Par ugunsdrošību valstī

Pēdējo mēnešu laikā masu informācijas līdzekļos tiek izplatīta informācija par it kā kritisku ugunsdrošības stāvokli valstī un haotisku Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta (UGDD) darbību.

IeM preses centrs paziņo, ka tādējādi tiek dezinformēta un nepamatoti satraukta sabiedrība, tās pārstāvji Saeimā un amatpersonas pašvaldībās un, protams, arī Iekšlietu ministrijā un Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Latvijas Republikas ugunsdrošības sistēma izveidota ar 1992. gada likumu “Par ugunsdrošību” un atbilstīgiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā Latvijas brīvvalsts un pašreiz attīstīto ārvalstu pieredzi.

Saskaņā ar šo likumu Ugunsdzēsības un glābšanas dienests realizē ugunsdrošības sistēmas vadību valstī, sadarbojoties ar resoru, pašvaldību ugunsdrošības dienestu un brīvprātīgo formējumiem, dzēš ugunsgrēkus, likvidē ķīmiskās avārijas, glābj cilvēkus.

Vairākus gadus sekmīgi darbojas LR Ugunsdrošības sistēmas koordinācijas padome, kurā ir pašvaldību, apdrošinātāju, Zemessardzes, Aizsardzības ministrijas, kā arī Latvijas dzelzceļa, lidostas, mežu dienestu un lielāko uzņēmumu pārstāvji.

Pamatots ir satraukums par ugunsgrēkos bojā gājušo cilvēku lielo skaitu, tādēļ dienesta attīstības koncepcijā ir paredzēti visaptveroši profilaktiskie pasākumi, signalizācijas ierīču ieviešana, bet jākonstatē arī, ka puse no ugunsupuriem ir bijusi alkohola reibumā.

Iekārtoti jauni ugunsdzēsības depo Jēkabpilī, Gulbenē, Kalnciemā, Rīgā, Višķos u.c. Izveidota Baltijas valstīs vienīgā ugunsdrošības tehniskā augstskola, kurā apmāca arī citu dienestu personālu.

Dienests guvis atzinīgu Zviedrijas, Somijas, Vācijas un citu valstu kolēģu novērtējumu.

Latviju kā dalībvalsti 1993. gadā atjaunoja Starptautiskajā ugunsgrēku dzēšanas tehniskajā komitejā (CTIF). Ar ārvalstīm notiek pastāvīga informācijas apmaiņa, tai skaitā arī “Internet” datortīklā.

Valsts ugunsdrošības jautājumi ir izskatīti Saeimā komisijās un Ministru kabinetā, tur iesniegti izstrādātie jauni tiesisko aktu projekti, kuru pieņemšana veicinās ne tikai valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un resoru ugunsdrošības dienestu, bet arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstību.

Latvija saņem humanitāro palīdzību — ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un palīdzību speciālistu apmācībā. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments sadarbojas ar citām valsts un sabiedriskajām organizācijām, kuras sniedz konstruktīvus priekšlikumus un veic reālu darbību cilvēku un īpašuma aizsardzībā no uguns, bet strikti norobežojas no tā dēvētās Latvijas Ugunsdzēsēju savienības (LUS), kuras izplatītajai informācijai par katastrofālu stāvokli ugunsdrošībā un neapmierinošu UGDD darbību nav pamata. IeM un UGDD arī turpmāk veiks savu profesionālo darbību, sargājot pilsētas un pagastus no ugunsgrēkiem, glābs cilvēkus, kuru dzīvības apdraudēs dažādas nelaimes un avārijas.

Iekšlietu ministrijas preses centrs

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta statistiskās ziņas par 1996. gada 3 mēnešiem

