Par līdzekļiem izglītībai
Ministrs sarunā ar ieinteresētajām pusēm

Otrdien, 16.aprīlī, notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdes sēde, kurā piedalījās Ministru prezidenta biedrs, izglītības un zinātnes ministrs Māris Grīnblats, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti, pārstāvji no izglītības darbinieku sabiedriskajām organizācijām — Latvijas Pedagogu domes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas.

Māris Grīnblats pastāstīja par darbu, kas tiek veikts, lai īstenotu valdības deklarācijā izvirzītās prioritātes. Sastādot 1996.gada budžetu, tika paredzēts, ka maijā vai jūnijā budžetā iespējami grozījumi atkarībā no ieņēmumiem. Ja ienākumi budžetā būs pieteikami lieli un izdosies rast valdības izpratni, līdzekļi tiks novirzīti pedagogu algu palielināšanai un studiju kreditēšanas sistēmas darbības uzsākšanai. IZM strādā kopā ar Finansu ministriju, lai neatkārtotos tāda situācija kā iepriekšējos gados, kad nebija iespējams paredzētajā laikā izmaksāt pedagogiem atvaļinājuma naudu.

Saeimas lēmumam par pedagoģisko darbinieku algas pielīdzināšanu ierēdņu vidējam atalgojumam diemžēl nav likuma spēka, jo saskaņā ar pastāvošo kārtību jābūt paredzētam finansēšanas avotam. Tāpēc IZM projektu, kā trīs gadu laikā pedagogu algas pielīdzināt ierēdņu algām, pašlaik nav iespējams īstenot. Izglītības likuma 2.lasījumam aprīļa beigās ministrija iesniegs priekšlikumu, kurš paredz likumā noteikt pedagogu atalgojumu, kas būtu pielīdzināts ierēdņu vidējam atalgojumam, un pārejas laiku šīs normas ieviešanai. Vai priekšlikums tiks akceptēts, tas atkarīgs no Saeimas izpratnes.

Konkrētas sarunas par Pasaules bankas kredītu izglītības sitēmas attīstībai, pēc ministrijas priekšlikuma, varētu sākties maijā vai jūnijā. Kā liecina Pasaules bankas līdzšinējā pieredze, šāda projekta sagatavošana ilgst vismaz divus gadus. Projektā vēl netiek minēta konkrēta naudas summa. Ir jāpanāk valdības izpratne par šādu ieguldījumu nepieciešamību.

Ministrija aktīvi strādā, sastādot 1997.gada budžetu. Pēc Māra Grīnblata uzskatiem, budžeta izdevumi jāplāno nevis atsevišķām ministrijām, kā tas bija līdz šim, bet gan pa nozarēm, piešķirot izglītībai noteiktu procentu no iekšzemes kopprodukta. Viduseiropas valstīs šis procents ir 6,5—7,5, neiekļaujot izdevumus augstākajai izglītībai, zinātnei un citiem pasākumiem. Latvijā izglītībai atvēlēti aptuveni 4% no iekšzemes kopprodukta (ieskaitot pašvaldību līdzekļus). IZM vadība uzskata, ka 1997.gadā šiem izdevumiem būtu jāpalielinās līdz 5,3%. Tas ir vienīgais veids, kā ievērot izglītības prioritāti, ko priekšvēlēšanu programmās deklarējušas daudzas politiskās partijas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis pastāstīja, ka Saeimā ir samērā grūti rast atbalstu izglītības problēmu risināšanai. Apstiprinot 1996.gada budžetu, no komisijas iesniegtajiem 28 labojumiem tika pieņemti tikai divi maznozīmīgi labojumi. Arī Dzintars Ābiķis uzskta, ka nepieciešams mainīt budžeta sastādīšanas kārtību.

Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra palīgs Jānis Ēriks Niedrītis informēja, ka studiju kreditēšanas sistēmas projekts pašlaik no jauna tiek saskaņots ar Tieslietu, Finansu un Ekonomikas ministriju. Pēc deputāta Dz.Ābiķa apgalvojuma, ir panākta mutiska vienošanās, ka sistēma varētu sākt darboties jau šā gada septembrī. Projektā paredzēts, ka studijām var saņemt 35 latus mēnesī. Ja studijas sekmīgi pabeigtas, kredīts jāsāk atmaksāt pusgada laikā, paredzot 7 gadus kredīta dzēšanai, ja students strādā valsts vai pašvaldības iestādē, jāparedz arī iespēja atsevišķos gadījumos pagarināt nomaksas termiņu.

Izglītības un zinātnes ministra padomniece Baiba Pētersone uzsvēra, ka bez izdevumiem pedagogu algām ir jāparedz līdzekļi arī citiem mērķiem. 1996.gadā investīcijām — vienīgajiem izglītības attīstībai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem paredzēti tikai Ls 770 000. Līdzekļu trūkuma dēļ vēl arvien neatrisināts ir jautājums par bērnu uzskaiti Latvijā, arī bērnu tiesību aizsardzības organizēšanu, kas tagad ir IZM kompetencē. LIZDA valdes sēdes dalībnieki atzina, ka viena no lielākajām pašlaik neatrisinātajām problēmām ir pašvaldību budžeta neapstiprināšanas dēļ pieaugošie skolu parādi par komunālajiem maksājumiem. Pēc B.Pētersones domām, vienīgais risinājums ir pārcelt Saeimas vēlēšanu laiku, lai varētu savlaicīgi pieņemt valsts budžetu.

Jānis Kantāns,
Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājs