ATSAUCĒ IETVERT:
2016. gada 22. decembra likums "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.01.2017., Nr. 5 https://www.vestnesis.lv/op/2017/5.2
2017/5.2
RĪKI
Likumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 14 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā
Izdarīt Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 14.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 21.nr.; 2003, 8., 23.nr.; 2005, 9.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2011, 157.nr.; 2012, 101.nr.; 2014, 25.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā vārdus "vai Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Banka vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā).
2. Izteikt 1.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šis likums regulē ierēdņu (ierēdņu kandidātu), kā arī Satversmes 41.pantā noteiktajā kārtībā diplomātiskajā un konsulārajā dienestā iecelto personu valsts civildienesta attiecības un darbinieku attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, kā arī diplomātiskā un konsulārā dienesta informācijas statusu un tās pieejamību."
3. Izteikt 3.panta 1.1 daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta), Saeimas Prezidija un Rīgas domes priekšsēdētāja ārlietu padomnieku un viņu palīgu funkcijas;".
4. Papildināt 11.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Aizsardzības ministrijas specializēto atašeju (kas nav aizsardzības atašeji) amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir šādi:
| Amats | Rangs |
| III pakāpe | |
| Militārais pārstāvis Ziemeļatlantijas
līguma organizācijā/Eiropas Savienībā (turpmāk — NATO/ES) |
Vecākais padomnieks |
| Aizsardzības padomnieks starptautiskajā organizācijā | |
| IV pakāpe | |
| Militārā pārstāvja NATO/ES vietnieks | Padomnieks |
| Nacionālais militārais pārstāvis NATO Sabiedroto operāciju pavēlniecībā vai Sabiedroto transformācijas pavēlniecībā (turpmāk — NATO ACO vai ACT) |
|
| Aizsardzības ministrijas pārstāvis starptautiskajā organizācijā (padomnieks) | |
| V pakāpe | |
| Aizsardzības ministrijas pārstāvis
starptautiskajā organizācijā |
Pirmais sekretārs |
| Virsnieks militārajā pārstāvniecībā (pulkvežleitnants) | |
| VI pakāpe | |
| Nacionālā militārā pārstāvja NATO ACO vietnieks | Otrais sekretārs" |
| Virsnieks militārajā pārstāvniecībā (majors)s) | |
5. Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks diplomātiskajā pārstāvniecībā ārvalstī nozares padomniekam, militārajam pārstāvim NATO/ES, militārā pārstāvja NATO/ES vietniekam, nacionālajam militārajam pārstāvim NATO ACO vai ACT, Aizsardzības ministrijas pārstāvim starptautiskajā organizācijā, kā arī 1.ranga aizsardzības atašejam ir ne vairāk kā četri gadi, bet nozares atašejam, nozares atašeja palīgam, kā arī 2. un 3.ranga aizsardzības atašejam, virsniekam militārajā pārstāvniecībā, nacionālā militārā pārstāvja vietniekam un aizsardzības atašeja palīgam — ne vairāk kā trīs gadi. Šo termiņu pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju var pagarināt ne vairāk kā uz vienu termiņu."
6. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:
"15.pants. Ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā, Ārlietu ministrijas pārziņā vai Ārlietu ministrijas rezervē
(1) Ja diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks ārvalstīs saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu ir beidzies, bet diplomātu nevar pārcelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņu var ieskaitīt Ārlietu ministrijas rīcībā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laikā diplomātu nevar iecelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņu ieskaita Ārlietu ministrijas pārziņā, saglabājot piešķirto diplomātisko rangu, bet ne ilgāk kā divus gadus.
(3) Ārlietu ministrijas pārziņā ieskaita arī tos diplomātus, kuri pārceļas līdzi laulātajam — diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnim vai darbiniekam, ja laulātais pārceļas uz dienesta vietu diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, kā arī gadījumā, kad laulātais pārceļas darbā ārvalstīs un ir ieskaitīts Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā panta ceturto vai sesto daļu. Šajā daļā noteiktajos gadījumos diplomātiskais rangs diplomātam tiek saglabāts uz visu laulātā dienesta vai darba laiku ārvalstīs.
(4) Ārlietu ministrijas pārziņā uz laiku līdz pieciem gadiem pēc Atestācijas komisijas lēmuma var ieskaitīt diplomātus, kas ir apstiprināti darbā starptautiskajās organizācijās, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts, un šo organizāciju institūcijās. Ja diplomāts ir apstiprināts darbā Eiropas Savienības institūcijās, Atestācijas komisija var lemt par pārziņas laika noteikšanu uz visu periodu, kamēr diplomāts strādā Eiropas Savienības institūcijās. Ja Atestācijas komisija lemj, ka diplomāta darbs starptautiskajā organizācijā ir diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs, pārziņā esošajam diplomātam saglabā diplomātisko pasi saskaņā ar likumu "Par diplomātisko pasi".
