24. aprīļa ārkārtas sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 71.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Dunkera, Kostandas, Mauliņa, Gannusas, Čerāna, Grīnberga, Stroda, Saulīša, Zelgalvja un Liepas jautājumiem par iespējām atvērt Ķīnas Tautas Republikā Latvijas vēstniecību un konsulātu. Valdis Birkavs, Latvijas Republikas ārlietu ministrs!

 

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātā Saeima! Atbilde uz jautājumiem par iespējām atvērt vēstniecību Ķīnas Tautas Republikā un iespējām atvieglot vīzu iegūšanu Ķīnas Tautas Republikas biznesa aprindu pārstāvjiem ir savlaicīgi iesniegta rakstiski, un, ja kolēģi no kustības “Latvijai”, iesniedzēji, nav mainījuši savas domas, tad es mutiski to nesniegšu.

Sēdes vadītāja. Lūguma sniegt mutiski nav, un pieprasījuma atklāt debates arī nav. Ir? Pagājušajā sēdē jūs nevarējāt iesniegt, jo mēs neizskatījām vispār šādu sadaļu — jautājumi un atbildes. Tūlīt visu noskaidrosim. Jā, te gan ir bez datuma — lūdzam atklāt debates par darba kārtības 64.punktu. Oļģerts Dunkers, Māris Rudzītis, Ojārs Grinbergs, Edmunds Grīnbergs, Elmārs Zelgalvis, Andris Rubins, Imants Liepa, Jānis Kazāks, Gunta Gannusa, Odisejs Kostanda. “Par”, “pret” neviens runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu atklāt debates par šo jautājumu, tas ir, par ārlietu ministra atbildi. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 28, atturas — 27. Nav priekšlikums pieņemts. Deputātiem es gribu vēlreiz atgādināt, ka deputāti Saeimā runā un izsaka savu viedokli no tribīnes. Ja ir vēlme runāt, lūdzu nākt un lūgt vārdu! Oļģerts Dunkers, Tautas kustības Latvijai deputāts, par... Atvainojos, Dunkera kungs, motivācija ir tad, kad jautājumu uzdod. Tad, kad atbild, motivācija vairs nav Kārtības rullī paredzēta un Saeimā netiek izskatīta. Jautājums tika uzdots pagājušajā sēdē, tad arī vajadzēja veikt motivāciju. Mēs balsojām, un dokuments ir iesniegts nevis par motivāciju, bet par debatēm. Līdz ar to, atvainojiet, es jums šoreiz vārdu dot nevaru.

 

O.Dunkers. Es protestēju, jo šajā papīrā ir uzrakstīts, ka mēs lūdzam vārdu motivācijai.

Sēdes vadītāja. Dunkera kungs, es nolasu vēlreiz dokumentu, lai jums nebūtu jāprotestē, lai nebūtu mani jāapvaino, ka es kaut kādā veidā viltoju dokumentus. Lūdzam atklāt debates par... te ir teikts — par 64.punktu, atbilstoši tam — par ārlietu ministra atbildi. Apakšā — motivācijai. Tad, kad pirms balsojuma es vaicāju, vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”, neviens nepieteicās. Tas ir tas jautājums “par” vai “pret”, kā nosaka Kārtības ruļļa 54.pants, tā nav motivācija. Motivācija ir tad, kad Saeimā uzdod jautājumu un motivē, kāpēc to uzdod, bet pirmais bija jautājums atklāt debates. Piedodiet, balsojums ir noticis šajā gadījumā...

Nākamais — finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Jurkāna, Dozorceva, Urbanoviča, Staša un Amerika jautājumu par apdrošināto interešu aizsardzību fonda izveidošanu. Aivars Kreituss, finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Vispirms ir iesniegta atbilde, bet es esmu saņēmis arī jautājumus, kas šo atbildi kritizē, un tāpēc es pateikšu, kāda atbilde tiks sagatavota vēl un iesniegta deputātiem vai nu šeit kopīgai izskatīšanai, vai tiem, kas man ir iesnieguši kritiku par šo mūsu atbildi. Mēs darīsim zināmu. Tātad cik lielā mērā ir piepildīts apdrošināto interešu aizsardzības fonds? Attiecībā uz to es varētu tūliņ atbildēt, bet tomēr uzrakstīsim, ja, kāda summa minimāli šajā fondā būtu nepieciešama, lai 90 procentu apmērā nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu apdrošināšanas ņēmējiem apdrošināšanas sabiedrības eventuālas maksātnespējas gadījumā, kad valsts faktiski būs gatava uzņemties likumā paredzēto garantiju došanu apdrošinājuma ņēmējiem, ieviešot obligāto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un paskaidrosim tālāk arī, kā Valsts apdrošināšanas uzraudzības pārvalde domā garantēt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu juridiskajām personām obligātās apdrošināšanas gadījumā, ja izmaksas no apdrošināto interešu aizsardzības fonda tām nav paredzētas. Tātad lūgums man ir motivēt atbildes ar konkrētiem skaitļiem un aprēķiniem, ka obligātā transportlīdzekļu apdrošināšana tiešām tiek ieviesta nevis apdrošināšanas sabiedrību eventuālās peļņas, bet gan apdrošināšanas ņēmēju interešu un garantiju nolūkā. Tātad šo atbildi, kas visiem ir izsniegta, mēs vēl papildināsim ar atbildēm uz šiem jautājumiem un uz papildu jautājumiem, ko es tikko saņēmu. Vai apmierina tāda atbilde? Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Nākamais — zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Čerāna, Stroda, Liepas, Grinberga, Saulīša un Kazāka jautājumiem par eksporta subsīdijām 1995.gadā.

 

J.Muižnieks (kooperācijas valsts ministrs). Godātā Saeima...

Sēdes vadītāja. Muižnieka kungs — Ministru kabineta vārdā!

 

J.Muižnieks. Jā. Godātā Saeima! Jautājums par eksporta subsīdijām 1995.gadā arī ir sagatavots rakstiski, izdalīts visiem deputātiem ar visu plašo skaitļu materiālu un paskaidrojumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātu iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Lujāna, Urbanoviča, Rubina, Liepas un Dozorceva jautājumiem par akciju sabiedrību “Pita”. Aivars Kreituss, finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta, un es gribētu tomēr vēlreiz paskaidrot, ka Finansu ministrija nevar atbildēt uz šādiem jautājumiem, jo akciju sabiedrība “Pita” nav reģistrēta Nodokļu maksātāju reģistrā un arī Privatizācijas aģentūrai nav informācijas par šī uzņēmuma iespējamo privatizāciju. Tāpēc mēs lūdzām paziņot šīs akciju sabiedrības reģistrācijas numuru, juridisko adresi un visu pārējo. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. Lūdzam atklāt debates par Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtības punktu — finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Lujāna, Urbanoviča, Rubina, Liepas un Dozorceva jautājumiem par akciju sabiedrību “Pita”. “Par”, “pret”. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es, protams, nevaru atzīt par normālu cienījamā Kreitusa kunga atbildi, jo diemžēl tas, ko nevarēja veikt cienījamā Finansu ministrija, bija jāveic, teiksim, deputātam, un es tomēr dabūtu, teiksim, jau tagadējās akciju sabiedrības “Preses apvienība” adresi, kura, izrādās, ir. Un pārveidojusies viņa ir no Latvijas Republikas Preses izdevumu tirdzniecības apvienības, un tiesību un pienākumu pārņēmēja ir dotā apvienība vai savienība. Un attiecīgi, ja patiešām ir vajadzīga juridiskā adrese, tā ir Elizabetes ielā 41/43, un sabiedrības izveidošanas brīdī sabiedrības akcionāri ir Satiksmes ministrija, Valsts pensiju fonds, SIA “Nordistrubinformservis”, un šajā gadījumā, it sevišķi pēc tālākajiem materiāliem, kur parādās, kā saka, arī astronomiskas summas — no 500 000 latu līdz 1 700 000 latu, un šeit var redzēt arī to, ka noteikti nav ienākuši līdzekļi Valsts pensiju fondā no šīs akciju sabierības. Es uzskatu, ka šāda atbilde, ko devis cienījamais Kreitusa kungs, ir ļoti nekvalitatīva, un tādēļ es uzskatu, ka ir noteikti nepieciešama tālāka diskusija, lai nebūtu tālāk jāpāriet arī uz to, ka būtu jātaisa deputātu pieprasījums. Un šeit būtu arī, iespējams, patīkami dzirdēt Krištopana kunga izteicienus par šo apvienību. Par to situāciju, kādā nokļūs lielākā daļa Latvijas preses izdevumu, ja šī akciju sabiedrība bankrotēs, un kas par to nesīs atbildību. Un, lai tas arī nav zināmā mērā apzināts solis, kā savā veidā aizbāzt presei muti un to ietekmēt caur šīs akciju sabiedrības darbību, es tomēr aicinātu deputātus šajā gadījumā neekonomēt laiku, jo citādi tāds pats laiks būs vēlāk jātērē, kad būs jau deputātu pieprasījums, bet šajā gadījumā tomēr izvest diskusiju. Un, iespējams, arī ministru kungi varētu dot konkrētākas atbildes, jo vai deputātiem tiešām būtu jānodarbojas ar detektīvu darbību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pret debašu atklāšanu neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par debašu atklāšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 21, atturas — 21. Lēmums nav pieņemts.

 

Ministru prezidenta Andra Šķēles un īpašu uzdevumu ministra paš-valdību lietās Ernesta Jurkāna atbilde uz deputātu Apiņa, Jurdža, Panteļējeva, Grinberga un Leiškalna jautājumu par valdības rīcību sakarā ar pašvaldību pienākumu paredzēt 21 latu veselības aprūpei uz vienu pašvaldības teritorijā dzīvojošu iedzīvotāju. Ernests Jurkāns, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās!

 

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mēs esam jums snieguši rakstisku atbildi, un šeit ir apkopota informācija par tām pašvaldībām, kuras jau pieņēmušas budžetu. Un mēs esam paskatījušies arī tajās pašvaldībās, kur ir budžeta projekti. Tātad no tām pašvaldībām, kuras redzamas šeit, tabulā, kuras ir pieņēmušas budžetus, divās pašvaldībās ir zem 21 lata, un projektos astoņās pašvaldībās ir zem 21 lata. Mēs esam lūguši pašvaldības mums rakstiski paskaidrot un arī novērst šīs kļūdas, bet man jāpiebilst, ka pieņemtajos budžetos un arī projektos nav iekļauta pacientu maksa un nav iekļauti valsts ārstniecības iestādēm sniegtās bāzes programmas izdevumi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Mauliņa, Čerāna, Stroda, Saulīša, Zelgalvja, Liepas, Gannusas un Grinberga jautājumiem par valsts kopējo iekšējo parādu. Aivars Kreituss, finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Jautājums ir būtībā par parādiem uz 1940.gada 17.jūniju un arī pašreizējo valsts iekšējā parāda summu, un es domāju, ka dokumentā, kurš ir pievienots dokumentam nr.705, tas ir pietiekami precīzi atainots. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Ministru Prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Zelgalvja, Liepas, Gannusas, Kostandas, Kazāka un Grīnberga jautājumiem par Ministru kabineta budžeta izdevumu programmatūras licencēšanai (374 024 lati) izlietošanu. Aivars Kreituss, finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Arī šeit ir pievienots dokuments nr.706a, un šajā dokumentā ir atainots, kā plānots izlietot šos 374 tūkstošus latu. Es domāju, ka tas arī ir pietiekami precīzi pārstāstīts un man nav šeit ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Zelgalvja, Grīnberga, Dunkera, Rudzīša un Grinberga jautājumiem par Finansu ministrijas pārziņā esošās iestādes “Valsts skaitļošanas centrs” struktūru, funkcijām un finansējumu.

