Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Maksātnespējas likumā

Izdarīt Maksātnespējas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 124., 170.nr.; 2012, 33.nr.; 2013, 142., 188.nr.; 2014, 204., 257.nr.; 2015, 42.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir tiesas iecelta fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi tiesiskās aizsardzības procesā."

2. 9.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "Maksātnespējas procesa administrators" ar vārdiem iekavās "(turpmāk — administrators)";

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu" ar vārdiem "iecelta administratora amatā";

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā un otrajā daļā vārdus "maksātnespējas procesa administrators" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "administrators" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

3. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi."

4. 12.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Maksātnespējas reģistra mērķis ir nodrošināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa publiskumu, veicināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa virzību, šajos procesos iesaistīto personu un citu personu tiesisko interešu aizsardzību, Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildi, kā arī sekmēt personu sadarbību maksātnespējas jautājumos.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "maksātnespējas procesa administratoru" ar vārdu "administratoru";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "par tiesiskās aizsardzības procesa" ar vārdiem "uzraugošo personu".

5. Papildināt likumu ar 12.¹ un 12.² pantu šādā redakcijā:

"12.¹ pants. Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma

(1) Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma (turpmāk — Sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Maksātnespējas administrācija.

(2) Sistēma sekmē Maksātnespējas administrācijas uzdevumu veikšanu, normatīvajos aktos noteikto ziņu sagatavošanu un publiskošanu Maksātnespējas administrācijas tīmekļvietnē, kā arī informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām.

(3) Sistēmā iekļauj ziņas:

1) par tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām;

2) par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

3) par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru;

4) par tiesas, Maksātnespējas administrācijas un šajā likumā noteiktās disciplinārlietu komisijas konstatētajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru izdarītajiem pārkāpumiem, pildot tiem tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā noteiktos pienākumus, kā arī īstenojot tiesības;

5) par darbinieku prasījumiem maksātnespējas procesā;

6) kas iekļautas šā likuma 85.pantā noteiktajos administratora darbības pārskatos.

(4) Sistēmā iekļaujamās ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa subjektu, maksātnespējīgo juridisko un fizisko personu, administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu sniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

(5) Šā likuma 85.pantā noteiktos administratora darbības pārskatus administrators iekļauj Sistēmā elektroniskā veidā.

(6) Maksātnespējas administrācijai ir tiesības apstrādāt Sistēmā iekļautās ziņas.

(7) Veicot ziņu aktualizāciju Sistēmā, vienlaikus tiek saglabātas iepriekš reģistrētās ziņas.

(8) Ministru kabinets nosaka Sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu un kārtību, kādā ziņas iesniedz iekļaušanai Sistēmā un saņem no Sistēmas.

12.² pants. Maksātnespējas administrācijas tīmekļvietnē publicējamā informācija

(1) Lai  veicinātu kreditoru interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, sekmētu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, nodrošinot iespēju izvēlēties labāko tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī informētu sabiedrību par Maksātnespējas administrācijas darbības rezultātiem, Maksātnespējas administrācija savā tīmekļvietnē par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu publicē šādu informāciju:

1) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju, kā arī ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izglītību un kvalifikāciju;

2) ziņas par administratora darbības rezultātiem maksātnespējas procesā atbilstoši noslēguma darbības pārskatā sniegtajām ziņām;

3) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru darbības pārkāpumiem, pildot tiem maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tiesības, kas konstatēti ar tiesas, Maksātnespējas administrācijas un disciplinārlietu komisijas lēmumu, kurš kļuvis nepārsūdzams;

4) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzīto tiesiskās aizsardzības procesu skaitu;

5) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu;

6) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

7) ziņas par administratora administrēto juridisko personu maksātnespējas procesu un fizisko personu maksātnespējas procesu skaitu un ilgumu;

8) ziņas par praktizēšanas laiku tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas statusā vai administratora profesijā.

(2) Publiskojot šajā likumā noteiktās ziņas, Maksātnespējas administrācija nodrošina fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošu normatīvo aktu un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Noteiktās ziņas par administratoru darbības rezultātiem publicē negrozītā veidā atbilstoši administratora darbības pārskatā norādītajam. Par šo ziņu satura patiesumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs informācijas iesniedzējs.

(3) Maksātnespējas administrācijas tīmekļvietnē publicētajai šajā pantā norādītajai informācijai ir informatīvs raksturs, un tās publicēšana neuzliek personām pienākumus un nepiešķir tiesības.

(4) Ministru kabinets nosaka Maksātnespējas administrācijas publiskoto ziņu apjomu un publicēšanas, kā arī kļūdu labošanas kārtību."

6. Papildināt likumu ar I¹ nodaļu šādā redakcijā:

"I¹ nodaļa. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

12.³ pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai izvirzītās prasības un ierobežojumi

(1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt persona:

1) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

2) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

3) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;

4) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no vispārējā vai specializētā valsts civildienesta ierēdņa amata, atcelta vai atstādināta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, zvērināta notāra vai viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu;

5) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;

6) kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums stājies spēkā;

7) kurai atbilstoši tās mītnes valsts noteiktajam tiesiskajam regulējumam ir liegtas tiesības ieņemt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amatam līdzīgus amatus.

(3) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā nevar būt persona, kura atbilst vismaz vienam no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

1) ir piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē;

2) ir sniegusi zvērināta revidenta atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) ir uzskatāma par ieinteresēto personu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa subjektu saskaņā ar šā likuma 72.panta noteikumiem;

4) ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar tās rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā.

(4) Administratoru, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu revidentu un citu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelto reglamentēto profesiju pārstāvju darbību, tiesības un pienākumus konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā regulē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbību reglamentējošās normas. Administratoriem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem un citiem reglamentēto profesiju pārstāvjiem, pildot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, nav tiesību izmantot attiecīgajos savu profesionālo darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās speciālās tiesības un priekšrocības, kuras paredz vai garantē attiecīgie normatīvie akti.

(5) Ja uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu attiecas kāds no šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem, tā par to nekavējoties informē kreditorus.

12.⁴ pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana un atcelšana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesa atceļ:

1) pēc savas iniciatīvas Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos;

2) pamatojoties uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieteikumu, ja attiecīgā persona ir atkāpusies no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;

3) pamatojoties uz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotā pārstāvja pieteikumu;

4) pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, ja ir konstatēti šā likuma 12.³ panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi;

5) pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas direktora pieteikumu, ja:

a) pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ir ierosināta disciplinārlieta vai stājies spēkā disciplinārlietu komisijas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa,

b) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nepilda tai uzlikto šā likuma 31.⁷ panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteikto disciplinārsodu.

12.⁵ pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vispārīgie pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un deklarēt prakses vietu Latvijā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt dokumentu kārtošanu un saziņu ar tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītajām personām valsts valodā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodrošina to, ka ir sasniedzama prakses vietas adresē, izmantojot norādīto kontaktinformāciju, kā arī saņem tai adresēto korespondenci (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu parakstītos dokumentus).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai prakses vietai Latvijā un parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietai, Maksātnespējas administrācijai veicot šā likuma 174.² panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības.

12.⁶ pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas kārtošana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kurā iekļauj visu ar attiecīgo procesu saistīto informāciju un dokumentus, sastādot šā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu.

(2) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtību.

12.⁷ pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumus.

(2) Ieņēmumus no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumu veikšanas veido tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība par pienākumu pildīšanu tiesiskās aizsardzības procesā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, un citos normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, kuri saistīti ar attiecīgo tiesiskās aizsardzības procesu.

(4) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību.

12.⁸ pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atbildība un nodrošinājums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atbild par zaudējumiem, kas tās vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona neatbild par parādnieka un iepriekšējo tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcību un darījumiem.

(3) Prasības pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ceļamas šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona var apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā, ja šī persona uzskata to par nepieciešamu vai to pieprasa šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

12.⁹ pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumi izbeidzas:

1) ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tiek atcelta no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;

2) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process;

3) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas nāves gadījumā."

7. Aizstāt II nodaļas nosaukumā vārdus "Maksātnespējas procesa administrators" ar vārdu "Administrators".

8. 13.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmās daļas ievaddaļā vārdus "maksātnespējas procesa administrators" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "administrators" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "(turpmāk — administrators)";

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) kura nokārtojusi administratora eksāmenu;

6) kurai ir nevainojama reputācija.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) kura ir atcelta no administratora amata saskaņā ar šā likuma 17.² panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, ja no atcelšanas vai sertifikāta izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

3) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

4) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

5) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;

6) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;

7) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu."

9. Papildināt likumu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants. Administratora amats

(1) Administratoru pēc administratora eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā ieceļ Maksātnespējas administrācijas direktors.

(2) Pēc administratora iecelšanas amatā Maksātnespējas administrācijas direktors izdod administratoram viņa amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir divi gadi.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administratoru ieceļ amatā, kā arī administratora amata apliecības formu un saturu, izdošanas un izsniegšanas kārtību."

10. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Administratoru profesionālā organizācija

(1) Administratoru profesionālās organizācijas funkcijas īsteno biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" (turpmāk — Administratoru asociācija). Administratoru asociācijā pēc profesionālās darbības principa ir apvienoti visi Latvijas administratori.

(2) Administratoru asociācija paziņo Maksātnespējas administrācijai, ja tās rīcībā ir ziņas, kas var būt par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret administratoru."

11. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Administratora eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir apmācības kursa noklausīšanās un attiecīgs apmācības kursa organizatoru izsniegts apliecinājums. Apliecinājums par apmācības kursa noklausīšanos ir derīgs divus gadus pēc tā izsniegšanas.

(2) Ministru kabinets nosaka apmācības kursa minimālo saturu un apjomu, kā arī apliecinājumā par apmācības kursa noklausīšanos iekļaujamās ziņas."

12. Izslēgt 16.pantu.

13. Papildināt likumu ar 16.¹ un 16.² pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Administratora eksaminācija

(1) Personas, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbauda eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Eksaminācijas komisijas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas administrācijas, augstskolu akadēmiskā personāla un Administratoru asociācijas. Eksaminācijas komisijā iekļauj arī Tieslietu padomes noteiktu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes deleģētu nevalstiskās organizācijas pārstāvi.

(2) Administratora eksāmenu var kārtot personas:

1) kuras atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām;

2) uz kurām neattiecas šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi;

3) kuras ir saņēmušas apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos;

4) kuras ir iemaksājušas eksāmena maksu Maksātnespējas administrācijas kontā.

(3) Ja Maksātnespējas administrācija konstatē vai saņem ziņas par personas neatbilstību šā likuma 13.panta pirmās daļas 6.punkta prasībām, attiecīgo jautājumu izskata un izlemj eksaminācijas komisija.

(4) Eksaminācijas komisija pieņem arī administratora kārtējo kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk — kvalifikācijas eksāmens).

(5) Administratora eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, eksāmena maksu un kārtību, kā arī eksaminācijas komisijas darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

16.² pants. Administratora kvalifikācijas eksāmens

(1) Pēc iecelšanas amatā administrators reizi divos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas (turpmāk — kvalifikācijas periods), kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi 32 akadēmisko stundu apmērā kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā.

(3) Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda administratora teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu administratora amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi.

(4) Ja kārtējā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas laikā administratora amata darbība ir apturēta, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, Maksātnespējas administrācijas direktors var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei pēc administratora amata darbības apturēšanas termiņa beigām. Šādā gadījumā administratora amata darbību atjauno, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas direktora lēmumu, pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas.

(5) Kvalifikācijas eksāmenu ne retāk kā trīs reizes gadā — līdz 15.februārim, 15.jūnijam un 15.oktobrim — organizē un tā norisi nodrošina Maksātnespējas administrācija.

(6) Ministru kabinets nosaka kvalifikācijas eksāmena maksu, kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību un apliecības izsniegšanas kārtību.

(7) Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, kārto atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību.

(8) Administrators, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, kārto kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību. Administratoram, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, ir tiesības kvalifikācijas periodā vienu reizi lūgt kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu."

14. Izslēgt 17.pantu.

15. Papildināt likumu ar 17.¹, 17.², 17.³ un 17.⁴ pantu šādā redakcijā:

"17.¹ pants. Atbrīvošana no administratora amata

(1) Maksātnespējas administrācijas direktors atbrīvo administratoru no amata pēc viņa lūguma.

(2) Ministru kabinets nosaka administratora atbrīvošanas kārtību.

17.² pants. Atcelšana no administratora amata

(1) Maksātnespējas administrācijas direktors ar lēmumu atceļ administratoru no amata šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administratoram ar tiesas spriedumu nodibināta aizgādnība;

3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) administrators nepamatoti nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, kārtojot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu;

5) tiesa ir atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā, pamatojoties uz šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punktu;

6) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

7) pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu par ierosinājumu atcelt administratoru no amata;

8) administrators nepilda viņam uzlikto šā likuma 31.⁷ panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto disciplinārsodu;

9) administratora nāves gadījumā;

10) stājies spēkā kompetentas institūcijas lēmums par administratora saukšanu pie administratīvās atbildības, piemērojot administratīvo sodu — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administrators tiek atcelts no amata.

17.³ pants. Atstādināšana no administratora amata darbības veikšanas

(1) Maksātnespējas administrācijas direktors administratoru var atstādināt no amata darbības veikšanas, ja:

1) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā;

2) pret administratoru ierosināta disciplinārlieta un administratora neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;

3) disciplinārlietu komisija ir ierosinājusi Maksātnespējas administrācijas direktoram atstādināt administratoru no amata.

(2) Ministru kabinets nosaka administratora atstādināšanas kārtību.

17.⁴ pants. Administratora amata darbības apturēšana

(1) Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora amata darbības apturēšanu uz laiku, kamēr administrators ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, uz administratora ilgstošas slimības, grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kā arī pēc administratora pamatota lūguma citos gadījumos.

(2) Kārtību, kādā tiek apturēta administratora amata darbība, nosaka Ministru kabinets."

16. 18.pantā:

izteikt pirmās daļas 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"2) administratora amata apliecības numurs;

3) administratora amata apliecības izdošanas datums un derīguma termiņš;

4) administratora prakses vietas adrese Latvijā;";

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) administratora amata darbības apturēšanas, atbrīvošanas no amata, atcelšanas vai atstādināšanas datums;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Maksātnespējas administrācija nodrošina to, lai šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas būtu pieejamas atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, kā arī kārto iecelto, no amata atcelto, atbrīvoto un atstādināto administratoru un to administratoru reģistrus, kuru darbība ir apturēta."

17. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III nodaļa

Administratora iecelšana un atcelšana juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesā".

18. Izslēgt 19.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesā".

19. 20.panta pirmajā daļā:

izslēgt ievaddaļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesā vai";

izslēgt 1.punktu;

papildināt daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

"1¹) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts;

1²) apturēta administratora amata darbība;";

izslēgt 2.punktā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesā";

izslēgt 4.punktu;

izslēgt 7.punktā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesa lietā";

papildināt daļu ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"8) administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei, vai viņa darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti;

9) administrators pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei;

10) administrators pēdējo divu gadu laikā pirms viņa iecelšanas konkrētā maksātnespējas procesā ir lēmis par parādnieka prasījumu citā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā administrators pildījis administratora pienākumus;

11) administrators jau ir pildījis administratora pienākumus šā parādnieka maksātnespējas procesā."

20. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Izņēmumi no ierobežojumiem administratora pienākumu pildīšanai

(1) Šā likuma 20.panta noteikumi nav piemērojami, ja darījuma attiecībās administrators ir preču vai pakalpojumu saņēmējs darījuma partnera parastās saimnieciskās darbības ietvaros, par darījumu nav strīda un administrators darījumā nebauda īpašas priekšrocības.

(2) Administrators nekavējoties informē visus kreditorus un Maksātnespējas administrāciju par darījumu partneriem un pamato to, ka uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Administratoram ir atļauts finansēt maksātnespējas procesa izmaksas šajā likumā noteiktajā kārtībā."

21. 22.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"22.pants. Administratora atcelšana no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa";

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) viņš atkāpies no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa (23.pants);";

izslēgt otrās daļas 8.punktu;

papildināt otro daļu ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8¹) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts vai viņa amata darbība ir apturēta.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesā";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesiem";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "administratora sertifikāta darbība izbeigta vai administratora sertifikāts anulēts" ar vārdiem "administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts".

22. 23.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"23.pants. Administratora atkāpšanās no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa";

aizstāt panta tekstā vārdu "amata" ar vārdiem "juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par atkāpšanos no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts, ja ir apturēta administratora amata darbība."

