Frakciju viedokļi

Pēc 25. aprīļa plenārsēdes

Latvijas Radio tiešraidē

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Labvakar, godājamie radioklausītāji! Tad, kad šorīt ap astoņiem no rīta atbraucu uz Saeimu un redzēju, ka gandrīz nav iespējams tikt klāt darbavietai, jo Doma laukumā, Jēkaba ielas un Torņu ielas krustojumā bija ļoti daudz jaunu cilvēku ar dažādiem lozungiem un visu pārējo. Tad man ienāca prātā viena doma: “Cienījamie kungi, kādēļ gan jūs te stāvat? Vai tiešām jums Latvijas valsts nenozīmē neko?” Un ja jaunie cilvēki, kuriem ir gan veselība, gan viss pārējais, lai viņš varētu būt par valsts aizstāvi, negrib dienēt Latvijas armijā, man tas nav saprotams. Mēs visi acīmredzot gribam ņemt no Latvijas valsts to, kas ir iespējams, un pat drusciņ vairāk. Bet tad, kad mums ir jādod kaut kas Latvijas valstij, tā ir šoreiz dienēšana Latvijas armijā, tad mēs to darīt negribam. Un ziniet, atvainojiet par tādu prastu piegājienu, šajā te piketā un demonstrācijā šorīt pie Saeimas ēkas bija tādi puiši… Bet viņi visi kliedza par to, ka viņi negrib dienēt, jo, lūk, tas viņiem kaut ko apgrūtinās. Es to nesaprotu. Es esmu ticies ar ļoti daudzu valstu parlamentāriešiem, arī militāro lietu speciālistiem. Man personīgi vissimpātiskākā liekas Somijas militārā koncepcija, kurā no 18 līdz 60 gadiem jebkurš vīrietis ir pakļauts karaklausībai, jo viņš dzīvo Somijas valstī un viņam ir jārūpējas par to, lai Somijas valsts tiktu aizsargāta. Un tāpēc es atļaujos atgādināt 1940. gadu, kad no Padomju Savienības militārās ekspansijas vai uzbrukuma tieši Somija bija tā valsts, kas tika vaļā… atšķirībā no Latvijas. Šodien mēs izskatījām ļoti daudzus jautājumus, un es ceru, ka tie likumdošanā dos kaut kādu praktisku un reālu labumu. Mēs esam uzklausījuši pārmetumus, ka Saeimā likumdošanas process ir ārkārtīgi bremzēts, lēns, nenoteikts un ka tieši tādēļ Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā ir spiests iesniegt veselu virkni likumprojektu. Jā, tā tas ir, bet tāda ir demokrātisko valstu sistēma, tāda ir demokrātisko valstu kārtība. Ja mēs vēlamies kļūt par tādu valsti, tad mums šī kārtība ir jāpieņem.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Es arī gribētu pievienoties tam viedoklim, ka šī nedēļa Saeimā ir bijusi ļoti ražīga. Plenārsēdē pastrādājām divas dienas — šodien un vakardien ārkārtas sēdē. Tas liecina par to, ka tādā situācijā, kad mums ir uzkrājušies likumprojekti, kuri ir jāpieņem, jāizskata, ir nepieciešams kaut vai uz dažām stundām sasaukt papildu ārkārtas plenārsēdi, lai vēl izskatītu jautājumus un šādā veidā racionālāk strādātu un racionālāk izmantotu savu laiku. Arī es šodien, ierodoties Saeimas mājā, sastapos ar šo piketu un uzskatu, ka mums ir nepieciešams padomāt, kāds būs likums par ielu gājieniem, demonstrācijām, mītiņiem, piketiem, jo faktiski tāda situācija, kad tiek aizsprostota pieeja Saeimas mājai, nebūtu pieļaujama. Es tomēr centos šajā piketā ieklausīties un arī mēģināju iepazīt studentu prasības, kādas tās ir, un domāju, ka šeit ir arī racionāli graudi, par kuriem mums derētu padomāt. Un, lasot šīs studentu prasības, studenti paši piesakās, ka viņi gribētu, lai būtu nodrošinātas iespējas tiem studentiem, kuri vēlas apgūt militāro profesiju uz esošās bāzes, piemēram, uz Tehniskās universitātes bāzes. Apgūt to pusgada vai viena gada laikā, kā arī iziet militārās apmācības kursu divu trīs mēnešu garumā studiju laikā vai pēc studijām. Arī es uzskatu, ka mūsu jauniešiem būtu jādien armijā. Rodas tikai jautājums par to, kādā statusā un kādā kvalitātē viņi veic šo dienestu. Nebūtu īsti pareizi, ka jaunieši ar augstāko izglītību tiek iesaukti armijā, kur viņi nonāk situācijā, ka viņus “dresē” seržanti ar deviņu klašu izglītību vai vēl zemāku izglītību. Tādēļ vajadzētu respektēt šo studentu vēlmi apgūt militāro mācību studiju laikā. Šie puiši varētu dienēt armijā kā virsnieki un veikt citas funkcijas, tādējādi mēs racionālāk varētu izmantot savas jaunatnes intelektuālo potenciālu.

Ir nopietni jādomā par to, lai studijas varētu pabeigt arī privāto augstskolu studenti. Šobrīd mūsu likumdošana paredz, ka armijā var iesaukt studentus, kuri studē augstskolās, kas nav akreditētas. Likumdošana dod iespēju augstskolām darbu uzsākt, saņemot licenci, bet akreditāciju iziet pēc diviem, trijiem, kaut vai četriem gadiem, izsniedzot diplomu. Tātad faktiski šie jaunieši tiek it kā piekrāpti, jo viņi iestājušies augstskolā un tiks izņemti laukā. Manuprāt, jādod iespēja studēt tiem, kuri ir iestājušies licencētās augstskolās. Kā mēs redzam, problēmu šeit ir daudz. Mums ir par ko padomāt!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija):

Lai nu vīri runā par armijas lietām, bet es ļoti īsi pateikšu savu viedokli šajā jautājumā. Es domāju, ka kaut īsu laiku arī augstskolu studentiem ir jādienē armijā. Tas ir viņu pilsoņu pienākums. Arī mani dēli no tā nav nekad vairījušies un nevairīsies arī tagad.

Tālāk. Tik ražīgs darbs Saeimā sen nebija redzēts. Pavisam no 59 darba kārtības punktiem mēs izskatījām 57. Saeima sāk strādāt produktīvi galvenokārt tāpēc, ka opozīcija mazāk runā. Tad jau arī var labi pastrādāt. Man ir liels prieks, ka šodien daudzi jautājumi tika izskatīti, kas saistīti ar zemes reformas jautājumiem. Piemēram, tika iecelti vairāki Zemesgrāmatu tiesneši un viņu vietnieki. Tika izskatīts otrajā lasījumā arī likums “Par zemes komisijām”, kurā būtiskākais ir tas, ka finansējums tika atbalstīts gan no valsts budžeta, gan no Valsts privatizācijas fonda. Šādā gadījumā pārtraucot to nenormālo situāciju, ka vairāki zemes komisiju priekšsēdētāji izsaka protestus, ka viņi pārtrauks darbību, jo viņiem jau no marta mēneša netiek samaksāta pusalga. Tas tad it kā būtu nokārtots, gan tikai otrajā lasījumā. Bet trešais lasījums nebūs ilgi jāgaida.

Tāpat būtiska iezīme ir tā, ka turpmāk nebūs vairs rajonu zemes komisiju, par ko konceptuāli jau otrajā lasījumā ir nobalsojusi Saeima.

Šodien tika mainīta arī Centrālās zemes komisijas vadība. Manā vietā par Centrālo zemes komisijas priekšsēdētāju ir ievēlēts Jānis Rāzna no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas. Tagad pa telefona numuru 322378, pa kuru jūs man nepārtraukti zvanījāt zemes lietās, acīmredzot atbildēs citas balsis.

Tāpat es gribu pateikties radioklausītājiem par jūsu jautājumiem, par jūsu atbalstu līdzšinējās CZK darbībā. Turpmāk mana balss vairāk neskanēs arī Centrālās zemes komisijas raidījumā. Acīmredzot vairāk varēsim pievērsties likumdošanai.

Bet ļoti būtiski ir arī tas, ka tieši šodien, kad bija lielais pikets pie Saeimas nama, mēs izskatījām pirmajā lasījumā likumu “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām, piketiem”, kura ierosinātāji bija LNNK un “Zaļā” frakcija. Jā, piketiem būtu jābūt pilnīgi brīviem. Bet šodienas pasākums jau vairāk līdzinājās mītiņam, nevis piketam. Tādus gan vajag pieteikt un organizēt.

G.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

“Tēvzemei un Brīvībai” šodien par lielāko darba rezultātu gribas pasvītrot trešajā lasījumā pieņemto likumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Beidzot ir panākts, ka ir novērtēti cilvēku nopelni, kuri, darbodamies nacionālās pretošanas kustībā, piedalījās bruņotā cīņā vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupācijas režīma īstenoto vardarbību un genocīdu. Par pretošanās kustības dalībniekiem ir atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1960. gada 31. decembrim piedalījās bruņotā pagrīdes cīņā, veicināja bruņoto pagrīdes cīņu, pretošanās cīņu, propagandēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas idejas un kļuva par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Ir atzīti Latvijas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā no 1961. gada 1. janvāra līdz 1990. gada 4. maijam tika notiesāti par politisko darbību vai pārliecību un ir reabilitāti.

57 likumprojektus mēs izskatījām, bet 58. likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” šodien neizdevās. Tas bija ļoti svarīgi, jo netikām līdz tam, ka Zemessardzei par atņemtajām kontrabandas precēm vajadzētu saņemt 80% no šīs summas, ko viņi ir atņēmuši kontrabandas ceļā. Tas acīmredzot būs uz nākamo sēdi.

Ņoti liels nopelns mums arī liekas, ka pievienotās vērtības nodoklis zemniekiem, lauciniekiem nebūs kā bija līdz šim 10 000 latu, sākot no ieņēmumu summas 10 000 latiem, bet šodien esam pieņēmuši, ka no 30 000 latu summām viņi tikai maksās pievienotās vērtības nodokli.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Šonedēļ brīvības cīņā krita Džohars Dudajevs. Saeimas čečenu atbalsta grupa un, es ticu, ka liela daļa no klausītājiem, un mēs izsakām līdzjūtību čečenu tautai. Bet čečenu tauta turpinās cīņu ar jaunu spēku.

Arī mūsu tautai, šodien ekonomiski spīdzinātai, ir vēl cīņas gars. To mēs redzam ik dienu respresēto sanāksmēs, “Daugavas vanagu” sapulcēs, bankās apkrāpto un skolotāju protestos. Šorīt to mēs arī redzējām studentu demontrācijās pie Saeimas. Es studentiem sacīju: “Nepadodieties, turpiniet, jums ir daudz kas taisns jūsu pusē!”

Šonedēļ saasinājās cīņa par prezidenta krēslu. Lai Dievs svētī Latviju ar tādiem prezidentu kandidātiem kā Dudajeva kungs, kuram visaugstākā dienesta pakāpe bija — ierindas cilvēks. Ierindas pilsonis. Lai Dievs dod, ka mums tādi kandidāti būtu!

Šodien Jānis Rāzna tika ievēlēts par Zemesgrāmatu priekšsēdētāju (red.piez. — Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju). Čsi pēc tam viņš ar puķēm pateicās Annai Seilei par sirsnīgi veikto daudzu gadu darbu. Saeimā ir vismaz viens pret citiem cienības pilns cilvēks.

