NOZARU ZIŅAS

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senātā

16.aprīlī Senāta sēdē izskatīja jautājumu par žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” redakcijas darbību. Žurnāls “LZA Vēstis” kopš 1992.gada tiek izdots divās daļās: “A” — humanitārās un sociālās, “B” — dabas, eksaktās, tehniskās un lietisķās zinātnēs.

Līdz 1994.gadam žurnāls bija ikmēneša izdevums, bet finansiālu un tehnisku iemeslu dēļ tagad tiek izdoti dubultnumuri (ik pa diviem mēnešiem), tiesa gan, nesamazinot kopējo iespiedlokšņu apjomu gadā. “A” daļa tiek izdota latviešu valodā un galvenokārt sniedz publicēšanās iespējas zinātniekiem latviešu valodas, vēstures, ekonomikas u.c. Latvijai svarīgās nacionālās zinātnēs. “B” daļai iesniegtie raksti pārsvarā tiek tulkoti un publicēti angļu valodā. Žurnāls tiek izplatīts pasaulē ar Latvijas Akadēmisk`as bibliotēkas apmaiņas abonementa starpniecību, paplašinot lasītāju loku ārzemēs.

Latvijas zinātnieki labprāt publicējas izdevumā, īpaši, ja numurs ir iecerēts kā tematiski vienota materiālu kopa. Žurnāla noformējums kļuvis mūsdienīgs, bet pašizmaksa pieaugusi, līdz ar to ļoti zemā realizācijas cena (ap Ls 0,40), ņemot vērā nelielo tirāžu un specifisko, samērā šauro lasītāju loku, rada problēmas žurnāla regulārai un savlaicīgai izdošanai. Publicēšanai iesniegto materiālu daudzumu redakcijā varētu uzskatīt par pietiekamu, bet zinātniskās kvalitātes izvērtēšanā aktīvāk būtu jāpiedalās ekspertiem, arī žurnāla abu daļu redkolēģiju locekļiem.

Jāapstiprina Zinātņu akadēmijas redakcijas padome, kuras uzdevums būtu noteikt žurāla zinātnisko politiku, jāmaina un jāpapildina žurnāla “LZA Vēstis” “A” un “B” daļas redakcijas kolēģiju sastāvi. Latvijas Zinātnes padomei, izvērtējot zinātnieku darbu un par kritēriju ņemot raksta publicēšanas vietu, vajadzētu ņemt vērā, ka par Latvijas vēstures, valodas, ekonomikas u.c. nacionālo zinātņu pētījumiem pirmām kārtām interese ir Latvijā, bet nevis ārzemēs. Jādomā arī par nelielu reklāmu, jo izdevums, galvenokārt žurnāla “A” daļa, var būt noderīgs ne tikai zinātniekiem, bet arī citiem interesentiem. Senāts apstiprināja žurnāla izdošanas grafiku šim gadam. Tika nolemts turpmāk izdot vienu tā numuru reizi divos mēnešos, tas ir, sešus numurus gadā, nesamazinot apjomu, bet pārtraucot dubulto numerāciju.

Sēdē tika izskatīts un papildināts LZA komisijas “Latvija un latvieši pasaulē” izstrādātais tās darbības nolikums. LZA Senāts šī gada 2.janvāra sēdē nolēma atbalstīt šīs komisijas ierosinājumu darboties pie Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas.

Senāts apstiprināja LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu komisijas lēmumu piešķirt Latvijas Zinātņu akadēmijas Arveda Švābes balvu 1996.g.adā Dr.h.c.hist. Teodoram Zeidam (pēc nāves) par mūža ieguldījumu Latvijas viduslaiku vēstures, historiogrāfijas un vēsturiskās ģeogrāfijas problēmu izpildē, kā arī vairāku paaudžu Latvijas vēstures zinātnieku sagatavošanā.

LZA augstāko apbalvojumu — Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu — 1996.gadā Senāts nolēma piešķirt Dr.habil.chem. Edmundam Lukevicam par ievērojamiem sasniegumiem organiskajā un metālorganiskajā ķīmijā. Šo apbalvojumu ik gadu saņem viens Latvijas un viens ārvalstu zinātnieks par izcilu ieguldījumu zinātnē. Šajā gadā medaļa ir piešķirta arī izcilajai latviešu izcelsmes ķīmiķei Magdai Štaudingerai–Voitai Vācijā.

LZA sekretariāts