AR TRIJU ZVAIGŽŅU ORDEŅA STAROJUMU

“Cik bagāta ir mūsu zeme,
cik daudz mums spējīgu, apņēmīgu cilvēku!"

Triju Zvaigžņu ordeņa domes priekšsēdētāja,
Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa,
pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeņus vakar, 2. maijā

Augsti godātie Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji, augsti godātie klātesošie! Savas kundzes un savā vārdā es gribētu sirsnīgi sveikt visus, kas šodien šeit ieradušies, gan tos, kuri atnākuši, lai saņemtu šo augsto apbalvojumu, gan tos, kas ar savu klātbūtni apliecina, ka esam izdarījuši pareizu izvēli. Man personīgi šī ordeņa pasniegšana vienmēr izraisa dziļu saviļņojumu, katru reizi šajā telpā es redzu jaunas sejas, un tad es skatos, cik bagāta ir mūsu zeme, cik daudz mums spējīgu, apņēmīgu cilvēku.

Un nav kauns atskatīties pagātnē, atskatīties uz 1938. gadu — par godu valsts jubilejas reizei tika uzcelta šī zāle. Toreiz šajā zālē pulcējās 1938 viesi. Kad man jautā, cik daudz aicināsim apsveicēju un ciemiņu, es saku, lai nāk, cik vien var un ikviens, kas vēlas, jo šī zāle ar laiku ir jāredz visiem, jāizjūt tās gaisotne. Es esmu pārliecināts, ka Latvijai pienāks kāda liela jubilejas reize, tad šajā zālē pulcēsies 1998 viesi.

Un tā būs kārtējā Latvijas cilvēku un Latvijas valsts apliecināšanas reize. Mēs neesam stipri ar saviem ieročiem, mēs nevaram lepoties ar lielu armiju, mums daudz kā vēl šodien trūkst, bet mums ir stipri un apņēmīgi cilvēki ar savu garīgo spēku, ar savu intelektuālo petenciālu, ar savu dvēseli, ar savu gudrību, ar savu darba mīlestību.

Šajā reizē es negribētu runāt par globālām problēmām, par Eiropas Savienību, par attiecībām ar citām valstīm. Man šķiet, ka šīs tradīcijas, ko mēs veidojam, aicinot šeit cilvēkus, lai viņiem pateiktos, ir pārvērtušās par labām, ģimeniskām, sirsnīgām tikšanās reizēm. Es gribētu šodien akcentēt domu, par ko mēs runājām ordeņa domes sēdē, lemjot par šo augsto valsts apbalvojumu. Ir jau viegli piešķirt ordeni cilvēkiem, kuriem ir garīgs mirdzums, kuri ar savām domām un darbu ir mirdzējuši visu mūžu un par kuriem nav nekādu šaubu.

Taču es domāju, ka mums arvien vairāk ir jāielūkojas tajos cilvēkos, kuri ārēji nav sevi apliecinājuši, bet kuri iekšēji ir mūsu valsts patiesais, lielākais spēks. Mēs sastapāmies ar daudziem ordeņa kandidātiem, par kuriem mums nācies cits citam jautāt: ko viņš tādu ir paveicis? Bet tad, kad mēs uzzinājām, tad mēs sapratām, ko, piemēram, nozīmē Aleksejam Apinim visu mūžu strādāt grāmatu izdevniecībā, valodniecībā, ko nozīmē visu mūžu nekad neatteikties no saviem principiem, kaut arī tā laika cenzūra bija nežēlīga. Šodien sastopamies šeit ar mūsu izcilo sporta darbinieku Raimondu Karnīti. Un ko nozīmē tramvaju, trolejbusu trests, ko nozīmē Latvija, kad neviens pasaulē par to neko daudz nezināja. Un ko nozīmē astoņpadsmit reizes izcīnīt Eiropas kausu, iekļūt Ginesa rekordu grāmatā, visam šim laikam lepni iznest cauri latvisko, Latvijas komandu un tās godu, pašapziņu un lepnumu. Mēs šodien varam ar lepnumu atzīmēt mūsu teologus, mūsu aktierus, mūsu valodniekus, mūsu zinātniekus.

Gribētu mazliet vairāk pakavēties pie pavisam jauna aspekta, ar kuru sastapāmies šodien, cildinot mūsu tautsaimniekus. Ir pagājuši seši gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, un šajos sešos gados varbūt visgrūtākais ir bijis pārkārtot, sakārtot un veidot mūsu tautsaimniecību tā, lai cilvēki varētu sākt dzīvot labāk. Es domāju, ka šodien, apbalvojot gan Rusiņas kundzi, gan Skujas kungu, mēs apliecinām un dodam zināmu avansu mūsu rūpniecībai, mūsu lauksaimniecībai, citām nozarēm. Apliecinām, ka Latvijā ir potenciāls, ir cilvēki, kas spēj atjaunot ražošanu un spēj valsti ievadīt normālas, civilizētas pasaules ekonomikas sliedēs.

Šī ir reize, kad mēs pateicamies ne tikai ordeņa kavalieriem, šī ir reize, kad mēs pateicamies visai sabiedrībai. Profesionāli, labi savu darbu dara tūkstoši un desmiti tūkstošu. Un cilvēkiem pietiek spēka, lai savu profesiju pārvērstu par savas dzīves jēgu, par savas dzīves saturu, un ar šo savu dzīves jēgu un saturu apliecināt Latvijas valsti, Latvijas tautu, Latvijas pastāvēšanu. Man šķiet, ka tā ir galvenā iezīme, ar ko mēs šodien lepojamies un kālab šodien pasniedzam Triju Zvaigžņu ordeni.

Gribu novēlēt visiem, kas šajā dienā saņem ordeni, ar godu un lepnumu nēsāt šo goda zīmi un būt uzticīgiem un lepniem par savu zemi, par savu valsti un nekad nešaubīties, ka Latvijai pieder liela nākotne. Tas viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Šeit, šajā zālē, ir pulcējusies maza, bet ļoti dārga Latvijas tautas daļa, kura ir gatava Latvijas valstiskumu aizsargāt un nest tālāk. Es jums pateicos!

Foto: Māris Kaparkalējs un
Arnis Blumbergs, “LV”

Ordeņa virsniece Rasma Grīsle

Ordeņa virsnieks Konstantīns Karulis

Ordeņa virsnieks Pēteris Pētersons

Ordeņa virsniece Zigrīda Rusiņa

Ordeņa kavalieris Alfrēds Geidāns

Ordeņa virsnieks Visvaldis Varnesis Klīve

Ordeņa virsnieks Raimonds Karnītis

Ordeņa kavalieris Tālivaldis Bērziņš

Ordeņa kavaliere Irma Laiva

Ordeņa virsnieks Gido Kokars, Aina Ulmane un Imants Kokars

Ordeņa virsnieks Mārtiņš Skuja

Ordeņa kvalieris Voldemārs Birznieks

Ordeņa kavalieris Zigfrīds Kalniņš

Vakardienas svinīgās ceremonijas dalībnieki kopā ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes priekšsēdētāju, Valsts prezidentu Gunti Ulmani