Juridiskās pieredzes apmaiņas tilts starp Rietumiem un Latviju
Eiropas Padomes seminārā Rīgā

Divas dienas — 16. un 17.aprīlī — Rīgā notika Eiropas Padomes rīkotais seminārs par Tieslietu ministrijas lomu tiesiskā valstī. Atklājot to, Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīmēja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu un asociēto valstu struktūra un demokrātijas attīstība ir dažāda, tāpēc Latvijai, virzoties uz Eiropas Savienību, veidojot tiesisku un demokrātisku valsti, īpaši svarīga šajā ziņā ir tieslietu ministriju loma. To darba nozīmi vislabāk var apzināties saistībā ar izpildvaras posmu, kas veido saikni ar tiesu varu un arī likumdošanas varu. Citu valstu pieredze šajā ziņā ir ļoti noderīga. Seminārā savu viedokli pauda un ar Latvijas juristu pieredzi iepazinās Lielbritānijas, Zviedrijas, Spānijas un Vācijas juristi.

Spānijas Tieslietu ministrijas Starptautisko konvenciju departamenta vadītājs Alfredo Paskals Martiness referēja par Spānijas Tieslietu ministrijas darba organizāciju, bet Maincas Johanna Gutenberga universitātes doktors Valters Rudolfs analizēja Vācijas Tieslietu ministrijas attiecības ar tiesām un tiesnešiem. Savukārt Zviedrijas Tieslietu ministrijas pārstāve Katarina Stāta sīki pastāstīja par šīs ministrijas lomu likumprojektu izstrādāšanā. Kā pēc tam diskusijā atzina vairāki tā dalībnieki, no zviedru juristu pieredzes var daudz ko mācīties ne tikai likumu izstrādāšanā, bet arī to skaidrošanā un juridisko likumu valodas vienkāršošanā, lai tie būtu saprotami katram cilvēkam.

Savukārt Latvijas juristi iepazīstināja Rietumvalstu kolēģus ar mūsu valsts Tieslietu ministrijas darba organizāciju, tās sadarbību ar tiesām un tiesnešiem, Tieslietu ministrijas lomu starptautiskajā sadarbībā cīņā pret organizēto noziedzību, kā arī ministrijas rīcību likumprojektu izstrādāšanā. Latvijas Tieslietu ministrijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību departamenta direktore Inese Krastiņa referēja par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas lomu, piedaloties starptautisko līgumu noslēgšanā, bet ministrijas valsts sekretāra vietniece Natālija Vecgaile pastāstīja par Latvijas Tieslietu ministrijas veikto likumprojektu tapšanā.

Gandrīz pēc visiem referātiem tika uzdoti jautājumi un izraisījās diskusijas. Ārzemju pārstāvjus īpaši interesēja Latvijas nostāja attiecībā uz PSRS parakstītajām starptautiskajām konvencijām laikā no 1940. līdz 1990.gadam, kad Latvija bija okupēta. Šāda interese tika argumentēta ar visai dažādo līdzīgas problēmas risinājumu citās valstīs. Piemēram, pēc Vācijas atkalapvienošanās visas VFR agrāk akceptētās starptautiskās konvencijas ieguva likuma spēku arī Austrumvācijā. Turpretim tikai daļa konvenciju, kam savā laikā bija pievienojusies VDR, tika akceptēta Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Eiropas Padomes Juridiskā direktorāta programmu padomniece Helena More (Lielbritānija) sarunā ar “LV” pārstāvi visnotaļ atzinīgi novērtēja šo tikšanos Rīgā. Pēc H.Mores domām, seminārā apskatīti ļoti aktuāli temati un arī Rietumvalstu pārstāvjiem bijis ļoti svarīgi iepazīties ar Latvijas pieredzi. Taču jo nozīmīgāks šis seminārs bija Latvijai, kura par savas ārpolitikas stratēģisko mērķi izvirzījusi integrēšanos Eiropas struktūrās un iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā zināms, viens no jaunu dalībvalstu uzņemšanas priekšnoteikumiem ES būs arī šo pretendentvalstu likumdošanas sakārtotība un šīs likumdošanas atbilstība Eiropas standartiem.

Par gandrīz divu dienu starptautiskā semināra norisi atzinīgi izteicās arī pārējie viesi no Zviedrijas, Spānijas un Vācijas. Bet tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, rezumējot paveikto, uzsvēra, ka tiesu reformai Latvijā ir divi virzieni: atjaunošanas un jaunrades virziens. Tieši šis otrais ir jāsaista ar integrācijas procesiem Eiropā. Te svarīgs ir tiesiskuma un lietderības princips, informācijas paplašināšana par tiem procesiem, kas notiek Latvijā. Tieši šādā aspektā visi diskusijas dalībnieki novērtēja arī nule noslēgušos semināru.

Rita Belousova,
Jānis Ūdris
“LV” nozaru redaktori
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Semināra viesi: Helena More (Lielbritānija), Katarina Stāta (Zviedrija), Alfredo Paskals Martiness (Spānija) un dr. Valters Rudolfs (Vācija)