Ministru kabineta noteikumi Nr. 790

Rīgā 2016. gada 13. decembrī (prot. Nr. 68 32. §)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
13. panta otrās daļas 2. punktu

1. Noteikumi nosaka zvejas tiesību izmantošanas kārtību privātajos ūdeņos – ezeros, upēs un ūdenskrātuvēs – vai privātajā īpašumā esošajās attiecīgo ūdenstilpju daļās.

2. Zvejas tiesības privātajos ūdeņos pieder privāto ūdeņu īpašniekam, izņemot ūdeņus, kas minēti Civillikuma II un III pielikumā.

3. Ūdeņi, kuri nav minēti Civillikuma I, II un III pielikumā un kuriem visā platībā vai tās daļā piekļaujas valsts zemes īpašumi, piekrīt valstij attiecīgajam īpašumam piegulošajā daļā vai visā to platībā, un šo ūdeņu tiesiskais valdītājs tam piederošās zvejas tiesības var izmantot, ievērojot šajos noteikumos minētās prasības, kas attiecināmas uz privāto ūdeņu īpašniekiem.

4. Ja privātie ūdeņi, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, kā arī šo noteikumu 3. punktā minētie ūdeņi pārvietojas un mainās to krasti, iepriekšējais krastu īpašnieks saglabā zvejas tiesības un jaunais krastu īpašnieks, ievērojot attiecīgo normatīvo aktu prasības, iepriekšējam krastu īpašniekam ļauj izmantot minētās tiesības, kā arī nodrošina nepieciešamo pieeju pie ūdens, ja iepriekšējam krastu īpašniekam viņa īpašumā šādas pieejas vairs nav.

5. Privāto ūdeņu īpašnieks, kam pieder zvejas tiesības, atbilstoši Zvejniecības likuma 7. panta trešajai daļai var tās nodot citām juridiskām un fiziskām personām.

6. Izmantojot zvejas tiesības privātajos ūdeņos, ievēro to normatīvo aktu prasības, kuri nosaka rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, izņemot normatīvajos aktos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību noteiktās prasības, kas attiecas uz ūdenstilpju nomu.

7. Šo noteikumu 6. punktā minēto normatīvo aktu prasības zvejas tiesību izmantošanā privātajos ūdeņos nepiemēro, ja privātais ezers, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, atbilstoši Zvejniecības likumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir pielāgots mākslīgai zivju pavairošanai vai tajā nodarbojas ar specializētu zivju audzēšanu.

8. Privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij un kuru krastiem pilnībā piekļaujas tikai viena zemes īpašnieka zemes īpašumi, tauvas josla netiek noteikta un ūdeņu īpašnieks pats nosaka piekrastes joslas izmantošanas prasības rūpnieciskajai zvejai un makšķerēšanai, vēžošanai vai zemūdens medībām. Pārējiem privātajiem ūdeņiem tauvas josla ir četri metri.

9. Privātajos ūdeņos, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ievēro attiecīgo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības.

10. To privāto ezeru krastos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, jābūt zīmei ar norādi, ka ezers ir privātais īpašums.

11. Privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij un kuru krastiem pilnībā piekļaujas tikai viena zemes īpašnieka zemes īpašumi, viss attiecīgajiem ūdeņiem noteiktais rūpnieciskās zvejas rīku veida, to skaita vai nozvejas limits (turpmāk – zvejas limits) tiek iedalīts attiecīgo privāto ūdeņu un zvejas tiesību īpašniekam.

12. Privātajā īpašumā esošajās publisko ezeru daļās attiecīgā pašvaldība rezervē privāto ūdeņu īpašniekam (īpašniekiem) zvejas limitu, kas ir proporcionāls attiecīgā īpašnieka privātajā īpašumā esošajai ezera daļai.

13. Publiskajās upēs, kurās zvejas tiesības pieder ne tikai valstij un kurās atļauta rūpnieciskā zveja, un kopīpašuma ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, piekrastes zemes īpašnieki savstarpēji vienojas par zvejas limita sadali tā, ka kopējais zvejas limita apjoms nepārsniedz attiecīgajai upei (upes posmam) vai ezeram (ezera daļai) noteikto apjomu.

14. Ja šo noteikumu 13. punktā minēto kopīpašuma ūdeņu platība nav sadalīta starp to īpašniekiem, īpašnieki rakstiski vai mutiski savstarpēji vienojas arī par rūpnieciskās zvejas rīku izvietošanas vietu vai teritoriju sadali.

15. Lai panāktu rakstisku vai mutisku vienošanos par zvejas limitu un rūpnieciskās zvejas rīku izvietošanas vietu vai teritoriju sadali proporcionāli attiecīgā īpašnieka privātajā īpašumā esošajām privāto ūdeņu daļām, šo noteikumu 13. punktā minēto privāto ūdeņu īpašnieki var ņemt vērā piekrastes zemju īpašumiem piegulošo ūdeņu daļu tuvumu krastam, krastam piegulošās ūdenslīnijas garumu, kopējo ūdenstilpes platību, kā arī citus savstarpēji pieņemamus kritērijus.

16. Ja kopīpašuma ūdeņu īpašnieki nepanāk savstarpēju vienošanos, ievērojot šo noteikumu 15. punktā minētos zvejas limitu sadales principus un kritērijus, pēc visu īpašnieku lūguma tie var tikt izskatīti īpašnieku un attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) pārstāvju kopīgā sanāksmē. Ja vienošanās šādā sanāksmē netiek panākta, privāttiesības atbilstoši Civillikumam ir aizsargājamas tiesas ceļā.

17. Privāto ūdeņu īpašnieks, kam pieder zvejas tiesības un kas vēlas nodarboties ar rūpniecisko zveju, iesniedz attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu par plānoto zvejas darbību un, ja privātie ūdeņi ir kopīpašums, iesniegumam pievieno īpašnieku savstarpējo vienošanos par zvejas limitu sadali kopīpašumā esošajos privātajos ūdeņos. Ja privātajā īpašumā esošās publisko ūdeņu daļas īpašnieks līdz gada sākumam neiesniedz pašvaldībā iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu, pašvaldība attiecīgajā gadā ir tiesīga iznomāt zvejas limitu, kas saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu ir rezervēts minētajam privāto ūdeņu īpašniekam.

18. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc saņemšanas izskata šo noteikumu 17. punktā minēto iesniegumu un paziņo Valsts vides dienestam (turpmāk – dienests) par privāto ūdeņu īpašniekam (īpašniekiem) noteikto vai pēc privāto ūdeņu īpašnieku vienošanās panākto zvejas limitu sadali.

19. Zvejas limiti privātajos ūdeņos ir noteikti normatīvajos aktos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos.

20. Privātajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Civillikuma II un III pielikumu zvejas tiesības pieder valstij, piekrastes zemju īpašniekiem ir priekšroka rūpnieciskās zvejas tiesību nomā, ja rūpnieciskās zvejas tiesības šajos ūdeņos nenomā vietējie zvejnieki, kas nodarbojas ar komerciālo zveju.

21. Ja privāto ūdeņu īpašnieks sev piederošās rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā vai pilnvaro tās izmantot citu juridisko vai fizisko personu, ir jāievēro tam konkrētajos ūdeņos noteiktais zvejas limits vai pēc kopīpašuma ūdeņu īpašnieku savstarpējas vienošanās panāktā zvejas limita un rūpnieciskās zvejas rīku izvietošanas vietu vai teritoriju sadale.

22. Privāto ūdeņu īpašnieks, kam pieder zvejas tiesības, mēneša laikā pēc šo noteikumu 17. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas un maksājuma veikšanas pašvaldībai par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu var saņemt dienestā rūpnieciskās zvejas licenci.

23. Ja privāto ūdeņu īpašnieks sev piederošās rūpnieciskās zvejas tiesības ir iznomājis vai pilnvarojis tās izmantot citu juridisko vai fizisko personu, attiecīgā persona pašvaldībā veic maksājumu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu un, uzrādot attiecīgu pilnvarojumu vai nomas līgumu ar zvejas tiesību īpašnieku, dienestā saņem šo noteikumu 22. punktā minēto rūpnieciskās zvejas licenci.

