteikt vienpadsmitās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

"No dienas, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, lēmumā noteiktajai nodokļu pamatparāda summai tiek aprēķināta puse no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā.";

papildināt vienpadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja nodokļu administrācija saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu ir atcēlusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nesamaksātajam pamatparādam tiek atjaunota nokavējuma nauda pilnā apmērā no dienas, kad pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi."

11. 26.¹ pantā:

aizstāt 1.¹ daļā vārdus "inkasācijas uzdevums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu" (attiecīgā locījumā);

aizstāt 1.¹ daļas otrajā teikumā vārdus "ko atvērusi jebkura juridiskā persona, kura nav kredītiestāde un kuras komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu" ar vārdiem "kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja";

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3²) Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs piemērot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu, uzsākot nodokļu administrēšanas pasākumus Ceļu satiksmes likuma 10.panta vienpadsmitajā daļā minētajā gadījumā."

12.  29.pantā:

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc skaitļa un vārda "24.pantā" ar vārdiem un skaitli "vai 26.panta vienpadsmitajā daļā";

aizstāt septītajā daļā vārdus "nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru" ar vārdiem "divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra".

13. Papildināt 30.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās)."

14.  34.pantā:

izslēgt piektās daļas 2.punktu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta pirmajā daļā un otrās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos pēc tam, kad saņemts nodokļu administrācijas rīkojums par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārtrauc naudas līdzekļu izsniegšanu un pārskaitījumu veikšanu no nodokļu maksātāja konta līdz brīdim, kad tiek saņemts nodokļu administrācijas rīkojums par attiecīgā rīkojuma par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu pilnīgu vai daļēju atcelšanu vai tiesas nolēmums."

15.  34.¹ panta sestajā daļā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) dod kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;";

papildināt daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nosūta pieprasījumu augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam par domēna vārda atslēgšanu."

16. Papildināt likumu ar 34.⁴ un 34.⁵ pantu šādā redakcijā:

"34.⁴ pants. Domēna vārda atslēgšana un mitināšanas pakalpojumu pārtraukšana (apturēšana) normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja konstatē kādu no šādiem apstākļiem:

1) nodokļu maksātājs tīmekļa vietni izmanto nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē;

2) nerezidents (ārvalsts komersants) tīmekļa vietni izmanto Latvijas ekonomiskajā vidē, un tam saskaņā ar normatīvajiem aktiem veidojas pastāvīgā pārstāvniecība, bet tas nav reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību vai nav komercreģistrā reģistrējis filiāli;

3) nodokļu maksātājs tīmekļa vietni izmanto saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē un nav reģistrējis tīmekļa vietni kā struktūrvienību;

4) nav ievērota kāda no šā likuma 15.³ panta prasībām; 

5) nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība saskaņā ar šā likuma 34.¹ pantu, ja tīmekļa vietne ir struktūrvienība šā likuma 1.panta 24.punkta izpratnē.

(2) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par domēna vārda atslēgšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 4.punktā (ja netiek ievērota neviena no šā likuma 15.³ panta prasībām) vai 5.punktā minētais pārkāpums.

(3) Piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmās daļas 4.punktā (ja netiek ievērota neviena no šā likuma 15.³ panta prasībām) vai 5.punktā minētā pārkāpuma konstatācijas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par domēna vārda atslēgšanu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par domēna vārda atslēgšanu 15 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma paziņošanas, ja nodokļu maksātājs nav novērsis tajā norādītos pārkāpumus.

(5) Šā panta pirmās daļas izpratnē ar saimnieciskās darbības veikšanu Latvijas ekonomiskajā vidē saprot saimniecisko darbību, kuras rezultātā saimnieciskās darbības veicējam rodas vai var rasties pienākums maksāt nodokli Latvijas Republikā.

(6) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas, ievērojot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos nosacījumus, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam pieprasījumu par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildi.

(7) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs piecu darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas nodrošina konkrētā domēna vārda atslēgšanu.

