Ministru kabineta noteikumi Nr. 871

Rīgā 2016. gada 20. decembrī (prot. Nr. 69 76. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" (turpmāk – pasākums) pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu;

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākuma pirmajai un otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība pašvaldībās.

3. Pasākuma mērķa grupa ir:

3.1. pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras no valsts finansētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām (turpmāk – valsts ilgstošas aprūpes institūcijas) pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);

3.2. bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes;

3.3. ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuri saņem valsts vai pašvaldības finansētus bērnu ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus.

4. Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. līdz 2018. gada 31. decembrim – finanšu rādītājs – sertificēti izdevumi ne mazāk kā 6 342 454 euro apmērā;

4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim – rezultāta rādītājs – līdz 26–45 procentiem palielināts to personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kuras dzīvo ārpus institūcijas un kurām pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.

5. Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētās pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:

5.1. izveidoto vai labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem – 715;

5.2. izveidoto vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē – 223.

6. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētās otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:

6.1. izveidoto vai labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem – 1 385;

6.2. izveidoto vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē – 431.

7. Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētās pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros līdz šo noteikumu 13. punktā minētā Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanai par pasākumam pieejamā finansējuma palielinājumu projektu iesniegumos līdz 2023. gada 31. decembrim plāno šādas sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtības (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētos gadījumus):

7.1. izveidoto vai labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem – 668;

7.2. izveidoto vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē –209.

8. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētās otrās atlases kārtas ietvaros līdz šo noteikumu 13. punktā minētā Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanai par pasākumam pieejamā finansējuma palielinājumu projektu iesniegumos līdz 2023. gada 31. decembrim plāno šādas sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtības (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētos gadījumus):

8.1. izveidoto vai labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem – 1 293;

8.2. izveidoto vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē – 402.

9. Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 44 441 978 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 37 775 681 euro un nacionālais publiskais līdzfinansējums (valsts budžeta finansējums un pašvaldību finansējums) ne mazāk kā 6 666 297 euro, un to var izlietot:

9.1. šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajai pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai – 15 823 567 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 13 450 032 euro apmērā un nacionālo publisko līdzfinansējumu (valsts budžeta finansējums un pašvaldību finansējums) ne mazāk kā 2 373 535 euro apmērā;

9.2. šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajai otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai – 28 618 411 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 24 325 649 euro apmērā un nacionālo publisko līdzfinansējumu (valsts budžeta finansējums un pašvaldību finansējums) ne mazāk kā 4 292 762 euro apmērā.

10. Pasākuma ietvaros maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no kopējā projektu attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – ne mazāk kā 15 procentus no kopējā projektu attiecināmā finansējuma – veido nacionālais publiskais līdzfinansējums – pašvaldību finansējums un valsts budžeta dotācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

11. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no dienas, kad darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 9.2.2. "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" (turpmāk – 9.2.2.1. pasākums) ietvaros izstrādātie plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāni (turpmāk – plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāni) ir apstiprināti Labklājības ministrijas izveidotajā Sociālo pakalpojumu attīstības padomē. Izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ir attiecināmas no 2017. gada 1. janvāra.

12. Līdz 2018. gada 31. decembrim pirmajai un otrajai atlases kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 41 482 546 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 35 260 164 euro un nacionālais publiskais līdzfinansējums (valsts budžeta finansējums un pašvaldību finansējums) ne mazāk kā 6 222 382 euro, un to var izlietot:

12.1. šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajai pirmajai atlases kārtai – 14 769 860 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 12 554 381 euro apmērā un nacionālo publisko līdzfinansējumu (valsts budžeta finansējums un pašvaldību finansējums) ne mazāk kā 2 215 479 euro apmērā;

12.2. šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajai otrajai atlases kārtai – 26 712 686 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 22 705 783 euro apmērā un nacionālo publisko līdzfinansējumu (valsts budžeta finansējums un pašvaldību finansējums) ne mazāk kā 4 006 903 euro apmērā.

13. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par prioritārajam virzienam "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu var ierosināt palielināt kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 9. punktā noteiktajam apmēram, ievērojot:

13.1. šo noteikumu 10. punktā minēto finansēšanas avotu sadalījumu;

13.2. šo noteikumu 5. punktā minēto pirmās atlases kārtas iznākuma rādītāju vērtības un šo noteikumu 6. punktā minēto otrās atlases kārtas iznākuma rādītāju vērtības, kuru sadalījums pa projekta iesniedzējiem norādīts plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.

14. Šo noteikumu 22. punktā minētie projektu iesniedzēji projektos var uzņemties papildu saistības un plānot pašvaldību finansējumu atbilstoši šo noteikumu 9. punktā minētajam pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma apmēram pirms šo noteikumu 13. punktā minētā Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas. Ja uzņemas papildu saistības:

14.1. projekta iesniegumā samazina šo noteikumu 10. punktā minēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma likmi par 6,66 procentiem, attiecīgi palielinot pašvaldību līdzfinansējuma apmēru;

14.2. projekta iesniegumā šo noteikumu 23. punktā minētie projekta iesniedzēji paredz šo noteikumu 5. punktā minēto pirmās atlases kārtas iznākuma rādītāju vērtības, bet šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētie projektu iesniedzēji – šo noteikumu 6. punktā minēto otrās atlases kārtas iznākuma rādītāju vērtības, kuru sadalījums pa projekta iesniedzējiem norādīts plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos;

14.3. sadarbības iestāde, noslēdzot vienošanos par projekta īstenošanu, paredz projekta finansēšanas, kā arī uzskaites un pārdales kārtību.

15. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija. 

16. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās:

16.1. pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsts paredzēts nacionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām atbilstoši integrēto teritoriālo investīciju ieviešanas mehānismam (turpmāk – pirmā atlases kārta);

16.2. otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsts paredzēts reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām un pašvaldībām, kas nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldības (turpmāk – otrā atlases kārta).

17. Pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas noslēgts saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktu.

18. Projektu iesniegumu atlasi pirmajā un otrajā atlases kārtā organizē no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Ja plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānus Labklājības ministrijas izveidotā Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprina pirms 2018. gada 1. janvāra, projektu iesniegumu atlasi izsludina uzreiz pēc plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu apstiprināšanas.

19. Pirmās atlases kārtas ietvaros atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē (turpmāk – Reģionālās attīstības koordinācijas padome) saskaņotās pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos iekļautās projektu idejas. Otrās atlases kārtas ietvaros atbalsta pašvaldību projektus, kuru projektu ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.

20. Ja šo noteikumu 19. punktā minētās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā iekļautās projektu idejas atšķiras no plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos iekļautā pašvaldības apstiprinātā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājuma, Reģionālās attīstības koordinācijas padome izskata jautājumu un lemj par nepieciešamību izdarīt atbilstošus grozījumus tiesību aktā par integrēto teritoriālo investīciju specifisko atbalsta mērķu finansējuma kopējo apjomu katram nacionālās nozīmes attīstības centram un kopējiem rezultatīvajiem rādītājiem nacionālās nozīmes attīstības centru grupai, kā arī par pienākumu šo noteikumu 23. punktā minētajam projektu iesniedzējam precizēt šo noteikumu 19. punktā minētās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā iekļauto projektu ideju. 

21. Ja kādi šo noteikumu 19. punktā minētie pašvaldību projektu ideju koncepti atšķiras no plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos iekļautā pašvaldības apstiprinātā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājuma, Reģionālās attīstības koordinācijas padome izskata jautājumu un lemj par pienākumu šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam precizēt šo noteikumu 19. punktā minētos projektu ideju konceptus.

22. Pasākuma ietvaros projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kas ir:

22.1. plānošanas reģionu sadarbības partneri 9.2.2.1. pasākuma ietvaros;

22.2. iekļautas plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.

23. Pirmajā atlases kārtā projekta iesniedzējs ir nacionālās nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras vai Ventspils pilsētas pašvaldība, ja tā atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem, vai tās izveidota iestāde, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.