Aivars Kreituss, finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Arī šeit dokumentam nr.707 ir pievienots dokuments nr.707a, un šajā dokumentā būtībā viss ir pārstāstīts par skaitļošanas centru kopš tā dibināšanas 1979.gadā un arī runāts par plāniem informācijas tehnoloģijas padomes izveidošanā. Tā ka arī šeit man nebūtu ko piebilst. Un paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Požarnova, Ozoliņa, Priedkalna, Vidiņa, Jurdža, Kalnbērza, Nagobada, Rubina, Saulīša un Deņisova jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta ienākumiem par alkohola tirdzniecību akcīzes nodokļa veidā janvārī, februārī un martā un to izmantošanu veselības aprūpei. Aivars Kreituss, finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Dokuments nr.712a. Šeit ir parādīts pa mēnešiem — janvāris, februāris, marts, cik daudz ir ieņemts budžetā no akcīzes nodokļa summām. Es vēl varu piebilst tikai to, ka šī summa aprīlī pildās visai apmierinoši... Un tādā veidā uz jautājumu ir būtībā atbildēts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Ministru prezidenta Andra Šķēles, finansu ministra Aivara Kreitusa un labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Požarnova, Ozoliņa, Priedkalna, Vidiņa, Kalnbērza, Rubina, Saulīša, Deņisova un Jurdža jautājumu par naudas samaksas nodrošināšanu par konkrēti padarīto darbu (slimnieku ārstēšanu) Valsts bērnu klīniskajai slimnīcai vai Paula Stradiņa klīniskajai slimnīcai (1996. gada budžeta likuma pārejas noteikumu 9. pants). Aivars Kreituss, finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Arī uz šo dokumentu nr. 713 ir Finansu ministrijas atbilde. Es tikai gribētu pateikt, nu, pavisam tikai dažus vārdus, kas, protams, tālāk būs deputātu pašu ziņā, gan lemšanas, gan diskusijas ziņā. Pēc mūsu domām lietderīgāk būtu bāzes programmai paredzētos valsts budžeta līdzekļus dotācijas veidā nodot pašvaldību rīcībā. Līdz ar to tiktu ievērotas pašvaldību tiesības rīkoties ar šiem līdzekļiem, samazināt administratīvos izdevumus un, budžeta līdzekļi savlaicīgi nonāktu līdz veselības aprūpes iestādēm. Ja šāda atbilde neapmierina, mēs, protams, varētu sagatavot arī precīzāku atbildi, bet tad būtu jāsaņem precizējošāki jautājumi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Saulīša, Stroda, Lujāna, Mauliņa, Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Zelgalvja, Rubina, Liepas un Čerāna jautājumiem par līdzekļiem televīzijas translācijai no Saeimas sēžu zāles šā gada 18. aprīlī. Kultūras ministrs Spārīša kungs — Ministru kabineta vārdā!

 

O.Spārītis (kultūras ministrs). Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Uz iesniegto deputātu grupas jautājumu nr. 715 par Andra Šķēles runas translācijas izmaksām varu atbildēt, ka ir iesniegts jums lasāms atbildes dokuments ar nr. 715a, kurā tiek paskaidrots, ka visas ar televīzijas un radio raidījumiem saistītās izmaksas un to noskaidrošana ir tieši pakļautas Saeimai un ir tās kompetencē. Tātad arī kontroles iespējas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Saeimai nav kontroles iespēju... tādu, kā jūs mēģinājāt interpretēt. Tāpēc, lūdzu, šo atbildi nesaistīt ar Saeimas darbību tomēr! Saeima par šo pārraidi nemaksāja un arī nekontrolēja, kas par viņu maksā un kas to dara. Es tikai gribu to paskaidrot, lai nerastos kādi pārpratumi. Bet iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

 

O.Spārītis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas deputātu Kalnbērza, Apiņa, Prēdeles, Nagļa, Rubina un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim par veselības apdrošināšanas koncepcijas izstrādes gaitu. Motivācijai pieteikumu nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim.

Saeimas deputātu Apiņa, Prēdeles, Nagļa, Pētersona un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, veselības valsts ministram Jurim Viņķelim un Rīgas Domes priekšsēdētājam Mārim Purgailim par kodolmagnētiskās rezonanses iekārtas iegādi. Motivācijai pieteikumu nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim. Nē... Es arī tāpēc nenosaucu Purgaiļa kungu, kam nodot jautājumu, ka mēs nevaram nodot jautājumus pašvaldību priekšsēdētājiem.

Saeimas deputātu Požarnova, Apiņa, Kalnbērza, Prēdeles, Nagļa un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim par slimnieku iestāšanās iespēju valsts pakļautības ārstniecības iestādēs. Priekšlikumu par vārdu motivācijai nav. Nododam jautājumu Latvijas Ministru prezidentam un veselības valsts ministram.

 

Sākam izskatīt šodienas darba kārtības otro sadaļu - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums korupcijas novēršanas likumā”. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts,— Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā!

 

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija izskatījusi 64 grozījumus un nodod tos jūsu izvērtēšanai. Pirmo grozījumu iesniedza Juridiskā komisija, ierosinot aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu “grozījums” ar vārdu “grozījumi”. Šādu priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma tāpēc, ka, kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā likumprojekts paredzēja izdarīt tikai vienu grozījumu Korupcijas novēršanas likumā, bet uz otro lasījumu tādu ir 64. Tādēļ šādu formālu grozījumu nepieciešams izdarīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu aiz preambulas ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt visā likumā tekstu pēc vārdiem “Ministru prezidents” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “Ministru prezidenta biedrs, (biedri)” attiecīgajā locījumā. Šāds grozījums ir jāizdara, tas arī ir formāla rakstura, jo, kā jūs atceraties, Korupcijas novēršanas likums tika pieņemts iepriekšējās valdības laikā, kad Kabineta sastāvā nebija Ministru prezidenta biedru bez portfeļa, tie bija ministri, un tādējādi šādu valsts amatpersonu nebija. Šo priekšlikumu ierosina arī Juridiskā komisija. Tas būs redzams tālākajā likumprojekta tekstā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu aiz preambulas ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt visā likumā tekstu pēc vārda “materiālās” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “vai citas personīgās” attiecīgajā locījumā”. Faktiski šo priekšlikumu ierosina Juridiskā komisija (skatīt 10. priekšlikumu 3. lapaspusē). Tas ir tādēļ, ka dažkārt valsts amatpersonām, pildot savus pienākumus, var rasties interešu konflikts ne tikai tādā materiālā jomā, bet arī citā personīgā jomā, piemēram, prokuroriem izvēloties vai tiesnešiem ievēloties drošības līdzekli vienai vai otrai personai, un šajā gadījumā tās nebūt nav materiālās intereses.

Sēdes vadītāja Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu aiz preambulas ar jaunu pantu: “Izslēgt visā likumā vārdus “apdrošināšanas sabiedrība vai banka” attiecīgajā locījumā. Šādu priekšlikumu ierosina arī Juridiskā komisija, (skatīt 4. lappusē 13. priekšlikumu). Šo priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu aiz preambulas ar jaunu pantu: “Aizstāt visā likumā vārdus “nelikumīgā, ietekmējamā, korumpētā” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “nelikumīgā, ietekmējamā, korumpējamā” attiecīgajā locījumā. Šādu priekšlikumu ierosina... faktiski izteica kolēģis Bišers, un Juridiskā komisija to akceptēja un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to pieņēma. Tas ir formāla rakstura.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! 6. un 7. priekšlikums ir skatāmi vienlaicīgi. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt likuma 1. pantā 3. punktu, jo komisija uzskata, ka likumā ir pārāk plaši formulēts šī likuma mērķis. Faktiski mērķis ir tikai novērst valsts amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā, ietekmējamā, korumpētā stāvoklī un nepieļaut valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, un tikai netieši tas ir vērsts pret kukuļņemšanu un iespēju izmantot ieņemamo amatu savtīgos nolūkos. Tādēļ arī komisija pilnībā pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu, tātad 7. priekšlikumu, un izslēdza no 1. panta 3. punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 8. priekšlikums attiecas uz 2. panta 3. punktu. Iepriekš izteikto apsvērumu dēļ atbildīgā komisija ierosina izslēgt 2. panta 3. punktu. Tādējādi arī pilnībā tiek pieņemts 9. priekšlikums, ko ierosināja Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina 3. panta otrajā daļā papildināt... jā, un arī 7. panta pirmās daļas 2. punktu un 8. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “materiālās” papildināt ar vārdiem “vai citas personīgās”. Šo priekšlikumu komisija pieņēma (skatīt 2. priekšlikumu 1. lappusē).

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina ļoti korektu un precīzu likuma 5.panta redakciju. Pilnībā Juridiskā komisija ierosina. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pilnībā šo ierosinājumu pieņēma. Ierosinājuma būtība ir tāda. Tātad Juridiskā komisija ierosina valsts amatpersonu loku, uz kurām attiecas Korupcijas novēršanas likums, papildināt ar Ministru prezidenta biedru (biedriem). Par šo problēmu mēs runājām jau iepriekš.

Tālāk. 4.punktā jūs, godātie kolēģi, ievērojāt, tādā treknākā tekstā ir jaunā redakcija. Tātad ietvert šo amatpersonu sarakstā arī zvērinātos notārus un šās daļas beigās - 14.punkts - Nacionālo bruņoto spēku vecākos virsniekus. Turklāt Juridiskā komisija ierosina no juridiskās tehnikas viedokļa nedaudz sakārtot šo pantu un tādējādi ierosina papildināt arī ar otro daļu, juridisko būtību nemainot. Es aicinātu šo Juridiskās komisijas priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 6.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “materiālās” ar vārdiem “vai citas personīgās”. Priekšlikums ir pieņemts (skatīt 1.lapaspusē otro priekšlikumu).

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 6.panta pirmās daļas 4.punktā, kā arī 7.panta 4.punktā, 8.panta pirmās daļas 4.punktā un 9.panta 3.punktā vārdus “apdrošināšanas sabiedrību vai banku”. Šis priekšlikums ir pieņemts (skatīt 1.lapaspusē 3.priekšlikumu).

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina 6.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Radinieki šā likuma izpratnē ir personas, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz trešajai, bet svainībā līdz otrajai pakāpei.” Godātie kolēģi, šāds ierosinājums pilnībā atbilst tai redakcijai, kāda ir likumā “Par valsts civildienestu”. Juridiskās komisijas ierosinājuma būtība ir tāda, ka komisija ierosina paplašināt to radinieku loku, uz kurām attiektos antikorupcijas normas, vienlaikus nosakot, ka radiniekiem nav jāiesniedz interešu konflikta deklarācijas. Tās ir jāiesniedz tikai attiecīgajām valsts amatpersonām. Jāsaka, ka atbildīgā komisija diemžēl nepieņēma šo Juridiskās komisijas ierosinājumu un atstāja spēkā veco redakciju, nosakot šaurāku radinieku loku, proti, ka radinieki ir laulātais, brāļi, māsas, vecāki un bērni, vienlaikus pieņemot Juridiskās komisijas otru ierosinājumu, ka radiniekiem nav jāiesniedz šīs interešu konflikta deklarācijas un pārbaude tiek veikta citās formās.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienīto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Lagzdiņa kungs jums jau ļoti labi pateica motivāciju, kāpēc šeit šis Juridiskās komisijas priekšlikums būtu atbalstāms. Tātad tas ir tāpēc, ka tas tomēr paplašina to personu loku, uz kurām attiecas šie ierobežojumi, likumā noteiktie ierobežojumi, un tas arī ir saskaņots ar tām normām, kuras figurē Civillikumā. Un arī šīs argumentācijas dēļ tātad frakcija “Latvijai” savā sēdē nolēma, ka mēs atbalstīsim šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot, ja? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā? Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! 15.priekšlikums ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 6.panta trešo daļu un tādējādi uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu. Šā panta trešajā daļā bija formulēts, kas ir materiālās intereses šā likuma izpratnē, lai vieglāk likums būtu pildāms un Valsts ieņēmumu dienests varētu vieglāk kontrolēt, kā attiecīgie ierobežojumi vai prasības tiek pildītas. Vienlaikus, godātie kolēģi, apzinoties, ka ir ļoti grūti šādu diezgan abstraktu jēdzienu formulēt konkrētā normā, es gribētu tomēr, lai šodien šis priekšlikums tiktu noraidīts un komisija varētu, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, precizēt šo terminu, šo jēdzienu. Un, ja tas neizdotos, tad varētu arī šo daļu svītrot no likuma teksta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs visi apzināmies, ka šis likumprojekts vai šie labojumi likumprojektā, par kuriem šodien tiek izteiktas domas, ir ļoti svarīgi. Un šodien runāt tikai šādā vēlējuma veidā, ka līdz trešajam lasījuma paskatīsimies, vai tas ir iespējams, un, ja nav, tad skatīsimies, kā tālāk,— es tādai attieksmei nepiekrītu. Es domāju, ka jebkurā gadījumā, ņemot vērā šī likumprojekta un šī likuma, kas turpmāk darbosies, nozīmīgumu, es tomēr aicinu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli un panākt, lai šajā projektā tomēr tiktu stingri reglamentēts, kas ir tās vai citas intereses, kas ir materiālās intereses, kas ir nemateriālās intereses. Un lai nu ko, bet materiālās intereses jau nu formulēt ir iespējams. Tas ir mans viedoklis. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš!

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es pilnībā piekrītu visam tam, ko teica kolēģis Kaksīša kungs, jo patiešām, kas ir materiālās intereses, to ir iespējams formulēt likumā. Tieši uz to aicināja arī Kaksīša kungs. Un tādēļ arī šo iemeslu dēļ es aicinātu Juridiskās komisijas priekšlikumu neatbalstīt. Un, proti, šo normu, kura definē, kas ir materiālās intereses, no likumprojekta nesvītrot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt 6.panta trešo daļu un uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Šajā pantā ir runa par lēmumu pieņemšanas ierobežojumiem. Bet ir atsevišķas valsts amatpersonu kategorijas, piemēram zemesgrāmatu tiesneši, kuri ir vienīgie savos rajonos, un nereti ir tāda situācija, ka vai nu paši zemesgrāmatu tiesneši mantojuma kārtībā iegūst kādu nekustamo īpašumu — zemes gabalu vai ēku, vai arī viņu radinieki šādus nekustamos īpašumus vai nu nopērk vai manto. Un tādējādi šiem zemesgrāmatu tiesnešiem kā valsts amatpersonām ir jāpieņem lēmums par sev vai saviem radiniekiem piederošā nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās. Bet, tā kā šie zemesgrāmatu tiesneši ir vienīgie, tad šis likums ierobežo, nepieļauj šāda lēmuma pieņemšanu. Un tādēļ atbildīgā komisija izstrādājusi papildus jaunu 6.panta piektās daļas redakciju un ierosina šo daļu pieņemt šādā redakcijā: “Ja rodas šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta situācija, valsts amatpersonai ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai amatpersonai. Ja attiecīgo funkciju veikšanu nav iespējams nodot citai valsts amatpersonai, tad par to izpildes kārtību lemj augstākstāvoša valsts amatpersona.”

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Analogu iemeslu dēļ atbildīgā komisija ierosina papildināt 8.pantu ar līdzīgu otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt 9.panta 1.punktu pēc vārda “materiāli” ar vārdiem “vai citādi personiski”. Godātie kolēģi, šis priekšlikums ir pieņemts, un šis priekšlikums ir ievietots 9.pantā, jo šeit vārdi “materiāli vai citādi personiski” ir savādākā locījumā nekā 2.priekšlikumā un tādēļ tas jāizceļ kā atsevišķs priekšlikums, atsevišķa norma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Šo pašu iemeslu dēļ atbildīgā komisija pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu par 11.pantu, tātad 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi, ir politiski ļoti strīdīga norma, par ko daudz šeit ir runājuši Saeimas deptuāti un daudz ir rakstījusi prese, proti, kādiem tad būt algota darba pildīšanas ierobežojumiem, kas attiecināmi uz visa veida valsts amatpersonām. Godātie kolēģi, es gribētu atgādināt, ko nosaka spēkā esošā antikorupcijas likuma redakcija. Tā nosaka, ka jebkura valsts amatpersona var pildīt jebkuru blakus darbu vai ieņemt kādu papildu amatu, nesaņemot par to atalgojumu jeb samaksu. Tāda ir spēkā esošā redakcija, kas tika pieņemta pagājušā gada augusta beigās. Savukārt šobrīd spēkā esošā redakcija nosaka, ka valsts amatpersona, ja viņa pilda mācībspēka darbu valsts vai pašvaldību izglītības vai zinātnes iestādēs, vai arī pie zināmiem nosacījumiem privātās mācību iestādēs, tad par šādu darbu var tikt saņemts atalgojums. Tas ir vienīgais izņēmums, kad valsts amatpersona var saņemt atalgojumu. Par pārējiem amatiem un darbiem atalgojumu saņemt nedrīkst.

Ko piedāvāja pirmajā lasījumā pieņemtā frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” ierosinātā šī panta redakcija? Tā ierosināja konceptuāli saglabāt esošo ierobežojumu kārtību, tikai paplašinot amatu un darbu loku, par kuriem var saņemt atalgojumu. Proti, ka var saņemt atalgojumu par ārsta un zinātnieka darbu valsts un pašvaldību vai privātajās izglītības vai zinātnes, vai ārstniecības iestādēs.

Savukārt Juridiskās komisijas priekšlikums, ko ļoti nopietni izskatīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ierosina konceptuāli grozīt šo nostāju. Tātad Juridiskā komisija ierosina, ka valsts amatpersonai, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir aizliegts ieņemt citus amatus, izņemot amatus sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, un amatus, kuros valsts amatpersonas, ievērojot šā likuma noteikumus, ieceļ Ministru kabinets vai Saeima. Turklāt valsts amatpersonai, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir atļauts savienot sava amata pildīšanu ar mācībspēka, zinātnieka, ārsta vai radošo darbu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka jebkura valsts amatpersona var ieņemt amatu sabiedriskās vai politiskās organizācijās un saņem par to atalgojumu vai arī nesaņemt, tāpat ieņemt amatus, kuros ieceļ Ministru kabinets, saņemot vai nesaņemot atalgojumu. Tas pats attiecas arī uz mācībspēka, zinātnieka, ārsta vai radošo darbu. Vienlaikus šis priekšlikums ir tāds, kas ļoti sašaurina to amatu loku, kuros var strādāt valsts amatpersonas. Komisija ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, mēs sākam ar virsrakstu, cik es saprotu?

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, pilnīgi pareizi! Ejot pa konkrētiem priekšlikumiem, atbildīgā komisija pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu izteikt 12.panta nosaukumu šādā redakcijā. 12.pants - Amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Šis priekšlikums pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma konceptuāli Juridiskās komisijas ierosinājumu izteikt 12.panta pirmo daļu Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā, mazliet sakārtojot savādāk šīs normas un svītrojot vārdus “vai Saeima”. Tātad ieņemt amatus, kuros ieceļ Ministru kabinets. Godātie kolēģi, atcerēsimies, kādos amatos ieceļ Saeima! Ieceļ tātad valsts kontrolierus, ģenerālprokuroru, tiesnešus, Radio un televīzijas padomi...

Sēdes vadītāja. Ievēlē...

 

J.Lagzdiņš. Jā, ievēlē. Tieši tā. Ievēlē Radio un televīzijas padomi. Šo amatu loks ir ļoti šaurs. Un diez vai, kolēģi, būtu lietderīgi, ja šos amatus ieņemtu citas valsts amatpersonas, to jau aizliedz arī citi likumi un tālākās normas, jo prokurors vienlaikus nevar būt ģenerālprokurors un Saeimas deputāts, un arī tiesnesis nevar būt Saeimas deputāts. To nepieļauj tālākās normas. Tādēļ arī komisija šos divus vārdus neietvēra komisijas akceptētajā šajā daļā.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, jūs par šo jautājumu? Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis pants ir vai nu centrālais, vai viens no centrālajiem pantiem, kur tiek izdarīti labojumi. Un, pirms turpināt aizstāvēt Juridiskās komisijas viedokli, es gribu teikt, ka es esmu šodien gatavs aizstāvēt arī to viedokli, ka politiķi Saeimā darbojas tikai Saeimā un nekur citur. Nedz zinātnē, nedz medicīnā. Jo manā skatījumā diez vai, lai neteiktu vairāk, var būt tāda situācija, ka it kā ar vienu kāju tur stāv, ar otru tur stāv. Kur tad nu būs tā robeža, kur noro-bežosies zinātniskais darbs vai zinātniski konsultatīvu padomu sniegšana, tanī skaitā arī komercstruktūrām, zinātniskais konsultants un tā tālāk? Mana ideja ir atbalstīt tādu situāciju, lai būtu, kā mēs sakām, šī caurspīdīgā redzamība no visām pusēm.

Ja nu šobrīd tā situācija tāda, ka mēs atbalstām, ka var arī apvienot šos amatus, tad lai visi mēs redzam, kur katrs darbojas un cik par to saņem. Tas nu gan ir, manuprāt, absurdi, ka mēs pirmām kārtām domājam par to, kaut tik drusku vairāk par padarīto darbu nesaņem, jo manā skatījumā fakts ir arī tas, ka, ja cilvēkam par kaut ko maksā, tad viņš godprātīgi strādā. Darba laikā, ārpus darba laika, visu laiku viņš strādā. Un, ja tur tikai izpilda goda pienākumus, bet saņem, kā bieži ir dzirdēts, protams, es nevaru apgalvot, kaut ko aploksnēs, par ko neviens nezina, tad, lūk, tā ir tā pati sliktākā situācija. Es domāju, arī nebūs pareizi, ja mēs, pieņemot šo pantu šādā redakcijā, atstātu “amatus, kuros valsts amatpersonu ieceļ Ministru kabinets”. Viss ir pieņemams, tur ir viss kārtībā, bet, ja Saeima, tad tas ir noraidāms.Es domāju, ka gan vienām, gan otrām — gan Saeimas, gan Ministru kabineta amatpersonām, tām amatpersonām, kuras tiek apstiprinātas vai ieceltas šajos amatos, ir jābūt līdzvērtīgām, tādēļ es aicinu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto variantu, ka valsts amatpersonai ir atļauts ieņemt amatus, ja to ieceļ Ministru kabinets vai Saeima. Paldies!

