ZINĀTNIEKA VĀRDS NR. 2

Tikai izglītotas un stipras personības

Akadēmiķis Ivars Knēts, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs

Rīt, 27.aprīlī, plkst.18.00 Latvijas TV 2.programmā pirmo reizi pēc visai ilga pārtraukuma atkal tiks parādīts kaut kas par Latvijas zinātni un zinātniekiem — tiks demonstrēta jauna videofilma "Zinātnieka vārds". Protams, vienā filmā atainot visu to, kas ir noticis Latvijas zinātnē pēdējos 5—6 gados, praktiski nav iespējams. Var runāt tikai par dažiem tās aspektiem.

Šoreiz galvenā uzmanība filmā ir veltīta tam, lai parādītu, ka Latvijā zinātne un līdz ar to arī augstskolas vēl pastāv. Un tas viss, neskatoties uz mums tik labi zināmajām un izjustajām ekonomiskajām grūtībām. Dažs labs, kas ir pārdzīvojis to, ka zinātnē strādājošo skaits Latvijā šajos 5—6 gados ir samazinājies apmēram 8 reizes (!), var jautāt, cik gan vēl ilgi tā tomēr spēs pastāvēt. Gribētu dot pozitīvu atbildi — pastāvēs, jo zinātniskais potenciāls mūs nelielajā valstī vēl joprojām ir ar augstu starptautisku prestižu, vēl joprojām ir, ja varētu tā teikt, naivie zinātnes fanātiķi, kas grib savas ieceres un domas realizēt, grib nest Latvijas vārdu pasaulē. Tieši tas arī ir parādīts šajā filmā, kas tapusi, pateicoties “Turības” mācību centra materiālajam atbalstam un radošās apvienības “Labvakar” profesionālajai meistarībai. Liels, liels paldies viņiem par to!

Latvijas Zinātnes padome ir iecerējusi arī turpmāk rast iespējas rādīt mūsu valsts iedzīvotājiem to, kādas Latvijai aktuālas zinātniskas problēmas risina gan augstskolu profesori un citi mācību spēki, gan zinātnieki dažādās vēl joprojām eksistējošās zinātniska rakstura institūcijās.

Nākamā filma būs par tēmu — Latvijas zinātnieku devums Latvijas atdzimšanai. Gribētu šeit vēlreiz uzsvērt domu, ka ekonomiskais uzplaukums Latvijā sāksies tikai tad, kad atdzims ražošana. Un jāražo ir nevis tikai ražošanas pēc, bet gan, lai iegūtu peļņu. Tā savukārt būs iegūstama, ja atradīsim mūsu ražojumiem plašu starptautisko noieta tirgu. Un šajā tirgū konkurētspējīga būs tikai tā prece, kura būs veidota uz jaunas domas, uz efektīvas zinātniskas izstrādnes pamata.

Vēl viens svarīgs apstāklis: tieši ražošanas attīstība palīdzēs veidoties lielām, bagātām firmām, kuras būs spējīgas progresīvi domāt par savu tālāko attīstību un ieguldīt zinātnisko izstrādņu veidošanā arvien lielākus finansiālos līdzekļus. Cerībām, ka nabadzīgas valsts vēl nabadzīgākais budžets spēs radīt zinātniskās domas attīstību un zinātnes uzplaukumu, nav nekāda pamata. Tā ir sāpīga, taču neapstrīdama patiesība. Skaistais teiciens: “Lido doma zelta spārniem” ir jāsaprot itin pragmatiski — lai laba doma realizētos, lai tā ne tikai atlidotu, bet dotu konkrētu rezultātu, tad vajag šos domu spārnus arī kārtīgi atbalstīt. Gan morāli, gan materiāli. Lozungu laiks ir pagājis. Mēs tagad stāvam uz nesaudzīga dzīves ceļa, un pa to sekmīgi iet varēs tikai izglītotas un stipras personības.

Trešā filma būs par zinātni Latvijas augstskolās. Pasaulē tieši augstskolas ir zinātniskās domas galvenais avots tās visplašākajā izpratnē. Arī Latvijas augstskolās zinātniskais potenciāls ir patiešām liels, taču, par nožēlošanu, tas ne vienmēr tiek izmantots pilnvērtīgi. Iemesli ir vairāki — gan pārāk lielās slodzes, realizējot studiju procesu, gan izglītības budžeta ietvaros neparedzētais finansējums zinātniskās darbības nodrošināšanai, gan pašreiz sabiedrībā eksistējošais visai zemais izglītības un zinātnes prestižs.

Visa tā rezultātā augstskolās pašreiz nav iespējas nodrošināt pilnvērtīgas doktorantūras studijas, panākt jaunu talantu ieplūšanu tajās un normālu vecās profesoru paaudzes nomaiņu ar jauniem spējīgiem mācību spēkiem. Tie, kuru iekļaušanās augstskolās būtu ļoti vēlama, dodas vai nu uz ārzemēm, vai arī atrod 3—5 reizes labāk apmaksātu darbu dažādās firmās. Pie tam šis darbs daudzos gadījumos nebūt nav saistīts ar zinātni. Savukārt ir tādi, kas labprāt par profesoriem kļūt gan gribētu, taču labuma augstskolām no tiem būtu ļoti maz.

Pašreiz augstskolu zinātne spēj izdzīvot tikai pateicoties tam, ka tā aktīvi iekļaujas dažādās starptautiskās sadarbības programmās, kas kaut cik nodrošina arī modernas zinātniskas aparatūras ieguvi. Runājot par nākotni, jāsaka, ka tieši augstskolu zinātnes potenciāla pareiza izmantošana, augstākās izglītības un zinātnes pareiza integrācija var dot mums daudz pozitīva. Taču nevajadzētu ņemt par paraugu Vāciju, kur šādas integrācijas realizēšanai bijušajā VDR teritorijā ir iztērēti apmēram 600 miljoni DEM, bet rezultāti ir visai bēdīgi.

Un tā, aicinu jūs 27.aprīļa pēcpusdienā pie zilajiem TV ekrāniem tikties ar vairākiem Latvijas zinātniekiem un iepazīties ar daļu no pētījumiem, kas tiek pašreiz realizēti mūsu valstī.