Ministru kabineta noteikumi Nr. 870

Rīgā 2016. gada 20. decembrī (prot. Nr. 69 71. §)

Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1.  kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" (turpmāk – specifiskais atbalsts) projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu;

1.2.  specifiskā atbalsta mērķi;

1.3.  specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4.  prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5.  atbalstāmo darbību izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6.  vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7.  vienošanās un līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

5. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

6. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības iestādes.

7. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

7.1. rezultāta rādītājs – sasniedzama ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās – apmeklējumu skaits 2,5–2,8;

7.2. šādi iznākuma rādītāji:

7.2.1. līdz 2023. gada 31. decembrim uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, – 775 ārstniecības iestādes, tai skaitā:

7.2.1.1. projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā – 12 ārstniecības iestādes;

7.2.1.2. projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā – viena ārstniecības iestāde;

7.2.2. līdz 2023. gada 31. decembrim iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi, – 2 023 825 iedzīvotāji;

7.3.  finanšu uzraudzības rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti attiecināmie izdevumi 46 799 872 euro apmērā, tai skaitā:

7.3.1. projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā – 22 314 031 euro;

7.3.2. projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā – 24 485 841 euro.

III. Specifiskā atbalsta finansējums

8. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 194 364 718 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 152 136 253 euro un nacionālais finansējums – 42 228 465 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 31 580 855 euro un minimālais privātais finansējums – 10 647 610 euro).

9. Pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 174 059 880 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 134 877 139 euro un nacionālais finansējums – 39 182 741 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 29 753 420 euro un minimālais privātais finansējums 9 429 321 euro):

9.1.  pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 82 991 202 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 70 542 521 euro un nacionālais finansējums – 12 448 681 euro (valsts budžeta finansējums – 7 469 208 euro un privātais finansējums – 4 979 473 euro);

9.2.  otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 91 068 678 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 64 334 618 euro un nacionālais finansējums – 26 734 060 euro (valsts budžeta finansējums – 22 284 211 euro un privātais finansējums 4 449 849 euro).

10. Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus, bet valsts budžeta finansējums – deviņus procentus no šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētā atlases kārtai plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

11. Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 70,64 procentus, bet valsts budžeta finansējums – 24,47 procentus no šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā atlases kārtai plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

IV. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

12. Atbalsts piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

13. Finansējuma saņēmējs aprēķina infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai un piemēro to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru, atbilstoši šādam aprēķinam:

13.1. projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs;

I_publ – attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālais apmērs (euro);

13.2. attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

y – attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo darbību skaits;

S – attiecīgās atbalstāmās darbības kopējās izmaksas (euro);

L_v – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);

L_m – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);

13.3. uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmajai infrastruktūrai, kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, laika sadalījumu nosaka atbilstoši vidējai ārstniecības iestādes infrastruktūras izmantošanas proporcijai, kas aprēķināta, infrastruktūrai, kurai ir iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, sadalot kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru ar šīs infrastruktūras kopējām izmaksām.

14. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina no projekta iesniegšanas brīža līdz pēcprojekta uzraudzības perioda beigām, izmantojot pēdējā gada datus vai divu pēdējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie vairāk kā par pieciem procentiem atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes, finansējuma saņēmējs izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu aktualizē ne retāk kā reizi divos gados.

15. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus apstiprina ar finansējuma saņēmēja rīkojumu, aprēķina rezultātus norāda šo noteikumu 1. pielikumā minētajā veidlapā un pievieno vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu pielikumā. Apstiprināto finansējuma saņēmēja rīkojumu finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē:

15.1. iesniedzot projekta iesniegumu;

15.2. projekta īstenošanas laikā līdz attiecīgā gada 30. aprīlim;

15.3. pēc projekta pabeigšanas kopā ar attiecīgo ikgadējo pēcprojekta pārskatu.

16. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 13.1. apakšpunktu, sadarbības iestāde kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina.

17. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šo noteikumu 13.1. apakšpunktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk – pārmērīga kompensācija), tad:

17.1. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā līdz pēcprojekta uzraudzības perioda beigām;

17.2. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz piecus procentus no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus;

17.3. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo pēcprojekta uzraudzības pārskatu iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav.

