25. aprīļa sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 25. aprīļa sēdi. Godātie deputāti! 1996. gada 26. aprīlī aprit desmit gadi kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas. Vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija iesaistīti avārijas seku likvidācijā. Daudzi par to ir samaksājuši ar savu dzīvību. Es lūgtu godināt ar klusuma brīdi tos cilvēkus, kas atdeva savu dzīvību seku novēršanā! (Klusuma brīdis).

Pirms sākam izskatīt šodien Prezidija izziņoto darba kārtību, mums ir ienākuši divi priekšlikumi. Pirmais ir vienpadsmit deputātu parakstīts priekšlikums iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Jāņa Rāznas ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju un šo jautājumu izskatīt otrā sadaļā — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Tātad tas varētu būt kā darba kārtības 28. jautājums, tas ir, otrajā sadaļā — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu. Deputātiem iebildumu nav.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas 25. aprīļa sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā un izskatīt minēto likumprojektu pēc darba kārtības pirmās sadaļas kā 18. punktu. Tas būtu — pēc grozījumiem likumā par valsts civildienestu. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Pašlaik darbojas 81. panta kārtībā izdotie noteikumi, un nekādas nepieciešamības pēc steidzamības neredzu. Noteikumi darbojas, tie darbosies tik ilgi, kamēr mēs šo lietu rūpīgi izskatīsim. Es lūdzu atlikt steidzamību! Paldies!

Sēdes vadītāja. Mēs nerunājam par steidzamību, Apiņa kungs, mēs pašlaik runājam par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Kas notiks tālāk, tas būs tad, kad mēs iekļausim darba kārtībā un izskatīsim šo likumprojektu.

P.Apinis. Es domāju, ka nav nekādas nepieciešamības to ārpus kārtas iekļaut darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, ja? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu iekļaut šodienas darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 18, atturas — 24. Lēmums nav pieņemts.

Citu priekšlikumu par izmaiņām vai papildinājumiem darba kārtībā uz šo brīdi Prezidijā nav.

Sākam izskatīt pirmo sadaļu — par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Apsīša, Kristovska, Lībanes un Bērziņa iesniegto likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 135 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 141 “Grozījumi likumā “Par ostām””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 142 “Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 127 “Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 128 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 136 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.137 “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Jānis Ādamsons, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

J.Ādamsons (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Brīvostas jautājums nav jauns. Tā pamatmeklējumi jau ir ļoti tālā pagātnē, jau tajos laikos, kad uz sabrukušās Romas lielvalsts drupām sāka organizēties jaunas nacionālas valstis. Tas ir, brīvostu sākums bija desmitajā un vienpadsmitajā gadsimtenī. Vispirms radās tā sauktās portofranko brīvostas tips. Blakus tām bija brīvās noliktavas. Un tikai apmēram pēc 60—70 gadiem parādījās pirmās brīvostas tagadējā nozīmē. Ar “portofranko” saprot veselas ostas pilsētas, bieži vien ar lielu pie tām piederošu teritoriju, kurā bez muitas nodokļa atļauj ievest un izvest apstrādātu produkciju, kā arī šī apgabala iedzīvotājiem patērēt no ārzemēm ievestās preces. Par brīvostu šo laiku nozīmē sauc zināmu atdalītu ostas rajonu, kurā atļauj ievest un izvest ārzemju preces bez muitas. Šajā rajonā ievestās preces var palikt nenoteikti ilgi, tāpat tur tās var pārstrādāt, pārsaiņot un sašķirot, bet tās nevar šajā rajonā patērēt, kā tas bija “portofranko” pilsētās. Brīvostas mērķis ir pēc iespējas atvieglot preču sadalīšanu starptautiskajā tirgū. Brīvostas nepieciešamas tur, kur valsts savu finansiālo apstākļu dēļ nevar atļaut brīvu tirdzniecību, tām valstīm, kur muita tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem valsts ienākumiem. Ja mēs runājam par brīvostu kā tādu, par to, ko mums piedāvā tagad Ministru kabinets, es gribētu aplūkot šo jautājumu kā no pozitīvās, tā arī no negatīvās puses, tātad ar tiem mīnusiem un sekām, kas var iestāties, ja mēs šo likumprojektu nododam komisijām. Pirmkārt brīvostai jāiekļaujas jau esošajā ostu sistēmā kā vienai no tās sastāvdaļām. Arī brīvostā jāievēro vienoti ostas noteikumi, jānodrošina kuģošanas drošība, jāievēro Valsts kontroles dienesta prasības. Attiecības starp Rīgas ostas pārvaldi un brīvostas administrāciju regulēs savstarpējs līgums, kurš risinās zemes un valsts īpašuma nomas nosacījumus. Nav pieļaujama Rīgas pārvaldes funkciju un pienākumu nodošana vienai valsts akciju sabiedrībai “Rīgas tirdzniecības osta”. Rīgas tirdzniecības osta vēsturiski ir tranzītuzņēmums ar šim nolūkam attīstītu nepieciešamo infrastruktūru. Galvenais tranzītbiznesa nosacījums ir lielāka kravu daudzuma pārkraušana un nosūtīšana, vislabāk ar tā saukto tiešo variantu — no kuģa uz dzelzceļa vagoniem, autotransportu vai otrādi. Brīvostas izveide jāsaista ar ražošanu, kravu komplektēšanu, šķirošanu, pakošanu. Kravas struktūra valsts akciju sabiedrībā “Rīgas tirdzniecības osta” ir galvenokārt konteineri, metāls, ogles, kokvilna, kas pēc būtības ir tīras tranzītkravas. Par brīvo zonu varētu izveidot kravas sadales centrus, kuri izvietoti blakus ostas pārkraušanas termināliem. Pasludinot vienu atsevišķu ostas daļu par brīvostu, vienam uzņēmumam tiek radīti īpaši labvēlīgi apstākļi, tajā skaitā arī nodokļu maksājumu atlaides, nostādot pārējos uzņēmums nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Muitas liberalizācija veicinās kontrabandu un iekšējā tirgus destabilizāciju, mazinās starptautisko uzticību mūsu valstij. Apgalvojums par investīciju iesaistīšanu Rīgas tirdzniecības ostā, pārveidojot to par brīvostu, ir apšaubāms. Kas investēs? Ārzemju kravu īpašnieki, kravu pārvadātāji, kravu saņēmēji? Visi tie ir ieinteresēti visātrākajā kravu virzībā. Vēsturiski trīsdesmitajos gados Latvijā jau pastāvēja vairāki brīvostu tipi, tajā skaitā Rīgā un Ventspilī, bet kā nepieņemami tie arī tika noraidīti tāpēc, ka brīvostas tiek dibinātas tikai tādā gadījumā, ja ir tik tiešām nepieciešams piesaistīt kaut kādas investīcijas. Un tajā variantā, ko mums piedāvā Ministru kabinets, neiet runa par brīvostu vispār, bet iet runa par vienu lielu, milzīgu muitas noliktavu, kuras platība sastāda 197 hektārus. Tajā skaitā diemžēl šeit nav pievienots arī Rīgas... tās brīvostas plāns, tajā skaitā, pēc manas informācijas, tur tiek iekļauts arī Kundziņsalas dzīvojamais masīvs. Pirms pāreju pie šiem noteikumiem, es gribētu arī pasvītrot un uzdot kā jums, tā arī pats sev atsevišķus jautājumus. Cik ilgi mēs pieļausim, ka mēs paši parlamenta pārstāvji, kā arī šī valdība pastāvīgi pārkāpjam iepriekš pieņemtos likumus? Šie noteikumi, kuri ir pieņemti 81.panta kārtībā, nav saskaņoti ar Rīgas pilsētas Domi. Rīgas pilsētas Domes lēmums šajā sakarā nav pieņemts. Nav saskaņoti ar Rīgas ostas pārvaldi, nav saskaņoti ar Rīgas ostas... es atvainojos, ar Latvijas Ostu padomi. Latvijas Ostu padome arī nekādu lēmumu nav pieņēmusi. Es citēja likuma “Par ostām” 10. pantu.” Latvijas Ostu padomes uzdevumi. Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome, kas izstrādā galveno ostu attīstības virzienus, investīciju un tarifu politiku, kuru īstenot uzdots ostu pārvaldēm.”

11. pants. 11. panta 1. punkts. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir:

1. Izstrādāt Latvijas ostu attīstības koncepciju un noorganizēt tās īstenošanu.

2. Koordinēt ostu darbības specializāciju un attīstību.

3. Izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumdošanas aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai.

4. Izskatīt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostām un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai.

Diemžēl, kā es jau teicu, Ministru kabinets, pieņemot šos noteikumus, nav tos saskaņojis vismaz formālā līmenī ar Ostu padomi. Šis noteikumu projekts ir saskaņots tikai formālā līmenī, neoficiālā līmenī.

Nākošais. Pagājušajā gadā mēs parakstījām vienošanos un visas šeit pārstāvētās politiskās partijas arī piekrita, ka mums jāintegrējas Eiropā. Pagājušajā gadā tika parakstīts līgums par brīvu tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, Eiropas Atomenerģētikas kopienu un Eiropas ogļu un tērauda kopienu, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses. Ar jūsu atļauju citēju šā līguma 21. panta 2. punktu: “Pušu konsultācijas par līgumiem, kas nodibina šādas muitas savienības, brīvās tirdzniecības telpas, un pēc pieprasījuma par citiem svarīgākajiem jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecības politiku attiecībā pret trešajām valstīm, notiks kopīgās komisijas ietvaros, īpaši gadījumā, ja trešā valsts pievienosies kopienai. Šādas konsultācijas tiks nodrošinātas, lai tiktu ievērotas abpusējas — gan kopienas, gan Latvijas — intereses, kas noteiktas šajā līgumā.” Nekādas komisijas nav izveidotas un nekādas konsultācijas, cik es esmu informēts, nav notikušas un arī netiek plānots tādas rīkot.