(5) Ārlietu ministrijas pārziņā var ieskaitīt diplomātus, kurus ministrija pēc Atestācijas komisijas lēmuma rekomendējusi un kuri ir norīkoti darbam Eiropas Ārējās darbības dienestā un citās Eiropas Savienības institūcijās.
(6) Ārlietu ministrijas rezervē pēc Atestācijas komisijas lēmuma var ieskaitīt diplomātus, ar kuriem ir izbeigtas civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un kuri nav ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā. Šajā gadījumā personai saglabājas tiesības atjaunot piešķirto diplomātisko rangu pēc iecelšanas atbilstīgā amatā. Diplomāti, kuri ir ieskaitīti Ārlietu ministrijas rezervē, var pretendēt uz vakantajām amata vietām Ārlietu ministrijas rīkotajos slēgtajos konkursos.
(7) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecas vienīgi uz diplomātiem, kuri ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Ārlietu ministrs nosaka kārtību, kādā veicama ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā, pārziņā vai rezervē.
16.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās diplomātiskajā un konsulārajā dienestā
(1) Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas Valsts civildienesta likumā paredzētajos gadījumos, kā arī:
1) šā likuma 7.panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā, ja ierēdnis netiek pārcelts uz citu valsts civiliestādi ārpus diplomātiskā un konsulārā dienesta;
2) ja ierēdnis neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu saskaņā ar šā likuma 14.panta trešo daļu;
3) ja ierēdnis, kurš diplomātisko un konsulāro dienestu pilda ārvalstī, trīs kalendāra mēnešus iepriekš ir iesniedzis Ārlietu ministrijas valsts sekretāram lūgumu izbeigt valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā pēc paša vēlēšanās, valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, savstarpēji vienojoties, var izbeigt arī pirms minētā termiņa;
4) uz laiku, kamēr diplomāts ir Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.pantu, izņemot 15.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.
(2) Ar diplomātu izbeidz valsts civildienesta attiecības, ja tas, sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz diplomātu izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā, vēlas saņemt izdienas pensiju."
7. 19.panta trešajā daļā:
izteikt otro teikumu šādā redakcijā:
"Diplomāti, kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.panta otro, trešo un ceturto daļu un kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas rezervē, nesaņem mēnešalgu un piemaksu par diplomātisko rangu.";
aizstāt trešajā teikumā vārdu "sesto" ar vārdu "piekto".
8. Aizstāt 19.1 panta trešajā daļā vārdus "vai Latvijas Bankas valdes" ar vārdiem "Latvijas Bankas valdes vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes".
9. Papildināt likumu ar IV nodaļu šādā redakcijā:
"IV nodaļa
Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācija un tās pieejamība
26.pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācija
(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācija ir Ārlietu ministrijā radīta vai saņemta informācija par ārpolitikas izstrādāšanu, vienotas valsts ārpolitikas īstenošanu, valsts protokolu, konsulāro funkciju veikšanu, stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licenču izsniegšanu, eksporta un importa atļauju un cita veida atļauju izsniegšanu noteikta veida precēm, kā arī cita informācija, kas radīta vai saņemta ārējos normatīvajos aktos paredzētu funkciju veikšanai ārlietu jomā.
(2) Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācijai, kuras atklāšana var radīt kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm vai privātpersonu tiesībām un likumiskajām interesēm, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs var noteikt vispārēju 30 gadus ilgu informācijas pieejamības ierobežojuma periodu no informācijas radīšanas vai saņemšanas brīža. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs var lemt par jauna informācijas pieejamības ierobežojuma perioda noteikšanu pirms iepriekš noteiktā ierobežojuma perioda beigām.
27.pants. Ārlietu ministrijas tiesības neizsniegt informāciju
Papildus citiem normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem Ārlietu ministrija, pamatojoties uz kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu, var nepublicēt vai neizsniegt privātpersonām ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un Ārlietu ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, amatu sarakstiem, amata pienākumiem, atalgojumu, komandējumiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu, ja to izpaušana var kaitēt Latvijas valsts interesēm, tai skaitā ārpolitiskajām interesēm, vai Ārlietu ministrijas darbībai un tās nodarbināto drošībai."
10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7. Šā likuma 11.panta 3.1 daļa piemērojama ar 2017.gada 1.janvāri."
Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 22.decembrī.
Valsts prezidents R.Vējonis
Rīgā 2017.gada 5.janvārī