Sēdes vadītāja.Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un deputāti! Es gribu runāt par vēl vienu institūciju, kuras vadību ieceļ Saeima. Tā ir Centrālā zemes komisija, kuru nenosauca Lagzdiņa kungs. Es uzskatu, ja šis likums “Par zemes komisijām”, kas nosaka, ka zemes komisijā bez visu citu institūciju pārstāvjiem ietilpst (pašlaik spēkā esošajā redakcijā) pieci deputāti un arī šīs komisijas vadību ieceļ Saeima, tādā gadījumā viņi tik tiešām strādātu bez jebkāda atalgojuma. Šis atalgojums nav sevišķi liels, tas ir 60 lati, šī zemes komisijas vadība ir pielīdzināta jebkurai citai strādājošai Saeimas komisijai, bet tā nav Saeimas komisija. Jau pagājušajā piektajā Saeimā es griezos pie Prezidija ar lūgumu izskaidrot šo lietu, vai Centrālo zemes komisiju nevar pielīdzināt Saeimas komisijām. Tādā gadījumā šie 60 lati komisijas priekšsēdētājam būtu normāls atlīdzinājums. Tāpat kā jebkuras citas komisijas vadībai. Šo priekšlikumu noraidīja Prezidijs un teica: “Lemjiet paši, kāda būs jūsu alga!” Nu, tādu godprātīgu jūtu vadīta, Centrālā zemes komisija 60 latus, tāpat kā jebkuras komisijas vadītājam, nolēma arī šīs Centrālās zemes komisijas vadītājam, neskatoties uz to, ka viņš vada veselu iestādi, kura ir juridiska persona, atbild materiāli, atbild arī par naudas līdzekļu izlietojumiem un par visu. Ja šāds ieraksts, kādu ierosina Pašvaldības komisija, praktiski liedz saņemt arī šo 60 latu algu, es gribētu redzēt to deputātu, kurš turpmāk vadīs Centrālo zemes komisiju, nesaņemdams nevienu latu algas un neskaitīdamies arī komisijas vadītājs. Tādēļ es aicinu, no šī viena aspekta vadoties, atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es gribētu dažus vārdus teikt kā deputāts, nevis kā atbildīgās komisijas referents. Ne spēkā esošā, ne “Tēvzemei un Brīvībai” ierosinātā, ne komisijas akceptētā redakcija nav ideāla un pilnīga. Acīmredzot uz trešo lasījumu šeit ir jāizdara vēl precizējumi, lai šī norma nebūtu netaisnīga pret vieniem darbiniekiem un valsts amatpersonām un nepieļautu arī kaut kādā negodīgā veidā izmantot šo papildu darbu, lai kaitētu valsts interesēm. Tādēļ uz trešo lasījumu neapšaubāmi tā būtu jāprecizē. Bet es gribu vēl informēt, ka jau spēkā esošais likums un arī piedāvātā precizētā redakcija, un tālākie panti — no 19. līdz 21. — paredz, ka, piemēram, Valsts prezidentam ir atļauts tikai un vienīgi blakus savam prezidenta darbam būt mācībspēkam vai zinātniekam vai nodarboties ar radošo darbu. Piemēram, policistiem nav pieļauts pildīt nekādus citus, absolūti nekādus papildu darbus un ieņemt amatus. Stingrāki ierobežojumi ir tiesnešiem, prokuroriem. Savukārt uz pašvaldību deputātiem, kuri nav domju vai padomju priekšsēdētāji, šis ierobežojums vispār neattiecas. Tas būtu ļoti netaisnīgi, ja, piemēram, pagasta vai pilsētas pašvaldības deputātam, kura pamatdarbs ir citur, tikai tādēļ vien, ka viņš ir pašvaldības deputāts, nebūtu atļauts strādāt kādu citu darbu. Jo deputāta darbs, ierindas deputāta darbs pašvaldībās jau nav galvenais darbs.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vairs nevēlas runāt? Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā: “Valsts amatpersonai, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir atļauts savienot sava amata pildīšanu ar mācībspēka, zinātnieka, ārsta vai radošo darbu.” Šo priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma pilnībā, tas atbilst arī pirmajā lasījumā nobalsotajai “Tēvzemei un Brīvībai” ierosinātajai redakcijai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 12.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru par publicistisko vai māksliniecisko darbību.” Šāda piebilde beigās, vārdi “par publicistisko vai māksliniecisko darbību”, ir nepieciešama tādēļ, ka, ja tās nebūtu, piemēram, tad arī deputāts vai ministrs, kā arī cita valsts amatpersona varētu strādāt, piemēram, par advokātu, kas nu nebūtu pieļaujams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina svītrot 13.panta otrās daļas pēdējo teikumu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nepieņēma, jo mēs uzskatījām, ka šajā likumā nav iespējams izsmeļoši reglamentēt visus pienākumus, kādi ir valsts amatpersonai tajos gadījumos, ja viņai tiek dota dāvana vai “kukulis”, un tādēļ konkrētai rīcībai, pie kādām amatpersonām ir jāgriežas, kādā termiņā ir jāgriežas, kāda ir šī attiecīgās valsts amatpersonas darbība, ir jābūt sīki un precīzi reglamentētai īpašos Ministru kabineta noteikumos. Es gribētu jūs, godātie kolēģi, informēt, ka šāds projekts ir jau izstrādāts Valsts ieņēmumu dienestā. Tādēļ arī šo Juridiskās komisijas priekšlikumu atbildīgā komisija nepieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tika pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums precizēt 15.panta otro daļu. Šajā daļā nav būtisku, konceptuālu grozījumu. Ir tikai juridiski tehniskas dabas grozījumi. Kādi tie ir, jūs varat redzēt izceltajā tekstā labajā pusē tabulā. Tur ir daži vārdi precizēti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no spēkā esošā likuma 16.pantu. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma. Ja jūs atceraties, godātie kolēģi, 16.pants runā par ierobežojumiem, kādi ir valsts amatpersonām pēc tam, kad valsts amatpersonas ir beigušas pildīt savus amata pienākumus.

Sēdes vadītāja. Tas ir 26.labojums... 26.priekšlikums, lai mēs tā varam iziet no situācijas.

 

J.Lagzdiņš. Jā, es gribu jūs informēt, ka atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām, piemēram, Valsts prezidentam, ministriem, Saeimas deputātiem, pašvaldību vadītājiem, šāds tā saucamais atsaldēšanas periods ir paredzēts, par ko runā arī nākošie šā likumprojekta panti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 26. priekšlikumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina precizēt arī 18.panta redakciju. Arī šeit ir tehniskas dabas precizējumi un grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina trešās nodaļas nosaukumu izteikt šādā redakcijā: “Trešā nodaļa. Čpašie noteikumi”. Es gribētu jūs, godātie kolēģi, informēt, ka pēc juridiskās tehnikas un iekārtojuma šī nodaļa ir konstruēta nedaudz savādāk kā spēkā esošajā redakcijā, tādēļ arī šeit ir daudzi tehniskas dabas grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 28.priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 19.panta nosaukumu šādā redakcijā. “19.pants. Čpašie amatu savienošanas un darba pildīšanas noteikumi”. Priekšlikumu pilnīgi pieņēmusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Šā likuma 12.panta noteikumi” — tātad tie noteikumi, kas reglamentē algota darba pildīšanas ierobežojumus, — “neattiecas uz šā likuma 5.panta 9. un 12.punktā minētajām valsts amatpersonām”. Kas ir šīs amatpersonas? Pašvaldību deputāti, par kuriem jau es runāju iepriekš. 12.punkts ietver sevī tās valsts amatpersonas, kuras ieņem amatus dažādās koleģiālās lēmējinstitūcijās, piemēram, ostas valdē. Nebūtu taisnīgi, ja, piemēram, Ainažu ostas valdes loceklim aizliegtu strādāt, teiksim, kādu citu darbu. Tā, manuprāt, būtu, jo viņi tikai un vienīgi strādā citus darbus un tikai papildu darbs ir šis darbs ostas valdē. Tādēļ arī Juridiskās komisijas priekšlikums pilnībā tika pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā. “Šā likuma 5.panta 1., 4. un 5.punktā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot sava amata pildīšanu tikai ar mācībspēka, zinātnieka vai radošo darbu.”

Kas ir šīs amatpersonas? Valsts prezidents, tiesneši, prokurori, Latvijas Bankas prezidents un civildienesta ierēdņi. Tātad ierobežojumi ir stingrāki nekā pārējām valsts amatpersonām. Priekšlikums pieņemts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Nākošais priekšlikums attiecas uz Saeimas deputātiem. Juridiskā komisija ierosina noteikt, ka Saeimas deputāta amata pienākumu pildīšanu ir atļauts savienot arī ar šā likuma 5. panta 3. punktā minēto amatu pienākumu pildīšanu, saņemot atalgojumu tikai par vienu amatu. Tātad Saeimas deputāts var būt ministrs, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, parlamentārais sekretārs vai valsts ministrs. Šāda kārtība ir šobrīd, un komisija to pilnībā atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mēs jau te nesen saņēmām pārmetumus no Ministru prezidenta Andra Šķēles par to, ka Saeima kūtri strādā. Varu jums pavēstīt, ka Mandātu komisijai ir ziņas, ka Andrejs Krastiņš, būdams aizsardzības ministrs, no 16 Saeimas sēdēm ir kavējis desmit. Septiņas ir attaisnotas, un trīs ir neattaisnotas. Varu droši teikt, ka šīs attaisnotās ir sakarā ar viņa ministra darbu. Praktiski tas nozīmē, ka viņš pusi sēžu, vairāk nekā pusi sēžu nav apmeklējis. Un vēl es gribu uzsvērt, ka ne jau tikai sēdēs norit darbs, darbs jau ir katru dienu. Un daudziem, kas grib strādāt, tas ir arī vakaros pēc darba mājās. Bet es esmu novērojis arī to, ka krietna daļa deputātu patiešām vienkārši nestrādā un šeit ir neapmierinātība, ja frakcijas vadītājs neparāda to pašu īkšķi uz augšu, un viņš nezina, par ko balsot, jo viņš vispār nav lietas kursā par izskatāmo jautājumu. Es domāju, ka visi nevar būt lietas kursā par izskatāmo jautājumu, bet kaut kāda darba organizācija tiešām Saeimā vajadzīga, jo šo savdabīgo nespēju strādāt var ļoti labi just tiešām.

Un tāpēc es domāju, ka pilnīgi jāizslēdz tāds variants, ka izpildvara ir sajūgusies ar likumdošanas varu un tajā pašā laikā strādā faktiski tikai izpildvara, jo tur jau nu jādara kaut kas ir, lai gan konkrēti par Krastiņa kungu nāk ziņas, ka arī tur viņš nestrādā. Es domāju, ka šī dubultošanās, šī pārcilvēku radīšana, kuri var divus darbus izpildīt, ir jāizbeidz, jo vēl ir tāds apstāklis, ka pastāv zobgaļu anekdote, ka grib saglabāt deputāta mandātu tie izpildvarā strādājošie tikai tāpēc, lai viņiem būtu tā deputāta imunitāte, proti, šie cilvēki nejūtas īsti droši par savu godīgumu.

Tāpēc es esmu un mūsu frakcija ir pret šo amatu savienošanu neatkarīgi no tā, vai saņem abas algas vai vienu algu, jo vienkārši katrs no šiem amatiem ir ļoti atbildīgs un šāda savienošana tikai liecina, ka viņš, ja viņš nav superpārcilvēks, var darīt normāli tikai vienu darbu. Un es uzsveru, ka es jūtu, ka es ar visām 16 stundām dienā nevaru šo darbu pilnvērtīgi veikt. Domāju, ka nav citi tik pārāki par mani, lai varētu veikt to dubultdarbu astoņās stundās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, kāds ir jūsu priekšlikums?

 

J.Mauliņš. Mans priekšlikums ir atbalstīt sākotnējo variantu, pēc tam mēs iesniegsim...

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, es atvainojos, mēs balsojam par to, ka papildina... Priekšlikums ir papildināt 19. pantu ar trešo daļu, tā ka mēs nevaram atbalstīt iepriekšējo.

 

J.Mauliņš. Mēs esam pret to trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs prasāt balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, ja?

 

J.Mauliņš. Mēs balsosim pret abiem.

Sēdes vadītāja. Es tātad mēģināšu savilkt kopā. Tātad, Mauliņa kungs, jūs ierosināt balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nē. Nu, par balsojumu es gribu nonākt skaidrībā — ko deputāts ierosina. Vienkārši precizēsim, lai mums vairs nav nekādu pārpratumu.

 

J.Mauliņš. Es ierosinu atstāt tādu, kāds ir pirmvariantā, kāds ir minēts tekstā kā pirmais variants. Tātad būtībā ir trīs varianti. Pirmais variants korupcijas likumā. Par to mēs balsosim.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšēdētāj, cienījamie kolēgas! Es saprotu Mauliņa kunga jūtas, un es arī atzīstu to, ka savienot ir grūti, bet tajā pašā laikā šāds priekšlikums, kas paredzētu zināmā mērā aizliegumu deputātam būt arī ministram, ir pretrunā ar Satversmi, ar Satversmes 63. pantu. Tieši tā nav pateikts, bet Satversmes 63. pants saka, ka ministri, ja arī viņi nav Saeimas deputāti, var piedalīties Saeimas un tās komisiju darbā. Tātad Satversme būtībā pieļauj situāciju, ka deputāts pilda arī ministra funkcijas. Es tāpēc pirms balsošanas aicinātu tomēr deputātus vērst uzmanību uz šo apstākli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu un, atbildot Endziņa kungam, es gribētu teikt, ka ministra piedalīšanās Saeimas sēdēs un komisiju darbā nav tas pats, kas ministra būšana par Saeimas deputātu. Un starpība ir kaut vai šī deputātu imunitāte un arī tas, vai viņš drīkst balsot šajā sēdē. Tātad es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Komisijas vārdā?

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es arī principā atbalstītu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, bet tad mums būtu jāgroza Satversme. Es gribētu informēt, kādas sekas būs, ja šo priekšlikumu noraidīs. Tas nozīmēs, ka formāli šis likums būs pretrunā ar Satversmi un faktiski tomēr ierobežos tiesības ministriem ieņemt deputātu amatus un otrādi — deputātiem ieņemt ministru amatus.

Sēdes vadītāja. Deputātam nav amata, Lagzdiņa kungs!

 

J.Lagzdiņš. Jā...

Sēdes vadītāja. Viss, ja? Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību. Mēs balsojam par 32. priekšlikumu 13. lappusē. Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt 19. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā... Tātad mēs balsojam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 15, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 20. panta nosaukumu šādi: 20. pants. “Čpašie uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas noteikumi”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina izteikt 20. panta tekstu piedāvātajā redakcijā. Šī redakcija nosaka, kādos gadījumos valsts amatpersonām vai viņu radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un kādos gadījumos nevar saņemt finansu līdzekļus, garantētus kredītus vai Privatizācijas fonda līdzekļus no valsts vai pašvaldībām. Līdzīga norma ir arī otrajā daļā, ko piedāvā Juridiskā komisija, proti, šeit ir noteikti tie gadījumi, kādos nedrīkst saņemt ienākumus no uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām. Komisija šo priekšlikumu pilnībā pieņēma un iekomponēja, ja tā varētu teikt, 20. panta piektajā, sestajā un septītajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Šā likuma 5. panta 1., 2. un 3. punktā minētajām valsts amatpersonām un viņu radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai Privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.” Tātad šī norma attiecas uz Valsts prezidentu, Ministru kabineta locekļiem un Saeimas deputātiem. Šāda norma ir arī analogā Igaunijas likumā un daudzu Rietumeiropas valstu antikorupcijas likumos. Tātad šos pasūtījumus vai citus labumus saņem tikai atklātuma apstākļos, proti, publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Līdzīga norma ir 20. panta otrajā daļā. Šeit tikai runa ir par ienākumu gūšanu. Arī tādā pašā veidā konstruēta šī aizliedzošā norma. Komisijas vārdā ierosinām šo priekšlikumu un normu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 20. panta trešo daļu šādā redakcijā: “Šā likuma 5. panta 1., 2. un 3. punktā minētajām valsts amatpersonām, tātad Valsts prezidentam, kabineta locekļiem un Saeimas deputātiem, ir jāievēro iepriekš manis komentētie ierobežojumi un noteikumi divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus, lai kā pateicību pēc tam, kad valsts amatpersona ir kaut kādu labumu sagādājusi attiecīgajai firmai, viņa negūtu ienākumus no tiem, kuriem viņa ir palīdzējusi, būdama valsts amatpersona. Tā, tautas valodā runājot, es to komentētu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 20. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Šā likuma 5. panta 8. un 13. punktā minētajām valsts amatpersonām” — tātad valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem un tām amatpersonām, kurām ir finansu rīkotājtiesības vai kuras ir tiesīgas rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu vai finansu līdzekļiem, — “ir aizliegts saņemt jebkāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ar kuriem valsts vai pašvaldības uzņēmums, kurā strādā attiecīgā valsts amatpersona, ir noslēdzis tiesiskus darījumus, vai arī kuri saņem attiecīgā valsts vai pašvaldību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pasūtījumus, izņemot gadījumus, kad tiesisks darījums tiek noslēgts vai pasūtījums tiek saņemts publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.” Šī norma lielā mērā ir pārcelta no likuma par valsts uzņēmumiem 17. panta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 39. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 20. pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā: “Policijas darbiniekiem ir aizliegts arī nodarboties ar jebkādu uzņēmējdarbību.” Šāds ierobežojums nav attiecināms ne uz vienu citu valsts amatpersonu, tādēļ ir šāda precizējoša papildu norma, kas attiecināma tikai uz policijas darbiniekiem. Analoga norma bija spēkā esošajā policijas likumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina 21. pantu izteikt šādā redakcijā: “Čpašie lēmumu pieņemšanas noteikumi.” Godātie kolēģi, 6. pants reglamentēja vispārējo kārtību, vispārējos ierobežojumus, kādi ir noteikti lēmumu pieņemšanai. Tātad Juridiskā komisija ierosina: 21. pants īpašie lēmumu pieņemšanas noteikumi. Šā likuma 6. pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas Kārtības rullī un citos likumos noteiktajā kārtībā. Komisija pieņēma daļēji šo priekšlikumu, pieļaujot, ka Saeimas deputāts var pieņemt jebkuru lēmumu, ja šī lēmuma pieņemšanu reglamentē Saeimas Kārtības rullis, tātad šeit, šajā zālē. Bet citos likumos noteiktajā kārtībā Saeimas deputāts, ja šis likums nosaka ierobežojumus, nevarētu piedalīties lēmumu pieņemšanā. Piemēram, ja Saeimas deputāts ieņem amatu, teiksim, ostas valdē, un ostas valde lemj par pasūtījuma piešķiršanu Saeimas deputāta paša firmai vai viņa radinieka firmai, tad nevajadzētu dot tiesības Saeimas deputātam kā ostas valdes loceklim pašam lemt par kāda pasūtījuma vai labuma piešķiršanu savai firmai. Šeit jābūt noteikti ierobežojumam, un tādēļ arī Juridiskās komisijas priekšlikums tika pieņemts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 22. panta pirmajā daļā vārdus “un to radinieki”. Šis priekšlikums pilnībā tika pieņemts, jo komisija atbalstīja koncepciju, ka uz radiniekiem tiek attiecināti likumā noteiktie ierobežojumi, bet deklarācijas radinieki neiesniedz, tās iesniedz tikai un vienīgi valsts amatpersonas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Visvairāk priekšlikumu un arī diskusiju komisijā bija par likuma 23. panta grozījumiem. Šis pants nosaka, kādas ziņas jebkurai valsts amatpersonai būtu jāsniedz ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijās. Šeit ir ļoti daudz priekšlikumu. Tātad Juridiskā komisija ierosina izteikt 23. panta otrās daļas pirmo punktu tādā redakcijā, ka deklarācijā būtu jānorāda deklarācijas iesniedzēja īpašumā vai valdījumā esošie nekustamie īpašumi, arī tie, kuri atrodas šīs personas valdījumā sakarā ar nodibinātās aizbildniecības vai aizgādniecības... aizgādnības realizēšanu. Šāds precizējums pilnīgi atbilst Civillikuma normām ,un tādēļ arī atbildīgā komisija to pilnībā pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no 23.panta 2.punktu, kurš uzliek par pienākumu deklarācijā norādīt valsts amatpersonai piederošos transportlīdzekļus, traktorus, kuģus, kuterus, jahtas, lidmašīnas un helikopterus. Tādējādi netika pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums, kas juridiski ir korektāks un paredz uzlikt par pienākumu deklarācijas iesniedzējam, proti, valsts amatpersonai, deklarācijā norādīt viņas piederošos valsts institūcijās reģistrējamos transportlīdzekļus. Šo priekšlikumu komisija noraidīja. Kā deputāts es gribētu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo šādas ziņas, manuprāt, deklarācijā noteikti būtu norādāmas.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts! Tātad tas ir 44. un 45. — lai deputātiem būtu vieglāk sekot — punkts.

 

K.Čerāns (TKL). Jā, godātā Saeima! Frakcija “Latvijai” iestājās par maksimālu valsts pārvaldes atklātumu, un šajā sakarā mēs arī uzskatām, ka valsts amatpersonām šīs ziņas par to, kādi transportlīdzekļi katrai no viņām pieder, deklarācijās ir jāsniedz. Un tādēļ es aicinu neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas aicina izslēgt šo otro daļu. Attiecībā uz Juridiskās komisijas priekšlikumu — tā kā tas ir redakcionāls, to var atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tā, precizējam vēlreiz, Čerāna kungs! Jūs tātad aicināt noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu par izslēgšanu un atbalstīt... vai neatbalstīt neko? Kuru?

 

K.Čerāns. Atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Tā kā priekšlikumus balsojam no kategoriskākās formas uz vieglāku formu, tad sākam ar atbildīgās komisijas priekšlikumu izslēgt 23.panta otrās daļas 2.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 33, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk balsojam Juridiskās komisijas priekšlikumu, tātad nr.45 jūsu darba dokumentā. Izteikt 23.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

Es atvainojos, Lagzdiņa kungs, pirms turpinām darbu, Saeimas Prezidijs saņēmis priekšlikumu. Ierosinām Saeimas 24.aprīļa ārkārtas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanai. Runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas, lai neiznāktu vairs pārpratumi? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot — strādāt bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 29, atturas — 7. Lūdzu atkārtot balsojumu! Nē, vai, es atvainojos, piedodiet, lūdzu! Pieņemts. Bet, Lagzdiņa kungs, es atvainojos vēlreiz uz vienu minūti jums, jo, tā kā bija paredzēts pārtraukums un karstā laikā ziedi ātri vīst, tad, kolēģi, sveicam šodien Kristiānu Lībani ceturdaļgadsimta jubilejā! (Aplausi).

Tagad, kolēģi, koncentrējamies darbam! Sākam izskatīt 46.priekšlikumu.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Šā panta spēkā esošās redakcijas 3.punkts uzliek par pienākumu valsts amatpersonām deklarācijā norādīt nekustamos īpašumus un šā panta otrās daļas 2.punkts — norādīt kustamos īpašumus, kurus deklarācijas iesniedzējs iznomā citām personām vai nomā no citām personām. Atbildīgā komisija ierosināja no šīs normas svītrot vārdus “un šā panta otrās daļas 2.punktā norādītos kustamos īpašumus”. Šis priekšlikums pēc būtības šobrīd nav balsojams, jo mēs esam atbalstījuši Juridiskās komisijas priekšlikumu... iepriekšējo priekšlikumu. Tādējādi loģiski ir atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 23.panta otrās daļas 4.punktu. Loģisks ir priekšlikums noraidīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Tātad 46.priekšlikums nav principā izskatāms pēc būtības sakarā ar balsojumu par 45.priekšlikumu.

 

J.Lagzdiņš. Tieši tā. Juridiskā komisija ierosina izslēgt...

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es nesaprotu, kāpēc šis lēmums ir automātisks. Juridiskā komisija bija par to, lai uzrādītu īpašumā esošos priekšmetus, kustamos, kas tiek reģistrēti, bet tas nenozīmē, ka šajā gadījumā ir iespējams reģistrēt un pārbaudīt nomā esošos. Es automašīnu varu iedot lietošanā jebkuram, nenoslēdzot un nekur nereģistrējot līgumu, un tas būs pilnīgi nepārbaudāms. Tāpēc es domāju, ka var pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un izslēgt, nenorādīt nomātās automašīnas, jo praktiski to nekur pārbaudīt nebūs iespējams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, komisijas vārdā!

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Daļēji Bišera kungam ir taisnība, bet mēs jau ļoti labi zinām, ka ir ļoti bieži tādas situācijas, ka valsts amatpersona saņem pateicību par kādu pakalpojumu, ko tā sniegusi dažādām struktūrām, ne tik vien noteiktā naudas izteiksmē vai nodot īpašumā kādu vērtību, bet arī vienkārši nododot nomā kādu ļoti vajadzīgu lietu, un parasti tās ir automašīnas. Tiek iznomāti dažādi ofisi... Faktiski nomā tiek nodots par zemu cenu, un, ja šī informācija netiks norādīta īpašuma... interešu konflikta deklarācijās, tādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam būs grūti kontrolēt, kā šis ierobežojums tiek pildīts. Tādēļ arī komisija aicina, nevis komisija, bet es personīgi kā deputāts aicinu šo atbildīgās komisijas priekšlikumu nepieņemt.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi. Viens — atbalstīt atbildīgās komisijas, ja es pareizi sapratu Bišera kungu, redakciju. Mēs runājam par 46.labojumu. Otrs — noraidīt. Līdz ar to mēs varam pieņemt lēmumu, tikai balsojot par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 46.priekšlikumu, atbildīgās komisijas priekšlikumu izslēgt 23.panta otrās daļas 3.punktā vārdus… Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 13, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no 23.panta otrās daļas 4.punktu. Šis priekšlikums ir pieņemts. Analogu priekšlikumu atbildīgajai komisijai iesniedza Valsts ieņēmumu dienests tādēļ, ka ienākumu avoti ir arī saņemtās dividendes un visi citi ienākumi un to apmēri parādās ikgadējās deklarācijās, kuras valsts amatpersonas iesniedz tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Tādēļ šādas ziņas šajās interešu konflikta deklarācijās nebūtu ietveramas, jo tās dublētu to informāciju, kura būtu vispārējā daļā. Tādēļ atbildīgā komisija šo priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 23.panta otrās daļas 5.punktu tādā redakcijā, ka deklarācijā jānorāda citi amati, ko deklarācijas iesniedzējs ieņem, vai citi algoti darbi, ko attiecīgā valsts amatpersona veic. Šo priekšlikumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Te rakstīts — pieņemts daļēji, skatīt 3.punktu.

 

J.Lagzdiņš. Jā, šis priekšlikums ir pieņemts nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu redakciju nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Nākamie divi priekšlikumi jāskata kompleksā, tātad 50.un 5l. priekšlikums. Spēkā esošā likuma redakcija noteica, ka deklarācijā jānorāda deklarācijas iesniedzēja saņemtie kredīti un citas parādu saistības un to apmēri, nenosakot, cik lielām būtu jābūt šīm parādu saistībām. Deputāts Leiškalns ierosina šo normu izteikt tādā redakcijā, ka deklarācijā jānorāda deklarācijas iesniedzēja parādu saistības, kuru apmērs pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, norādot šo parādu saistību apmērus.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, es ļoti atvainojos, 49. priekšlikums. Leiškalna kungam ir 50... Ā, jūs kopā viņus izskatāt, ja? Jā, es atvainojos, paldies!

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina līdzīgu priekšlikumu, vienīgā atšķirība ir tā, ka šī robeža ir daudz zemāka, proti, 50 latu. Augsta vai zema? Atbildīgā komisija ar balsu vairākumu pieņēma deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas lēmumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no 23.panta otrās daļas 7.punktu, kas uzliek par pienākumu valsts amatpersonām norādīt dāvinātājus, no kuriem pēdējā gada laikā deklarācijas iesniedzējs ir saņēmis dāvanas, ja to vērtība pārsniedz 50 latus. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija pieņēma pilnībā, un norma tika izslēgta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Lagzdiņa kungs, jūs runāt vēlaties? Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es aicinātu balsot pret šo normu, jo tādējādi nebūs iespējams kontrolēt otrajā nodaļā noteiktos dāvanu saņemšanas ierobežojumus. Starp citu, šāda norma, vēl stiprāka, ir arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas likumā. Es aicinu balsot pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs... Vai, aizmirsu vārdu pēkšņi... Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Man gribētos tomēr, lai mēs nobalsotu “par”. Pirmkārt, ja mēs nobalsosim “pret”, tā būs sieviešu diskriminācija, jo tad viņām būs jāuzrāda visu savu draugu, mīļāko un tā tālāk dāvanas. Tas nebūtu īsti ētiski. Balsosim “par”!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 52.priekšlikumu — Juridiskā komisijas priekšlikumu izslēgt 23.panta otrās daļas 7.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 10, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 53. un 54.priekšlikums jāskata kompleksi. Spēkā esošā redakcija noteic, ka deklarācijas iesniedzējam ir jāietver deklarācijā viņa izsniegtie aizdevumi un to apmēri. Deputāts Leiškalns ierosina šo normu izteikt tā, ka tie deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, norādot šo aizdevumu apmēru. Juridiskā komisija ierosina līdzīgu normu, tikai šo barjeru noliekot zemāku, proti, ka jānorāda tie deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 50 latus, norādot šo aizdevumu apmēru. Es aicinātu pieņemt deputāta Leiškalna priekšlikumu. Jo vairāk tādēļ, ka, balsojot par 50. un 51.priekšlikumu, mēs līdzīgu normu pieņēmām attiecībā uz parādu saistībām. Noteikt šo barjeru 20 valdības noteikto mēnešalgu apmērā.

Sēdes vadītāja. Balsojumu neviens neprasa, cik es saprotu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk jāskata kopīgi arī 55. un 56.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina noteikt, ka deklarācijā jānorāda deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas, pajas uzņēmējsabiedrībās, kā arī deklarācijas iesniedzēja bezskaidras naudas uzkrājumi un viņam piederošie vērtspapīri. Atbildīgā komisija ierosina gandrīz analogu normu, bet papildus vēl būtu deklarācijā jānorāda ne tikai bezskaidras naudas uzkrājumi, bet arī skaidras naudas uzkrājumi. Šo ierosinājumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Tātad savu piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs skatām 55. un 56. priekšlikumu saistībā.

 

J.Lagzdiņš. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Līdz ar to, cik es saprotu, deputātiem iebildumu pret komisijas pieņemto slēdzienu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt šā panta11.punktu šādā redakcijā. “Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros deklarācijas iesniedzējs ieņem amatus pārvaldes un revīzijas institūcijās.” Šo priekšlikumu pilnībā ir atbildīgā komisija pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina svītrot no spēkā esošā likuma panta 12.punktu, proti, ka deklarācijā būtu jānorāda arī iesniedzēja radinieku vārdi, uzvārdi, radniecības pakāpe un dzīvesvieta. Šo priekšlikumu tātad atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Kā deputāts, godātie kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tad Valsts ieņēmumu dienestam būs ļoti lielas grūtības, lai kontrolētu, kā deklarācijas iesniedzēja radinieki pilda likumā noteiktos ierobežojumus. Mēs jau noteicām, ka valsts amatpersonu radiniekiem nav jāiesniedz deklarācijas. Un tagad mēs vēl ierosināsim un noteiksim tādu lietu, ka pat Valsts ieņēmumu dienestam būs grūtības ar informācijas saņemšanu, kādi tad īsti ir attiecīgās amatpersonas radinieki. Un tas faktiski ļoti sarežģīs Valsts ieņēmumu dienesta darbu šā likuma kontrolē. Tādēļ es aicinātu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinātu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu aiz vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, nav nekāds noslēpums, ka latviešu mentalitātei ir tieši pretēji. Ne jau radinieki viens otru velk, bet drīzāk viens otram atrod skabargu acīs. Tātad radinieks jau nu drīzāk pats paziņos Valsts ieņēmumu dienestam, ka viņa augstdzimušais, augstāk stāvošais radinieks iegūst kaut kādu papildu peļņu. Otrkārt, parasti jau nelikumīgie ieņēmumi tiek veidoti ar draugu palīdzību, kuru radniecības pakāpe būtu grūti nosakāma. Un, treškārt, praktiski tas tomēr ir cilvēktiesību pārkāpums, jo, piemēram, es to ļoti labi un skaidri zinu, ka, piemēram, manas abas meitas, lai gan arī mācās, ja dzīvos savu patstāvīgo biznesa dzīvi, nekādā veidā nav, kā saka, vainīgas par to, ka tauta mani ievēlēja Saeimā. Es nevaru ierobežot viņu darbību. Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo antidemokrātisko normu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā!