23. Aizstāt 24.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "amata" ar vārdiem "juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa".

24. 25.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā";

aizstāt 1.punktā vārdu "amata" ar vārdiem "juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa";

izslēgt 2.punktu;

izslēgt 3.punktā vārdus "izņemot šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto gadījumu";

izslēgt 5.punktu;

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ja administrators tiek atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata vai viņa darbība tiek apturēta."

25. 26.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "sertifikāta saņemšanas" ar vārdiem "iecelšanas amatā";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā un trešās daļas 3.punktā vārdus "Administratoru asociācijai" ar vārdiem "Maksātnespējas administrācijai";

izslēgt otrajā un trešajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības process" (attiecīgā locījumā);

papildināt trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai administratora prakses vietai Latvijā un parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietai, Maksātnespējas administrācijai veicot šā likuma 174.² panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Administrators savā prakses vai parādnieka atrašanās vietā kārto juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu, kurā iekļauj visu ar juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu saistīto informāciju un dokumentus, kā arī sastāda attiecīgā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu.

(7) Ministru kabinets nosaka juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietvedības vešanas kārtību."

26. Papildināt likumu ar 26.¹ pantu šādā redakcijā:

"26.¹ pants. Administratora lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite

(1) Administrators savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot administratora amata pienākumus.

(2) Ieņēmumus no administratora amata pienākumu veikšanas veido administratora atlīdzība par pienākumu pildīšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā.

(3) Administratora izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, un citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi.

(4) Ministru kabinets nosaka administratora lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību."

27. 27.pantā:

izslēgt visā panta tekstā vārdus "tiesiskās aizsardzības process" (attiecīgā locījumā);

aizstāt 2.punktā vārdu "iestādēm" ar vārdu "institūcijām";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Administratoram, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.² panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:

1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) ierosināt, lai sniedzamajām ziņām vai kādai to daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;

3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus;

4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.³ pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt sūdzību Maksātnespējas administrācijas direktoram par Maksātnespējas administrācijas amatpersonas rīcību.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

28. Izslēgt 30.panta pirmajā daļā vārdus "tiesiskās aizsardzības procesa".

29. Papildināt likumu ar IV¹ nodaļu šādā redakcijā:

"IV¹ nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora disciplinārā atbildība

31.¹ pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktors pēc tiesneša vai prokurora, vai Administratoru asociācijas priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas.

(2) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt par:

1) normatīvo aktu būtisku pārkāpumu;

2) profesionālās ētikas normu būtisku pārkāpumu;

3) sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tos konstatējusi Maksātnespējas administrācija šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja to konstatējusi Maksātnespējas administrācija šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) valstij, parādniekam vai kreditoriem nodarītiem zaudējumiem, ja zaudējumu apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un tas ir konstatēts ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierosina disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru.

31.² pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšana no procesa saistībā ar disciplinārlietas izskatīšanu

Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas administrācijas direktoru iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā ir iecelta.

31.³ pants. Administratora atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas līdz disciplinārlietas izskatīšanai

(1) Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm administratora darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar administratora amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas administrācijas direktoru atstādināt administratoru no amata līdz lietas izskatīšanai.

(2) Maksātnespējas administrācijas direktors divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atstādināt administratoru no amata, pieņem lēmumu par administratora atstādināšanu no amata.

31.⁴ pants. Disciplinārlietu komisija

(1) Disciplinārlietu komisija izskata disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru un piemēro tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram disciplinārsodu.

(2) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:

1) viens Tieslietu ministrijas pārstāvis;

2) divi Maksātnespējas administrācijas pārstāvji;

3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis;

4) viens Administratoru asociācijas pārstāvis.

(3) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(4) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz trim gadiem.

(5) Disciplinārlietu komisijas darbu nodrošina un organizē Maksātnespējas administrācija.

(6) Ministru kabinets nosaka disciplinārlietu komisijas darbības kārtību un disciplinārlietas izskatīšanas kārtību.

(7) Disciplinārlietu komisija izstrādā un pieņem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru profesionālās ētikas kodeksu.

31.⁵ pants. Disciplinārlietu komisijas tiesības

Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:

1) uzklausīt citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;

2) lūgt Maksātnespējas administrāciju veikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora darbības pārbaudi.

31.⁶ pants. Disciplinārlietu komisijas lēmums

(1) Disciplinārlietu komisija mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas pieņem šādu lēmumu:

1) uzlikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram vienu no šā likuma 31.⁷ panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajiem disciplinārsodiem;

2) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram atcelt administratoru no amata;

3) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram atstādināt administratoru no amata;

4) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram atcelt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā iecelta;

5) izbeigt disciplinārlietu;

6) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Maksātnespējas administrācijai, lai tā izskaidro tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai administratoram viņa rīcības nepareizību.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu.

31.⁷ pants. Disciplinārsodi un to piemērošana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram uzliek vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) piezīmi, piemērojot naudas sodu līdz 150 euro vai bez tā;

2) rājienu, piemērojot naudas sodu no 150 līdz 15 000 euro vai bez tā;

3) atcelšanu no administratora amata.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto disciplinārsodu piemēro disciplinārlietu komisija.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteikto disciplinārsodu piemēro Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu par ierosinājumu atcelt administratoru no amata.

(4) Maksātnespējas administrācijas direktors divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atcelt administratoru no amata, pieņem lēmumu par disciplinārsoda — atcelšana no amata — uzlikšanu administratoram.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram, kam uzlikts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu valsts pamatbudžetā.

