Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.653

Par likumprojektu “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem”

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu J.Dobeļa, J.Kalviņa, A.Kiršteina, A.Krastiņa un P.Tabūna iesniegto likumprojektu “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem” (likumprojekta reģ.nr.11) un iepazinusies ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinumiem par to, konstatēja:

1. Likums, kas regulētu ar sapulcēm, gājieniem un piketiem saistītās sabiedriskās attiecības, ir nepieciešams.

2. Deputātu J.Dobeļa, J.Kalviņa, A.Kiršteina, A.Krastiņa un P.Tabūna iesniegtais likumprojekts satur virkni trūkumu:

1) likumprojekts ir pārāk vispārīgs, piemēram, tajā iekļautā termina “mītiņš” definīcija un līdz ar to pasākuma pieteikšanas kārtība attiecas arī uz dziesmu svētkiem, reliģisko organizāciju rīkotiem pasākumiem, priekšvēlēšanu sapulcēm, kā arī kāzām, bērēm un citiem privāta rakstura pasākumiem, ja šie pasākumi tiek rīkoti ārpus telpām;

2) likumprojekts satur pretrunas ar vairākiem starptautiskajiem līgumiem, kuriem Latvija pievienojusies, kā arī ar konstitucionālo likumu ”Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”, piemēram, likumprojektā nav noteiktas tiesības organizēt mierīgas sapulces, gājienus un piketus un piedalīties tajos, kā arī nav paredzēts pienākums valstij nodrošināt pulcēšanās iespējas un gādāt, lai pulcēšanās netiktu traucēta;

3) likumprojekts neskar pulcēšanās brīvību visās tās izpausmēs, piemēram, tas neattiecas uz sapulcēm telpās;

4) likumprojekts neaptver visu problēmu kopumu šajā jomā, tajā tikpat kā nav reglamentēta sapulču, gājienu un piketu norises kārtība, minēto pasākumu organizatoru un dalībnieku tiesības un pienākumi, piemēram, ir noteikts, ka minēto pasākumu laikā aizliegts izmantot totalitāro režīmu simboliku, taču nav reglamentēts, vai dalībnieki var turēt pie sevis ieročus vai citus priekšmetus, kas pēc sava rakstura ir paredzēti vai var tikt piemēroti miesas bojājumu nodarīšanai cilvēkiem vai mantas bojāšanai, vai dalībnieki ir tiesīgi nēsāt Latvijas Republikas vai citu valstu oficiālo iestāžu apstiprinātus formas tērpus vai to sastāvdaļas, vai šo pasākumu laikā var izdarīt darbības, kas ir pretrunā ar sabiedrības morāli un tikumību;

4) likumprojektā netiek lietoti latviskie termini “sapulce” un “gājiens”, bet svešvārdi “mītiņš”, “ielu gājiens” un “demonstrācija”;

5) likumprojekts ir pavirši izstrādāts, piemēram, tajā paredzēts, ka pilnvarotajām personām un personām, kuras atbild par pasākuma norises kārtību, jābūt pilngadīgiem Latvijas pilsoņiem, taču nav paredzēts, ka šīm personām jābūt rīcībspējīgām, ir paredzēts, ka pašvaldība var nepieņemt pieteikumu no personas, kas iepriekš pārkāpusi šā likuma normas, taču nav paredzēts, ka pašvaldība var nepieņemt pieteikumu no personas, kas sodīta par slepkavību vai citu tīšu noziegumu.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:

1. Atzīt, ka likumprojekts “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem” (reģ.nr.11; dok. nr.20) iesniegtajā redakcijā nav atbalstāms.

2. Aicināt Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

Ar cieņu, — Juridiskās komisijas
1996.gada 10.aprīlī priekšsēdētājs Juris Kaksītis

 

Likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”

Iesniedz Juridiskā komisija. Alternatīvais likumprojekts

I. Tiesības organizēt sapulces, gājienus un piketus,

kā arī piedalīties tajos

1. pants. (1) Valsts garantētās pulcēšanās brīvības izpausmes ir sapulces, gājieni un piketi.