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Mēs pirms pusstundas atbalstījām Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas paplašināja to radinieku loku, uz kuriem tiek attiecināti šā likuma visai stingrie noteikumi. Ja mēs neuzliksim par pienākumu valsts amatpersonai savā interešu konflikta deklarācijā, kuru valsts amatpersona iesniegs reizi gadā, norādīt pavisam vienkāršas lietas — laulāto, brāļus un māsas, kā arī pārējos radiniekus, kuri ir paredzēti likuma 7.pantā, tādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam būs ārkārtīgi lielas grūtības, lai varētu kontrolēt, kā tiek pildītas šā likuma normas. Es ļoti lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 58.priekšlikumu. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 12.punktu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 17, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk. Nākošais priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt 12.punktu kā 9.punktu šādā redakcijā: “Deklarācijas iesniedzēja laulātā, vecāku un pilngadīgo bērnu vārdi, uzvārdi un dzīvesvieta.” Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Ja ir iebildumi, lūdzu tribīnē! Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu balsot par šo priekšlikumu un arī to atbalstīt, jo tiešām arī valsts amatpersonai varētu būt problemātiski zināt visu savu radinieku dzīvesvietas un visus pārējos datus par viņiem. Tas vienkārši nebūtu reāli izpildāms. Cita lieta ir par laulātajiem un par vecākiem, un par bērniem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilgai Kreitusei!

 

I.Kreituse (DPS). Es lūgtu kolēģus pārdomāt vienu lietu. Par laulātajiem visiem viss ir skaidrs. Par bērniem, es ceru, arī visiem viss ir skaidrs. Bet ļoti lielai daļai bērnu Latvijā nebūt nav skaidrs, kur atrodas tie cilvēki, kas juridiski saucas par viņu vecākiem. Un, ja jūs tagad liksiet daudziem bērniem Latvijā sameklēt, kur ir tā sauktie viņu juridiskie vecāki, tad jūs noliksiet viņus ļoti sarežģītā situācijā. Vēl sarežģītākā, nekā tos latviešus, kas atbraukuši no Austrumiem meklēt savu latvietību. Tāpēc es gribētu lūgt jūs apsvērt un pārdomāt šo jautājumu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 59.priekšlikumu! Juridiskā komisija ierosina izteikt 12.punktu kā 9.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 10, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 25.panta pirmajā daļā otro teikumu. Šeit, godātie kolēģi, bija ieviesusies tehniska kļūda spēkā esošajā likumā, un tā šobrīd tiek labota, svītrojot šo teikumu no likuma redakcijas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārdiem “domju (padomju) priekšsēdētāji” ar vādiem “un šo pašvaldību izpilddirektori”. Godātie kolēģi, šeit ir varbūt atbildīgās komisijas neuzmanība, šis priekšlikums ir pieņemts, tas ir loģisks, jo ir noteikts, ka arī uz pašvaldību izpilddirektoriem attiecas ierobežojumi pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt amatus. Un tādēļ arī viņiem, loģiski, ir jāiesniedz par šo vienu ierobežojuma gadu šī deklarācija. Tātad šeit ir vienkārši neuzmanības kļūda, un tehniski un faktiski šo priekšlikumu atbildīgā komisija jau ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Man tiešām bija iebildumi pret to, kas bija rakstīts tabulā par šo tehnisko kļūdu. Mēs frakcijā “Latvijai” uzskatām, ka šis priekšlikums noteikti ir pieņemams. Tātad tiem izpilddirektoriem, kas ir pašvaldību domēs un padomēs, pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es, protams, ja būtu zinājis, ko Lagzdiņa kungs nupat teica, varbūt nebūtu pieteicies. Bet, nu, vienu minūti varu izmantot. Es tomēr aicinātu, protams, atbalstīt to, ka arī izpilddirektoram visas šīs saistības ir tādas pašas kā domes vai padomes priekšsēdētājam. Jo tas ir pilnīgi loģiski. Tieši izpilddirektora rīcībā lielāko tiesu ir visi dati par visiem finansiālajiem darījumiem, viņu iesaista visās nopietnajās pārbaudēs, kas ar to ir saistītas. Un tāpēc noteikti es būtu par to, ka ir jāatbalsta tas, ko ierosinājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Ja mēs pieņemam, ka tā ir tehniska kļūda, un ir pieņemts, es pat šodien nezinu, vai mums ir jābalso. Bet varbūt nobalsosim tomēr, lai neteiktu, ka mēs pēc esam mutiska paskaidrojuma piekrituši. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 61.priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosina papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārdiem… Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 26.panta otrajā daļā pēc skaitļa un vārda “27. mēnesī” vārdus “bet par trešo gadu — ne vēlāk kā 39. mēnesī pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas”. Šie vārdi ir jāsvītro tādēļ, ka spēkā esošā likuma redakcijā tā saucamais atsaldēšanas periods ir trīs gadi un tādēļ likumsakarīgi arī pagarinās termiņš, kurā iesniedz šīs deklarācijas. Bet, tā kā šobrīd tas ir noteikts divi gadi, par ko mēs nobalsojām, tad ir jāpieņem Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikuma pieņemšanu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina kopumā 26.panta tekstu izteikt šādi: “Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents...” Godātie kolēģi, lietas būtība ir tāda, ka šis sasaldēšanas periods ir divi gadi augstākām amatpersonām un viens gads pašvaldību vadītājiem.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem pret 63.priekšlikumu, ko iesniegusi atbildīgā komisija, kura devusi arī slēdzienu pieņemt, iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 27.pantu, jo konceptuāli atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka valsts amatpersonu radiniekiem nebūtu jāiesniedz deklarācijas, bet ierobežojumi attiektos uz radiniekiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Ārkārtīgi svarīgu priekšlikumu Juridiskā komisija iesniedza 31.pantā, ierosinot šo pantu papildināt ar otro daļu, kas Valsts ieņēmumu dienestam gadījumā, ja, pārbaudot periodiski vispārējās deklarācijas vai interešu konflikta deklarācijas, konstatēts, ka ienākumi ir nelieli valsts amatpersonai kādā ilgākā periodā, bet īpašumi ir ievērojami iegūti šajā periodā, dotu tiesības papildus pieprasīt informāciju un izmeklēt, no kādiem avotiem attiecīgā valsts amatpersona ir guvusi savus ieņēmumus, par kuriem iegūti nekustamie īpašumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina 32.panta pirmo daļu izteikt tādā redakcijā, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jāpārbauda pilnīgi visas Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un banku prezidentu un viņu vietnieku, kā pašvaldību amatpersonu deklarācijas. Savukārt, kas attiecas uz pārējām valsts amatpersonām, tad to deklarācijas būtu jāpārbauda izlases veidā, proti, ne vairāk kā divi procenti no attiecīgo deklarāciju skaita. Atbildīgā komisija pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu pilnībā.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godājamie kolēģi! Acīmredzot arī šeit ir tehniska kļūda, jo šie teksti nesaskan. Proti, tajā tekstā, kas ir labajā pusē, palikušas arī radinieku deklarācijas, kas nav Juridiskās komisijas priekšlikumā. Tātad acīmredzot būtu jābalso tieši par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 66.priekšlikumu, Juridiskās komisijas doto redakciju. Mēs balsojam par Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu. Tā ir secība, kādā mēs ejam, kāda ir noteiktā kārtība balsojumam. 66.priekšlikums, 32.panta pirmā daļa. Nobalsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.

 

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, ka faktiski ir nepieciešams pārbaudīt ne vairāk kā vienu simtdaļu no visām deklarācijām, lai varētu novērst nelikumības un veikt šo profilaksi, Juridiskā komisija ierosina aizstāt 32.panta otrajā daļā vārdu “piecus” ar vārdiem “divus”. Šeit runa ir par procentiem. Tātad deklarāciju skaits, kas jāpārbauda būtu ik gadus.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es šeit aicinu neatbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu tādēļ, lai mums tomēr būtu šo pārbaužu vairāk.Un šobrīd tomēr Latvijā nav tās tipiskās situācijas, kas ir pārējās valstīs, mums ir šī problēma ar korupciju. Un tā ir ļoti nopietna. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 67.priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 32.panta otrajā daļā, un tā tālāk, atbilstoši tekstam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 8, atturas — 2. Juridiskās komisijas priekšlikums pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Pēdējais priekšlikums ir par 34.pantu. Lai likumu par korupcijas novēršanu sasaistītu ar citiem likumiem, atbildīgā komisija ierosina ietvert nobeiguma noteikumus, kas nosacītu, ka arī citi likumi var ietvert atsevišķus ierobežojumus, kuri ir vērsti uz to, lai novērstu interešu konflikta stāvokli. Turklāt 34.panta otrā daļa piedāvātajā redakcijā uzliek par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam ne retāk kā reizi pusgadā iesniegt Saeimai pārskatu, kā darbojas šis antikorupcijas likums. Es aicinu pieņemt šo pēdējo pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Lūdzu zvanu, lai balsotu par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

J.Lagzdiņš. Es aicinu kolēģus noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 10.maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? 10.maijs.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt dienas kārtību. Nākamais jautājums — “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Pirms brīža mēs akceptējām otrajā lasījumā grozījumus Korupcijas novēršanas likumā. Lai saskaņotu citu likumu normas ar Korupcijas novēršanas likumu, ir nepieciešams izdarīt grozījumus likumā “Par pašvaldībām”. Tādēļ komisijas vārdā es gribu piedāvāt nelielus grozījumus, formāla rakstura, juridiska rakstura grozījumus likumā “Par pašvaldībām”. Tātad es ierosinu pieņemt šos grozījumus un Saeimai nobalsot, ka šis likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Pret steidzamību iebildumu nav, “par”, “pret” nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” atzīt par steidzamu. Paldies! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņus, kad izskatām otrajā lasījumā!

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu noteikt, ka otrais un pēdējais lasījums būtu noturams 16.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, es atvainojos, Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Līdzīgi kā kolēģis Lagzdiņš tikko ziņoja, arī tiesu varas likumā ir norma, konkrēti 14.pants, kas paredz tiesnešu, tiesu piesēdētāju noraidījumus, noraidījumus tādā gadījumā, ja viņš pats vai kāds cits ir konstatējis iespējamo interešu konfliktu, iespējamo ieinteresētību lietas izskatīšanā un lietas izskatīšanas rezultātā. Sakarā ar to, ka tika pieņemts otrajā lasījumā likums, kas ir vērsts uz to, lai nerastos šie konflikti, vai, pareizāk sakot, antikorupcijas likums, Juridiskā komisija atbalsta un lūdz akceptēt pirmajā lasījumā, ka tiesu varas likumā tiktu izdarīti grozījumi, proti, 14.pantā, kura būtību es tikko jums ziņoju, tiktu izdarīti tādi grozījumi, kādi ir ierosināti jūsu rīcībā esošajā dokumentā nr.623, ka tiesnesis vai piesēdētājs nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī Korupcijas novēršanas likumā paredzētajos gadījumos. Un, solidarizējoties ar Lagzdiņa kungu, es arī ierosinu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atzīts par steidzamu.

 

J.Kaksītis. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemts pirmajā lasījumā.

 

J.Kaksītis. Lūdzu noteikt, ka likumprojekts izskatāms otrajā un galīgajā lasījumā šā gada 16.maijā!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts!

 

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP). Cienījamie kolēģi! Kā jau iepriekšējie ziņotāji teica, lai sakārtotu antikorupcijas likumu, ir vajadzīgi un nepieciešami arī grozījumi Prokuratūras likumā. Ir trīs grozījumi. Būtu vajadzīgs grozījums 8.pantā, 11.pantu vajadzētu izslēgt, un grozījums ir arī 40.panta 2.punktā. Viss, kas ir vajadzīgs, ir daudz precīzāk skaidrots antikorupcijas likumā. Un es lūdzu pieņemt šos grozījumus, kas jums ir priekšā, pirmajā lasījumā. Pēc tam es, zināms, lūgšu, lai jūs atbalstītu arī steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

 

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi, tie tomēr ir divi alternatīvi likumprojekti, un ir arī mazlietiņ plašākas normas. Varbūt nebūtu pareizi visu šo paketi kā vienu pasludināt par steidzamu. Es gribu arī iebilst konkrēti pret šā likumprojekta steidzamības noteikšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aigars Jirgens , frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godājamais Čerāna kungs! Nevajadzētu maldināt deputātus! Grozījumam Prokuratūras likumā nav alternatīva projekta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu atzīt grozījumus Prokuratūras likumā par steidzamiem! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 4, atturas — 3. Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” atzīti par steidzamiem.

 

K.J.Druva. Tagad, kolēģi,es lūgtu jūs balsot par grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 4, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu otrā lasījuma termiņu.

 

K.J.Druva. Tāpat, kā jau iepriekš minēts — 16.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Jūsu izvērtēšanai tiek nodoti divi likumprojekti. Abus izskatījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Kā jūs zināt, grozījumus likumā “Par policiju” Saeima nodeva izskatīšanai un izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Pēc tam, kad mēs saņēmām no Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus, mēs izstrādājām alternatīvu likumprojektu, proti, dokumentu nr. 719. Arī šie grozījumi ir saistīti ar nule pieņemto Korupcijas novēršanas likumu otrajā lasījumā. Es aicinu pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā, pirms tam nobalsojot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Šeit tomēr ir divi varianti. Tad ir vienkārši vai nu no viena jāatsakās uzreiz un jāierosina balsot tikai par to, un to vajadzēja izdarīt. Jo citādi ir zināmas neskaidrības. Es lūdzu to ievērot!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jebkurā gadījumā mums vispirms ir jāizšķiras par steidzamību. Tad mēs varam pieņemt lēmumu par to, kuru mēs izvēlamies no šiem diviem likumprojektiem. Vai par steidzamību? Lūdzu, Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns. Godātie deputāti! Par steidzamību bija jāizšķiras pirms debatēm pirmajā lasījumā, bet tagad Dobeļa kungs jau te debatēs sācis uzstāties, es domāju, tas būtu par vēlu un...

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs izteicās par lietas tālāko virzību. Lūdzu, šajā gadījumā viens runā “par”, viens “pret” šī likumprojekta pieņemšanu steidzamības kārtā.

 

K.Čerāns. Es aicinu balsot pret steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Citu priekšlikumu nav? Lūdzu, balsosim par priekšlikumu atzīt “Grozījumus likumā “Par policiju”” par steidzamiem! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 6, atturas — 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” atzīts par steidzamu.

Tālāk mums ir jāizšķiras par to, kuru no šiem likumprojektiem mēs izvēlēsimies par pamatu. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — komisijas vārdā!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā es noņemu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sākotnēji izstrādāto likumprojektu, kas tika piedāvāts izvērtēšanai komisijām, proti, dokumentu nr.569, un aicinu balsot par alternatīvo likumprojektu, proti, dokumentu nr.719.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk mums ir jābalso par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vai debatēs ir pieteikušies? Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemts pirmā lasījumā. Lūdzu termiņu, kurā mēs izskatām likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

 

J.Lagzdiņš. Godātā Saeima, es lūdzu noteikt, ka otrais lasījums noturams 16.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ostām””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Šeit situācija ir analoģiska kā ar grozījumiem likumā “Par policiju”. Pēc tam, kad sākotnēji jau Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu izvērtēja kolēģi no Tautsaimniecības komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot iesniegtos priekšlikumus, izstrādāja alternatīvu likumprojektu, proti, dokumentu nr.718, kuru es aicinātu šodien pieņemt pirmajā lasījumā. Vienlaikus komisijas vārdā es atsaucu dokumentu nr.571, tātad sākotnējo likumprojektu, un aicinātu arī Saeimu vispirms nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es saprotu, ka jūs... kaut arī jūs līdz šim neesat ieklausījušies manis teiktajā, tad, nu, sevišķi, kas attiecas uz šo likumu, es tomēr aicinātu visus neatbalstīt šo steidzamību, un īpaši, teiksim, deputātus no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kā arī citus deputātus, kuriem ostu problēmas ir būtiskas. Es zinu, ka dažādu frakciju deputātiem ir savas ieceres, un, nenosakot šo steidzamību un arī bez tam nosakot īsākus termiņus otrajam lasījumam, priekšlikumu iesniegšanai, es domāju, tas būtu normālais veids, kā šo likumu varētu varbūt papildināt ar citām normām un tiešām pieņemt tā, lai kļūtu pietiekoši optimāls šis likums par ostām kopumā. Tātad es aicinu balsot pret steidzamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ostām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 7, atturas — 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ostām”” atzīts par steidzamu. Tālāk — vai debatēs pieteikušos nav? Nav. Godātie deputāti, balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ostām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ostām”” pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņu otrajam un galīgajam lasījumam!

 

J.Lagzdiņš. Es aicinātu godātos kolēģus atbalstīt ierosinājumu otrajā lasījumā šo likumprojektu izskatīt 16.maijā un arī līdz 15.–16.maijam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Izskatām nākamo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””, pirmais lasījums. Anna Seile — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Arī šim likumprojektam ir sagatavots alternatīvs likumprojekts, kurš tikai uzlabo jau Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto variantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Lagzdiņa kungs izteicās, ka viņš ir gatavs noņemt dokumentu nr.575 un par pamatu izskatīšanai šai sēdē ieteikt dokumentu nr.716. Tātad varētu palikt tikai viens priekšlikums. Lagzdiņa kungs, es ceru, dzird, ja, un piekrīt šī dokumenta pieņemšanai. Ja? Tad paliek tikai viens likumprojekts. Es lūdzu šī likumprojekta “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” izskatīšanu atzīt par steidzamu, un pamatojums, ko izteica Tautsaimniecības komisijā, ir tāds, ka līdzšinējās normas, kas ir spēkā esošajā likumā, aizliedz meža darbiniekam iesaistīties jebkurā uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar meža materiālu sagatavošanu. No jauna sagatavotais likumprojekts paredz, ka meža darbinieks drīkst savam radiniekam sev piederošajā īpašumā sagatavot meža materiālus. Es domāju, tas ir vairāk nekā normāli, tādēļ aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Pieteikušos runāt “par” un “pret” steidzamību nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” atzīts par steidzamu. Lūdzu, debates! Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es uzstājos komisijas vārdā, un komisija akceptēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, proti, dokumentu nr.716. Vienlaikus komisijas vārdā noņemu likumprojektu nr.575. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu referentei termiņu, kurā mēs izskatām likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

 

A.Seile. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā šo likumprojektu otrajā lasījumā kā steidzamu ierosinu izskatīt 16.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Gunta Gannusa, frakcijas “Latvijai” deputāte!

 

G.Gannusa (TKL). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta grozījumus likumā “Par valsts uzņēmumu” un atbalsta šā likuma attiecīgos pantus saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir priekšlikums šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti, kas vēlas runāt “par” vai “pret”? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu’” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” atzīts par steidzamu.

 

G.Gannusa. Tālāk lūdzu balsot par iekļaušanu otrajam lasījumam un priekšlikumus...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums ir jābalso pirmais lasījums. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” pieņemts pirmajā lasījumā.

 

G.Gannusa. Un priekšlikumus iesniegt līdz 16.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi nav jāiesniedz, ir jānosaka likumprojekta izskatīšanas datums. Lūdzu referenti vēlreiz atkārtot, ir jānosaka datums, kurā likumprojekts tiks izskatīts sēdē otrajā, galīgajā lasījumā.

 

G.Gannusa. 16.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu””, pirmais lasījums. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Izskatīšanai ir divi alternatīvi likumprojekti. Piecu deputātu iesniegtais likumprojekts. Šis likumprojekts paredzēja, ka tā pieņemšanas gadījumā ministriem nebūtu tiesību ieņemt amatus valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) padomēs. Šo likumprojektu kā likumprojektu iesniedzēji ir atsaukuši, par to ir iesniegums Saeimas Prezidijam. Vienlaikus šie deputāti gatavojas iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu likumā par korupcijas novēršanu. Tātad šī problēma tiks izvērtēta, izskatot Korupcijas novēršanas likumu. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādāja nelielus grozījumus alternatīva likumprojekta veidā likumā par 1925. gada 1. aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjauošanu”. Tas ir dokuments nr. 700. Šis likumprojekts paredz svītrot no likuma par Ministru kabineta iekārtu vienu pantu, kurš ietvēra antikorupcijas normas, vienlaikus nosakot, ka antikorupcijas likums, proti, likums par korupcijas novēršanu, attiecas arī uz Ministru kabineta locekļiem.

Es aicinātu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, vienlaikus nosakot, ka tas izskatāms steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Tā. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1925. gada 1. aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu... Steidzamība netika ierosināta... Tika? Es atvainojos! Ja referents ierosina steidzamību, lūdzu, balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atsauksim iepriekšējo balsojumu, un lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, lai atzītu šo likumprojektu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1925. gada 1. aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”” atzīts par steidzamu.

Debatēs pieteikušos deputātu nav. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1925. gada 1. aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”” pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņu otrā lasījuma izskatīšanai Saeimā!

 

J.Lagzdiņš. Es aicinātu Saeimu noteikt, ka otrais lasījums izdarāms šā gada 16. maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas Prezidija izsludinātā darba kārtība 24. aprīļa ārkārtas sēdei ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Pirms Saeimas sekretārs Imants Daudišs nolasa reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam Jurim Kaksītim, Demokrātiskā partija “Saimnieks”!

 

J.Kaksītis (DPS). Es aicinu Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputātus pulcēties frakcijas telpās pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Andrim Amerikam, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam!

 

A.Ameriks (TSP). Godātie deputāti! Es lūdzu sadarbības grupas... Latvijas — Ukrainas sadarbības grupas deputātus uz īsu tikšanos Saeimas Prezidija zālē uzreiz pēc noslēguma.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Kristiānai Lībanei, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātei!

 

K.Lībane (LC). “Latvijas ceļa” frakcijas sēde notiks nevis tūlīt, bet pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Tā... Vairāk nav paziņojumu? Nav. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Aivars Endziņš, Modris Goba, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns, Antons Seiksts, Jānis Strods, Leonards Teniss, Elmārs Zelgalvis, Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītāja. 24. aprīļa ārkārtas plenārsēdi pasludinu par slēgtu.