(6) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru, kam uzlikts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteiktais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.

(7) Ja administrators nepilda viņam uzlikto šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto disciplinārsodu, Maksātnespējas administrācijas direktors lemj par viņa atcelšanu no amata.

31.⁸ pants. Disciplinārlietas noilgums

Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

31.⁹ pants. Disciplinārlietu komisijas lēmuma pārsūdzēšana

Disciplinārlietu komisijas lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas."

30. Izslēgt 35.pantu.

31. Papildināt likumu ar 35.¹ pantu šādā redakcijā:

"35.¹ pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam tiesai iesaka šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa. Pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iesniedz tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta, vienlaikus paziņojot parādnieka kreditoriem.

(3) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir iesniegusi tiesā pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa, jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu tiesai iesaka šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanai konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā 15 dienu laikā no dienas, kad tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atkāpšanos, tiesā iesniedz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis.

(4) Šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktajam kreditoru vairākumam ir tiesības mainīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu tiesai iesaka šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu par jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanu tiesā iesniedz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis.

(5) Ja šā panta pirmajā vai trešajā daļā minētajā gadījumā netiek panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, to konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā izvēlas un ieceļ tiesa no šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem."

32. 36.panta pirmajā daļā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) lietā ieceltās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vārds, uzvārds, prakses vietas adrese Latvijā, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, kā arī tās atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirtais identifikācijas numurs;";

izslēgt 7.punktu.

33. Aizstāt 37.panta ceturtajā daļā vārdu "administratora" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas".

34. 40.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas parādnieks" ar vārdiem "nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā arī";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, parādniekam ir tiesības sasaukt kreditoru sapulci.";

aizstāt ceturtās daļas 10.punktā vārdu "administratoru" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu";

izteikt ceturtās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

"12) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, ja ir panākta šā likuma 35.¹ pantā noteiktā vienošanās, norādot:

a) viņa vārdu, uzvārdu,

b) personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi),

c) prakses vietas adresi Latvijā,

d) tālruņa numuru,

e) elektroniskā pasta adresi,

f) atlīdzības apmēru;";

papildināt ceturto daļu ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12¹) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šā likuma 12.³ panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.";

izslēgt sestās daļas 3.punktu;

papildināt sesto daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) šā likuma 43.¹ pantā minēto zvērināta revidenta atzinumu, ja tāds ir sagatavots;

5) šā panta ceturtās daļas 12. un 12.¹ punktā norādītās ziņas par kreditoru izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem, ja nav panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu."

35. Izteikt 42.panta piektās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Par vērā neņemtajiem iebildumiem parādnieks nekavējoties uzsāk šā likuma 43.¹ pantā minētās darbības un pievieno vērā neņemtos iebildumus saskaņotajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam."

36. 43.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu "administrators" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona" (attiecīgā locījumā);

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas tiesā atzinumu par šo plānu tiesas noteiktajā termiņā sniedz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.";

izteikt 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona parādniekam nodod vienlaikus ar tā iesniegšanu tiesā.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "kā arī pauž viedokli par tiem kreditoru izteiktajiem iebildumiem, kuri nav ņemti vērā saskaņotajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā sniedz vērtējumu par to, vai sagatavotais plāns sasniegs likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa mērķi.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "vai pēc kreditora lūguma".

37. Papildināt likumu ar 43.¹ pantu šādā redakcijā:

"43.¹ pants. Zvērināta revidenta atzinums par kreditoru iebildumiem

(1) Ja parādnieks nav ņēmis vērā kreditoru izteiktos iebildumus pret tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, šos iebildumus izvērtē un par tiem savu atzinumu sniedz neatkarīgs zvērināts revidents, kurš nav tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.

(2) Ja kreditoru iebildumi attiecas uz kreditora prasījuma pamatotību, zvērināts revidents atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītais kreditora prasījums ir pirmšķietami (prima facie) pamatots.

(3) Ja zvērināts revidents kādu no prasījumiem atzīst par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, viņš atzinumu nodod parādniekam, kurš savukārt nekavējoties informē attiecīgo kreditoru.

(4) Parādniekam vai kreditoram, kura prasījumu zvērināts revidents atzinis par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienas iesniegt tiesā pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību.

(5) Ja zvērināts revidents konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas saistības, par kurām ir pamatotas šaubas, vai uzskata, ka plānam pievienotie dokumenti ir, iespējams, viltoti, viņš sniedz attiecīgās ziņas atbildīgajām valsts institūcijām.

(6) Izmaksas, kas saistītas ar zvērināta revidenta atzinuma sniegšanu, finansē tie kreditori, kuru iebildumi ir bijuši par pamatu šajā pantā noteikto darbību uzsākšanai."

38. Aizstāt 46.panta ceturtajā daļā vārdu "Administrators" ar vārdiem "Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona".

39. Aizstāt 47.pantā vārdu "administratora" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas".

40. Aizstāt visā 49.panta tekstā vārdu "administrators" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona" (attiecīgā locījumā).

41. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona:

1) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, tiesas apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;

3) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

4) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi un saimniecisko darbību;

5) informē kreditorus pēc to pieprasījuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un izskata iesniegtās sūdzības.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un viņa pārstāvjiem tiesiskās aizsardzības procesā nepieciešamo informāciju;

2) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

3) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus;

4) elektroniskā veidā iesniegt Maksātnespējas administrācijai ziņas par savu izglītību un kvalifikāciju publiskošanai tīmekļvietnē. Ziņu iesniedzējs nodrošina, lai publicēšanai iesniegtās ziņas būtu sagatavotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām un atbilstu valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas, kā arī fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.² panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:

1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;

3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus;

4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.³ pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt sūdzību Maksātnespējas administrācijas direktoram par Maksātnespējas administrācijas amatpersonas rīcību.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādi pienākumi:

1) piedalīties tiesas sēdēs tiesiskās aizsardzības procesa lietās;

2) sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

3) piecu dienu laikā paziņot atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, un kreditoriem par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās kontaktinformācijas maiņu;

4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā;

5) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai."

42. 51.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu:

1) ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana;

2) pēc kreditora pieteikuma saņemšanas, ja pastāv šā panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme;

3) pēc šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvja pieteikuma saņemšanas, ja pastāv kāda no šā panta trešajā daļā minētajām pazīmēm.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nekavējoties informēt kreditorus par to, ka:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) parādnieks ilgāk kā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav iesniedzis tiesai šā plāna grozījumus;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.";

aizstāt sestās daļas ievaddaļā vārdu "administrators" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona".

43. 53.panta pirmajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir vienojies ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu;";

aizstāt 4.punktā vārdu "administratora" ar vārdiem "tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas".

44. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

"54.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa saskaņā ar šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un parādnieka vienošanos.

(2) Šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma vienošanās ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izvēli (53.panta pirmās daļas 3.punkts) uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums."

45. Aizstāt 58.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā vārdu "sertifikāta" ar vārdiem "amata apliecības".

46. 60.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

"1¹) kreditors vai kreditori, ja pastāv šā likuma 51.panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme;

1²) šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvis, ja pastāv kāda no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajām pazīmēm;";

izslēgt 4.punktu.

47. Izslēgt 62.panta septīto daļu.

48. Papildināt 70.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Parādnieka pārstāvis dokumentus administratoram nodod, sakārtojis tos atbilstoši lietvedības noteikumiem."

49. Papildināt likumu ar 85.¹ pantu šādā redakcijā:

"85.¹ pants. Administratora darbības revīzija

(1) Kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā 25 procentus no atzīto pamatprasījumu summas nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru grupā, var pieprasīt administratora darbības revīziju attiecīgajā maksātnespējas procesā.

(2) Revīziju veic kreditoru pieaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(3) Revīzijas uzsākšanas pamats ir šā panta pirmajā daļā minēto kreditoru pieņemts paziņojums administratoram, kurā norādīts revīzijas veicējs, revīzijas uzdevums un revīzijai nepieciešamā informācija.

(4) Revidentam kreditoru noteiktais darba uzdevums var ietvert gan administratora darbības pārbaudi attiecīgajā maksātnespējas procesā, gan arī parādnieka darījumu, grāmatvedības un finanšu pārbaudi līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai.

(5) Administrators nodrošina revidentu ar paziņojumā par revīzijas veikšanu norādīto informāciju ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Pēc revidenta pieprasījuma administrators nekavējoties nodrošina revidentu ar jebkuru papildu vai skaidrojošu informāciju, ciktāl tas izriet no paziņojumā noteiktā darba uzdevuma.

(6) Revidents ziņojumu nosūta administratoram, attiecībā uz kura darbību revīzija veikta.

(7) Revīzijas veikšanu finansē kreditori, kuri to pieprasījuši."

50. Izslēgt 107.panta otrās daļas pirmo teikumu.

51. Aizstāt 132.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā vārdu "sertifikāta" ar vārdiem "amata apliecības".

52. Izteikt 166.pantu šādā redakcijā:

"166.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzības apmēru un tās segšanas kārtību tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums rakstveidā vienojas ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un norāda to tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzību par pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā maksā šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, kas ir atbalstījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, proporcionāli katra kreditora prasījuma apmēram, ja vien starp kreditoriem nav panākta cita vienošanās.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa nav piemērojama attiecībā uz nodokļu administrāciju."

53. Izslēgt 167.panta trešās daļas 1.punktu.

54. Aizstāt 169.panta piektajā un sestajā daļā vārdu "amata" ar vārdiem "juridiskās personas maksātnespējas procesa".

55. Papildināt 171.panta pirmo daļu pēc vārda "pabeigšanai" ar vārdiem "vai izbeigšanai".

56. Izslēgt 174.pantu.

57. Papildināt likumu ar 174.¹, 174.² un 174.³ pantu šādā redakcijā:

"174.¹ pants. Maksātnespējas administrācijas uzdevumi

Lai īstenotu šā likuma 173.pantā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Maksātnespējas administrācija:

1) veic administratoru uzraudzību;

2) izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta;

3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai kompetencei;

4) izskata iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

5) izskata iesniegumus par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;

6) izskata iesniegumus par šā likuma 118.¹ pantā noteikto līdzekļu izmaksu;

7) informē sabiedrību par maksātnespējas politikas īstenošanas rezultātiem un maksātnespējas jomas aktuālajiem jautājumiem;

8) organizē administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu;

9) ieceļ amatā administratorus;

10) atbrīvo, atceļ un atstādina no amata administratoru, kā arī aptur administratora amata darbību;

11) šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmērā veic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību un izskata sūdzības par to rīcību;

12) izveido, uztur un attīsta Sistēmu;

13) nodrošina administratoru un citu normatīvajos aktos noteikto personu, kurām ir pienākums iesniegt ziņas Maksātnespējas administrācijai, iesniegto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē Sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par arhīvu pārvaldību;

14) nodrošina maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību;

15) veic citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

174.² pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības

(1) Maksātnespējas administrācijai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām un bez maksas saņemt no tām jebkuru Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildei nepieciešamo ar tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu saistīto informāciju;

2) pieprasīt no tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām un saņemt no tām nepieciešamās ziņas un dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

3) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

4) pieprasīt, lai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt dokumentu atvasinājumus tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora rīcības likumības pārbaudei;

5) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora paskaidrojumus par viņa rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

6) uzaicināt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru ierasties Maksātnespējas administrācijā, lai sniegtu paskaidrojumus par attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

7) uzlikt administratoram tiesisku pienākumu;

8) iesniegt tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas;

9) ierasties pie tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora maksātnespējas reģistrā ierakstītajā prakses vietā vai parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietā. Pārbaudes laikā Maksātnespējas administrācijas amatpersonām, uzrādot iestādes rakstveida pilnvarojumu, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis, ir tiesības:

a) pieprasīt un saņemt ar jebkuru tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora lietvedībā esošo tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu vai fiziskās personas maksātnespējas procesu saistīto informāciju un dokumentus (arī elektroniskā veidā sagatavotus komercnoslēpumu saturošus dokumentus), iepazīties ar tiem uz vietas, kā arī saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus,

b) pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus par administratora ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, pildot administratora amata pienākumus, iepazīties ar tiem uz vietas, kā arī saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus,

c) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

10) pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju, kas Maksātnespējas administrācijai ir nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei.

(2) Maksātnespējas administrācijas amatpersonas pilnvaras apliecina dienesta apliecība.

(3) Ministru kabinets nosaka Maksātnespējas administrācijas amatpersonu un darbinieku dienesta apliecības saturu un formu.

(4) Uzsākot šā likuma 174.² panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, Maksātnespējas administrācijas amatpersona informē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru par viņa tiesībām.

174.³ pants. Procesuālās darbības protokols

(1) Šā likuma 174.² panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības Maksātnespējas administrācijas amatpersonas fiksē procesuālās darbības protokolā.

(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) darbības veikšanas tiesisko pamatu;

3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;

5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;

6) personu — darbības dalībnieku — vārdu, uzvārdu un amatu vai saistību ar tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu;

7) darbības gaitu un konstatētos faktus;

8) procesuālās darbības gaitā iegūtos dokumentus.

(3) Protokolam pievieno procesuālās darbības gaitā iegūtos dokumentus.

(4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personu ieteiktos labojumus un papildinājumus fiksē procesuālās darbības protokolā.

(5) Procesuālās darbības protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu un motīvu."

58. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

"175.pants. Maksātnespējas administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par:

1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

2) administratora rīcību maksātnespējas procesā vai pildot tam šajā likumā noteiktos vispārējos pienākumus, kā arī par tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;

3) administratora iecelšanu amatā, atbrīvošanu, atcelšanu un atstādināšanu no amata, kā arī administratora amata darbības apturēšanu;

4) administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu;

5) šā likuma 62. un 129.pantā minētā depozīta izmaksāšanu;

6) šā likuma 118.¹ pantā noteikto naudas līdzekļu izmaksāšanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var apstrīdēt augstākā iestādē. Augstākas iestādes lēmumu par attiecīgo Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos lēmumus apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.

(5) Šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā aptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību."

59. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4.punkta 3.apakšpunktā vārdus "administratora sertifikāts anulēts, jo administrators, lai saņemtu sertifikātu, sniedzis nepatiesas ziņas";

papildināt pārejas noteikumus ar 35.—57.punktu šādā redakcijā:

"35. Administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti saskaņā ar šā likuma regulējumu, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, un kuru sertifikāti ir derīgi šo grozījumu spēkā stāšanās dienā, ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto sertifikātu. Pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām administratoram ir pienākums kārtot kvalifikācijas eksāmenu tuvākajā tā rīkošanas reizē. Ja administrators kvalifikācijas eksāmenu nekārto vai kārto, bet saņem negatīvu vērtējumu, viņš zaudē tiesības pildīt administratora pienākumus.

36. Šo pārejas noteikumu 35.punktā minētajam administratoram līdz iecelšanai amatā piemēro šā likuma regulējumu, kas noteic ierobežojumu administratora pienākumu pildīšanai, ja viņa sertifikāta darbība ir apturēta vai izbeigta vai viņa sertifikāts, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, ir anulēts.

37. Šo pārejas noteikumu 35.punktā minētos administratorus Maksātnespējas administrācijas direktors ieceļ amatā un izsniedz viņiem amata apliecību pēc sekmīgi nokārtota kvalifikācijas eksāmena. Līdz amata apliecības izsniegšanai administratora tiesības pildīt administratora pienākumus apliecina sertfikāts, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma regulējumu, kurš bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā. Līdz amata apliecības izsniegšanai maksātnespējas reģistrā ailēs, kurās ierakstāmas ziņas par amata apliecību, ieraksta ziņas par administratora sertifikātu.

38. Sākot ar dienu, kad stājas spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, Administratoru asociācijas uzdevumu pieņemt lēmumu par izsniegtā administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu atbilstoši likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma grozījumi, kuri paredz administratora iecelšanu amatā, pilda Maksātnespējas administrācija. Pieņemot lēmumu par administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu, piemēro Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumos Nr.1038 "Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība" paredzēto kārtību, ciktāl tā nav pretrunā ar šā likuma mērķi. Maksātnespējas administrācijas lēmumu par izsniegtā administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

39. Administratori, kuru sertifikāta darbība šo pārejas noteikumu 35.punktā noteiktajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas laikā ir apturēta, kvalifikācijas eksāmenu, kas kārtojams pirms iecelšanas amatā, kārto tuvākajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē pēc sertifikāta darbības apturēšanas termiņa beigām.

40. Maksātnespējas administrācija pirmo administratoru kvalifikācijas eksāmenu rīko, sākot ar 2017.gada 1.jūniju.

41. Pēc kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas Maksātnespējas administrācija nekavējoties sniedz atbildīgajai iestādei, kura kārto maksātnespējas reģistru, ziņas, kas nepieciešamas šajā reģistrā par administratoru iekļauto ziņu aktualizēšanai, un gadījumos, kad saskaņā ar šo pārejas noteikumu 38.punktu administrators zaudē tiesības pildīt administratora pienākumus, veic pasākumus viņa atcelšanai no visiem maksātnespējas procesiem, kuros viņš bijis iecelts, saskaņā ar šā likuma 17.² panta pirmās daļas 4.punktu un 20.panta pirmās daļas 1.¹ punktu.

42. Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par apstrīdētajiem Administratoru asociācijas administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību jautājumos par administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai sertifikāta anulēšanu, kā arī administratora atkārtotu sertificēšanu.

43. Administratoru asociācijas faktisko rīcību un administratīvos aktus, kas attiecas uz administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai sertifikāta anulēšanu, kā arī administratora atkārtotu sertificēšanu, var apstrīdēt Maksātnespējas administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

44. Administratoru asociācija līdz 2017.gada 1.martam nodod Maksātnespējas administrācijai izsniegto, pagarināto, anulēto un izbeigto sertifikātu un sertifikātu dublikātu reģistru; lēmumus, kas pieņemti, pildot tai noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, kā arī šo lēmumu pieņemšanu pamatojošos dokumentus.

45. Šā likuma noteikumus par administratora amata pretendentu apmācību piemēro, sākot ar 2017.gada 1.jūliju. Apliecinājumi par apmācības kursa noklausīšanos, kurus izsniegusi Administratoru asociācija, ir derīgi līdz tajos norādītā termiņa beigām. Administratora amata kandidātam, kuram izsniegtā Administratoru asociācijas apliecinājuma par apmācības kursa noklausīšanos derīguma termiņš beidzas laika posmā no dienas, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, līdz 2017.gada 30.jūnijam, ir tiesības kārtot Maksātnespējas administrācijas organizēto administratora eksāmenu tuvākajā tā rīkošanas reizē pēc apliecinājumā norādītā termiņa beigām.

46. Kvalifikācijas pilnveides pasākumi, kurus administrators apmeklējis līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma noteikumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu, ir ņemami vērā, izlemjot jautājumu par kvalifikācijas eksāmena priekšnosacījumu izpildi.

47. Šā likuma noteikumus, ar kuriem tiek ieviests tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas regulējums un ar to saistītās izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā un kuri attiecīgi ierobežo administratoru kompetenci veikt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, piemēro, sākot ar 2017.gada 1.jūliju. Šajā punktā minēto regulējumu piemēro attiecībā uz tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesiem, kas uzsākti pēc 2017.gada 1.jūlija. Tiesiskās aizsardzības procesiem, kas uzsākti līdz 2017.gada 30.jūnijam, piemērojamas šā likuma normas, kas bija spēkā attiecīgā procesa uzsākšanas dienā.

48. Šā likuma noteikumus, kas paredz Maksātnespējas administrācijas kompetenci veikt šā likuma 174.² panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās darbības, piemēro, sākot ar 2017.gada 1.jūliju.

49. Šā likuma regulējumu, kas noteic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora pienākumus lietvedības kārtošanas jomā, piemēro, sākot ar 2017.gada 1.jūliju.

50. Šā likuma 174.¹ panta 13., 14. un 15.punktu, kas noteic Maksātnespējas administrācijas kompetenci izveidot, uzturēt un attīstīt Sistēmu, veikt dokumentu elektronisku apstrādi un nodrošināt ziņu pieejamību tīmekļvietnē, piemēro, sākot ar 2018.gada 1.jūliju.

51. Šā likuma 12.¹ pants, kas noteic Sistēmas darbību, stājas spēkā 2018.gada 1.jūlijā.

52. Šā likuma 12.² pants, kas noteic Maksātnespējas administrācijas tīmekļvietnē publicējamo informāciju, stājas spēkā 2018.gada 1.jūlijā.

53. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.maijam izdod šā likuma 13.¹ panta trešajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 16.¹ panta piektajā daļā, 16.² panta sestajā daļā un 174.² panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

54. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 12.⁶ panta otrajā daļā, 12.⁷ panta ceturtajā daļā, 17.¹ panta otrajā daļā, 17.² panta otrajā daļā, 17.³ panta otrajā daļā, 17.⁴ panta otrajā daļā, 26.panta septītajā daļā un 26.¹ panta ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

55. Ministru kabinets līdz 2017.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.¹ panta astotajā daļā un 12.² panta ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

56. Līdz šo pārejas noteikumu 54.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 1.jūnijam piemēro Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumus Nr.1038 "Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma mērķi.

57. Šo pārejas noteikumu 7.punktā minētie administratori, kuri studē augstākās izglītības iestādē, piesakoties kvalifikācijas eksāmenam, iesniedz Maksātnespējas administrācijai augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ja administrators, kurš atbilst šo pārejas noteikumu 7.punktā noteiktajiem kritērijiem, piesakoties šo pārejas noteikumu 35.punktā minētajam kvalifikācijas eksāmenam, nav iesniedzis izziņu par studiju turpināšanu, viņš zaudē tiesības pildīt administratora pienākumus un Maksātnespējas administrācijas direktors ar lēmumu atceļ šo administratoru no amata."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 22.decembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2017.gada 5.janvārī