(2) Sapulce (arī sanāksme, mītiņš u.c.) ir pulcēšanās telpās vai ārpus tām, lai apspriestu aktuālus jautājumus un izteiktu savu viedokli par tiem.

(3) Gājiens (arī demonstrācija, procesija u.c.) ir publisks pasākums, kura mērķis ir paust savu viedokli, prasības vai protestu un kura laikā notiek organizēta cilvēku pārvietošanās pa ielām, ceļiem, laukumiem un citām sabiedriskā lietošanā esošām satiksmes joslām.

(4) Pikets ir pasākums, kura laikā cilvēki, stāvot publiskā vietā, ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem pauž savu viedokli, prasības vai protestu, bet kura laikā netiek teiktas runas.

 

2.pants. (1) Katram cilvēkam atbilstoši šim likumam ir tiesības organizēt mierīgas sapulces, gājienus un piketus, kā arī piedalīties tajos.

(2) Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas ir noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību, tikumību vai citu cilvēku tiesības un brīvības.

(3) Valsts ne tikai nodrošina pulcēšanās iespējas, bet arī gādā, lai pulcēšanās netiktu traucēta.

 

3.pants. (1) Sapulču, gājienu un piketu organizatori nevar būt personas, kas:

1) nav sasniegušas 18 gadu vecumu;

2) nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji;

3) cenšas izmantot minētos pasākumus tādu organizāciju mērķiem, kuru darbība Latvijā ir aizliegta;

4) ir sodītas par tīšiem noziegumiem;

5) ir sodītas administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu;

6) atzītas par rīcības nespējīgām;

7) slimo ar hroniskām psihiskām slimībām.

 

4.pants. (1) Sapulces, gājienus un piketus ir tiesīgas rīkot arī Latvijas Republikā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās juridiskās personas.

(2) Šajā gadījumā tās nosaka pasākuma atbildīgos organizatorus (turpmāk — organizatori), kuriem jāatbilst šā likuma 3.panta prasībām.

 

5.pants. Organizatori ir atbildīgi par šā likuma ievērošanu sapulču, gājienu un piketu laikā.

 

II. Vispārīgie noteikumi

6.pants. (1) Sapulces var rīkot gan telpās, gan arī ārpus tām.

(2) Sapulces var būt atklātas un slēgtas.

(3) Atklātās sapulcēs ir tiesīgi piedalīties visi, kas to vēlas, arī masu informācijas līdzekļu pārstāvji. Ierobežojumus var noteikt vienīgi sakarā ar sapulcēm izmantojamo telpu vai zemes gabalu ietilpību.

(4) Slēgtās sapulcēs var piedalīties tikai to organizatoru uzaicinātas personas. Slēgtas sapulces var rīkot tikai tādās telpās vai uz tādiem zemes gabaliem, kas nav sabiedriskā lietošanā.

 

7.pants. Pulcēšanās vieta un gājiena maršruts jāizraugās tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu transporta kustību.

 

8.pants. (1) Sapulces un piketus aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no Saeimas, Ministru kabineta, Augstākās tiesas un ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību ēkām. Sapulču un piketu rīkošanai šo ēku tuvumā var ierādīt īpašus zemes gabalus arī tuvāk par 50 metriem.

(2) Sapulču, gājienu un piketu laikā ir jānodrošina brīva pieeja un piebraukšana valsts un pašvaldību iestādēm, kuru tuvumā notiek attiecīgie pasākumi.

(3) Sapulces, gājienus un piketus nedrīkst rīkot valsts, pašvaldību vai privātā īpašumā esošās ēkās vai uz privātā lietošanā esošiem zemes gabaliem bez to īpašnieku vai pārvaldnieku piekrišanas.