24. Pirmo atlases kārtu organizē šādā kārtībā:

24.1. pašvaldība, kura atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumam ar vadošo iestādi ir noslēgusi deleģēšanas līgumu, sagatavo pirmās atlases kārtas projektu iesniegumu atlases nolikumu un saskaņo to ar vadošo iestādi un atbildīgo iestādi, kā arī īsteno projektu iesniegumu atlasi;

24.2. Labklājības ministrija pēc plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu apstiprināšanas informē šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minēto pašvaldību par šo noteikumu 23. punktā minēto projekta iesniedzēju, kas pasākuma ietvaros ir tiesīgs iesniegt projekta iesniegumu, norādot arī projekta iesniedzējam pasākuma ietvaros pieejamo finansējuma apmēru;

24.3. šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētā pašvaldība uzaicina šo noteikumu 23. punktā minēto projekta iesniedzēju iesniegt projekta iesniegumu;

24.4. šo noteikumu 23. punktā minētais projekta iesniedzējs saskaņā ar iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo un iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam vienu projekta iesniegumu;

24.5. šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētā pašvaldība lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas datuma.

25. Otrajā atlases kārtā:

25.1. projekta iesniedzējs ir reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldība un pašvaldība, kas nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldība, ja tā atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem, vai tās izveidota iestāde, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;

25.2. Labklājības ministrija pēc plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu apstiprināšanas informē sadarbības iestādi par šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajiem projekta iesniedzējiem, kuri pasākuma ietvaros ir tiesīgi saņemt uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, norādot arī katram projekta iesniedzējam pasākuma ietvaros pieejamo finansējuma apmēru;

25.3. šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs saskaņā ar iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo un iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam vienu projekta iesniegumu;

25.4. sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

26. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

26.1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrādi);

26.2. jaunu būvju būvniecība, esošu būvju pārbūve vai atjaunošana (tai skaitā būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība) un teritorijas labiekārtošana;

26.3. materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde;

26.4. projekta informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana;

26.5. projekta vadība un īstenošana.

27. Projektu ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

28. Pasākuma ietvaros plāno šādus izmaksu veidus:

28.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

28.2. netiešās attiecināmās izmaksas;

28.3. neparedzētās izmaksas;

28.4. neattiecināmās izmaksas.

29. Šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

29.1. tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas – projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tiek noteiktas kā fiksēta summa, piemērojot šo noteikumu 30. punktā minētos nosacījumus. Projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas ietver atalgojumu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalstus un kompensācijas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (izņemot virsstundas). Ja projekta vadības personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

29.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas – pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai un šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanai ir nepieciešams piesaistīt pakalpojumu sniedzēju, kā arī nekustamā īpašuma un zemes iegādes un ar iegādi saistītās izmaksas, ja nekustamā īpašuma iegāde ir nepieciešama šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

30. Šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētā projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas:

30.1. nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

30.2. nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas neietver projekta tiešās personāla atlīdzības izmaksas, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

30.3. ir aprēķinātais maksimālais izmaksu ierobežojums gadā, reizinot ar projekta īstenošanas gadu skaitu. Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, šā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam.

31. Šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minēto pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksām papildus piemēro šādus attiecināšanas nosacījumus:

31.1. attiecībā uz projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu (izņemot projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas) šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai un attiecībā uz būvuzraudzību, autoruzraudzību un būvekspertīzi šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai var plānot izmaksas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādes izmaksas ir attiecināmas līdz 10 procentiem no būvdarbu līguma summas;

31.2. teritorijas labiekārtošanai plāno izmaksas tādā apmērā, lai atbilstoši būvniecības jomas normatīvajiem aktiem nodrošinātu būves nodošanu ekspluatācijā, kā arī vides un informācijas pieejamību šo noteikumu 3. punktā minētajām mērķa grupas personām;

31.3. projekta informācijas un publicitātes pasākumiem šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai plāno izmaksas, kas nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

31.4. darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētajam personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai plāno ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētais personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētais personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam.

32. Šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma un zemes iegādes izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

33. Šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētās projekta netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

34. Šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētajām kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, un tās var izmantot šo noteikumu 28.1. un 28.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai. Neparedzēto izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

35. Pasākuma ietvaros šo noteikumu 28.1., 28.2. un 28.3. apakšpunktā minēto izmaksu pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

36. Šo noteikumu 28.4. apakšpunktā minētās neattiecināmās izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, ir izmaksas, kas:

36.1. pārsniedz šo noteikumu 24.2. un 25.2. apakšpunktā minēto pieejamo finansējuma apmēru;

36.2. pārsniedz šo noteikumu 30., 31., 32. un 34. punktā minētos izmaksu ierobežojumus.

37. Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta dotācijas pašvaldībai līdzfinansējuma kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

38. Pasākumu īsteno tiešā sinerģijā ar 9.2.2.1. pasākumu. 

39. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tikai tādi ieguldījumi finansējuma saņēmēja pakalpojumu infrastruktūrā, kuru nepieciešamība, atbilstība šo noteikumu 3. punktā minēto mērķa grupas personu individuālajām vajadzībām un ekonomiskā pamatotība ir iekļauta plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.

40. Finansējuma saņēmējs var pretendēt uz specifiskā atbalsta saņemšanu, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai citas publiskas personas īpašumā. Ja nekustamais īpašums ir publiskas personas īpašumā, tad finansējuma saņēmējam īpašuma faktiskā valdījuma tiesības ir uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam.

41. Ja būve, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, atrodas uz zemes īpašuma, kuru finansējuma saņēmējs nomā, nomas līgums nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam.

42. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai plāno nekustamā īpašuma un zemes iegādi, projekta iesniegumā, balstoties uz saimnieciskuma principu, pamato nekustamā īpašuma un zemes iegādes nepieciešamību un saikni ar projekta mērķi.

43. Šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs. Tas nodrošina:

43.1. būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādi;

43.2. ēkas energoefektivitātes novērtēšanu, ja tā ir priekšnosacījums būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei;

43.3. citas projekta īstenošanai nepieciešamās pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ja tā ir nepieciešama šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.

44. Šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

44.1. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām – infrastruktūras izveidi un attīstību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem;

44.2. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām – infrastruktūras izveidi un attīstību sabiedrībā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem;

44.3. šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām – infrastruktūras izveidi un attīstību "jauniešu mājas" un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem.

45. Īstenojot šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs papildus būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajam sniedz vides pieejamības ekspertu konsultācijas un veic specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai personām ar:

45.1. redzes traucējumiem;

45.2. dzirdes traucējumiem;

45.3. kustību un pārvietošanās traucējumiem;

45.4. garīga rakstura traucējumiem.

46. Sagatavojot šo noteikumu 24.4. vai 25.3. apakšpunktā minēto projekta iesniegumu un plānojot tajā būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, norāda darbu pozīcijas, kas attiecas uz teritorijas labiekārtošanu, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu šo noteikumu 3. punktā minētajām mērķa grupas personām, un pamato to nepieciešamību.

47. Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) pirms projekta īstenošanas, kā arī informē sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundās) pēc projekta īstenošanas. 

48. Šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, un tās ietvaros veic telpu aprīkošanai nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi, tai skaitā mēbeļu, datoru, datorprogrammatūras, tehnisko palīglīdzekļu un citu nepieciešamo ierīču un materiālu iegādi plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos noteikto pakalpojumu nodrošināšanai.

49. Projekta ietvaros nav atbalstāma fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana.

50. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

50.1. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

50.2. piesaista projekta vadības personālu uz darba līguma pamata, paredzot tam atlīdzības izmaksas. Ja projekta vadības personāls ir piesaistīts uz darba līguma pamata, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls tiek piesaistīts uz normālu darba laiku (atlīdzībai var piemērot daļlaika attiecināmības principu) vai uz nepilnu darba laiku, attiecīgi veicot projekta vadības personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku;

50.3. piesaista pakalpojumu sniedzējus atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;

50.4. pakalpojumu (uzņēmumu) līgumos avansa maksājumus var paredzēt ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgā līguma summas;

50.5. šo noteikumu 26.2. un 26.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

50.6. šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētos informācijas un publicitātes pasākumus nodrošina atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, kā arī normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

50.7. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

50.8. uzkrāj datus par šādu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju – objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

50.9. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.

51. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

51.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa sasniegšanu un šo noteikumu 4., 5. un 6. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

51.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

52. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

53. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidenta vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Labklājības ministrs Jānis Reirs