31.03.95. g. 31.03.96. g. + — salīdzinoši

ar 3 mēnešiem

Izbraukumi

Kopā: 1639 1490 —9,1

Ugunsgrēki 1355 1231 —9,2

Avārijas 150 176 +17,3

Tehniskās avārijas 15 9 —40,0

Autoavārijas 5 9 1,8 r

Palīdzība iedzīvotājiem 105 155 +47,6

Glābšanas darbi uguns tilpnēs 3 2 —43,4

Izglābti ugunsgrēkos un avārijās

Cilvēki 84 54 —33,7

Lopi 103 180 +74,7

Čpašums (latos) 1594659 1974586 +23,8

Ugunsgrēku galvenie iemesli

Neuzmanīga rīcība ar uguni 638 442 —30,7

Elektrotehniskie iemesli 202 266 +31,6

Ņaunprātīga dedzināšana 157 88 —43,9

Krāšņu apkure 87 167 1,9 r

Bērnu draiskulība ar uguni 61 36 —1,7

Gāja bojā cilvēki

114 88 —22,8

Cietuši cilvēki

46 34 —22,1

UGDD priekšnieks Juris Ņabis

UGDD Informācijas, plānošanas un kontroles daļas priekšnieks Andris Kleins

Par Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu

15. aprīlī notikušajā preses konferencē Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta vadītāji informēja žurnālistus par Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību.

Sākumā IeM preses centra priekšnieks N. Beļskis teica, ka IeM pakļautībā esošais Ugunsdzēsības dienests tiek uzskatīts par vienu no profesionālākajām un stabilākajām IeM struktūrām, arī par labāko ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Baltijas valstīs. To atzinuši kompetenti ārzemju eksperti un starptautisko organizāciju pārstāvji. Augsta profesionāla līmeņa ugunsdzēsības un glābšanas dienesta esamība ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvija varētu kļūt par drošu tranzītvalsti un perspektīvā par Eiropas Savienības valsti. Pašlaik Latvijas IeM UGDD ir gatavi nodrošināt kravu pārvadāšanu caur Latviju, pasargāt tās no dabas stihijām un ugunsnelaimēm.

UGDD priekšnieks Juris Ņabis pastāstīja, ka, īstenojot Latvijas ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstības pamatvirzienus no 1995. līdz 2000. gadam, saskaņā ar likumu “Par ugunsdrošību” un Ministru padomes 1992. gada 12. oktobra lēmumu nr. 425, pagājušajā gadā valstī tika pabeigta pāreja no daudzveidīgas ugunsdzēsības sistēmas uz vienotu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Rajonu centros un 46 rajonu pilsētās un pagastu centros ir organizētas UGDD struktūrvienības, kas lielā mērā sekmē lauku iedzīvotāju aizsardzību pret ugunsgrēkiem. Ugunsdzēsības sistēmas reorganizācijas laikā, salīdzinot ar 1991. gadu, darbinieku skaits tika samazināts par 1364 vienībām, vienlaikus paaugstinot personālsastāva profesionālo sagatavotību un uzlabojot materiālo bāzi. Pagājušajā gadā ugunsdrošības tehniskajā skolā tika apmācīti 379 UGD un 163 dažādu organizāciju un iestāžu ugunsdrošības dienestu darbinieki.

Pagājušajā gadā tika pilnveidota ugunsdrošības sistēmas tiesiskā nodrošināšana. Saeima pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, pastiprinot atbildību par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem. Par budžeta līdzekļiem tika iegādātas vairākas ugunsdzēsības autocisternas un cita tehnika. Sadarbībā ar Rīgas Domi, Somijas un Zviedrijas glābšanas dienestiem katra Rīgas ugunsdzēsības un glābšanas daļa ir nodrošināta ar glābšanas laivām. Speciāli sagatavoti glābēji ir apgādāti ar glābšanas vestēm. UGDD ir nodrošināts ar modernām iekārtām un speciāliem tērpiem, kas dod iespēju likvidēt ķīmisko vielu noplūdi un strādāt šajā vidē. Ir apmācīti darbinieki, kas sadarbībā ar citiem dienestiem var likvidēt ķīmiskās avārijas. Ar šādu aparatūru ir apgādātas Rīgas, Daugavpils, Ventspils, Liepājas un Rēzeknes UGD vienības.

UGDD priekšnieks J.Ņabis piebilda, ka tomēr pastāv būtiski negatīvi faktori, kas ietekmē ugunsdrošības sistēmas tālāko attīstību: zems objektu, iestāžu, organizāciju un pašvaldību organizatoriskais līmenis ugunsdrošības sistēmas nodrošināšanā atbilstoši likumam “Par ugunsdrošību”. Nepietiekams ir UGDD finansējums dzēšanas un glābšanas funkciju veikšanai, kā arī profilakses pasākumu ugunsdrošības aģitācijas un propagandas realizēšanai. Daudzi tiesiskie akti nav saskaņoti ar ugunsdrošības sistēmas jautājumiem. Trūkst ugunsdrošības standartu sistēmas.

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors