Ministru kabineta rīkojums Nr. 26

Rīgā 2017. gada 16. janvārī (prot. Nr. 2 22. §)

Par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģiju un pasākumu plānu 2017.–2019. gadam

1. Apstiprināt Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģiju un pasākumu plānu 2017.–2019. gadam.

2. Atbildīgajām iestādēm, kas noteiktas atbilstoši Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģijai un pasākumu plānam 2017.–2019. gadam, sadarbībā ar līdzatbildīgajām iestādēm nodrošināt pasākumu plāna izpildi noteiktajos termiņos.

3. Finanšu ministrijai kā Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienestam katru gadu līdz martam aktualizēt pasākumu plānu, kā arī nodrošināt pasākumu plāna izpildes uzraudzību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

(Ministru kabineta
2017. gada 16. janvāra
rīkojums Nr. 26)

ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģija un pasākumu plāns 2017.–2019.gadam

AFCOS darba grupa
Rīga, 2016

SATURS

Saīsinājumu tabula

Terminu skaidrojums

I. Kopsavilkums

II. Esošās situācijas raksturojums

Mērķi un rīcības virzieni

Stratēģijas izstrādes pamatojums

ES finanšu interešu aizsardzības mehānisms un institucionālais ietvars

Pasākumu plāns

III. Teritoriālā perspektīva

IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

1. Pielikums: AFCOS struktūra

2. Pielikums: AFCOS funkcijas un uzdevumi

3.pielikums: AFCOS informācijas sistēmas un informācijas plūsma

4. pielikums: AFCOS padomē pārstāvētās un pieaicinātās institūcijas (kompetentās iestādes) un to funkcijas

SAĪSINĀJUMU TABULA

TERMINU SKAIDROJUMS

"Eiropas Savienības finanšu intereses¹" ietver tos ieņēmumus, izdevumus un aktīvus, kas iekļauti Eiropas Savienības budžetā un iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetos, kā arī budžetos, ko tie pārvalda un pārrauga.

Krāpšana

Atbilstoši Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1.panta 1.punktam ar krāpšanu, kas ietekmē Eiropas Kopienu finansiālās intereses, tiek saprastas darbības, kas satur šādas pazīmes:

a) attiecībā uz izdevumiem – jebkāda darbība vai bezdarbība ar iepriekšēju nodomu, t.sk., viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošana, informācijas noklusēšana, pārkāpjot konkrētas saistības, līdzekļu izlietošana citiem mērķiem, nekā tie sākotnēji tika piešķirti u.c.

b) attiecībā uz ieņēmumiem ir jebkāda darbība vai bezdarbība ar iepriekšēju nodomu, kura ir saistīta gan ar viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, gan ar informācijas noklusēšanu, pārkāpjot konkrētas saistības, ar tādu pašu rezultātu, kā arī likumīgi iegūta labuma nepareiza izlietošana ar tādu pašu rezultātu.

Augstāk minētā definīcija nav pretrunā ar Latvijā spēkā esošajām tiesību normām un to interpretāciju attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu vai cita veida pārkāpumu izmeklēšanu.

Aizdomas par krāpšanu².

"Aizdomas par krāpšanu" ir neatbilstība, kuras dēļ ierosina administratīvu vai tiesas procedūru valsts līmenī, lai konstatētu tīšu uzvedību, jo īpaši krāpšanu, kā minēts Konvencijas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību (1), kas izstrādāta pamatojoties uz Eiropas Savienības Līguma 3. pantu, 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Kompetentās iestādes

Šī dokumenta izpratnē kompetentās iestādes ir:

– visas valsts pārvaldes iestādes, tiesu varas institūcijas un konstitucionālās institūcijas, kuru pārstāvji ar MK 2014.gada 16.decembra noteikumu Nr.769 "Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums" 5.punktā uzskaitīto ir iekļauti Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomē.

– pastāvīgie eksperti, kas atbilstoši FM rīkojumam "Par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes sastāvu" uz padomes sēdēm tiek uzaicināti pārstāvēt attiecīgās ekspertīzes institūcijas,

– sadarbības partneri: Konkurences padome un "Sabiedrība par atklātību – Delna".

