ATGĀDNES, ATCERES

Černobiļa —
Eiropas un pasaules rēta

Šodien, 26. aprīlī, aprit Černobiļas traģēdijas desmitā gadskārta.

Černobiļas traģēdijas desmitās gadadienas priekšvakarā Ukrainas Republikas vēstniecībā bija sarīkota preses konference, kurā Ukrainas pagaidu pilnvarotais lietvedis Volodimirs Čornijs (attēlā) un citi vēstniecības darbinieki informēja par traģēdijas reālajiem apmēriem un avārijas postošajām sekām.

Volodimirs Čornijs pastāstīja, ka Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā ar dažāda līmeņa paaugstinātu radiāciju piesārņoti 50,5 tūkstoši kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas — gandrīz tikpat liela platība kā visa Latvijas teritorija. Šī traģēdija tieši skārusi vairāk nekā 3 miljonus cilvēkus. Desmit gados no radiācijas izraisītām slimībām miruši 2,5 tūkstoši cilvēku. Vislielāko apstarojumu saņēmuši un tagad slimo apmēram 126 tūkstoši cilvēku, kas piedalījās avārijas un tās seku likvidēšanas darbos. Pavisam Černobiļas avārija skārusi 74 Ukrainas rajonus. Tagad apkārt avārijas vietai izveidota 30 kilometru plata ar dzeloņstiepli apjozta drošības zona, tās garums ir 196 kilometri, platība — 2 712 kvadrātkilometri. Salīdzinājumam V.Čornijs atgādināja faktu, ka, piemēram, Lihtenšteinas teritorija ir septiņpadsmit reizes mazāka.

Šajā drošības zonā pēdējās dienās atkal plosās ugunsgrēki pamestajos ciemos un atkal — ar liesmām — gaisā tiek pacelti radioaktīvie putekļi. Volodimirs Čornijs pievērsa žurnālistu uzmanību faktam, ka Černobiļas atomelektrostacija šajā gleznainajā Ukrainas vietā tika uzcelta pēc Maskavas lēmuma, nerēķinoties ar Ukrainas varas pārstāvju, un pat neprasot to. Ukrainas Zinātņu akadēmijas un tās vadītāja, izcilā ukraiņu zinātnieka akadēmiķa Patona viedoklis par šo būvi bijis krasi negatīvs. Volodimirs Čornijs pastāstīja par padomju režīma amorālajiem centieniem noslēpt traģēdijas patiesos apmērus. V.Čornijs tolaik strādāja Ukrainas Ārlietu ministrijas preses departamentā un ne reizi vien pavadījis uz traģēdijas rajonu ārvalstu žurnālstus, kuriem bijusi pilnīgāka informācija un situācijas izpratne nekā vietējiem varas pārstāvjiem. Čpaši zīmīgs bijis gadījums, kad iedzīvotāju evakuācijas laikā no radiācijas saindēta Makarovas rajona japāņu žurnālisti pamanījuši bērniņus... bezrūpīgi rotaļājamies radioaktīvajās smiltīs. Un tas notika laikā, kad pat Ukrainas KP CK pašu augstāko vadītāju kabinetos Geigera sistēmas mērītāji rādījuši bīstami augstu radiācijas līmeni.

Savukārt kāds padomju funkcionārs starptautiskā padomju — somu seminārā par Černobiļas traģēdijas sekām atļāvās izteikt cinisku frāzi: “Mums par laimi vējš pūta uz ziemeļiem.”

Plašā dezinformācija bijusi par iemeslu arī tam, ka vēl ilgu laiku pēc Černobiļas traģēdijas no saindētajiem rajoniem plūduši uz tirgiem pārtikas produkti. No saindētajiem rajoniem evakuēti kolhozi ar visām liellopu fermām. Jaunajās apmešanās vietās piens nodots kombinātos un pārstrādāts sviestā, kas novietots saldētavās ilgstošai glabāšanai. It kā pēc tam šis pārtikas produkts vairs neesot radioaktīvi veselībai kaitīgs, apgalvojuši šīs rīcības iniciatori un akceptētāji, atsaucoties uz kaut kādu amerikāņu teoriju. Pēc Volodimira Čornija vārdiem, ļoti raksturīgs esot arī pašu iedzīvotāju neapzinīgums. Tā daudzi vietējie iedzīvotāji (apmēram 5,5 tūkstoši ģimeņu), neraugoties uz aizliegumiem, atgriezušies slēgtajā zonā un atsākuši nodarboties ar lauksaimniecību. Bet produkcijai nepieciešams noieta tirgus. Žurnālistu vidū, dzirdot šos faktus, izskanēja viedoklis, ka nav izslēgta saindētu preču nelegāla ievešana arī Latvijā — jo vairāk tāpēc, ka milzīgā Ukrainas un Latvijas valūtu starpība šādiem nelegāliem tirgoņiem var nest lielu peļņu. Ukrainas vēstniecības darbinieki savā godprātībā atklātajā preses konferencē necentās to apstrīdēt.

Volodimirs Čornijs žurnālistus arī pārsteidza ar atziņu, ka pašā Ukrainā iedzīvotāju vidē valdot diezgan bezrūpīga attieksme pret pārtikas produktiem. Daudz vairāk vietējie iedzīvotāji uztraucoties par marodieriem, kas izlaupa mājas un dzīvokļus pamestajās pilsētās un ciemos. Vēlāk tirgū parādās ar radiāciju piesātinātas drēbes, sadzīves priekšmeti... Pirmajā laikā pēc Černobiļas avārijas uz Rietumiem nelegāli izvests liels daudzums radioaktīvi bīstamu ikonu!

“Mums nav pieredzes dzīvot radiācijas skartos rajonos,” teica Volodimirs Čornijs, uzsverot, ka tūlīt pēc avārijas Ukrainas pārstāvji pat netika iekļauti šīs traģēdijas cēloņu un seku izmeklēšanas komisijā, ka daudzi dokumenti ar komisijas secinājumiem ilgu laiku sabiedrībai nebija pieejami.

Pagāja zināms laiks un, kad pirmās lielākās briesmas bija novērstas, PSRS augstākā vadība sāka piekopt norobežošanās politiku. “Maskava mūs pameta vienus aci pret aci ar šo lielo nelaimi,” teica Volodimirs Čornijs. Kā zināms, Černobiļas AES avarējušais 4. bloks tūdaļ pēc avārijas, lai apturētu tā darbību un iespējami ātrāk aizturētu radiācijas izplatīšanos, tika apbērts ar smiltīm un māliem, vēlāk pārklāts ar gigantisku betona “Sarkofāgu”. Taču šajā kupolā ir plaisas. Kupola iekšienē desmit gadu laikā sakrājies liels daudzums mitruma. Savukārt reaktora iekšienē vēl aizvien atrodas liels daudzums indīga ūdens, ko 1986. gadā lietoja reaktora atdzesēšanai. Zem steigā sagāztajiem smilšu kalniem betona kupola iekšienē norit grūti prognozējami procesi, un steigšus ir jāmeklē jauns risinājums papildu drošībai. Acīmredzot jābūvē vēl viens kupols. Sausā laikā, izžūstot tur sagāztajām smiltīm, caurvējš caur betona kupola spraugām iznēsā plašā apkaimē radioaktīvi indīgo smilšu putekļus, kas ir bīstami plašai apkārtnei.

Pašreizējā situācijā darbojas divi agregāti un to ražotā strāva esot vitāli un absolūti nepieciešama Ukrainas ekonomikai. Pagājušajā grūtajā ziemā abi Černobiļas bloki saražojuši 40 procentus no valsts kopējās elektroenerģijas. Ukraina izdevusi vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru drošības nodrošinājumam. Taču pasaules sabiedriskā doma un ārvalstu valdības neatlaidīgi prasa Černobiļas atomelektrostaciju pilnībā slēgt. “Pakļaujoties šim starptautiskajam spiedienam, mūsu valdība arī pieņēma lēmumu līdz 2000. gadam slēgt Černobiļas AES,” teica Volodimirs Čornijs, uzsverot ka tas ir politisks lēmums, kas būtībā neatrisinās Černobiļas problēmu. Arī pēc stacijas slēgšanas būs nepieciešami vismaz desmit gadi, lai šo staciju “izvestu no darbības”, un arī pēc tam nekad vairs nebūšot iespējams šo vietu pārvērst par zaļojošu pļaviņu. Taču pats būtiskākais šajā problēmu lokā Ukrainai ir ekonomiskais aspekts. Aplēsts, ka Černobiļas AES pilnīga slēgšana Ukrainai sagādās 4 miljardus dolāru lielus zaudējumus, un šāda milzu summa tikai nesen neatkarību ieguvušajai valstij neesot pa spēkam. Nesen “lielā septiņnieka” valstis apsolījušas Ukrainai piešķirt 3 miljardus USD. Taču, kā uzsvēra vēstniecības padomnieks Mikola Martiņenko, pagaidām tas ir solījums un nevis problēmas atrisinājums. Galvenokārt jau tāpēc, ka runa ir par aizdevumu, kaut arī uz maksimāli labvēlīgiem noteikumiem, ko ukraiņu tautai tāpat vēlāk vajadzētu atdot.

Pēc Ukrainas pilnvarotā lietveža V.Čornija un vēstniecības padomnieka M.Martiņenko domām, aktuālākā problēma ir nevis Černobiļas AES darbojošos bloku slēgšana, bet gan steidzami papildu drošības pasākumi 4. avarējušajā energoblokā, kurā kopš avārijas dienas glabājas arī 130 — 200 tūkstoši tonnu kodoldegvielas. “Neviens nevar pateikt, kā šī degviela turpmāk “uzvedīsies”,” teica M.Martiņenko. Viņš aicināja Latvijas žurnālistus darīt visu iespējamo, lai pievērstu starptautisko domu un pasaules valstu uzmanību vēl aizvien bīstamajai situācijai Černobiļā. Situāciju sarežģī arī kvalificētu speciālistu trūkums kodolenerģētikas jomā. Daudzi bijušie Černobiļas AES speciālisti pieņem darba piedāvājumus Krievijā un citās ārvalstīs. Ukrainas valdība, lai saglabātu atlikušos kadrus, ir šiem speciālistiem daudzkārtīgi palielinājusi algas. Bet speciālisti atstāj Černobiļu arī nenoteiktā stāvokļa dēļ, rēķinoties ar deklarēto drīzo AES slēgšanu.

Tajā pašā laikā padomju funkcionāri par Černobiļas traģēdijas sekām atļāvās izteikt cinisku frāzi: “Mums par laimi vējš pūta uz ziemeļiem.”

Plašā dezinformācija bijusi par iemeslu arī tam, ka vēl ilgu laiku pēc Černobiļas traģēdijas no saindētajiem rajoniem plūduši uz tirgiem pārtikas produkti. No saindētajiem rajoniem evakuēti kolhozi ar visām liellopu fermām. Jaunajās apmešanās vietās piens nodots kombinātos un pārstrādāts sviestā, kas novietots saldētavās ilgstošai glabāšanai. It kā pēc tam šis pārtikas produkts vairs neesot radioaktīvi veselībai kaitīgs, apgalvojuši šīs rīcības iniciatori un akceptētāji, atsaucoties uz kaut kādu amerikāņu teoriju. Pēc Volodimira Čornija vārdiem, ļoti raksturīgs esot arī pašu iedzīvotāju neapzinīgums. Tā daudzi vietējie iedzīvotāji (apmēram 5,5 tūkstoši ģimeņu), neraugoties uz aizliegumiem, atgriezušies slēgtajā zonā un atsākuši nodarboties ar lauksaimniecību. Bet produkcijai nepieciešams noieta tirgus. Žurnālistu vidū, dzirdot šos faktus, izskanēja viedoklis, ka nav izslēgta saindētu preču nelegāla ievešana arī Latvijā — jo vairāk tāpēc, ka milzīgā Ukrainas un Latvijas valūtu starpība šādiem nelegāliem tirgoņiem var nest lielu peļņu. Ukrainas vēstniecības darbinieki savā godprātībā atklātajā preses konferencē necentās to apstrīdēt.

Volodimirs Čornijs žurnālistus arī pārsteidza ar atziņu, ka pašā Ukrainā iedzīvotāju vidē valdot diezgan bezrūpīga attieksme pret pārtikas produktiem. Daudz vairāk vietējie iedzīvotāji uztraucoties par marodieriem, kas izlaupa mājas un dzīvokļus pamestajās pilsētās un ciemos. Vēlāk tirgū parādās ar radiāciju piesātinātas drēbes, sadzīves priekšmeti... Pirmajā laikā pēc Černobiļas avārijas uz Rietumiem nelegāli izvests liels daudzums radioaktīvi bīstamu ikonu!

Pagāja zināms laiks un, kad pirmās lielākās briesmas bija novērstas, PSRS augstākā vadība sāka piekopt norobežošanās politiku. “Maskava mūs pameta vienus aci pret aci ar šo lielo nelaimi,” teica Volodimirs Čornijs. Kā zināms, Černobiļas AES avarējušais 4. bloks tūdaļ pēc avārijas, lai apturētu tā darbību un iespējami ātrāk aizturētu radiācijas izplatīšanos, tika apbērts ar smiltīm un māliem, vēlāk pārklāts ar gigantisku betona “Sarkofāgu”. Taču šajā kupolā ir plaisas. Kupola iekšienē desmit gadu laikā sakrājies liels daudzums mitruma. Savukārt reaktora iekšienē vēl aizvien atrodas liels daudzums indīga ūdens, ko 1986. gadā lietoja reaktora atdzesēšanai. Zem steigā sagāztajiem smilšu kalniem betona kupola iekšienē norit grūti prognozējami procesi, un steigšus ir jāmeklē jauns risinājums papildu drošībai. Acīmredzot jābūvē vēl viens kupols. Sausā laikā, izžūstot tur sagāztajām smiltīm, caurvējš caur betona kupola spraugām iznēsā plašā apkaimē radioaktīvi indīgo smilšu putekļus, kas ir bīstami plašai apkārtnei.

Pašreizējā situācijā darbojas divi agregāti un to ražotā strāva esot vitāli un absolūti nepieciešama Ukrainas ekonomikai. Pagājušajā grūtajā ziemā abi Černobiļas bloki saražojuši 40 procentus no valsts kopējās elektroenerģijas. Ukraina izdevusi vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru drošības nodrošinājumam. Taču pasaules sabiedriskā doma un ārvalstu valdības neatlaidīgi prasa Černobiļas atomelektrostaciju pilnībā slēgt. “Pakļaujoties šim starptautiskajam spiedienam, mūsu valdība arī pieņēma lēmumu līdz 2000. gadam slēgt Černobiļas AES,” teica Volodimirs Čornijs, uzsverot ka tas ir politisks lēmums, kas būtībā neatrisinās Černobiļas problēmu. Arī pēc stacijas slēgšanas būs nepieciešami vismaz desmit gadi, lai šo staciju “izvestu no darbības”, un arī pēc tam nekad vairs nebūšot iespējams šo vietu pārvērst par zaļojošu pļaviņu. Taču pats būtiskākais šajā problēmu lokā Ukrainai ir ekonomiskais aspekts. Aplēsts, ka Černobiļas AES pilnīga slēgšana Ukrainai sagādās 4 miljardus dolāru lielus zaudējumus, un šāda milzu summa tikai nesen neatkarību ieguvušajai valstij neesot pa spēkam. Nesen “lielā septiņnieka” valstis apsolījušas Ukrainai piešķirt 3 miljardus USD. Taču, kā uzsvēra vēstniecības padomnieks Mikola Martiņenko, pagaidām tas ir solījums un nevis problēmas atrisinājums. Galvenokārt jau tāpēc, ka runa ir par aizdevumu, kaut arī uz maksimāli labvēlīgiem noteikumiem, ko ukraiņu tautai tāpat vēlāk vajadzētu atdot.

Pēc Ukrainas pilnvarotā lietveža V.Čornija un vēstniecības padomnieka M.Martiņenko domām, aktuālākā problēma ir nevis Černobiļas AES darbojošos bloku slēgšana, bet gan steidzami papildu drošības pasākumi 4. avarējušajā energoblokā, kurā kopš avārijas dienas glabājas arī 130 — 200 tūkstoši tonnu kodoldegvielas. “Neviens nevar pateikt, kā šī degviela turpmāk “uzvedīsies”,” teica M.Martiņenko. Viņš aicināja Latvijas žurnālistus darīt visu iespējamo, lai pievērstu starptautisko domu un pasaules valstu uzmanību vēl aizvien bīstamajai situācijai Černobiļā. Situāciju sarežģī arī kvalificētu speciālistu trūkums kodolenerģētikas jomā. Daudzi bijušie Černobiļas AES speciālisti pieņem darba piedāvājumus Krievijā un citās ārvalstīs. Ukrainas valdība, lai saglabātu atlikušos kadrus, ir šiem speciālistiem daudzkārtīgi palielinājusi algas. Bet speciālisti atstāj Černobiļu arī nenoteiktā stāvokļa dēļ, rēķinoties ar deklarēto drīzo AES slēgšanu.

Preses konferences gaitā “Latvijas Vēstneša” pārstāvis vaicāja Ukrainas pagaidu pilnvarotajam lietvedim Latvijā, cik spēcīgi Černobiļas traģēdija iespaidojusi ukraiņu tautas nacionālo pašapziņu un stiprinājusi neatkarīgas Ukrainas valsts ideju.

Volodimirs Čornijs teica: “Sadzīves līmenī, iedzīvotāju vidū, protams, bija vērojama dziļa neapmierinātība ar šī Maskavas projekta izraisīto traģēdiju. Taču oficiālā līmenī mēs pēc Černobiļas traģēdijas varējām vērot vēl nepieredzētus solidaritātes paraugus.” V.Čornijs visnotaļ cildinoši izteicās par avārijas likvidācijas darbos parādīto varonību, atzinīgus vārdus veltīja arī glābējiem no Latvijas. Viņam vēl tagad spilgtā atmiņā esot palicis ar svinu izklātais autobuss “Latvija”, kas ar mūsu speciālistiem parādījies visbīstamākajās avārijas zonas vietās.

Žurnālisti jautāja par Černobiļas avārijas vaininieku tālāko likteni. Izrādās, Černobiļas AES direktors un vairāki citi stacijas vadošie darbinieki notiesāti, taču tagad jau visi ir brīvībā. Vairākas atbildīgās personas izdarījušas pašnāvību. Savukārt Ukrainas tā laika pati augstākā amatpersona — kompartijas CK 1.sekretārs Ščerbickis nomiris jau 1990.gadā. Pēc Volodimira Čornija domām, daudz vēl nezināmu faktu par Černobiļas avārijas īstajiem cēloņiem varētu sniegt pazīstamais krievu akadēmiķis Veļehovs, kam bija augstākās pilnvaras avārijas seku izmeklēšanas periodā, tāpat virkne citu vēl šodien dzīvu amatpersonu. Taču viņi klusē. Ukrainā dzimušais akadēmiķis Aleksandrovs, šī lieljaudas atomelektrostaciju tipa projekta autors, arī ir miris.

Preses konferencē bija klāt arī Latvijas savienības “Černobiļa” prezidents Arvaldis Vērzemnieks, kurš minēja faktu, ka avārijas likvidēšanas darbos no Latvijas bijuši nosūtīti apmēram 6 tūkstoši cilvēku, no viņiem vairāk nekā pusotra tūkstoša tagad ir invalīdi.

“Mūsu zeme Ukraina ir šīs traģēdijas dzimtene, taču mēs nevaram uzņemties vainu par notikušo,” preses konferencē teica Ukrainas Republikas pilnvarotais lietvedis Latvijā Volodimirs Čornijs.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors