MINISTRIJU, NOZARU ZIŅAS, DOKUMENTI

Stabilizācija lauksaimniecībā — realitāte vai vēlējums?

Zemkopības ministrijas preses konferencē trešdien, 17. aprīļī

Laikā kopš pēdējās preses konferences, kura notika pirms pusotra mēneša ir acīm redzams, ka Zemkopības ministrijas vadība un speciālisti ir nopietni gatavojušies visaktuālākajam — pavasarim laukos. Paralēli šiem jautājumiem Ministru prezidenta biedrs, zemkopības ministrs Alberts Kauls ir ticies ar Baltkrievijas delegāciju, ar cukurfabriku vadītājiem, ar piena pārstrādātājiem, ar Valsts prezidentu. Svarīga tikšanās bijusi ar Baltijas valstu ministriem Pērnavā, kur izskatīja visu trīs brīvvalstu lauksaimniecības stāvokli un parakstīja nodomu protokolu par Baltijas valstu apvienošanos kopējā ekonomiskā telpā lauksaimniecības produktu tirdzniecībā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, lai risinātu Latvijas laukiem aktuālus jautājumus. Lai sabiedrība pilnībā “izprastu reālo stāvokli un arī to, kādā vietā ir ienācis Kauls, un to, ka ne viss ir sasniedzams vienā dienā”, ministrs informēja preses pārstāvjus par šībrīža katastrofālo situāciju laukos un Latvijas tautsaimniecībā kopumā. (Daudz konkrētāk un argumentētāk par to — “Latvijas Vēstneša” vakardienas numura sadaļā “No ministra redzespunkta”.)

Lai situāciju vērstu par labu, ministraprāt:

1) ir rasta iespēja kreditēt zemnieku saimniecības pavasara sējai,

2) panākts sociālā nodokļa likmes samazinājums pret pārējiem tautsaimniecībā nodarbinātiem,

3) iesniegti izskatīšanai likumprojekti par lauksaimniecību un noslēgumam tuvojas likumprojekta izstrādāšana par kooperāciju,

4) uzsākta zemnieku masveida apmācība agrotehnikā u.c. saimniecisko jautājumu risināšanā,

5) sagatavoti atsevišķi normatīvie akti Ministru kabineta izskatīšanai Satversmes 81. panta kārtībā,

6) tiek izstrādātas atsevišķas lauksaimniecības attīstības mērķprogrammas.

Protams, lai visi šie pasākumi veiksmīgi īstenotos, nepieciešamas izmaiņas visā valstī un lauksaimniecības problēmām neapšaubāmi jākļūst par visas valsts problēmām.

Savukārt Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors Juris Kuzma īsumā izstāstīja, ka zemnieku masveida apmācībās piedalījušies apmēram 22 tūkstoši klausītāju, bet novadu semināros piedalījušies ap 20 tūkstošiem interesentu, — tātad atsaucība bijusi laba. Attiecībā uz sēklas pirkšanu, šogad aktivitāte zemnieku vidū bijusi 3 reizes augstāka nekā pērn, un lielākie sēklas krājumi jau ir izpirkti. Tomēr neviens gribētājs nepalikšot tukšā, jo krājumi tiek papildināti. Atļaujas papildināt krājumus saņēma visi tie importētāji, kuri bija izteikuši vēlēšanos ievest gan graudaugu, gan kartupeļu sēklu. Minerālmēslu valstī ir pilnīgi pietiekami — gan daudzuma, gan dažādības ziņā, tāpat arī pietiek citu ķimikāliju, kas nepieciešamas pavasara sējai. Pavasara sēja šogad “izmaksās” 42 miljonus latu. Jau ir saņemti 3 miljoni subsīdiju, turklāt notiks kredītprocentu subsidēšana tiem graudu uzpirkšanas un pārstrādes uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus par graudu uzpirkšanu un izsniedz zemniekiem minerālmēslus uz kredīta. Zemnieku kreditēšanu pavasara sējai turpina arī cukurfabrikas, piena kombināti un gaļas kombināti, tā ka, neskatoties uz novēloto pavasari, situācija veidojas cerīgāka. Attiecībā uz agrolīzingu — notikušas sarunas ar Somijas piegādātājfirmām, un tālāk šis jautājums jārisina starp somu eksportfirmu, Finansu ministriju un Zemkopības ministriju.