AFCOS struktūra ar kompetentajām iestādēm attēlota 1.pielikumā.

Interešu konflikts

Interešu konflikts ir definēts dažādos normatīvajos aktos, turklāt arī Publisko iepirkumu likumā ir noteikti ierobežojumi iepirkuma komisijas darbībā, t.i. iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Sīkāk skatīt Publiskā iepirkuma likuma 23.pantu³.

"Interešu konflikts" ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses (definīcija atbilstoši likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"⁴);

"Interešu konflikts" ir konflikts starp valsts amatpersonas publiskajiem pienākumiem un privātajām interesēm, kurā publiskajai amatpersonai ir privātas intereses, kas varētu neatbilstoši ietekmēt personas spējas pildīt tās oficiālos pienākumus un tās atbildību. (OECD definīcija⁵)

EK finanšu regulas Nr.966/2012⁶ 57.panta 2.punktā ir sniegts skaidrojums, ka:

"1. Finanšu dalībnieki un citas personas, kas iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm.

(...)

2. Šā panta 1.punkta nozīmē interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1.punktā, pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar saņēmēju".

I. KOPSAVILKUMS

AFCOS darbības stratēģijas mērķis ir definēt kopējos sadarbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus starp kompetentajām iestādēm krāpšanas novēršanai un apkarošanai, kā arī izveidot sadarbības modeli ES finanšu interešu aizsardzībai, lai stiprinātu un formalizētu sadarbību starp Latvijas kompetentajām iestādēm un OLAF.

Galvenie identificētie šīs stratēģijas rīcības virzieni ir:

politikas veidošana;

iekšējā un ārējā koordinēšana;

preventīvie pasākumi krāpšanas novēršanai.

(Detalizētāk skatīt II daļas sadaļu "Mērķi un fokusa virzieni").

AFCOS stratēģija ir paredzēta kā vienojošs dokuments krāpšanas apkarošanai un ES finanšu interešu aizsardzībai, aptverot gan ES finanšu līdzekļu ieņēmumus, gan izdevumus, kā arī ES fondu⁷ un citus ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus (detalizētāk skatīt II daļas sadaļu "Stratēģijas izstrādes pamatojums").

FM ES fondu revīzijas departaments nodrošina AFCOS dienesta funkcijas Latvijā, kā arī AFCOS padomes sekretariāta funkcijas.

Sākot ar 2007.gada februāri ir izveidota AFCOS padome, kas darbojas kā konsultatīva koleģiāla institūcija un tajā ir pārstāvji no valsts pārvaldes iestādēm, tiesu varas institūcijām un konstitucionālajām institūcijām, kuriem ir zināšanas un pieredze ES finanšu interešu aizsardzībā vai krāpšanas un korupcijas apkarošanā. AFCOS padomes, pastāvīgo ekspertu un iesaistīto sadarbības partneru funkcijas ES finanšu interešu aizsardzības jomā detalizētāk skatīt II. daļas sadaļā "ES finanšu interešu aizsardzības mehānisms un institucionālais ietvars".

Par katru no rīcības virzieniem ir izstrādāts konkrētu pasākumu plāns ar veicamajiem darbiem, atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem (detalizētāk skatīt II daļas sadaļu "Pasākumu plāns").

Ietekmes uz valsts un pašvaldības budžetu nav, jo AFCOS funkcijas tiek nodrošinātas esošo pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.

II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

MĒRĶI UN RĪCĪBAS VIRZIENI

AFCOS darbības stratēģijas mērķis ir definēt kopējos sadarbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus starp kompetentajām iestādēm krāpšanas novēršanai un apkarošanai, kā arī izveidot sadarbības modeli ES finanšu interešu aizsardzībai, lai stiprinātu un formalizētu sadarbību starp Latvijas kompetentajām iestādēm un OLAF.

Galvenie stratēģijas rīcības virzieni ir:

• Politikas veidošana

– Līdzdalība normatīvo aktu izvērtēšanas darba grupās.

– Dalība OLAF rīkotajos pasākumos un sanāksmēs.

– Priekšlikumu virzīšana normatīvo aktu izmaiņām.

• Iekšējā un ārējā darbības koordinēšana

– Pasākumi sadarbības nodrošināšanai un pilnveidošanai ar OLAF.

– Pasākumi efektīvas sadarbības nodrošināšanai starp visām kompetentajām institūcijām.

• Preventīvie pasākumi krāpšanas novēršanai

– Sabiedrības informētības veicināšana.

– Kapacitātes stiprināšana, t.sk. vienotas izpratnes veidošana, uzlabojot savstarpējo saziņu un organizējot seminārus.

Identificētie rīcības virzieni aptver visus krāpšanas apkarošanas ciklus: krāpšanas novēršana (prevencija) – atklāšana – izmeklēšana un kriminālvajāšana – sankcijas.

STRATĒĢIJAS IZSTRĀDES PAMATOJUMS

2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondu administrēšanā EK ir likusi uzsvaru uz pasākumiem ES finanšu līdzekļu krāpšanas apkarošanai. Vispārējā noteikumu regulā⁸ ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievieš efektīvi un samērīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi, ņemot vērā apzinātos riskus, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai efektīvi novērstu, konstatētu krāpšanu un pārkāpumus, sodītu par šādiem nodarījumiem un ES budžetā atgūtu neatbilstoši izmaksātās summas.

Tiešo regulatīvo prasību papildināšana un krāpšanas apkarošanas pasākumu iekļaušana nacionālajā krāpšanas apkarošanas stratēģijā tiek piedāvāta kā iespēja ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka cīņa pret krāpšanu, kas nodara kaitējumu ES un dalībvalstu finanšu interesēm, tiek labāk uzraudzīta.

EK neizvirza obligātu prasību dalībvalstīm izstrādāt nacionāla līmeņa stratēģijas un katra dalībvalsts var izvēlēties, vai šāds dokuments ir nepieciešams.

AFCOS padome, kas Latvijā ir nozīmēta kā koordinējošā iestāde krāpšanas apkarošanas koordinēšanai un sadarbībai ar OLAF, pieņēma lēmumu izstrādāt AFCOS darbības stratēģiju, kuras uzdevums ir veicināt ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu un izmeklēšanā iesaistīto iestāžu efektīvāku savstarpējo sadarbību.

2015.gada 18.decembrī ar Finanšu ministra rīkojumu Nr.568 (aizstāts ar 2016.gada 25.aprīļa rīkojumu Nr.192) tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras darbu vada un organizē AFCOS. Darba grupas uzdevums bija līdz 2016.gada 30.septembrim iesniegt AFCOS padomei izskatīšanai AFCOS darbības stratēģijas (politikas) 2017.–2019.gadam projektu un priekšlikumus sadarbības modelim, lai stiprinātu un formalizētu sadarbību starp Latvijas kompetentajām iestādēm un OLAF, kā arī lai uzlabotu savstarpējo juridisko palīdzību, ievērojot ES normatīvajos aktos noteikto.

Pēc panāktās vienošanās starp iesaistītajam institūcijām par pasākuma plāna uzdevumiem, to ir paredzēts iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai. Dokumenta juridiskā forma ir izvēlēta kā politikas plānošanas dokumentam – plāns atbilstoši 2014.gada 2.decembra MK noteikumiem Nr.737⁹.

2013.gadā KNAB uzsāka darbu pie pamatnostādnēm korupcijas novēršanai un apkarošanai, kā rezultātā 2015.gada 16.jūlijā MK tika apstiprinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam, kuru 6.sadaļā "Uzdevumu un pasākumu plāns" iekļautais 3.2.uzdevums paredzēja līdz 2015.gada 31.decembrim visām valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām izstrādāt vai aktualizēt iestāžu pretkorupcijas pasākumu plānus, t.sk., ietverot arī pasākumus apzināto krāpšanas un korupcijas risku novēršanai ES fondos un citos ārvalstu finanšu palīdzības instrumentos, ja attiecināms. Tādā veidā tika nodrošināts vienojošs elements valstiskā līmenī un izpildītas Latvijai saistošās ES tiesību aktos minētās minimālās normas attiecībā uz ES finanšu interešu aizsardzību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam¹⁰ 5.1.sadaļā ir sniegta detalizēta analīze par sabiedrības priekšstatiem par korupcijas lomu un tās ietekmi, kā arī pašu pieredzi kukuļošanas apkarošanā un uzticību valsts pārvaldei, norādot īpatsvaru attiecību, pētījumus un sabiedrības aptaujas rezultātus.

Lai arī pamatnostādnes nosaka pamatprincipus korupcijas novēršanai un apkarošanai, aptverot ES fondus un citus ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu finansētos pasākumus un aktivitātes, tomēr praksē tika identificēta nepieciešamība paplašināt un stiprināt ES finanšu interešu aizsardzību, izmantojot AFCOS dienesta iespējas, pilnvaras un uzdevumus. Krāpšanas apkarošana OLAF un EK izpratnē skar korupciju un arī krāpšanos jebkura tirgus dalībnieka formā, kas negatīvi ietekmē Eiropas Kopienas finansiālās intereses, (precīzu krāpšanas definīciju skatīt sadaļā "Terminu skaidrojums"). Turklāt tika identificēta nepieciešamība stiprināt politikas veidošanu, veidot mērķtiecīgu iekšējo un ārējo komunikāciju, kā arī izstrādāt preventīvos pasākumus krāpšanas apkarošanai.

Sabiedrības informētība par esošās stratēģijas izstrādi un aktualitātēm tiks nodrošināta, publicējot darba grupas materiālus FM mājas lapā¹¹.

AFCOS starpinstitūciju darba grupas ietvaros diskusiju veidā tika apzinātas pastāvošās problēmas institūcijās un pilnveidojamās jomas, kā arī tās lietas, kas ir izveidotas un funkcionē labi. Turklāt, tika apzināts arī darba grupas dalībnieku viedoklis par stiprajām un vājajām pusēm, iespējām un draudiem esošajā situācijā pret-krāpšanas jomā.

Izvērtējot visu AFCOS rīcībā esošo informāciju, tika noteikti 3 rīcības virzieni: politikas plānošana, iekšējā un ārējā koordinēšana, preventīvie pasākumi krāpšanas novēršanai. Katram rīcības virzienam pasākuma plānā ir noteikti specifiski pasākumi un darbības rezultāts, kā arī rezultatīvie rādītāji, atbildīgie un izpildes termiņi. Pasākumu plānu un darbības stratēģiju kopumā izstrādāja AFCOS sadarbībā ar darba grupas locekļiem.

Rīcības virziens: Politikas veidošana

Lai pilnveidotu ES finanšu interešu aizsardzības politikas plānošanu, tika identificēts, ka izvērtējama nepieciešamība pilnveidot tiesisko regulējumu (Krimināllikumu) un veikt skaidrojošo un vienotas izpratnes veicināšanas darbu par minētā likuma normu piemērošanu.

Vairākas ES fondu administrējošās iestādes ir konstatējušas neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu". Konkrētie gadījumi tika nosūtīti izmeklēšanas iestādēm un vairumā gadījumu tās saņem tiesībsargājošo iestāžu lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai krimināllietas izbeigšanu, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Minētās situācijas liek domāt, ka krāpšanas definīcija tiek atšķirīgi uztverta.

2014.–2020.gada plānošanas periodā EK lielu uzmanību velta ES finanšu interešu aizsardzībai, lai mazinātu krāpnieciski izlietotos līdzekļus. Kā viens no EK mehānismiem ir darbs ar dalībvalstīm un dažāda veida izglītojoša, skaidrojoša atbalsta sniegšana. Kā norāda arī OLAF savā mājas lapā: "Izmantojot uzkrātās zināšanas un pieredzi, OLAF palīdz iestādēm, kuras pārvalda ES līdzekļus (gan ES, gan ārpus ES) izprast krāpniecības veidus, tendences, draudus un riskus un aizsargāt ES finanšu intereses, novēršot visa veida krāpniecību"¹². Turklāt EK pētījumā par publisko iepirkumu administratīvo kapacitāti ES dalībvalstīs¹³ EK norāda, ka Latvijai ir nepieciešams salāgot nacionālo krāpšanas definīciju ar ES regulējumā noteikto, lai pilnveidotu publiskā iepirkuma procedūras caurspīdīgumu.

Sakarā ar to, ka Latvijas tautsaimniecībā būtiska loma ir ES fondu investīcijām un cita veida dotācijām, labai valsts reputācijai ir būtiska loma. Cieša sadarbība ar EK ģenerāldirektorātiem (t.sk. OLAF) ir svarīga ikvienai Latvijas kompetentai institūcijai šīs reputācijas nostiprināšanai. AFCOS var sniegt savu ieguldījumu, sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm piedaloties OLAF organizētajās sanāksmēs un sniedzot savu profesionālo viedokli par ES finanšu interešu aizsardzības stiprināšanu. (Pasākums Nr.1.2. stratēģijas II.sadaļā "Pasākumu plāns").

Pēc administratīvā sadarbības līguma ar OLAF noslēgšanas tiks veikts normatīvās bāzes izvērtējums, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar OLAF un abpusēji parakstītā līguma izpildi. (Pasākums Nr.1.3. stratēģijas II.sadaļā "Pasākumu plāns").

Rīcības virziens: Iekšējā un ārējā komunikācija

Šī gada laikā notika AFCOS padomes locekļu darba līmeņa sanāksmes, kā arī AFCOS kompetento iestāžu vadības sanāksme¹⁴, kurā tika izskatīts jautājums par normatīvo regulējumu sadarbībai ar OLAF administratīvās izmeklēšanas jautājumos, kā arī cita konfidenciāla informācija, kas nepieciešama OLAF izmeklēšanas darbībai, sniegšanas iespējām. Šīs sanāksmes rezultātā tika panākta vienošanās, ka gan sadarbības modelis starp Latvijas kompetentajām iestādēm un OLAF, gan detalizēta procedūra tiks noteikti Administratīvās sadarbības līgumā. Līguma izstrāde, saskaņošana ar OLAF un iesaistītajām Latvijas iestādēm¹⁵ paredzēts kā viens no būtiskākajiem šī dokumenta pasākumiem (Pasākums Nr.2.1. stratēģijas II.sadaļā "Pasākumu plāns").

Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu krāpniecisku darbību identificēšanu, atklāšanu un pierādīšanu, svarīga loma ir informācijas apritei un informācijas pieejamībai. Latvijā nacionālā līmenī ir daudz un dažādas valsts uzturētas datu bāzes (skatīt 3.pielikumu), kuras izmantojot potenciāli varētu operatīvāk veikt kontroles un izmeklēšanas darbu, kā arī samazināt administratīvo slogu.

Informācijas izplatīšanas iespējas ierobežo normatīvie akti, kā arī tehniskās iespējas. AFCOS stratēģija paredz apzināt iespējas un veicināt to praktisko realizāciju. (Pasākums Nr.2.2. stratēģijas II.sadaļā "Pasākumu plāns").

Rīcības virziens: Preventīvie pasākumi krāpšanas novēršanai

Kā viens no preventīviem pasākumiem ir komunikācija ar sabiedrību un sabiedrības informētības uzlabošana, kas pamatvirzienos atbilst OLAF komunikatoru tīkla (OAFCN) izvirzītajām ikgadējām komunikācijas iniciatīvām¹⁶ (piemēram, 2016.gada aktivitāšu plānā ir iekļauti pasākumi "Pretkrāpšanas diena" un "attēlu bankas izveide vizuālai komunikācijai sociālajos tīklos" u.c.).

OAFCN ir komunikatoru tīkls, kuru izveidoja OLAF 2001.gadā, lai:

– novērstu krāpšanu ar pastāvīgu dialogu, stiprinātu sadarbību un kopīgas komunikācijas iniciatīvas, apvienojot komunikatoru pārstāvjus no visām Eiropas institūcijām, kas nodarbojas ar krāpšanas apkarošanas jautājumiem;

– paaugstinātu sabiedrības un mediju izpratni par darbu, ko veic OLAF un tā partneru organizācijas dalībvalstīs ES finanšu interešu aizsardzībai.

Tādējādi kompetento iestāžu komunikācijas eksperti stiprina savstarpējo sadarbību, kopīgi identificējot pamatvirzienus un galvenos vēstījumus, kas nodrošinās sabiedrības izpratni un informētību par krāpšanas apkarošanas jautājumiem. Turklāt, komunikatoru tīkla izveidošana veicinās mērķtiecīgu komunikāciju un informācijas apmaiņu ne tikai nacionālā līmenī, bet arī citu dalībvalstu un EK līmenī. (Pasākums Nr.3.1. stratēģijas II.sadaļā "Pasākumu plāns").

Vēl viens svarīgs preventīvs pasākums ir kapacitātes stiprināšana, nodrošinot pieredzes apmaiņas iespējas gan pieaicinot ekspertus vai apmeklējot starptautiskus pasākumus, gan sadarbojoties ar citu valstu AFCOS struktūrvienībām un izmeklētājiem. Pieredzes apmaiņa ne tikai veicina profesionālo zināšanu pilnveidošanu, bet arī dalīšanos personīgajā pieredzē, kas sekmē efektīvu risinājumu meklējumus ikdienas darba optimizēšanai un uzlabošanai. Iestāžu sagatavotie apmācību plāni ir ierobežoti ar pieejamām finansēm un nodrošina atsevišķas iestādes attīstību konkrētajā kompetences jomā. AFCOS piedāvā sadarboties, lai izmantotu dažādus finansēšanas instrumentus, piemēram, TAIEX¹⁷, Hercule¹⁸ un dažādus citus atbalsta mehānismus dalībvalstu kapacitātes stiprināšanai. AFCOS piedāvā arī kopējo pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu, izmantojot jau esošo sadarbības tīklu ar citām dalībvalstīm. Lielākais uzsvars sākuma posmā tiks likts uz ES fondu administrējošo iestāžu un izmeklēšanas iestāžu kopējās izpratnes un sadarbības veicināšanu. (Pasākumi Nr.3.2.–3.3. stratēģijas II.sadaļā "Pasākumu plāns").

ES FINANŠU INTEREŠU AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMS UN INSTITUCIONĀLAIS IETVARS

Lai izpildītu vienu no Latvijas iestāšanās ES sarunu 28.pozīcijas "Finanšu kontrole" slēgšanas priekšnosacījumiem, kas noteica kontaktpunkta izveidi Latvijā sadarbībai ar OLAF, ar MK 2002.gada 11.septembra rīkojumu Nr.495¹⁹ par kontaktiestādi sadarbībai ar OLAF apstiprināja FM. Saskaņā ar FM reglamentu²⁰ AFCOS funkcijas veic FM ES fondu revīzijas departaments (viena nepilna laika amata vieta). Pielikumā Nr.1 ir AFCOS struktūra Latvijā un pielikumā Nr.2 ir apkopots AFCOS funkciju un uzdevumu apraksts.

Kopš 2007.gada februāra ir izveidota AFCOS padome, kas darbojas kā konsultatīva koleģiāla institūcija un tajā ir pārstāvji no valsts pārvaldes iestādēm, tiesu varas institūcijām un konstitucionālajām institūcijām, kurām ir zināšanas un pieredze ES finanšu interešu aizsardzībā vai krāpšanas un korupcijas apkarošanā²¹.

Padomes galvenais uzdevums ir veicināt vienotas valsts politikas ieviešanu, lai aizsargātu ES finanšu intereses. Padomei ir tiesības ierosināt grozījumus normatīvajos aktos, bet katra iestāde ir atbildīga par politikas īstenošanu attiecīgajā kompetences jomā.

AFCOS padomē pārstāvētās un pieaicinātās institūcijas (kompetentās iestādes) un to funkcijas sadalījumā pa iestādēm un attiecīgo lomu ES finanšu interešu aizsardzībā katrā konkrētā ciklā shematiski ir attēlota 1.attēlā, kā arī to uzskaitījums un normatīvo aktu regulējums iestāžu funkciju izpildei ir apkopots stratēģijas 4.pielikumā.

1.attēls

PASĀKUMU PLĀNS

III. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVA

ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģijai un pasākumu plāna 2017.-2019.gadam ieviešanai nav ietekmes uz teritoriālo perspektīvu.

IV. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Atbildīgā institūcija un līdzatbildīgās institūcijas pasākumus nodrošinās piešķirto līdzekļu ietvaros.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

1. pielikums
ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS)
darbības stratēģijai un pasākumu plānam 2017.-2019.gadam

AFCOS struktūra

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

2. pielikums
ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS)
darbības stratēģijai un pasākumu plānam 2017.–2019.gadam

AFCOS funkcijas un uzdevumi

Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments, īstenojot AFCOS funkcijas un nodrošinot ministriju un iestāžu sadarbību ES finanšu interešu aizsardzības jautājumos, saskaņā ar likumu, padomes nolikumu un departamenta reglamentu veic šādus ikdienas uzdevumus:

1) nodrošina AFCOS padomes sekretariāta funkcijas (2014.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.769 "Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums" 9. un 10.punkts) izpildi, tai skaitā, organizē padomes sēdes, sagatavo sēdes darba kārtību, protokolu un citus padomes sēdēs izskatāmos dokumentus;

2) materiāltehniski nodrošina AFCOS padomes darbu;

3) koordinē informācijas iesniegšanu EK/OLAF Līguma par ES darbību 325.panta 5.punktā minētā ziņojuma sagatavošanai;

4) konsultējoties ar AFCOS padomi, izvērtē OLAF pieprasījumus un koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu ar OLAF;

5) piedalās ES dalībvalstu AFCOS sanāksmēs, kā arī citās OLAF organizētajās sanāksmēs un darba grupās;

6) sniedz ministrijas vadībai ieteikumus par ES finanšu interešu aizsardzības uzlabošanu;

7) pēc saskaņošanas ar padomi, reizi gadā ziņo par neatbilstībām MK.

Papildus minētajām funkcijām AFCOS:

1) izplata svarīgo informāciju un informē AFCOS padomes locekļus par aktualitātēm ES finanšu interešu aizsardzības jomā, tai skaitā jaunākajām aktualitātēm OLAF darbā;

2) saskaņo ikdienas lēmumus starp AFCOS padomes locekļiem, pēc nepieciešamības organizē atsevišķas tikšanās, kurās pārrunā dažādus sadarbības jautājumus un gadījumus, kad ir konstatētas aizdomas par krāpšanu ES fondu projektu īstenošanas gaitā;

3) sadarbībā ar AFCOS padomi nodrošina atzinumu gatavošanu par EK dienestu izstrādātajiem dokumentu projektiem, gatavo kopējo Latvijas atzinumu iesniegšanai EK un citās ārvalstu institūcijās, kā arī gatavo nacionālo pozīciju ES Padomes Krāpšanas apkarošanas darba grupas sēdēs izskatāmajiem jautājumiem krāpšanas apkarošanas jomā;

4) uztur regulāru un ciešu sadarbību ar ES institūcijām un citām dalībvalstīm, tajā skaitā aktīvi piedaloties citu dalībvalstu sanāksmēs un pieredzes apmaiņas pasākumos, kā arī nodrošinot OLAF pārstāvju un citu dalībvalstu ekspertu vizītes Latvijā;

5) nodrošina Latvijas interešu pārstāvību ES Padomes Krāpšanas apkarošanas darba grupā, ja nepieciešams;

6) nodrošina sabiedrībai informāciju par AFCOS/OLAF un par iespējām ziņot, kad ir radušās aizdomas par krāpšanu un korupciju, uzturot un regulāri atjaunojot informāciju FM mājas lapā;

7) pieņem un izskata iedzīvotāju iesniegumus un sagatavo atbildes vai pārsūta attiecīgajai kompetentajai iestādē.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

3.pielikums
ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS)
darbības stratēģijai un pasākumu plānam 2017.-2019.gadam

AFCOS informācijas sistēmas un informācijas plūsma

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

4. pielikums
ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS)
darbības stratēģijai un pasākumu plānam 2017.–2019.gadam

AFCOS padomē pārstāvētās un pieaicinātās institūcijas (kompetentās iestādes) un to funkcijas

1. Padomes locekļi:

2. Pastāvīgie eksperti:

3. Pieaicinātie sadarbības partneri:

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola