Saeimas sūtņi Kalevalas zemē

No 28. līdz 30. aprīlim Somijā viesojās Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses vadītā Latvijas delegācija, kuras sastāvā bija Saeimas sekretārs Imants Daudišs, finansu ministrs Aivars Guntis Kreituss, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis Jānis Bunkšs, Saeimas Kancelejas direktora vietnieks Guntis Beņķis un Saeimas priekšsēdētājas palīdze Anita Vītoliņa.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas oficiālās delegācijas preses konferencē

Oficiālās vizītes laikā bija tikšanās ar Somijas Republikas prezidentu Marti Ahtisāri, parlamenta spīkeri Rītu Osukainenu un tā deputātiem, kā arī finansu ministru Sauli Nienisto. Delegācija apmeklēja Somijas prezidenta rezidenci, parlamentu, Somu biznesa un politisko pētījumu centru, firmu ELCOTEQ Lohjā un šīs pilsētas pašpārvaldi, arī Latvijas vēstniecību Somijā.

Vakar preses konferencē Ilga Kreituse sacīja, ka sarunās ar Somijas prezidentu un parlamentā galvenokārt apspriesti jautājumi par Somijas vietu un lomu Eiropas Savienībā un Somijas attieksmi pret NATO. Parlamentā runāts arī par to, kā organizatoriski un tehniski pilnveidojams parlamenta darbs. Elektronikas izmantošanas ziņā Somijas parlaments varētu būt mums labs paraugs. Tiekoties ar finansu ministru, izvērsusies domu apmaiņa par budžeta sastādīšanu un iespējām sarīkot Rīgā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas konferenci.

Ņoti noderīga, pēc Ilgas Kreituses domām, bijusi ciemošanās elektronikas uzņēmumā ELCOTEQ, kas ir viens no plaukstošākajiem Somijā. Tas jau ir atklājis savu filiāli Tallinā, un šajā sakarā ticis spriests, kā tas varētu notikt Latvijā. Pašvaldības apmeklējums bijis svarīgs tādēļ, ka tuvākajā laikā apvienojas Lohjas pilsētas un lauku pašpārvalde.

Somijā pēc pusotra gada, kopš tā iestājusies Eiropas Savienībā, ir veikta aptauja. Izrādījies, ka tauta nav vīlusies, — apmēram 60 procenti Somijas iedzīvotāju patlaban atbalsta iestāšanos šajā organizācijā. Ar to Somija stipri vien atšķiras no Zviedrijas. Gan valsts prezidents, gan parlamenta deputāti esot apmierināti ar Somijas integrēšanos ES.

Bijis interesanti uzzināt, ko somi domā par obligāto valsts dienestu, par ko mūsu Saeimā sākušās spraigas diskusijas. Somijā neeksistē tāds jautājums — iet armijā vai neiet. Dienests bruņotajos spēkos tur netiekot uzskatīts par šķērsli augstākās izglītības iegūšanai vai karjerai darbā.

Imants Daudišs, kas Saeimā vada Latvijas delegāciju Ziemeļatlantijas asamblejā, īpaši interesējies par Somijas nostādnēm NATO jautājumā. Somi sakot “jā” Eiropas Savienībai, bet “nē” NATO. Gan prezidents Marti Ahtisāri, gan citi teikuši, ka šādu attieksmi nosaka tautas vēsturiskā apziņa un pieredze. Tikai 23 procenti somu balsotu par iestāšanos NATO. Somus pilnīgi apmierina tās drošības garantijas, ko viņi ieguvuši, iestājoties Eiropas Savienībā. Ar NATO somi paredzējuši noslēgt sadarbības līgumu.

Kad ticis uzdots jautājums, kā Somija, arī Zviedrija, varētu līdzēt nosargāt Baltijas valstu neatkarību, precīzas un skaidras atbildes tomēr nav bijis. Skaidrs ir viens — ja Baltijas valstis tiktu uzņemtas NATO, tas, pēc somu politiķu domām, paaugstinātu spriedzi šajā reģionā. Galvenais ieteikums Baltijas valstīm formulēts šādi — jā, mēs darīsim visu iespējamo, lai jums būtu “zaļā gaisma” ceļā uz Eiropas Savienību, bet attiecībā uz NATO mūsu attieksme būs atturīga.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu
redaktors
Somijas parlamenta foto