LZA arodorganizāciju konferences lēmumi —
Priekšlikumi Saeimai, Ministru kabinetam,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai,
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomei

1. Par zinātnē un tās apkalpošanā nodarbināto cilvēku materiālo un sociālo nodrošinājumu

Latvijas zinātniskais potenciāls ir būtiska nacionālās bagātības sastāvdaļa. Kā rāda pasaules pieredze, no zinātniekiem ir atkarīga tautas un valsts nākotne. Taču zinātnieku skaits Latvijā kopš 1990.gada ir sarucis vairāk nekā četrkārt un sasniedzis kritisko robežu. Turklāt zinātnē pārtrūkst pēctecība, jo pašreizējās valsts politikas un zemā atalgojuma dēļ tur nepietiekoši ienāk jauni spēki.

Konference, kura pārstāv ap 1700 zinātnē un tās apkalpošanā nodarbināto, uzskata, ka valsts likumdošanas un pārvaldes institūcijām neatliekami jāveic sekojoši pasākumi, lai nodrošinātu zinātnes turpmāko darbību un celtu akadēmiskās izglītības prestižu.

1.1. Par zinātnei garantējamo finansējumu no valsts budžeta

LR Saeimai ar likumu paredzēt zinātnei ne mazāk kā 2,5% no valsts kopējā budžeta un nodrošināt piešķirtā finansējuma saņemšanu.

1.2. Par atalgojumu no valsts budžeta finansējamo zinātnisko darbu izpildītājiem

No valsts budžeta finansējamo zinātnisko darbu izpildītājiem nodrošināt atalgojumu, kas būtu ne zemāk par LBAS neatkarīgo ekspertu aprēķināto iztikas minimumu.

Sākot ar 1996.gada 1.jūliju, nodrošināt visu zinātnē un tās apkalpošanā nodarbināto darba algas paaugstinājumu vismaz par 4%, lai segtu sociālo nodokli, kas būtu jāmaksā darba ņēmējam. Lai īstenotu ar valsts likumu apstiprināto algu paaugstinājumu, paredzēt atbilstošu finansējuma palielinājumu zinātnei.

1.3. Par zinātnisko iestāžu darbinieku sociālo nodrošinājumu

LR likumā “Par zinātnisko darbību” papildus iestrādāt normas par pabalstiem, piemaksām, kompensācijām un sociālajām garantijām zinātnisko iestāžu darbiniekiem (skat. 1995.gada aprīļa “Zinātnes Vēstnesi” nr.8(92) vai 1994.V.3. izsludināto Likumu par civildienestu). Šīs normas attiecināmas uz visiem no valsts budžeta finansējamiem zinātnisko iestāžu darbiniekiem.

1.4. Par pensijas apmēru zinātņu doktoriem

LR likumā par valsts pensijām papildus iestrādāt: par katru pilnu zinātniskā darba gadu pēc zinātniskā grāda iegūšanas zinātņu doktoram pensija tiek palielināta par 2% no viņam aprēķinātās vecuma pensijas. Pensijas pieaugums sedzams no valsts budžeta.

1.5. Par kvalifikācijas kategorijām zinātniskajā pētniecībā nodarbinātiem

No valsts budžeta finansējamo zinātnisko darbu izpildītājiem kvalifikācijas kategorija nosakāma ne zemāka kā 12., tai skaitā akadēmiskajos amatos — no 10. līdz 5.

1.6. Par nodokļu atvieglojumiem zinātniskajām iestādēm

Pārskatīt lēmumu par zinātniskās pētniecības iestāžu statusa maiņu no likuma “Par zinātnisko darbību” 24.pantā “Valsts zinātniskā iestāde” noteiktā uz “bezpeļņas uznēmums” vai “budžeta iestāde”, jo tas ir saistīts ar nodokļu atvieglinājumu izmaiņām par sliktu zinātniskās pētniecības iestādēm. Ja tas ir nepieciešams, likumos, kas nosaka juridisko personu klasifikāciju, ieviest sadaļu “Valsts zinātniskā iestāde — bezpeļņas organizācija”.

Visas valsts zinātniskās iestādes iekļaut to iestāžu un organizāciju sarakstā, kurām ir tiesības saņemt nepieciešamās humānās palīdzības kravas (bez tiesībām tās novirzīt tālākai realizācijai).

Atbrīvot no ievedmuitas nodokļa zinātnisko un mācību literatūru, kas paredzēta bibliotēkām un zinātniskajām iestādēm, kā arī reaģentus, materiālus, iekārtas un aparatūru, humānās palīdzības kravas, kas paredzētas zinātniskās darbības nodrošināšanai, neatkarīgi no to iegādes finansējuma avota (valsts budžets, starptautiskie fondi, kopējie pētījumu projekti, ziedojumi, dāvinājumi u.c.).

Valsts zinātniskās iestādes atbrīvot no zemes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa, jo ietaupītie līdzekļi, atbilstoši bezpeļnas organizācijas statusam, tiek izmantoti zinātniskās iestādes attīstības nodrošināšanai.

2. Par nacionālas nozīmes zinātnisko centru saglabāšanu un attīstīšanu

Konference uzskata, ka:

2.1. Ministru kabineta lēmums par Salaspils kodolreaktora demontāžu ir nesaprātīgs, jo: a) atomreaktors un tā apkalpojošais personāls ir nacionālā bagātība (vienīgais Baltijā); b) reaktora uzturēšana darba kārtībā izmaksās ievērojami mazāk nekā tā slēgšana; c) reaktoru var izmantot nākamo kodolpētnieku apmācīšanai. LZA Kodolpētniecības centrā strādā augsti kvalificēts personāls, kas sekmīgi veic ne tikai fundamentālus pētījumus, bet arī Latvijas un ārvalstu firmu pasūtītos projektus. Pēc drošības iekārtu uzstādīšanas Salaspilī Latvijā atradīsies vislabāk aizsargātais atomreaktors visā bijušās PSRS teritorijā un Austrumeiropā.

2.2. Saglabājamas arī citas fundamentālo zinātņu pētniecības iestādes — astronomijā, bioloģijā, fizikā, ķīmijā, materiālu mehānikā, latviešu literatūrā, valodā, vesturē u.c.,— kas ir nacionālas nozīmes zinātniskie centri, tādējādi attīstot gan fundamentālos un lietisķos pētījumus, gan nodrošinot darbavietas zinātniekiem un palīgpersonālam, kuru vairākos gadu desmitos iegūtā pieredze nododama nākamajai zinātnieku paaudzei.

2.3. Asociatīvo sadarbības līgumu ietvaros ar augstskolām šie zinātniskie centri aktīvi piedalās maģistrantu un doktorantu apmācībā, tā turpinot Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtu labākās tradīcijas augstākās kvalifikācijas zinātniskā personāla sagatavošanā.

Jāievēro, ka zinātne labāk attīstās tur, kur ir nepieciešamais personāls, pieredze un materiālā bāze, un totalitārisma laikiem raksturīgās zinātnes vadības administratīvās metodes šo dabisko zinātnes funkcionēšanas procesu tikai bremzē un pasliktina.

2.4. Augstākās izglītības un zinātnes integrācijas process ir nepieciešams, taču tas ir iespējams, tikai radot un attīstot augstskolās jaunus modernus zinātniskos centrus ar pasaules standartiem atbilstošu tehnisko bāzi, nevis piespiedu kārtā likvidējot esošās zinātniskās pētniecības iestādes. Šis process ir vispusīgi jāsagatavo, obligāti nodrošinot nepieciešamo finansējumu.

LZA Arodorganizāciju padomes
priekšsēdētājs Dr. ing. Alberts Zilaucs

Rīgā 1996.gada 22.martā