Kooperācijas valsts ministrs Jānis Muižnieks īsumā informēja par situāciju kooperācijas jomā. Klupšanas akmens ir tas, ka cilvēkiem pietrūkst zināšanu par kooperāciju kā tādu. (Šajā sakarā arī “Latvijas Vēstnesis” ir uzsācis — nr. 64, 12.04.1996.; nr. 66, 17.04.1996. — un turpina regulāras sarunas par kooperāciju ar autoritatīvākajiem tās teorētiķiem, organizatoriem un praktiķiem. — Red.) Tāpat jāveido jauns kooperācijas likums lauksaimniecībai, lai radītu spēles noteikumus kooperācijas attīstībai. Un, kā valsts ministrs teica, “jāizveido valsts investīciju programma kooperācijai”. Šis darbs ir uzsākts — Latvijā ir Pasaules krājaizdevu sabiedrības padomes projekts, ar kura palīdzību tiks veicināta krājaizdevu sabiedrību veidošanās (jo šobrīd nav iestādes, kura aizdod finansu līdzekļus zemniekiem līdz 2 tūkstošiem latu). Šī problēma steidzīgi jārisina. (Kaut gan — “Latvijas Vēstnesis” par šīm lietām jau pēc Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes materiāliem projekta vadītāja Normunda Miža profesionālā izklāstā izvērsti rakstījis: nr. 106, 18.07.1995.; nr. 112, 28.07.1995.; nr. 135, 06.09.1995.; nr. 141, 15.09.1995. — Red.) Tādēļ jau 16. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja privātuzņēmējdarbību apkalpojošas infrastruktūras izveides darbības grafika stimulēšanas programmu 2,4 miljonu latu apmērā, un šeit arī būs iespējams atspēriens krājaizdevu sabiedrību veidošanai. Runājot par tehnisko nodrošinājumu valstī, ļoti asi jūtama kooperēšanās nepieciešamība, jo tādu kapitālieguldījumu, kādi nepieciešami zemnieku saimniecību apgādāšanai ar tehniku (1,2 — 1,5 miljardi latu), nav nevienai lauksaimnieciskās ražošanas nozarei. Šie divi pēdējie jautājumi ir vieni no visbūtiskākajiem tieši zemniekiem.

Bet zvejniecības valsts ministrs Ivars Amoliņš par vissvarīgāko jautājumu uzskata zvejniecības sakārtošanu Rīgas līcī. Radušies nopietni konflikti, jo līča izmantošanai Baltijas valstīm ir kopēji nozvejas limiti. Tādēļ 14. aprīlī Viļņā tikās Baltijas valstu premjeri un parakstīja dokumentu, kurā teikts, ka 3 mēnešu laikā jāatrisina jūras robežas un zvejniecības noteikumu jautājums. Līdz 1. augustam pastāv īpašs zvejošanas režīms, kura laikā Igaunijas kuģi nedrīkst aizturēt Latvijas zvejniekus un Latvijas jūras spēkiem nav tiesību iebraukt 12 jūdžu zonā pie Roņu salas. Par to, kādā veidā šie jautājumi risināsies tālāk, ministrs apsolīja sabiedrību informēt vēlāk.

Tajā pašā laikā Zemkopības ministrijas Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore Irina Pilvere iepriecināja, ka šobrīd ministrija saņem gandrīz visus plānotos līdzekļus un situācija salīdzinājumā ar pirmssējas laiku pērn ir labāka. Pat varot teikt — “iestājusies zināma stabilitāte”. Finansu ministrija pilda savus solījumus, un Zemkopības ministrija ir atvērusi finansējumu subsīdijām 3 miljonu latu apmērā. Šobrīd nosegti parādi augkopībai par pagājušo gadu un uzsākta parādu dzēšana lopkopībai. Ir vēl parāds piena pārstrādes uzņēmumiem par eksportsubsīdijām, bet to segšana varētu sākties gan tikai labākajā gadījumā gada otrajā pusē.

No savas puses Valsts veterinārā departamenta direktora vietnieks Viktors Grapmanis informēja, ka sakarā ar liellopu slimību — spongiozo encefalopātiju — ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par gaļas produktu ievešanas aizliegumu no Lielbritānijas, bet Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše iepazīstināja presi ar ministrijas reorganizācijas projektu, par ko “Latvijas Vēstnesis” paredzējis informēt savus lasītājus maija sākumā.

Rūta Bierande,
“Latvijas Vēstneša”
lauksaimniecības nozares
virsredaktore