Pēc 56 gadiem — atkal Latvijas topogrāfiskā karte

Atskats līdz šim — Latvijas armijas štāba ģeodēzijas un topogrāfijas daļas (ĢTD) darbs: 15.07.1919.–18.11.1940.

1. ĢTD dibināta kā Armijas Virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas Topogrāfijas nodaļa 1919.g. 15. jūlijā. Darbība:

1.1. Kartogrāfijas materiāla savākšana:

1.1.1. Krievijas ģenerālštāba 1:127 000, 1:42 000, 1:84 000, 1:24 000 mēroga topogrāfiskās kartes.

1.1.2. Vācijas oberštāba 1:75 000, 1:50 000, 1:100 000, 1:200 000 mēroga topogrāfiskās kartes.

1.2. Karaspēka vienību apgāde ar trofeju materiāliem.

1.3. Pārdislocēto vienību operatīvā apgāde.

1.4. Kauju shēmu operatīvā korekcija.

1.5. Lauku topogrāfisko darbu veikšana frontes vajadzībām.

1.6. Noliktavas izveidošana.

 

2. Galvenā štāba ĢTD pārformēšana 01.04.1921.g. (no 21.09.1929.g. Armijas štābā ĢTD).Darbība:

2.1. Latvijas – Krievijas robežkomisijas topogrāfiskie darbi 1921.–1923. gados.

2.2. Latvijas – Lietuvas – Polijas robežkomisijas topogrāfiskie darbi 1921.–1927. gados.

2.3. Latvijas – Igaunijas robežkomisijas topogrāfiskie darbi 1921.–1927. gados.

2.4. Latvijas pamatkartes mērogā 1:75 000 (111 lapas) izveidošana uz Krievijas ģenerālštāba 2 verstu mēroga (1904.–1912.g. izdevums) melnbaltas kartes un uz vācu ģenerālštāba dažādo izdevumu bāzes.

2.4.1. Topogrāfisko karšu izdošana 4 krāsās.

2.4.2. Topogrāfisko karšu izdošana vispārējai lietošanai.

2.4.3. Topogrāfisko karšu izdošana operatīvās nepieciešamības secībā.

2.4.4. Topogrāfisko karšu saskaņošana ar citu resoru vajadzībām.

2.5. Krievijas ģenerālštāba 1:126 000 mēroga melnbaltās kartes izdošana vispārējai lietošanai.

2.6. Jauno Latvijas karšu sastādīšana un izdošana.

2.6.1. Topogrāfisko karšu 1:400 000 mēroga izdošana (četrās krāsās, 2 lapas).

2.6.2. Topogrāfisko karšu 1:200 000 mēroga izdošana (četrās krāsās, 12 lapas).

2.6.3. Topogrāfisko karšu 1:50 000 mēroga izdošana (četrās krāsās, 46 lapas).

Militārām vajadzībām, daļēji uz Krievijas kartēm mērogā 1:42 000, 1:84 000, 1:21 000 pamata.

2.6.4. Topogrāfisko karšu 1:25 000 mēroga izdošana (četrās krāsās, 90 lapas).

Militārām vajadzībām, daļēji uz vācu kartēm mērogā 1:25 000.

2.6.5. Rīgas un apkārtnes kartes 1:50 000 mērogā izdošana (pēc 1905.g. Krievijas uzņēmuma).

2.7. Dalība starptautiskās kartes 1:1000000 mērogā sastādīšanā (Carte Internationale du Monde au 1:1 000 000).

2.8. Mobilizācijas un kaujas krājumu izveidošana.

2.8.1. Karšu izdošana mobilizācijas vajadzībām.

2.8.2. Karšu krājuma uzskaite un kontrole.

2.8.3. Karšu krājuma kontrole vienībās.

2.8.4. Taktisko spēļu apgāde ar topogrāfiskajiem materiāliem.

2.9. Noteikumu, instrukciju un citu materiālu izstrādāšana.

2.9.1. Likumprojekta par karšu izdošanu izstrādāšana.

2.9.2. Kara topogrāfu kursu mācību programmas u.tml. izstrādāšana.

2.9.3. Instrukcijas rekognescēšanas darbiem izstrādāšana kartēm mērogā 1:50 000.

2.9.4. Instrukcijas mobilizācijas karšu lietošanai izstrādāšana.

2.9.5. Instrukcijas izstrādāšana par karšu glabāšanu.

2.9.6. Instrukcijas izstrādāšana neizpaužamo karšu krājumu lietošanai.

2.9.7. Topogrāfijas instruktoru rokasgrāmatas sastādīšana.

2.9.8. Apdzīvoto vietu sarakstu sastādīšana (I, II un III daļa).

2.9.9. Kartogrāfisko apzīmējumu pieņemšana (1:50 000, 1:25 000 mēroga kartēm).

2.10. Vienību pieprasījumi un veiktie darbi:

2.10.1. Armijas štāba Satiksmes daļas uzdevumā:

2.10.1.1. Par Latvijas teritoriju topogrāfiskā apraksta sastādīšana (1922.–1939.g.).

2.10.1.2. Par Latvijas teritoriju ceļu apraksta sastādīšana (1922.–1939.g.).

2.10.1.3. Par Latvijas teritoriju kara–ģeogrāfiskā apraksta sastādīšana.

2.10.1.4. Rekogniscēto upju, ezeru, mežu shēmu sastādīšana.

2.10.2. Darbi Artilērijas vienību vajadzībām:

2.10.2.1. Daugavgrīvas artilērijas novērošanas punktu noteikšana.

2.10.2.2. Koordināšu noteikšana Krasta artilērijas pulkam.

2.10.2.3. Ģeogrāfisko azimutu un virzienu noteikšana Zenītartilērijas pulkam.

2.10.2.4. Daugavpils artilērijas poligona kartes 1:25 000 mērogā sastādīšana.

2.10.2.5. Daugavgrīvas cietokšņa plāna 1:8 400 mēroga sastādīšana.

2.10.2.6. Gaujas artilērijas šaujlauka kartes 1:25 000 mēroga sastādīšana.

2.10.3. Darbi dažādu vienību vajadzībām:

2.10.3.1. Liepājas kara ostas kartes 1:10 000 mērogā sastādīšana.

2.10.3.2. Gaujas poligona piešaudes laukumu līmetņošana.

2.10.3.3. Auto ceļu kartes 1:400 000 mērogā sastādīšana armijas vajadzībām.

2.10.3.4. Daugavpils poligona kartes 1:25 000 mērogā sastādīšana.

2.10.3.5. Liepājas poligona kartes 1:25 000 mērogā sastādīšana.

2.10.3.6. Litenes poligona kartes 1:25 000 mērogā sastādīšana.

2.10.3.7. Salaspils šaujlauka kartes 1:25 000 mērogā sastādīšana.

2.10.3.8. Dažādu stratēģisko rajonu kartes 1:10 000 mērogā sastādīšana (Rēzekne 1-12, Jaunsvalte, Niderkūņi, Daugavpils 1–4, Dreiliņi, Čiekurkalns, Salaspils 1–4).

2.10.3.9. Dažādu stratēģisko rajonu kartes 1:25 000 mērogā sastādīšana (Alūksne, Jaunlatgale, Viļaka, Sīmaņi, Nosova, Vecgulbene, Dreiliņi).

2.10.3.10. Seno nocietināto vietu kartes 1:400 000 mēroga sastādīšana (Visi pilskalni, ordeņa pilis, zviedru nocietinājumi utt.).

2.11. Izglītība:

2.11.1. Kara topogrāfu kursi:

2.11.1.1. 1926.–1928. mācību gada kursi.

2.11.1.2. 1930.–1932. mācību gada kursi.

2.11.1.3. 1938.–1939. mācību gada kursi.

2.11.1.3.1. Priekšmeti: topogrāfija, ģeodēzija, aerofotogrāfija, praktiskā kartogrāfija, nivelēšana, kartes zīmēšana un sastādīšana (kopā 648 stundas ziemā).

2.11.1.3.2. Instrumentālā uzņemšana kartes 1:50 000, 1:100 000, 1:25 000 un 1:10 000 mērogā. Triangulācijas darbi. Nivelēšanas darbi. (Kopā 151 darba diena vasarā).

2.11.2. Augstākajā Kara skolā.

2.11.3. Kara skolā.

2.11.4. Virsnieku kursos.

2.12. Veiktie darbi uz Baltijas ģeodēzijas konvencijas likuma pamata (noslēgts 24.12.1925. un 22.06.1936. līdz 22.06.1948.):

2.12.1. Latvijas – Igaunijas pierobežas kartes 1:400 000 mērogā sastādīšana, Latvijas teritorijas uzņemšana, kartes drukāšana, vietvārdu precizēšana, karšu apmaiņa.

2.12.2. Latvijas – Igaunijas pierobežas kartes 1:50 000 mērogā sastādīšana.

2.12.3. Latvijas – Igaunijas pierobežas kartes 1:25 000 mērogā sastādīšana.

2.12.4. Latvijas – Lietuvas pierobežas kartes 1:100 000 mērogā sastādīšana.

2.12.5. Latvijas – Polijas pierobežas kartes 1:100 000 mērogā sastādīšana.

2.12.6. Latvijas – Polijas pierobežas kartes 1:25 000 mērogā sastādīšana.

2.12.7. Līguma noslēgšana starp Latvijas un Igaunijas armijām (18. 12. 1925.) par karšu uzņemšanu un marķēšanu pēc vienādas sistēmas.

2.12.8. Līguma noslēgšana starp Latvijas un Igaunijas ģenerālštābiem par sadarbību kartogrāfijas jomā, karšu apmaiņu, vietvārdu precizēšanu, tulkojumu un kartogrāfiskās informācijas saskaņošanu (05.12.1925.).

2.13. Sadarbība ar citu valstu ģeodēziskajām un topografiskājām institūcijām:

2.13.1. Ženēvas Tautu savienības bibliotēkai kartes 1:75 000 mērogā (Kej map) sagatavošana.

2.13.2. Sadarbība ar Beļģijas topogrāfisko dienestu par kartēm 1:50 000, 1:25 000 un atsevišķām lapām 1:200 000 mērogā precizēšanu.

2.13.3. Sadarbība ar Dānijas ģeodēzijas institūtu vispārējos jautājumos.

2.13.4. Sadarbība ar Vācijas valsts kartogrāfijas dienestu karšu apmaiņā 1:200 000 mērogā.

2.13.5. Dalība Austrijas pasaules karšu muzeja izstādē 1937.g. ar kartēm 1:200 000 un 1:400 000 mērogā.

2.13.6. Sadarbība ar Polijas kara–ģeogrāfisko institūtu par pieredzes apmaiņu, karšu izdošanu, speciālistu sagatavošanu.

2.13.7. Sadarbība ar Amerikas ģeogrāfisko biedrību par kartes 1:75 000 un 1:200 000 mērogā sagatavošanu.

2.13.8. Sadarbība ar ASV Armijas ģeodēzijas dienestu par kartes 1:200 000 mērogā sagatavošanu.

2.14. Sadarbība ar citiem Latvijas valsts resoriem:

2.14.1. Zemkopības ministrijas zemes ierīcības departamentu:

2.14.1.1. Lauksaimniecības tipu kartes (ar aprakstiem) sastādīšana.

2.14.1.2. Augsnes rajonu kartes 1:75 000 mērogā izdošana.

2.14.1.3. Sēklkopības rajonu kartes 1:75 000 mērogā izdošana.

2.14.1.4. Valsts trigonometriskā un poligonometriskā tīkla uzbūvēšana, nivelēšanas un kadastrālās uzmērīšanas darbiem topogrāfisko planšetu 1:75 000 mērogā sagatavošana.

2.14.1.5. Trigonometriskā tīkla punktu noteikšana un aprēķināšana Mērniecības daļas vajadzībām.

2.14.1.6. Ezeru, upju plānu sagatavošana Kultūrtehniskās daļas vajadzībām.

2.14.2. Zemkopības ministrijas meliorācijas departamentu:

2.14.2.1. Kartes 1:126 000 mērogā piegāde.

2.14.2.2. Kartes 1:75 000 mērogā kopijas piegāde.

2.14.3. Satiksmes ministrijas šoseju un zemes ceļu departamentu:

2.14.3.1. Ceļu šķiru korekcija uz kartēm 1:75 000 mērogā.

2.14.3.2. Kartes 1:50 000 mērogā izkopējumu piegāde.

2.14.3.3. Kartes 1:25 000 mērogā (jaunbūvējamo ceļu rajonu) izkopējumu piegāde.

2.14.4. Satiksmes ministrijas pasta – telegrāfa departamentu:

2.14.4.1. Pastāvošo telefona – telegrāfa līniju rekognoscēšana uz kartēm 1:50 000 mērogā mobilizācijas vajadzībām.

2.14.4.2. Kartes 1:75 mērogā sagatavošana departamenta vajadzībām.

2.14.5. Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamentu:

2.14.5.1. Vietvārdu precizēšana un korekcija.

2.14.5.2. Atsevišķu administratīvo teritoriju korekcija plānu sastādīšanai.

2.14.6. Izglītības ministrijas Pieminekļu valdei speciālas kartes 1:50 000 mērogā sagatavošana pilskalnu pētīšanai.

2.14.7. Satiksmes ministrijas dzelzceļu virsvaldei dzelzceļa tīkla kartes 1:75 000 mērogā sagatavošana.

2.14.8. Latvijas Universitātes Ģeoloģijas institūtam dažādu rajonu karšu izkopējumu 1:25 000 un 1:75 000 mērogā sagatavošana.

2.14.9. Finansu ministrijas Jūrniecības departamenta pasūtījumu izpilde.

2.14.9.1. Piedalīšanās dažādu hidrogrāfisko objektu uzmērīšanā.

2.14.9.2. Hidrogrāfijas nodaļas sastādīto jūras karšu iespiešana.

 

3. Armijas štāba ĢTD darbība, uzbūve, uzdevumi:

3.1. Gada budžets bez apgādes un algas fonda — 60 000–70 000 latu.

3.2. Štati 1940.g. nr.1004 — 35 cilvēki.

3.2.1. 1 pulkvedis, 3 pulkveži – leitnanti, 14 kapteiņi, 6 virsleitnanti, 12 brīva līguma darbinieki.

3.2.2. Karšu uzņemšanas periodā 01.06.–01.10. piekomandēti līdz 40 obligātā dienesta karavīru.

3.2.3. Karšu sagatavošanai ārpus štata tiek izmantoti līguma speciālisti.

3.2.4. Pēc specialitātēm: ģeodēzists — 1, kartogrāfi — 2, topogrāfi — 10, fotogrammetrists — 1, fotolitogrāfi — 2, zīmētāji — 6, vadība — 4, strādnieki — 2, tehniskie darbinieki — 3.

3.2.5. Pēc izglītības: beiguši kara topogrāfijas kursus:

3.3. Apakšstruktūras:

3.3.1. Administrācija, kanceleja.

3.3.2. Kartogrāfijas nodaļa, karšu un instrumentu noliktava, fotolitogrāfija, litogrāfija.

3.3.3. Divas plānu uzņemšanas nodaļas.

3.4. ĢTD priekšnieka pavēles (no 12.04.1938. līdz 18.11.1940. atdalītas no Armijas štāba priekšnieka pavēlēm).

3.5. No 1921. gada veic savu atsevišķu grāmatvedību, līgumsaistības.

3.6. Sastādītas kartes pieņem ĢTD priekšnieka apstiprināta komisija.

3.7. Trigonometrisko punktu uzbūvēšana dabā un uzraudzība.

3.8. Transporta jautājumi:

3.8.1. Lauku rekognoscēšanas darbos pagasta šķūtis (zirgi, rati, strādnieki).

3.8.2. Piešķirti no Auto – tanku pulka 1 vieglais automobilis un 3 motocikli.

3.9. No 1930. gada Aviācijas pulks veic sekojošus darbus:

3.9.1. Uzņem gaisa fotoainas (aerofoto) topogrāfisko plānu sastādīšanai (gadā līdz 200 uzņēmumu mērogā 1:10 000, 1: 7 000, 1:12 000, kuri tiek izmantoti kartes 1:10 000 mērogā precizēšanai).

3.9.2. Aerofoto izmantošana kartes 1:10 000 mērogā sastādīšanai, rekognoscēšanai bez fotogrammetriskās apstrādāšanas.

3.9.3. Izdoto karšu lietderības pārbaude aviācijas vajadzībām.

3.10. Apgādes ziņā ĢTD pakļauta Armijas štāba saimniecības daļai.

 

4. Izmantojamie materiāli no Latvijas Valsts Vēstures arhīva PSRS ģenerālštāba izdevuma kartes korekcijai un vietvārdu precizēšanai NBS vajadzībām.

4.1. Fonds “Karšu kolekcija”.

4.2. Fonds “Pašvaldības departaments”.

4.3. Fonds “Armijas štābs”.

4.4. Fonds “Statistiskā pārvalde”.

4.5. Fonds “Aviācijas pulks”.

4.6. Fonds “Šoseju un zemes ceļu departaments”.

4.7. Fonds “Zemkopības ministrija”.

4.7.1. Fonds “Lauksaimniecības departaments”.

4.7.2. Fonds “Zemes ierīcības departaments”.

4.7.3. Fonds “Mežu departaments”.

4.8. Fonds “Rīgas pilsētas valde”.

4.9. Fonds “Rīgas pilsētas plāni”.

4.10. Fonds “Latvijas dzelzceļa galvenā pārvalde”.

4.11. Fonds “Pasta – telegrāfa virsvalde”.

Par Latvijas Republikas kartogrāfijas vispārējo koncepciju — citureiz

Nupat, pirmo reizi pēckara gados, izdota Latvijas topogrāfiskās kartes (mērogs — 1:25 000) pirmā lapa. Pēdējo reizi Latvijas armijas topogrāfi kartes paspēja izdot 1939.gada beigās, kad, starp citu, PSRS armijas ģenerālštābs jau bija izveidojis Baltijas kara apgabalu. Te jāuzsver, ka topogrāfiskās kartes ir katras valsts bagātība un nepieciešamība, jo uz šo precīzo karšu pamata tiek veidotas dažādas tematiskās kartes. Tā, piemēram, mūsu valstij nekad nav bijis kartes ar pilnīgi visām viensētām, jo brīvvalsts periods bija par īsu šāda darba sagatavošanai. Topogrāfiskās kartes parasti sastāda militārie topogrāfi, arī Latvijā vēsturiski tā bijis un būs arī nākotnē.

Šajā pirmajā kartes lapā attēlots Ādažu poligons — teritorija, ko izmanto mūsu bruņotie spēki un arī iedzīvotāji. Kā jau topogrāfiskajā kartē, galvenā uzmanība šajā lapā pievērsta apdzīvotām vietām, ceļiem, reljefam un ūdeņiem. Tā kā šī kartes lapa ir pirmā, kas sastādīta, ievērojot NATO kartogrāfiskos nosacījumus, — kartes leģenda ir arī angļu valodā; mērogs uzrādīts ne tikai metros, bet arī jūdzēs un jardos; norādīts speciālo koordināšu tīkls (UTM projekcijā). Šī pirmā lapa tapusi, izmantojot bijušās PSRS armijas kartes, bet par vairāk nekā pusi elementu dati vēlreiz pārbaudīti dabā. Praktiski visus darbus veica NBS kartogrāfijas daļas priekšnieks ZS kapteinis Valērijs Kiseļevs kopā ar Pēteri Pirtnieku. Karti izdevis apgāds “Jāņa sēta”.

Bet nākotne attiecībā uz kartes izdošanu nav pārāk cerīga jo, pirmkārt, NBS kartogrāfiem nav pietiekama tehniskā aprīkojuma karšu sastādīšanai, otrkārt, jāatrisina arī izdošanas problēma, lai topogrāfiskās kartes nebūtu pārāk dārgas, bet galvenais, lai NBS kartogrāfi varētu paši arī kontrolēt izdošanu.

Te jāatgādina, ka Latvijas brīvvalsts armijas topogrāfiem jau divdesmito gadu sākumā bija sava izdevniecība. Bijušajā 5.fabrikā — tagad valsts uzņēmumā “Latvijas karte” — bija atsevišķa iespiedmašīna tikai slepeno topogrāfisko karšu ražošanai. Kāpēc gan šo iekārtu nevarētu nodot NBS rīcībā? Jo tieši mūsu militārajiem topogrāfiem (A.Ratkēvičam, V.Zvaigznem) jāpateicas par iniciatīvu Latvijas kartogrāfijas koncepcijas tapšanā. Tad varētu droši gaidīt arī nākamās Latvijas topogrāfiskās kartes lapas, kas, tāpat kā pirmā, nebūs slepenas.

Dr.geogr.Jānis Štrauhmanis

Taču, ja ir kādas tehniskās kļūmes šeit reproducētajā kartē, tā ir nevis šī pirmreizējā darba darītāju — autoru un apgāda "Jāņa sēta" — vaina, bet mūsu avīžu poligrāfijas iespēju trūkums. —"LV"