(8) Lēmums par domēna vārda atslēgšanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas un pieprasījuma nosūtīšanas augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam publicē tīmekļa vietnē https://www.vid.gov.lv/ informāciju par atslēgtajiem domēna vārdiem.

(9) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

(10) Lēmuma par domēna vārda atslēgšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(11) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par domēna vārda atslēgšanu minētos pārkāpumus un iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par pārkāpumu novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas un pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par domēna vārda atjaunošanu, nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam attiecīgu pieprasījumu, kā arī publicē tīmekļa vietnē https://www.vid.gov.lv/ informāciju par domēna vārda atjaunošanu. Lēmums par domēna vārda atjaunošanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījums par domēna vārda darbības atjaunošanu, atjauno domēna vārda darbību.

(12) Lai novērstu šā panta pirmajā daļā noteiktos pārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienests papildus tiesībām pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu īsteno arī uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē un veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.

(13) Īstenojot šā panta divpadsmitajā daļā noteiktās tiesības, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) tīmekļa vietnei, saistībā ar kuru ir konstatēti šā likuma pirmajā daļā noteiktie pārkāpumi, un veikt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā noteiktās darbības šā lēmuma īstenošanai, ievērojot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos nosacījumus.

(14) Lēmuma par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(15) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) minētos pārkāpumus un iesniedzis tam iesniegumu par pārkāpumu novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas un pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanas (apturēšanas) izbeigšanu.

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai:

1) nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu) un kurš ir izteicis vēlmi nodot domēna vārda lietošanas tiesības citam nodokļu maksātājam;

2) nodokļu maksātājam, kurš domēna vārda lietošanas tiesības nodevis lietošanā citam nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu), ja domēna vārda lietošanas tiesību turētājs ir izteicis vēlmi nodot domēna vārda lietošanas tiesības citam nodokļu maksātājam.

(2) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam, saņemot šā panta pirmajā daļā minētā nodokļu maksātāja iesniegumu par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu, ir pienākums atlikt domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu un nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam pieprasījumu par atļauju vai liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai.

(3) Saņēmis no augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētāja pieprasījumu par šā panta pirmajā daļā minētā nodokļu maksātāja vēlmi nodot domēna vārda lietošanas tiesības citam nodokļu maksātājam, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē tā rīcībā esošo informāciju un septiņu darbdienu laikā pieņem lēmumu uzlikt liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai vai atļauj domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu citam nodokļu maksātājam.

(4) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā nodokļu maksātājam paziņo pieņemto lēmumu, savukārt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam — pieprasījumu uzlikt liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai vai pieprasījumu atļaut domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu citam nodokļu maksātājam.

(5) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs nodrošina, ka uzliktais liegums domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai ir spēkā līdz dienai, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījums par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma atcelšanu.

(6) Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums par liegumu vai atļauju domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.

(7) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

(8) Lēmuma par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(9) Nodokļu maksātājam pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem stāšanās spēkā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar lūgumu pieņemt lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma atcelšanu, ja nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu."

17. Izslēgt IX nodaļu "Informācijas apmaiņa par uzkrājumu ienākumiem".

18. Aizstāt 61.panta trešās daļas 2.punktā vārdus "jebkurās citās juridiskajās personās, kuras nav kredītiestādes un kuru komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu" ar vārdiem "pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja".

19. Papildināt likumu ar XIII nodaļu šādā redakcijā:

"XIII nodaļa

102.pants. Galvenais būvdarbu veicējs

Šīs nodaļas izpratnē galvenais būvdarbu veicējs ir būvdarbu veicējs, kurš noslēdzis publisku būvdarbu līgumu ar pasūtītāju Publisko iepirkumu likuma vai būvdarbu līgumu ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē un atsevišķu publiska būvdarbu līguma vai būvdarbu līguma (turpmāk — būvdarbu līgums) daļu nodod izpildei apakšuzņēmējam un kura pienākums ir izpildīt būvdarbu līgumu.

103.pants. Apakšuzņēmējs

Šīs nodaļas izpratnē apakšuzņēmējs ir galvenā būvdarbu veicēja nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona (izņemot būvprojekta izstrādātāju un autoruzraudzības veicēju), kura veic darbus būvobjektā būvdarbu līguma izpildei.

104.pants. Atbildības nodrošinājums

Šīs nodaļas izpratnē atbildības nodrošinājums ir galvenā būvdarbu veicēja ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājums par apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas pakļauts sociālajai apdrošināšanai Latvijā un kas nodarbināts būvobjektā būvdarbu līguma izpildē.

(1) Atbildības nodrošinājums aprēķināms par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, vienu reizi mēnesī par iepriekšējā mēnesī veikto darbu.

(2) Atbildības nodrošinājums par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, tiek aprēķināts, reizinot katra apakšuzņēmēja darba ņēmēja faktiski nostrādātās stundas galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā ar katra darba ņēmēja stundas tarifa likmi un ar normatīvajos aktos par valsts sociālo apdrošināšanu noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi darba ņēmējam un darba devējam, ievērojot valsts sociālās apdrošināšanas veidus, kuriem darba ņēmējs ir apdrošināts. Katra darba ņēmēja stundas tarifa likme tiek aprēķināta, pamatojoties uz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un normālā darba laika stundu skaitu mēnesī.

(3) Galvenais būvdarbu veicējs vienu reizi mēnesī par iepriekšējā mēnesī veikto darbu sagatavo un līdz nākamā mēneša 20.datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par atbildības nodrošinājumu.

(4) Ministru kabinets nosaka pārskatā par atbildības nodrošinājumu norādāmo informāciju, kārtību, kādā pārskats iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestam, un kārtību, kādā apakšuzņēmējam sniedzama pārskatā par atbildības nodrošinājumu norādītā informācija attiecībā uz apakšuzņēmēja darba ņēmējiem.

(5) Šā panta trešajā daļā minētajā pārskatā norādītais atbildības nodrošinājums iemaksājams Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā līdz pārskata par atbildības nodrošinājumu iesniegšanas mēneša 20.datumam.

(6) Galvenais būvdarbu veicējs atbildības nodrošinājumu par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, aprēķina un maksā, kā arī šā panta trešajā daļā minēto pārskatu iesniedz līdz brīdim, kad tiek sasniegts līgumā ar apakšuzņēmēju noteiktais uz darbu būvobjektā attiecināmais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms.

(7) Atbildības nodrošinājumu pēc tā ieskaitīšanas deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā ieskaita speciālā budžeta kontā un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā to attiecina un uzskaita kā apakšuzņēmēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

(8) Atbildības nodrošinājumu, kas attiecināts kā apakšuzņēmēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, apakšuzņēmējs var izmantot turpmākajiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem triju gadu laikā no atbildības nodrošinājuma maksāšanas termiņa. Ja atbildības nodrošinājums, kas attiecināts kā apakšuzņēmēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, netiek izmantots turpmākajiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem triju gadu laikā no atbildības nodrošinājuma maksāšanas termiņa, atbildības nodrošinājums netiek uzskatīts par pārmaksu un netiek atmaksāts, bet tiek dzēsts.

(9) Ja galvenajam būvdarbu veicējam ir pienākums samaksāt atbildības nodrošinājumu par vairāku apakšuzņēmēju darba ņēmējiem, bet tas nesamaksā atbildības nodrošinājumu pilnā apmērā, Valsts ieņēmumu dienests galvenā būvdarbu veicēja samaksāto atbildības nodrošinājumu attiecina uz apakšuzņēmēju veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām proporcionāli atbildības nodrošinājumam katram apakšuzņēmējam.

(10) Nokavējuma nauda, kas saskaņā ar šā likuma 106.panta 1.punktu aprēķināta par atbildības nodrošinājuma samaksas termiņa kavējumu, iemaksājama Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.

(11) Galvenā būvdarbu veicēja samaksātā nokavējuma nauda, kas saskaņā ar šā likuma 106.panta 1.punktu aprēķināta par atbildības nodrošinājuma samaksas termiņa kavējumu, tiek attiecināta kā apakšuzņēmēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ja galvenais būvdarbu veicējs nesamaksā atbildības nodrošinājumu šā likuma 105.panta piektajā daļā norādītajā termiņā:

1) tam tiek aprēķināta nokavējuma nauda šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par katru nokavēto dienu;

2) nodokļu administrācija atbildības nodrošinājumu piedzen no galvenā būvdarbu veicēja šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā."

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 181., 182., 183., 184., 185., 186., 187. un 188.punktu šādā redakcijā:

"181. Šā likuma 30.panta astotajā daļā minētajiem skaidrās naudas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas maksājumu līdz 2018.gada 1.janvārim.

182. Šā likuma 16.panta 13.punkts, grozījumi 18.panta pirmajā daļā attiecībā uz 17. un 18.punkta izslēgšanu, 18.² pants, 24.panta pirmās daļas 11.punkts, grozījumi 24.panta 1.¹, septītajā un 9.¹ daļā, 26.panta trešajā daļā, 26.panta trešās daļas 1.¹ punkts, grozījumi 26.panta vienpadsmitajā daļā, 26.¹ panta 1.¹ daļā, 29.panta ceturtajā un septītajā daļā, 34.panta piektajā daļā attiecībā uz 2.punkta izslēgšanu, 34.panta sestā daļa, grozījums attiecībā uz 34.¹ panta sestās daļas 5.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums 61.panta trešajā daļā un XIII nodaļa stājas spēkā 2017.gada 1.jūlijā.

183. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.martam izdod šā likuma 18.² panta devītajā daļā paredzētos noteikumus.

184. Nodokļu administrācija var izdot rīkojumu, ar kuru tiek precizēts inkasācijas uzdevumā vai rīkojumā par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, kas izdots līdz 2017.gada 30.jūnijam, paziņotais naudas līdzekļu apmērs vai izpildāmās darbības. Šādu rīkojumu sagatavo un paziņo, ievērojot šā likuma 18.² pantā noteikto un piedziņas vēršanas ierobežojumus, kādi noteikti tiesību normās, kuras ir spēkā rīkojuma sagatavošanas dienā.

185. Šā likuma 18.² panta sestās daļas 2.punkts un devītās daļas otrais teikums zaudē spēku 2019.gada 1.jūlijā.

186. Šā likuma 18.² panta sestās daļas 1. un 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu Valsts ieņēmumu dienests nodrošina datu apmaiņai ar kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ar 2017.gada 1.jūliju. Šā likuma 18.² panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu Valsts ieņēmumu dienests izmanto datu apmaiņai ar kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iepriekš ir informējuši Valsts ieņēmumu dienestu par šā likuma 18.² panta sestās daļas 1.punktā noteiktā datu apmaiņas veida izmantošanu. Šā likuma 18.² panta sestās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu līdz 2019.gada 30.jūnijam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai Valsts ieņēmumu dienests izmanto datu apmaiņai ar tām kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav informējuši Valsts ieņēmumu dienestu par elektroniskās datu apmaiņas uzsākšanu, izmantojot šā likuma 18.² panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu.

187. Lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, kas pieņemts līdz 2017.gada 30.jūnijam, ietvertajai pamatparāda summai aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par katru dienu kavējuma periodā līdz 2017.gada 30.jūnijam un pusi no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu kavējuma periodā, kas sācies ar 2017.gada 1.jūliju.

188. Ja 2017.gada 1.jūlijā nokavējuma naudas apmērs ir sasniedzis vai pārsniedzis divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra, nokavējuma naudas aprēķināšanu pārtrauc."

21. Izslēgt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 1.punktu.

Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 23.novembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 10.decembrī