Tikšanās

Pie Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses —
Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Aleksandrs Raņņihs

Trešdien, 17.aprīlī, uz tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi bija ieradies Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Raņņihs.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra: atzinīgi ir vērtējams fakts, ka vēstnieka kungs, apliecinot cieņu Saeimai, ieradies personīgi, lai nodotu vēstuli, kura izsaka bažas un rūpi par naturalizācijas gaitu un krievu tautības iedzīvotāju problēmām Latvijā.

Vēstule tika nodota tulkošanai valsts valodā un nosūtīta izskatīšanai visām Saeimas komisijām, kā arī frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem.

Pielikumā — vēstules teksts.

Saeimas priekšsēdētājas palīdze R.Petrika

Ekselencei
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai
Ilgai Kreituses kundzei

Cienījamā priekšsēdētājas kundze!

Centieni normalizēt un attīstīt Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas sakarus ekonomikā un politikā pašreizējā posmā, neapšaubāmi, ir pozitīvs faktors mūsu valstu attiecībās, kurš veicina situācijas stabilizāciju visā Baltijas reģionā. Taču sakarā ar to, ka mūsu valstis pievienojušās Eiropas Padomes darbībai un uzņēmušās atbilstošas saistības attiecībā uz kopējiem Eiropas standartiem humānajā jomā, man joprojām bažas rada situācija pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanā Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm.

Tas, ka nav noregulēta humānā joma, lielā mērā izriet no Latvijas pilsonības likuma diskriminējošās būtības. Šo tematu kontaktos ar Jums jau daļēji skāra mans poļu kolēģis. No savas puses gribētu ar plašāku pieeju aplūkot šo problēmu. Lai arī mēs un Jūs visai neviennozīmīgi un atšķirīgi vērtējam spēkā esošos Latvijas likumdošanas aktus pilsonības jomā, jāatzīmē, ka šobrīd pat tie būtībā netiek pildīti.

Nevienlīdzību politiskajā un sociālajā sfērā padziļina morālais diskomforts, kuru arvien vairāk jūt pie pamattautības nepiederošie Latvijas iedzīvotāji. Vairākos masu informācijas līdzekļos tiek kurināta nepatika pret cittautiešiem un vispirms pret krieviem. Tas it īpaši izpaudās kampaņā, kuras laikā tika vākti paraksti alternatīvā pilsonības likuma atbalstīšanai, kā arī zināmā 14 Latvijas inteliģences pārstāvju aicinājuma sakarā notiekošās diskusijas kontekstā. Atsevišķi autori laikrakstu publikācijās cenšas jēdzienu “krievs” indentificēt ar jēdzieniem “okupācija” un “totalitārais režīms”, tādējādi latviešu jaunajai paaudzei ieaudzinot uz aizspriedumiem dibinātu negatīvu attieksmi pret mūsdienu Krieviju. Šāda rīcība veicina saspīlētas morāli politiskās atmosfēras saglabāšanos, traucē krievu iedzīvotāju integrāciju un sabiedrības saskaņas radīšanu Latvijā.

Turklāt uzmanību saista tas, ka pat spēkā esošo nepilnīgo pilsonības likumdošanas aktu ietvaros tajos noteiktās cittautiešu tiesības un iespējas tiek realizētas ļoti neapmierinoši. No 100 tūkstošiem cilvēku, kuriem pašreizējā situācijā formāli ir tiesības pretendēt uz Latvijas pilsonību, laika posmā pēc likuma pieņemšanas pilsonību ir varējuši noformēt tikai aptuveni 1500 cilvēku. Spriežot pēc mūsu sarunām ar Latvijas iedzīvotājiem un ņemot vērā speciālistu viedokli, naturalizāciju bremzējošie cēloņi joprojām ir iedzīvotāju nepietiekamā informētība par pilsonības piešķiršanas noteikumiem un apstākļiem, dokumentu ilgā izskatīšana dažādās instancēs, īpaši Pilsonības un imigrācijas departamentā, latviešu valodas prasmes un vēstures zināšanu neobjektīvais vērtējums, augstā valsts nodeva. Tas viss papildina ārkārtīgi smago atmosfēru, kādu atsevišķi ierēdņi rada ap jautājumu par pilsonības iegūšanu, un daudzējādā ziņā ievērojamu iedzīvotāju daļu atbaida no piedalīšanās integrācijas procesā.

Krievijas puse joprojām uzskata, ka visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas to vēlas, jādod iespēja netraucēti iegūt Latvijas pilsonību. Kā visupirmos daļējos pasākumus stāvokļa uzlabošanai šajā jomā būtu lietderīgi izskatīt iespēju būtiski paātrināt naturalizācijas procedūru, likvidēt birokrātiskos šķēršļus, radīt labvēlīgu atmosfēru pamatnācijas un nacionālo minoritāšu attiecībās. Šajā kontekstā būtu arī svarīgi, lai Latvijas likumdevēji parādītu pārdomātu un reālistisku pieeju valodas un izglītības problēmas risināšanai Latvijā.

Ceru, ka Jūs, cienījamā priekšsēdētājas kundze, ar izpratni izturēsities pret manā vēstulē iezīmētajām problēmām, kuru pozitīva atrisināšana daudzējādā ziņā veicinātu labu kaimiņattiecību nodibināšanos starp mūsu valstīm.

Patiesi Jūsu, —

Krievijas vēstnieks Latvijā A.Raņņihs