Latvijas tēla zinātniskās līnijas
Vai tas ir iedomājams bez tādas starptautiski atzītas zinātniskas iestādes kā Organiskās sintēzes institūts, vai, piemēram, bez Fizikas institūta, kuram šodien palīdzību lūdz Amerikas Savienoto Valstu zinātnieki, Francijas un citu valstu speciālisti. Savukārt Latvijas Tehnoloģiskais centrs jau sper savus pirmos soļus pasaules tirgū. Bet vai ar Latvijas vai pazīstamu ārzemju firmu vārdu?
Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kuru var nosaukt par unikālu uz Latvijas zemes, arī veido mūsu valsts tēlu un var nākotnē kļūt par visai nozīmīgu starptautiskas sadarbības zinātnisko objektu. Un Koksnes ķīmijas institūts, kurā jau šodien darbojas Eiropas līmenim atbilstošas laboratorijas, un LU Biomedicīnas pētījumu centrs...
Daudzas no šīm zinātniskajām iestādēm šogad atzīmē savu 50 gadu jubileju, tāpat kā Latvijas Zinātņu akadēmija. Pusgadsimtā uzkrātā zinātniskā darba pieredze, manuprāt, šodien nav pienācīgi novērtēta valstiskā līmenī, jo pretējā gadījumā mēs neliktu Latvijas gudrajām galvām strādāt citu tautu labā, kā tas izriet no statistikas datiem par zinātnieku emigrāciju. Kāpēc mēs pieaicinām tik daudz ārzemju ekspertu tautsaimniecībai svarīgu projektu izvērtēšanā, ja pasaules zinātnes centros strādā latviešu speciālisti?
Arī tas ir Latvijas tēls, kura veidošanai nenoliedzami prioritāte pieder masu informācijas līdzekļiem. Tāpēc arvien vairāk manī izbrīnu un neizpratni rada Latvijas lielo laikrakstu vienaldzība, kas tikpat kā nepieskaras zinātnes problēmu risināšanai, kas ir ļoti cieši saistīta ar valsts ekonomiku, izglītību un galu galā arī dzīvošanu, nevis izdzīvošanu.
Domāju, ka videofilma “Zinātnieka vārds”, kuru rīt LT 2.programma raidīs pulksten 18.00 liks daudziem padomāt par Latvijas tēlu arī no šāda aspekta. Filma tapa pēc Zinātnes padomes pasūtījuma, Latvijas Zinātņu akadēmijas preses dienestam sadarbojoties ar radošo apvienību “Labvakar”. Filmu komentē akadēmiķis Jānis Stradiņš. Tās sponsors ir “Turības” mācību centrs.
Helēna
Grīnberga,
LZA preses sekretāre