 

9.pants. (1) Sapulču, gājienu un piketu laikā ir jāievēro normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrisko kārtību.

(2) Minēto pasākumu laikā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību un nacionālo naidu, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

 

10.pants. (1) Sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem, šo pasākumu laikā ir aizliegts:

1) turēt pie sevis ieročus vai citus priekšmetus, kas pēc sava rakstura ir paredzēti vai var tikt piemēroti miesas bojājumu nodarīšanai cilvēkiem vai mantas bojāšanai;

2) būt apgādātiem ar pasīvās aizsardzības līdzekļiem (ķiverēm, kaskām, bruņuvestēm u.tml.);

3) nēsāt Latvijas Republikas vai citu valstu oficiālo iestāžu apstiprinātus formas tērpus vai to sastāvdaļas;

4) izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un fašistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un citu oficiālo simboliku;

5) veikt darbības, kas ir pretrunā ar sabiedrības morāli un tikumību.

(2) Policijas iestādes var atļaut izņēmumus no šā panta pirmās daļas noteikumiem.

 

III. Pieteikumu iesniegšana

11.pants. (1) Sapulču, gājienu un piketu sarīkošanai, ja tie atbilst šā likuma prasībām, nav nepieciešama valsts vai pašvaldību iestāžu atļauja.

(2) Par sapulces, gājiena un piketa rīkošanu organizatoram ir jāiesniedz pieteikums tās pilsētas vai pagasta pašvaldībai, kuras teritorijā ir paredzēts attiecīgais pasākums.

(3) Pieteikums ir jāiesniedz ne vēlāk kā 72 stundas pirms attiecīgā pasākuma publiskas izziņošanas, bet, ja pasākums ir saistīts ar transporta kustības traucējumiem, — ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš.

(4) Pieteikumus, kas ir iesniegti, neievērojot šo termiņu, pašvaldība ir tiesīga neizskatīt.

(5) Ja pasākums notiek vairāku pagastu vai pilsētu pašvaldību teritorijā, pieteikums iesniedzams visām attiecīgajām pašvaldībām.

(6) Par pieteikuma iesniegšanas laiku pašvaldības darbinieki izdara atzīmi uz pieteikuma otrā eksemplāra.

 

12.pants. (1) Pieteikums nav jāiesniedz par:

1) slēgtām sapulcēm;

2) piketiem, kuri netiek organizēti vai publiski izsludināti;

3) sapulcēm un gājieniem, kurus rīko valsts iestādes, kā arī pašvaldības savā teritorijā;

4) sapulcēm, kuras rīko Saeimas vai pašvaldību deputāti un deputātu kandidāti, lai tiktos ar vēlētājiem;

5) reklāmas un izklaides pasākumiem, ko rīko komercuzņēmumi savās vai īrētās telpās vai teritorijās;

6) valsts atzītu reliģisko organizāciju rīkotiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, uz baznīcai piederošiem zemes gabaliem vai citās šim nolūkam tieši paredzētās vietās;

7) izrādēm, koncertiem, sporta sacensībām un citiem līdzīgiem pasākumiem šim nolūkam paredzētās vietās;

8) pasākumiem, kurus rīko privātpersonas ārpus sabiedriskām vietām izklaidei, svinībām vai citādiem privāta rakstura mērķiem.

(2) Jebkurā gadījumā pieteikums jāiesniedz, ja sapulce, gājiens vai pikets traucē transporta kustību.

(3) Pieteikuma noraksts nosūtāms arī vietējai valsts policijas iestādei.

 

13.pants. (1) Pieteikumā jānorāda:

1) pasākuma veids (sapulce, gājiens, pikets);

2) pasākuma mērķis;

3) pasākuma datums, sākuma un beigu laiks;

4) sapulces vai piketa vieta, gājiena maršruts;

5) plānotais dalībnieku skaits;

6) lūgumi pašvaldībai un policijai par vēlamo atbalstu, kas sekmētu pasākuma organizētu norisi;

7) organizators;

8) pasākuma vadītājs;

9) pasākuma vadītāja palīgi, kā arī kārtības uzturētāji.

(2) Iesniedzot pieteikumu, fiziskā persona uzrāda savu pasi, bet juridiskās personas pārstāvis uzrāda savu pasi un iesniedz juridiskās personas vadības pilnvaru iesniegt pieteikumu.

(3) Visām pieteikumā minētajām personām jānorāda vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajām personām — pilns nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs.

(4) Par pasākuma vadītāju, viņa palīgiem un kārtības uzturētājiem var būt tikai Latvijā pastāvīgi dzīvojošas, pilngadīgas un rīcībspējīgas personas.

(5) Ja pasākums paredzēts vairāk nekā simt cilvēkiem, pasākuma vadītājam ir jābūt vismaz diviem palīgiem.

(6) Kārtības uzturētāju skaitu nosaka organizators ar tādu aprēķinu, lai viņi spētu nodrošināt pasākuma mierīgu un organizētu norisi. Jebkurā gadījumā jābūt ne mazāk par diviem kārtības uzturētājiem uz katriem simt dalībniekiem. Organizatori kārtības uzturēšanai var pieaicināt kādu licencētu apsardzes firmu. Šajā gadījumā kārtības uzturētāju skaitu nosaka šī firma un ziņas par tiem nav jānorāda pieteikumā.

(7) Pasākuma vadītājam un viņa palīgiem vienlaikus ar pieteikumu ir jāiesniedz paziņojums, ka viņi uzņemas atbildību par šā likuma ievērošanu pasākuma laikā.

 

14.pants. (1) Pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu pašvaldība izskata triju dienu laikā, bet ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma sākuma.

(2) Pieteikumu izskata pašvaldības vadītājs vai viņa pilnvarota cita pašvaldības amatpersona. Par izskatīšanas laiku paziņo organizatoram. Ja nepieciešams, izskatīšanā pieaicina policijas un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvjus.

(3) Pieteikumu izskatot, pašvaldības amatpersona pārliecinās, vai:

1) organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības;

2) pasākums netraucēs citus valsts, pašvaldību vai sabiedrisko organizāciju rīkotus pasākumus, par kuriem pieteikumi ir iesniegti jau iepriekš;

3) pasākuma rīkošana paredzētajā vietā neradīs būtiskus transporta kustības traucējumus, neapdraudēs sabiedrisko drošību vai sabiedrisko kārtību.

(4) Ja pašvaldības amatpersona konstatē, ka pieteiktā sapulce, gājiens vai pikets atbilst likuma prasībām, tā paziņo par pasākuma saskaņošanu un veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pasākuma organizētu un netraucētu norisi.

Organizatoram šajā gadījumā pašvaldība izsniedz izziņu par pasākuma saska-ņošanu. Izziņā tiek norādīts pasākuma veids, vieta, laiks, vadītājs un viņa palīgi.

(5) Ja organizatori nav ievērojuši šā likuma prasības, kā arī ja pasākums var apdraudēt valsts un sabiedrisko drošību vai sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselību un morāli vai citu cilvēku tiesības un brīvības, pašvaldības amatpersona nesaskaņo pasākuma rīkošanu. Šajā gadījumā pieteicējam tiek izsniegts motivēts rīkojums. Šāds rīkojums nekavē organizatoru iesniegt jaunu pieteikumu, novēršot pieteikumā norādītos trūkumus.

(6) Ja pašvaldības amatpersona uzskata, ka pasākums nevar notikt pieteikumā norādītajā laikā vai vietā, bet tai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu citā laikā un vietā, tā var piedāvāt citu laiku un vietu. Ja organizatori piekrīt pašvaldības piedāvātajam laikam un vietai, pašvaldība izsniedz izziņu par pasākuma saskaņošanu. Šajā gadījumā jauns pieteikums nav jāiesniedz. Ja vienošanās netiek panākta, pašvaldība pieteicējam izsniedz motivētu rīkojumu par attiekumu saskaņot pasākumu pieteikumā norādītā vietā un laikā.

 

15.pants. Ja pašvaldība nav izsniegusi izziņu par pasākuma saskaņošanu, pasākumu nedrīkst rīkot.

 

16.pants. Pašvaldības amatpersonas rīkojumu par atteikumu saskaņot sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu var pārsūdzēt tiesā. Tiesa izskata šīs lietas triju dienu laikā Latvijas Civilprocesa kodeksa 24-A nodaļā paredzētajā kārtībā.

 

IV. Sapulces, gājiena un piketa norise

17. pants. (1) Sapulci, gājienu un piketu nedrīkst uzsākt pirms pieteiktā laika.

(2) Minēto pasākumu drīkst sākt tikai tad, ja ir ieradušies:

1) pieteikumā norādītais pasākuma vadītājs un viņa palīgi;

2) kārtības uzturētāji pietiekamā skaitā.

(3) Pasākuma vadītājam ir jābūt klāt pašvaldības izziņai par pasākuma saskaņošanu un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas pieprasījuma tā jāuzrāda.

(4) Kārtības uzturētājiem ir jābūt klāt pasākuma organizētāja izrakstītām aplie-cībām un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas pieprasījuma tās jāuzrāda. Pasākuma laikā viņiem jānēsā roku apsēji vai citas labi saskatāmas pazīšanas zīmes.

 

18.pants. (1) Sapulces, gājiena vai piketa vadītājs un viņa palīgi atbild par šā likuma noteikumu ievērošanu un par kārtības uzturēšanu pasākuma laikā. Kārtības uzturēšanu viņi nodrošina gan personīgi, gan ar kārtības uzturētāju palīdzību.

(2) Katram pasākuma dalībniekam ir jāizvairās veikt darbības, kas varētu kavēt pasākuma mierīgu un organizētu norisi, kā arī jāpakļaujas pasākuma vadītāja, viņa palīgu, kārtības uzturētāju un policijas norādījumiem.

(3) Sapulcē drīkst teikt runu tikai ar tās vadītāja vai viņa palīga atļauju.

 

19.pants. Atklātās sapulcēs, gājienos un piketos drīkst būt klāt pašvaldības pārstāvji, kā arī policijas darbinieki.

 

20.pants. Atklātu sapulču, gājienu un piketu laikā drīkst izdarīt audio un videoierakstus, fotografēt un filmēt.

 

21.pants. (1) Ja sapulcē, gājienā vai piketā, kas organizēts saskaņā ar šo likumu, tā dalībnieki pārkāpj šā likuma noteikumus un nepakļaujas pasākuma vadītāja vai kārtības uzturētāju norādījumiem, pasākuma vadītājam jāaicina dalībniekus nekavējoties atjaunot kārtību. Ja pasākuma dalībnieki nepakļaujas šim aicinājumam, vadītājs vai nu paziņo pasākumu par slēgtu, vai griežas pie policijas darbinieka vai pašvaldības pārstāvja ar lūgumu atjaunot kārtību.

(2) Ja pasākuma dalībnieki nepakļaujas policijas darbinieka vai pašvaldības pārstāvja norādījumiem par šā likuma prasību ievērošanu, viņi var paziņot pasākumu par slēgtu un pieprasīt, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu.

 

22.pants. Policija nepieļauj tādas sapulces, gājienus un piketus, kas organizēti, neievērojot šā likuma prasības.

 

V. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

23.pants. Sapulču, gājienu un piketu organizatori, vadītāji un viņu palīgi, kā arī pārējie dalībnieki par šā likuma noteikumu neievērošanu saucami pie likumā paredzētās atbildības.