18. Finansējuma saņēmējs dokumentāciju, kas saistīta ar atbalsta piešķiršanu, glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas, savukārt atbalsta sniedzējs – 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas.

19. Ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru, kuru finansējuma saņēmējs iznomā citai ārstniecības iestādei veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, šo noteikumu 25. punktā minētās atbalstāmās darbības ir atbalstāmas finansēšanai no publiskiem līdzekļiem, ievērojot infrastruktūras izmantošanas proporcijas noteikšanas kārtību, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

19.1. finansējuma saņēmējam ir noteikts pienākums nodrošināt infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un par to ir noslēgts attiecīgs līgums, ievērojot normatīvos aktus par atlīdzības maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

19.2. infrastruktūras nomas maksa noteikta, ievērojot šādus nosacījumus:

19.2.1. infrastruktūras nomas maksas apmērs nepārsniedz saprātīgas peļņas un tādu ārstniecības iestādes izmaksu summu, kuras netiek finansētas no publiskā finansējuma un kuras tieši vai netieši saistītas ar infrastruktūras iznomāšanu;

19.2.2. saprātīga peļņa tiek aprēķināta tikai tām ārstniecības iestādes izmaksām, kas netiek finansētas no publiskā finansējuma;

19.2.3. saprātīgas peļņas aprēķināšanai tiek izmantota saprātīgas peļņas norma, kuru atbildīgā iestāde kārtējā gada pirmajā darbdienā publicē atbildīgās iestādes tīmekļvietnē (http://esfondi.vm.gov.lv) un kura tiek noteikta, izmantojot šādu formulu:

P_norma – saprātīgas peļņas norma procentos;

P_N-X – vidējais peļņas apmērs veselības aizsardzībā atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2. red) laikposmā no N-4 gada līdz N-2 gadam (euro);

A_N-X – vidējais apgrozījuma apmērs veselības aizsardzībā atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2. red) laikposmā no N-4 gada līdz N-2 gadam (euro);

19.3. finansējuma saņēmējs ar attiecīgiem dokumentiem pamatoti un pārskatāmi var pierādīt infrastruktūras nomas maksas aprēķinu.

20. Finansējuma saņēmējs nosaka darba laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai projekta ietvaros attīstītajā infrastruktūrā (ja attiecīgo darba laiku var noteikt) un uzskaita minēto informāciju.

21. Finansējuma saņēmējs skaidri nodala valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citu darbību veikšanas (un ar tām saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas gūti projekta ietvaros, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ja ienākumi tiek gūti projekta ietvaros, nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei, attiecīgajiem ienākumiem jāatbilst šo noteikumu 19. punktā minētajām prasībām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumentācija, kas saistīta ar šajā punktā minēto nosacījumu izpildi un attiecas uz projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru, tiek saglabāta un ir pieejama sadarbības iestādei, kas veic šo noteikumu 13. punktā minētās infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina kontroli.

22. Šo noteikumu 23. un 24. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Nacionālo veselības dienestu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Līgumā norāda:

22.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

22.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamajām investīcijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu minētos pakalpojumus saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

22.3. līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;

22.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

22.5. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

22.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

22.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

V. Prasības specifiskā atbalsta pirmās un otrās kārtas projektu iesniegumu atlases iesniedzējiem

23. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir ārstniecības iestāde atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā minēto ārstniecības iestāžu sarakstam.

24. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā minētā ārstniecības iestāde – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".

VI. Atbalstāmās darbības un izmaksas

25. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

25.1. projekta vadības nodrošināšana;

25.2. būvdarbi;

25.3. tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;

25.4. infrastruktūras attīstība kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai;

25.5. informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.

26. Šo noteikumu 23. un 24. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem ir atbalstāmas šo noteikumu 25. punktā minētās atbalstāmās darbības infrastruktūrā, kas daļēji vai pilnībā saistīta ar neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu četrās prioritārajās veselības jomās – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības aprūpes jomā.

27. Šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros šo noteikumu 23. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi, šādā apmērā:

27.1. ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir 5 000 000 euro vai lielākas – nepārsniedzot 56 580 euro gadā;

27.2. ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par 5 000 000 euro, ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas;

27.3. ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.

28. Šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas ar būvdarbiem saistītās izmaksas:

28.1. būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;

28.2. būvniecības izmaksas, tai skaitā:

28.2.1. būvlaukuma ierīkošanas un novākšanas izmaksas;

28.2.2. jaunu ēku būvniecības izmaksas;

28.2.3. atjaunošanas un pārbūves izmaksas;

28.2.4. infrastruktūras labiekārtošanas izmaksas, tai skaitā:

28.2.4.1. apzaļumošanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam;

28.2.4.2. telpu aprīkošanas izmaksas, kas ietver medicīniskās ierīces un tehnoloģijas, tai skaitā iebūvējamās iekārtas un tehnoloģijas, mēbeles, saimnieciskās ierīces un aprīkojumu, IT un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai.

29. Šo noteikumu 28. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām ir šādi izmaksu ierobežojumi:

29.1. šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no attiecināmajām būvniecības izmaksām;

29.2. šo noteikumu 28.2.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas tikai šo noteikumu 24. punktā minētajam finansējuma saņēmējam;

29.3. šo noteikumu 28.2.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 15 procentus no attiecināmajām būvniecības izmaksām un tajās neiekļauj šo noteikumu 30. punktā minētās ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju iegādes, piegādes un montāžas izmaksas.

30. Šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju iegādes, piegādes un montāžas izmaksas par medicīniskajām tehnoloģijām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro un par kuru iegādi saņemts Veselības ministrijas saskaņojums.

31. Šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības finansējums nepārsniedz 10 procentus no kopējām projekta izmaksām, un tās ietvaros ir attiecināmas ārstniecības iestādes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības izmaksas, kas saistītas ar ārstniecības iestādes līdzdalību kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

32. Šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētā atbalstāmās darbība ietver informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

33. Šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minēto pārējo attiecināmo papildu īstenošanas izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai.

34. Šo noteikumu 27., 28., 30. un 31. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā:

34.1. šo noteikumu 27. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas;

34.2. šo noteikumu 28., 30. un 31. punktā minētās izmaksas veido projekta pārējās tiešās attiecināmās izmaksas.

35. Šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 34.1. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla atlīdzības izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

36. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

37. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

VII. Specifiskā atbalsta projektu īstenošanas nosacījumi

38. Šo noteikumu 24. punktā minētais finansējuma saņēmējs īsteno lielo projektu.

39. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

39.1. nodrošina šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētos informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

39.2. uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju "Objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība";

39.3. ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;

39.4. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

39.5. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 7.2.1. un 7.2.2. apakšpunktā minētajiem rādītājiem;

39.6. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

39.7. nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, valsts vai pašvaldības īpašumā, ilgtermiņa nomā (vismaz 10 gadi), patapinājumā vai valdījumā un tiesību prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot būvapjomu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā;

39.8. nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

40. Ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 3 000 000 euro, finansējuma saņēmējs projekta plānošanai un īstenošanas kontrolei izveido vadības un kontroles komisiju un reizi ceturksnī organizē pārskata sanāksmes par projekta progresu, uz kurām uzaicina atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvjus.

41. Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un veic maksājumus 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu un atbilstoši projekta finansēšanas plānam, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Avansa maksājumu ir iespējams saņemt vairākos maksājumos.

42. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

43. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

43.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

43.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

Ministru prezidenta vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Veselības ministre Anda Čakša

1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
noteikumiem Nr. 870 

Publisko izmaksu maksimālā un privāto izmaksu minimālā apjoma aprēķins (EUR)

Veselības ministre Anda Čakša

2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
noteikumiem Nr. 870

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmās un otrās kārtas atbalsta saņēmēji un finansējuma sadalījums

1. Projektu iesniegumu atlases 1. kārtas atbalsta saņēmēji un finansējuma sadalījums:

1.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 17 888 467 euro;

1.2. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 11 157 143 euro;

1.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 1 788 847 euro;

1.4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Dzemdību nams" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 1 172 927 euro;

1.5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 1 788 847 euro;

1.6. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 14 228 677 euro;

1.7. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 7 670 720 euro;

1.8. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 9 838 034 euro;

1.9. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 2 146 616 euro;

1.10. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 6 331 512 euro;

1.11. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 5 009 910 euro;

1.12. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 3 969 502 euro.

2. Projektu iesniegumu atlases 2. kārtas atbalsta saņēmējs ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" ar pieejamo attiecināmo finansējumu līdz 91 068 678 euro.

Veselības ministre Anda Čakša