24. Ja privātajos ūdeņos rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanai tiek organizēta licencētā rūpnieciskā zveja, izstrādā atsevišķu nolikumu, ievērojot normatīvo aktu prasības par licencēto rūpniecisko zveju.

25. Ar makšķerēšanu, vēžošanu vai zemūdens medībām bez īpašnieka papildu atļaujas, ievērojot normatīvo aktu prasības, var nodarboties visos privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, kā arī privātajās upēs un to privātajā īpašumā esošajās daļās, kurās saskaņā ar makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem nav aizliegta makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības.

26. Makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām ezeros, kuri atrodas uz viena zemes īpašnieka zemesgabala un kuros zvejas tiesības nepieder valstij, ir nepieciešama privāto ūdeņu īpašnieka atļauja.

27. Makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām kopīpašuma ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, ir nepieciešama kopīpašuma ezera īpašnieku (vismaz viena īpašnieka) atļauja, un, pamatojoties uz to, kā arī ievērojot normatīvo aktu prasības, makšķernieks, vēžotājs vai zemūdens mednieks zivis vai vēžus var iegūt tajā ezera daļā, kas atrodas tuvāk atļaujas devēja, nevis cita īpašnieka zemei.

28. Maksu par īpašām atļaujām (licencēm) makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanai privātajos ūdeņos var noteikt tikai tad, ja šajos ūdeņos tiek organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir izstrādāts nolikums, kas apstiprināts ar tās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgie ūdeņi.

29. Privātie ūdeņi zvejas tiesību izmantošanai var tikt iznomāti citām juridiskām un fiziskām personām.

30. Privātās upes, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, un privātos ezerus, kuros zvejas tiesības pieder valstij, zivsaimnieciskiem izmantošanas veidiem – rūpnieciskai zvejai, makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām, kā arī specializētai zivkopībai – iznomā attiecīgā pašvaldība, nomu saskaņojot ar šo noteikumu 32. punktā minētajām institūcijām.

31. Privātās upes un ezerus, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, kā arī privātajā īpašumā esošo publisko ūdenstilpju daļas šo noteikumu 30. punktā minētajiem zivsaimnieciskiem izmantošanas veidiem iznomā privāto ūdeņu īpašnieks, informējot par to attiecīgo pašvaldību. Šādā gadījumā nomu saskaņo ar šo noteikumu 32. punktā minētajām institūcijām.

32. Iznomājot privātās upes un ezerus, kā arī privātajā īpašumā esošo publisko ūdenstilpju daļas atbilstoši šo noteikumu 30. un 31. punktam, nepieciešams saskaņojums ar:

32.1. dienestu – ja ūdeņi ir iekļauti normatīvajā aktā par riska ūdensobjektiem;

32.2. Dabas aizsardzības pārvaldi – ja privātie ūdeņi ir publiskās ūdenstilpes daļa, kas atrodas Zemes pārvaldības likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kuras valdītājs ir par vides aizsardzību atbildīgā ministrija;

32.3. valsts zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"", kas pirms saskaņošanas papildus izvērtē ūdeņu hidroekoloģisko nozīmību, paredzētās darbības ietekmi uz dabiskajām populācijām un dzīvotnēm, kā arī ūdeņu savstarpējo saistību ar citiem ūdeņiem, – ja ūdeņus iznomā specializētajai zivkopībai.

33. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga Zvejniecības likuma 18. pantā minētās institūcijas, un uzraudzībā piedalās arī Zvejniecības likuma 20. pantā minētās personas.

34. Persona, kas ir pārkāpusi šos noteikumus, likumos noteiktajā kārtībā ir saucama pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, un tai ir pienākums atlīdzināt zivju resursiem nodarīto zaudējumu, ievērojot normatīvajos aktos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos noteiktās takses piedzenamās summas aprēķināšanai.

35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumus Nr. 453 "Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 375. nr.; 2008, 201. nr.; 2009, 203. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs