"Latvija ir ieņēmusi savu vietu Eiropas demokrātisko valstu vidū"

EDSO Parlamentu asamblejas prezidents

Frenks Svēlens Saeimas sēdē vakar, 25. aprīlī

Spīkeres kundze!

Dāmas un kungi!

Kolēģi parlamentārieši!

Man ir liels prieks un gods uzrunāt Latvijas Saeimu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas vārdā. Es to daru, jūtot pret jums cieņu un apbrīnu.

Aizvadītā gadu tūkstoša laikā Latvija ir ieņēmusi īpašu un svarīgu vietu Eiropā un it sevišķi Baltijas jūras reģionā. Tā atrodas Austrumeiropas un Rietumeiropas civilizācijas saskares punktā. No vēstures zinām, ka Latvijai ir bijuši nozīmīgi kontakti ar Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīm, kā arī pārējām rietumvalstīm. Kā flāmam man ir prieks apzināties, ka tirdzniecības un kultūras kontaktiem starp Latviju un manu valsti Beļģiju ir senas saknes, kas stiepjas no tāliem gadsimtiem, kad flāmu tirgotāji no Flandrijas ceļoja uz Rīgu.

Gadsimtiem ilgi Latvija ir dzīvojusi ārvalstu pakļautībā. Tā tas ir bijis arī ar daudzām citām mazām valstīm, īpaši tām, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā. Es to ļoti labi zinu no savas valsts vēstures.

Bet latviešu savstarpējiem sakariem ar kaimiņiem ir arī bijusi svarīga un pozitīva ietekme. Rīga gadsimtiem ilgi ir bijusi viens no visievērojamākiem centriem Baltijas jūras krastā, un tagad tā vēlas atgūt šīs pozīcijas. No vēsturiskā viedokļa raugoties, ir pilnīgi dabiski, ka Latvija atkal pievienojas Eiropas tautu saimei. To darot, Latvija atgūst savu īsto vietu.

Latvija tikai pirms dažiem gadiem atguva neatkarību pēc ilgās padomju okupācijas. Saeimai, kas tika ievēlēta brīvās un demokrātiskās vēlēšanās, kuru norisi kontrolēja arī EDSO Parlamentu asambleja, ir jāveic milzīgs uzdevums. Tai jārada Latvijas kā Eiropas demokrātiskas valsts tiesiskā bāze. Jums dažu gadu laikā ir jāpaveic tāds pats darbs, kāds pārējām Eiropas valstīm prasīja vairākus gadu desmitus. Bet jūs esat guvuši panākumus. Es apsveicu jūs ar gūtajiem sasniegumiem. Jūsu sasniegumi ir jo nozīmīgāki tādēļ, ka Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas kaimiņvalstīm atrodas jauno demokrātisko valstu priekšējās pozīcijās. Tādēļ jūsu pieredze iedrošina un iedvesmo pārējās valstis.

Bet likumdevēja darbs nekad nebeidzas. Valstīs, kas iet modernās attīstības ceļu, nemitīgi ir vajadzīgi jauni likumi. Tas ir tādēļ, ka arī apkārtējā pasaule strauji mainās. Es saprotu, ka jums savā darbā vēl aizvien jāsastopas ar mantojumu, ko atstājusi padomju ēra, kura sagādāja latviešiem daudz ciešanu, traucēja attīstīt brīvus kontaktus ar pārējo pasauli un lielā mērā iznīcināja veselīgas tautsaimniecības pamatus. Šajā laikā tika mainīts arī Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs. EDSO Parlamentu asambleja ir gandarīta, ka Latvija ir vēlējusies, lai Rīgā uzturētos EDSO ilglaicīgā misija un lai EDSO virskomisārs nacionālo minoritāšu jautājumos apmeklētu jūsu valsti un palīdzētu jums risināt šos jautājumus. Tas liecina par to, ka Latvija nopietni raugās uz EDSO saistībām. Šie abi EDSO institūti — ilglaicīgā misija un virskomisārs nacionālo minoritāšu jautājumos — ir ļoti svarīgi un nepieciešami EDSO principu iedzīvināšanas instrumenti. Abi šie institūti ir pilnībā gatavi palīdzēt, tie īsteno preventīvo diplomātiju šā vārda visplašākajā nozīmē. Šeit, Latvijā, kur par laimi nepastāv vardarbīgu konfliktu draudi, tas nozīmē radīt reģionālās stabilitātes ilgtermiņa procesu, attīstot demokrātijas institūtus un veidojot iecietīgu un integrētu sabiedrību. Tas nozīmē ieviest un attīstīt dzīvotspējīgu demokrātiju un tās institūtus, veicināt cilvēktiesību, arī nacionālo minoritāšu tiesību, aizsardzību un novērst visu veidu diskrimināciju.

EDSO ir vairākkārt uzsvērusi, kādu nozīmi tā piešķir Latvijas kā suverēnas un neatkarīgas valsts attīstībai, kurā latviešiem tiek garantēta viņu identitātes saglabāšana. Tajā pašā laikā EDSO mēģina ar savu palīdzību veicināt harmoniju starp dažādajām etniskajām grupām Latvijā. To var nodrošināt vienīgi tad, ja valstī dzīvojošie nelatvieši būs lojāli pret Latviju un Latvija apliecinās vēlmi uzņemt par saviem pilsoņiem visus cittautību iedzīvotājus, kuri, neatsakoties no savas nacionālās identitātes, parādīs labu gribu integrēties latviešu sabiedrībā.

Latvija tagad ir ieņēmusi savu vietu Eiropas demokrātisko valstu vidū. Nopietns apliecinājums jūsu integrācijai Eiropā un tās institūcijās ir jūsu piedalīšanās Eiropas organizācijās — tādās kā EDSO un Eiropas Padome. Piedalīšanās šajās organizācijās nozīmē arī uzņemties saistības un pienākumu sadarībā ar pārējām valstīm īstenot kopīgi akceptētos principus.

Es zinu, ka Latvija interesējas arī par iestāšanos citās organizācijās — tādās kā Eiropas Savienība un NATO. Kas attiecas uz Eiropas Savienību, tad jau ir noslēgts asociācijas līgums, un tas pašlaik ir jāratificē visām 15 dalībvalstīm. Es gribu izmantot šo izdevību un izteikt savu personisko atbalstu jūsu pieteikumam uzņemt Latviju par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas notiks, tiklīdz Latvija izpildīs visus nosacījumus un tiklīdz Eiropas Savienība būs gatava tālāk paplašināties. Tas var prasīt zināmu laiku, bet mēs strādāsim kopā, lai šo procesu paātrinātu.

Spīkeres kundze!

Dārgie kolēģi!

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai informētu šo respektablo auditoriju par dažiem EDSO Parlamentu asamblejas nākotnes pasākumiem, kuros es labprāt aicinu Latvijas Saeimu pastāvīgi un aktīvi piedalīties. Parlamentu asamblejas 5. gadskārtējā sesija notiks Stokholmā no šā gada 5. jūlija līdz 9. jūlijam. Pašlaik triju vispārējo komiteju ziņotāji beidz sagatavot savus ziņojumus. Viens ziņojums būs par politikas un drošības jautājumiem, viens — par ekonomiskajiem jautājumiem un viens — par humānajiem jautājumiem. Tika nolemts, ka visi trīs ziņojumi būs centrēti uz gadskārtējās sesijas galveno tēmu “Divdesmit pirmā gadsimta drošības modelis”. Kā jūs zināt, šī tēma tiks apspriesta arī EDSO valstu vadītāju decembra apspriedē Lisabonā. Ir ļoti svarīgi, lai parlamenti un mēs, parlamentārieši, dotu savu ieguldījumu šā modeļa izveidē.

Veidojot nākotnes drošības modeli, arī militārie jautājumi, protams, ir būtiski. Taču drošība nenozīmē tikai un vienīgi militāro drošību. Tā ietver arī ekonomisko stabilitāti un, it īpaši — cilvēktiesību un tiesiskas valsts respektēšanu. Visas šīs jomas ir savstarpēji cieši saistītas. Traģiskie notikumi bijušajā Dienvidslāvijā un dažos bijušās Padomju Savienības reģionos liek atcerēties šo faktu. Cilvēka pamattiesību neievērošana vai ekonomisks haoss destabilizē sabiedrību un galējos gadījumos var izraisīt karu. Tikai iekšēji stabila valsts var būt droša valsts un veicināt mieru un stabilitāti apkārtējās valstīs.

Es labi zinu, ka Latvijā, kā arī pārējās Baltijas valstīs notiek dzīvas debates par šiem jautājumiem. Es gribētu aicināt jūs dalīties savos uzskatos un rūpēs ar jūsu kolēģiem EDSO Parlamentu asamblejā. Tādēļ es ceru dzirdēt jūsu pārstāvju domas par šiem jautājumiem Stokholmā šā gada jūlijā.

Spīkeres kundze!

Eiropas Drošības un sadarbības apspriede, kā mūsu organizāciju sauca līdz valdību vadītāju sanāksmei Budapeštā 1994. gada decembrī, tika radīta 1975. gadā kā nozīmīgs Eiropas un Ziemeļamerikas valstu forums. Mūsu dokumentos — tādos kā Helsinku apspriedes Nobeiguma dokuments un Parīzes harta noteikts politiskā procesa pamats. EDSA bija svarīga nozīme, palīdzot pārvarēt auksto karu un pārveidojot bijušās komunistiskās valstis par demokrātiskām valstīm. Mēs vēl aizvien cenšamies likvidēt vairākas sekas, ko radījusi šī pāreja. EDSO vēl aizvien ir forums un politisks process. Bet, kā jau norāda jaunais nosaukums — Eiropas Drošības un sadarbības organizācija — mēs esam kļuvuši par organizāciju. EDSO bieži vien neoficiāli ir bijusi iesaistīta krīžu novēršanā Eiropas un Centrālās Āzijas karstajos punktos, piemēram, Čečenijā un Kalnu Karabahā. EDSO bieži vien var kalpot par vislabāko kanālu sarunām, pārdomām un izlīgumam.

Šajā sakarā, spīkeres kundze, es gribētu minēt dažus novērojumus par Bosniju un Hercegovinu. Deitonas — Parīzes miera līguma īstenošanā NATO un EDSO ir vienāda atbildība un abas organizācijas cieši sadarbojas. NATO miera uzturēšanas spēki līdz šim sekmīgi veic miera līgumā paredzētos militāros uzdevumus. Es zinu, ka vēlāk šajā gadā Latvija plāno sūtīt savu vienību, lai tā pievienotos starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem Bosnijā un Hercegovinā. Miera līgumā paredzēto civilo uzdevumu veikšana ietilpst EDSO pienākumos. To īstenošana ir izrādījusies ļoti sarežģīta un darbietilpīga. Diemžēl konfliktā iesaistītās puses nesadarbojas nedz savā starpā, nedz arī ar EDSO tādā veidā un apjomā, kādu prasa miera līgums un kāds būtu nepieciešams, lai nodrošinātu mieru un atjaunotu valsti. Šos uzdevumus var veikt, tikai savstarpēji sadarbojoties.

Miera līguma būtiska sastāvdaļa ir vēlēšanu sarīkošana Bosnijā un Hercegovinā. Vēlēšanām, faktiski septiņām dažādām vēlēšanām vienlaicīgi, jānotiek ne vēlāk kā 1996. gada septembrī. EDSO pienākums ir palīdzēt organizēt un pārraudzīt visus vēlēšanu procesa aspektus. EDSO kopā ar vairākām citām organizācijām arī kontrolēs vēlēšanu norisi, lai garantētu, ka tās ir pietiekami brīvas un demokrātiskas un atspoguļo iedzīvotāju centienus. Visā šajā procesā un it īpaši vēlēšanu norises kontrolēšanā EDSO Parlamentu asamblejai būs nozīmīga loma un pienākumi, un tāpēc es aicinu Latvijas Saeimu pievienoties un palīdzēt mums. Lai nodrošinātu mieru Bosnijā un Hercegovinā un stabilitāti visā Balkānu reģionā, ir ļoti svarīgi, lai vēlēšanas noritētu sekmīgi. Bez vēlētām valsts un pašvaldību institūcijām nebūs iespējams nodrošināt mieru un atjaunot valsti un sabiedrību. Šo mērķi var sasniegt tikai, sadarbojoties ar Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem un saņemot atbalstu no starptautiskās sabiedrības, kuru šajā gadījumā pārstāvēs EDSO. EDSO Parlamentu asambleja ir gatava uzņemties savu daļu atbildības, un mēs aicinām pārējos darīt to pašu.

Spīkeres kundze!

Kolēģi parlamentārieši!

Latviešu tautas eposa “Lāčplēsis” sākumā tiek stāstīts par dievu sanāksmi. Šajā sanāksmē Pērkons apsolās vienmēr aizstāvēt cilvēku ciešā saistībā ar apkārtējo dabu, kas ir tik tuva Latvijas tautai. Ja es kā cilvēks no malas un kā amatieris drīkstu, es gribu jums piedāvāt šādu solījuma interpretāciju. Varbūt Pērkons šajā dievu sanāksmē izteica latviešu tautas cerības un ideālus, tās vēlmi dzīvot mierā un saskaņā ar apkārtējo vidi, ar dabu. Visām valstīm, visām tautām vajadzētu patiešām lolot šādus ideālus. Mums visiem jācenšas dzīvot saskaņā ar dabu, ar apkārtējo vidi un saskaņā vienam ar otru.

Es novēlu Latvijas Saeimai vislabākos panākumus tās darbā Latvijas labā un pateicos jums par uzmanību.

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 25.aprīlī, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas prezidentu Frenku Svēlenu.

F.Svēlens pastāstīja par jautājumiem, kas patlaban ir aktuāli EDSO. Viens no tādiem ir civilas pārvaldes un demokrātiskas sabiedrības izveide Bosnijā. Šajā procesā aicināti piedalīties neatkarīgie novērotāji no daudzām pasaules valstīm, un viņu vidū varētu būt arī Latvijas parlamentārieši.

Latvijas Valsts prezidentu interesēja F.Svētlena domas par EDSO nākotnes projektiem, kā arī to, kāda ir iespējamā organizācijas loma nākotnes Eiropā.

F.Svētlens uzsvēra, ka, paplašinoties ES un NATO, EDSO būs mazāk uzkrītoša, bet svarīga loma pasaules organizāciju vidū tiesši stabilitātes nodrošināšanā atsevišķos reģionos, konfliktu novēršanā un cilvēktiesību jomā. EDSO Parlamentu asamblejas prezidents ieskicēja arī XXI gadsimta Eiropas drošības modeļa apveidus. Sarunas gaitā prezidents pievērsa uzmanību EDSO misijas darbībai Latvijā.

F.Svēlens atzinīgi izteicās par tiem procesiem, kas pašlaik norisinās Latvijā likumdošanas un citās jomās, piebilstot, ka īpaši novērtējami ir Latvijas valsts centieni ar pagātnes mantojumu saistīto problēmu pārvarēšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 25. aprīlī, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas delegāciju, ko vadīja EDSO Parlamentu asamblejas prezidents Frenks Svēlens.

A.Šķēle viesiem izklāstīja savu viedokli par EDSO lomu Eiropā un tās darbības perspektīvām. Ministru prezidents pauda bažas par iespējamo līguma par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) revidēšanu, kas varētu ietekmēt drošības situāciju Eiropā.

Sarunu gaitā A.Šķēle izteica savas domas par EDSO misijas darbību Latvijā, īpaši uzsverot misijas pozitīvo lomu starptautiskās sabiedrības informēšanā par situāciju Latvijā, kā arī pieļautās neprecizitātes situācijas vērtējumā. A.Šķēle iepazīstināja viesus ar naturalizācijas procesa norisi, pievēršot uzmanību procesu kavējošiem apstākļiem — ģeopolitiskajām nostādnēm un Latvijas iedzīvotāju psiholoģiskajām īpatnībām.

F.Svēlens atzina, ka no likumdošanas viedokļa naturalizācijas process problēmas nerada, taču esot nepilnības tā realizēšanā.

Savukārt Ministru prezidents uzsvēra, ka jebkura kļūda no starptautisko ekspertu vai mūsu puses var sarežģīt naturalizācijas procesu.

Valdības preses dienests

Pie ārlietu ministra

Vakar, 25. aprīlī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentu asamblejas (PA) prezidentu Frenku Svēlenu un EDSO PA ģenerālsekretāru Oliveru Spenseru.

Tikšanās laikā galvenokārt apspriesti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas drošības identitāti un arhitektūru. Valdis Birkavs uzsvēra Latvijas dziļo interesi un atbalstu līgumam par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) kā visa kontinenta drošību un stabilitāti veicinošam mehānismam. Sarunās skarti arī tādi aktuāli jautājumi kā diskusija par 21. gadsimta Eiropas drošības modeli un EDSO misijas darbību Latvijā.

Tikšanās noslēgumā Valdis Birkavs informēja EDSO PA pārstāvjus par Latvijas un EDSO misijas sadarbību Latvijai aktuālu jautājumu risināšanā, īpaši izsakot pateicību par misijas iesaistīšanos Latvijas – Krievijas līgumu izpildes uzraudzībā.

ĀM preses centrs

Saeimas Ārlietu komisijā

Vakar, 25.aprīlī, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas prezidents Frenks Svēlens tikās ar Saeimas Ārlietu komisiju.

Sarunas gaitā komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikas mērķi ir iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī dalība NATO. I.Bērziņš pauda domu, ka Latvijas uzņemšana NATO veicinātu reģionālo stabilitāti Eiropā, kā arī dotu iespēju Latvijai piedalīties Eiropas nākotnes drošības modeļa veidošanā. EDSO Parlamentu asamblejas prezidents Frenks Svēlens atgādināja, ka virzība uz ES ir ilgstošs process, un interesējās, cik vienota ir Saeimā pārstāvēto politisko spēku nostāja šajā jautājumā.

Sarunas dalībnieki arī apmainījās viedokļiem par Latvijas drošības garantijām. EDSO Parlamentu asamblejas ģenerālsekretārs Spensers Olivers izteica domu, ka Latvija varētu realizēt savu drošību, ne tikai iestājoties NATO, bet arī caur tādām organizācijām kā Eiropas Savienība un Rietumeiropas Savienība.

Saeimas preses dienests

Saeima dod vārdu augstajam viesim; Frenks Svēlens Saeimas tribīnē; Saeimas sekretārs Imants Daudišs sagaida un ieved Saeimas zālē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas prezidentu; godātais viesis ar pavadoņiem pie Ministru prezidenta un Valsts prezidenta. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"