Tagad — pārejot pie noteikumu būtības. Manā uztverē šajos noteikumos vispār nav definēts brīvostas princips kā tāds. Es esmu ticies ar cilvēkiem, kuri pārstāv tā saucamo pozīciju, kuri bīda šo noteikumu projektu. Es esmu ticies arī ar tiem, kuri ir pret šā projekta pieņemšanu, it sevišķi 81. panta kārtībā. Maksimums, ko es esmu saņēmis, ir atbilde no tā saucamās pozīcijas, ko varētu izdarīt, ja tiktu pieņemti šie noteikumi. Tas ir sekojoši, Rīgas tirdzniecības ostā — brīvostā — tiks veidots viens milzīgs banānu termināls. Ne par kādu ražošanu, ne pārstrādi šeit vispār neiet runa. Tātad šeit varētu iet runa tikai par tranzīta kravu pārsūtīšanu no viena punkta uz otru. Nekas šodien netraucē arī Rīgas tirdzniecības ostai visus šos jautājumus normāli risināt. Kravu apgrozījums, ko ir veikusi Rīgas tirdzniecības osta pagājušā gada laikā, sastāda 3,19 miljonus tonnu, pie plānotā, kurš bija paredzēts, kad vēl cēla šo ostu, padomijas laikos, 8,2 miljoni tonnu. Pieauguma praktiski nav nekāda. No gada uz gadu tas paliek konsekvents. Tātad rezerves ir vismaz 5 miljoni tonnu, ko varētu normāli pārkraut un attīstīt tranzīta biznesu.

Piemēra pēc mēs varam ņemt tā saucamo Rīnūžu ostu vai tautā pazīstamo zvejas ostu. Pie plānotā kravu apgrozījuma 400 tūkstoši tonnu, kas arī tika plānots padomijas laikos, kravu apgrozījums tur pagājušajā gadā bija pusotra miljona tonnu. Tātad, ja ir vēlēšanās, var piesaistīt kravu un normāli nodarboties ar tranzīta biznesu.

Tagad paskatīsimies šos noteikumus pēc būtības vēlreiz. 3. pants. Brīvosta ir noteikta Latvijas Republikas sauszemes daļa un tai pieguloša iekšējo ūdeņu daļa saskaņā ar pievienoto pielikumu. Brīvostas teritorija ir brīvas muitas zona Latvijas Republikas muitas kodeksa izpratnē. Tālāk iet arī runa par to, ka iekšējās apsardzes dienests uzņemsies iekšējo ūdeņu apsardzes funkcijas. Tad man ir jautājums. Mēs dibināsim vēl vienus robežapsardzes spēkus, jūras spēkus, kuri pilnībā atbildēs par šo iekšējo ūdeņu apsardzi?

Tas pats skar arī glābšanas dienestu. Diemžēl man laiks iet uz beigām. Es gribu aicināt jūs uzmanīgi iepazīties ar šiem noteikumiem, kur viens pants pastāvīgi ir pretrunā ar otru. Ja mēs atgriežamies pie 81. panta, tad 81. pants nosaka, ka valdība nav tiesīga pieņemt noteikumus ar likuma spēku, kas skar muitas tarifus, nodokļus, nodevas un tamlīdzīgi. Šeit 4. panta 12. punkts nosaka, ka nodrošina tonnāžas nodevas iekasēšanu no kuģiem, kuri izmanto brīvostas valdījumā esošās piestātnes, un ir tiesīga 30 procentus no iekasētās tonnāžas nodevas izmantot ar brīvās darbības saistītās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai. Nezin kāpēc arī šajos noteikumos ir vēlreiz pateikts, ka pastāv Latvijā tāda Latvijas Ostu padome un ir noteiktas tās funkcijas, kas atkal, ja mēs citējam šīs funkcjas, ir klaji pretrunā ar to, kā šie noteikumi tika pieņemti. Šajā sakarībā es vēlreiz gribu uzdot jautājumu arī jums — cik ilgi mēs pieļausim, ka mēs paši pārkāpjam jau agrāk pieņemtos likumus, pieņemto kārtību un atbalstīsim kā sevi, tā arī valdību nelikumīgu tiesību aktu pieņemšanā?

Es gribu jums minēt tādu klasisku piemēru, ka valdība pieņēma noteikumus par Valsts īpašuma fonda likvidāciju. Es pilnīgi piekrītu, ka Valsts īpašuma fonds savu laiku bija nokalpojis un tam nebija nepieciešamības ilgāk vairs pastāvēt. Bet man izraisa dziļas pārdomas tas, ka valdība ar vienu noteikumu vai lēmumu var atcelt veselus likumus, arī tādus likumus, kas skar budžeta saistības. Šodien absolūti nav skaidrs, kurš tad ir pārņēmis Valsts īpašuma fondu, fonda tiesības un arī budžeta saistības. Šā iemesla dēļ es aicinu cienījamos kolēģus noraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, atgriezt to valdībai, lai šis likumprojekts ietu normāli savu gaitu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk... Ā, ir! Ilma Čepāne, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre!

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Turpinājums — nākamajos numuros