Šodien Saeima ar Vienības partijas atbalstu otrajā lasījumā pieņēma Lauksaimniecības likumu. Šo likumprojektu būs jāsaskaņo ar Eiropas hartu. Bet es gribu mūsu atbalstītājiem laukos likt saprast, ka nav jāuztraucas tik daudz, kā citi saka, ka Eiropas harta nozīmē, ka lauku produkti netiks aizsargāti un ka laukiem būs galīgi beigas. Harta to nesaka. Harta saka, ka, ja līgums izraisa nopietnas tradīciju problēmas kādā tirgus pusē, tad ir nekavējoties jāuzsāk konsultācijas, lai atrastu piemērotu atrisinājumu. Vienības partija neatkāpsies no viedokļa, ka iekšējais tirgus ir jāsargā latviešu lauksaimniekiem, līdz kamēr būs vajadzīgie kapitālieguldījumi ar pasaulē piemērotiem procentiem, lai mēs būtu konkurētspējīgi. Vienības partijas “par” balsojums šajā jautājumā nav nekādā veidā saskatāms kā pakļaušanās nez kādai ļaunai, laukiem nedraudzīgai varai. Gan rīcība, lai ātrāk tiktu pie kodola jautājuma risināšanā.

Līdzīgā garā šodien Ārlietu komisijas tikšanās laikā ar Eiropas drošības savienības Parlamentu asamblejas (red.piez. — Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas) prezidentu es izteicu Vienības partijas atšķirošo viedokli, ka Latvija ies uz NATO ar prieku, bet tikai mēs būsim ar mieru ziedot asinis proporcionāli iedzīvotājiem un materiāli proporcionāli iekšējam kopproduktam ar citām NATO valstīm. Nebūs vairs tādas dienas, kad mēs būsim ar mieru paši sevi bruņot, lai sūtītu mūsu puišus aizstāvēt Eiropu jeb Rietumu vērtības. Pēc tam, lai mūs pārdotu verdzībā. Mēs iesim, bet mēs iesim līdz kā līdzvērtīgi.

Kā Kārlis Ulmanis kādreiz teica: “Latviešu dižajai tautai trūkst trīs lietas: mugurkauls, mugurkauls un mugurkauls.”

A.Seile (LNNK, LZP frakcija):

Neliels precizējums. Šodien Lauksaimniecības likums otrajā lasījumā, kā paredzēts, netika izskatīts. Tāpēc, ka komisija gaida Ministru kabineta atzinumu, jo tur ir ļoti daudz tādu ierosinājumu, kuriem ir vajadzīgs arī materiālais nodrošinājums.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”):

Kā jau mani kolēģi atzīmēja, šodien patiešām bija diezgan jauka un tāda rosinoša diena Saeimā galvenokārt tāpēc, ka mēs izskatījām lielu daļu no darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Tikai daži palika neizskatīti. Bet, tā kā daudzi frakciju pārstāvji izteica savu viedokli par to, ar ko šodien sākās Saeimas deputātu darba diena, tad arī es pateikšu dažus vārdus par Valsts obligātā dienesta likumu un par mītiņu vai piketu, kas noritēja šorīt no rīta. Neapšaubāmi jebkuram cilvēkam ir jāuzņemas saistības pret to valsti, kuras pilsonis viņš ir. Tas ir kaut kas, ko, manuprāt, ne Saeimas deputāti, ne arī pie Saeimas nama sapulcējušies studenti savās sirdīs un prātos neapšauba.

Cita lieta ir tā, kā šie protesti tiek pausti. Bet es domāju, ka bija viena lieta, kas mani iepriecināja. Un tas ir tas, ka studenti un jauni cilvēki, kas varbūt ne visi piedalījās Saeimas vēlēšanās, varbūt ne visi balsoja par kādu politisko spēku, ir aktīvi iesaistījušies valsts politiskajā dzīvē. Ir definējuši sevi kā interešu grupu pat tad, ja tas sākas tikai ar vienu likumprojektu, ar vienu it kā šauru jautājumu. Arī tad tas ir svarīgi un arī tad tas mani iepriecina.

Kā jau es teicu, tam var dot dažādus vērtējumus. Tomēr es domāju, ka tas ir apsveicami, ka jaunieši sper tik aktīvus soļus, lai sevi aizstāvētu un pārstāvētu. Katrā ziņā es domāju, ka šis pikets tikai palielinās to priekšlikumu skaitu, kas tiks iesniegti par šo likumprojektu. No mūsu frakcijas, tas ir, no “Latvijas ceļa”, būs diezgan daudz priekšlikumu un daudz būs arī tādu priekšlikumu, kas samērā konceptuāli liks grozīt vienu vai otru šā likumprojekta pantu.

Pārejot pie tā, ko mēs šodien esam izdarījuši, ir viens jautājums, par kuru neviens no maniem kolēģiem neieminējās, bet kas, manuprāt, ir samērā svarīgi. Mēs pirmajā lasījumā sākām izdarīt grozījumus Kriminālkodeksā, Kriminālprocesa kodeksā un Operatīvās darbības likumā. Tā ir likumu pakete, kas ir saistīta ar kriminālprocesu. Kādā veidā, pēc kāda modeļa, ar kādu mehānismu tiks aizsargāti liecinieki krimināllietās. Faktiski pie šiem grozījumiem ilgi ir strādājušas dažādas darba grupas, vēl joprojām ir dažādi viedokļi par vienu vai otru formulējumu. Es domāju, ka svarīgi ir tas, ka par to ir sākts runāt. Mēs to izskatīsim trijos lasījumos. Es nešaubos, ka mēs atradīsim tādu modeli, kāds Latvijai būs piemērots, jo katrā ziņā mums liecinieku aizsardzība ir ļoti nepieciešama.

Svarīgi ir arī tas, ka ir atsāktas debates un diskusijas Saeimā par tabakas izstrādājumu ražošanas realizāciju, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu. Likumprojektu šodien pieņēmām pirmajā lasījumā.

Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ir izstrādāts izvērsts alternatīvs likumprojekts, ko šodien atbalstīja arī pirmajā lasījumā, “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

Un visbeidzot jauki ir arī tas, ka mēs pieņēmām trešajā un galīgajā lasījumā likumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”):

No mana viedokļa — šodien būtiskākais bija lēmumprojekts “Par valsts ārējo aizņēmumu”, kā arī par valsts garantēto ārējo aizņēmumu apstiprināšanas nepieciešamību Saeimā. Motivācija šādai nostājai, ka šie kredīti ir apstiprināmi Saeimā, ir ļoti skaidra. Šie valsts ņemtie kredīti, tā nav tikai valdības iekšējā lieta, jo ministriem, kas tiks pie šā kredīta apsaimniekošanas vai izsaimniekošanas, nebūs tas jāatmaksā pašiem, bet atmaksa gulsies uz visu nodokļu maksātāju rēķina. Un iepriekšējā pieredze ar kredītiem ir ļoti traģiska. Šajā priekšlikumā arī nebija runa par iepriekšējo gadījumu izmeklēšanu, bet tieši par prakses pārtraukšanu. Diemžēl valdošā koalīcija izjauca šī lēmumprojekta pieņemšanu, lai varētu turpināt savus darījumus valdības elitārajās aprindās, slēpjoties no sabiedrības.

Otra lieta, ko es noteikti gribētu atzīmēt kā ļoti negatīvu, tātad atšķirībā no citiem kolēģiem. Tas ir steigā saķēpātais likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, kurā panākts praktiski nosaukumam pretējs efekts. Tātad frakcija “Latvijai” neapšauba, ka šāds likums ir ļoti vajadzīgs, bet šodien deputāti ir balsojuši tikai par likumprojekta nosaukumu, nepadomājot, kādas normas tur ir iekšā, jo apspriešanas laikā no tā ir svītrotas tādas normas, kas aizliedz šo statusu iegūt PSKP biedriem, kā arī atstāj iespēju iegūt šo statusu Samsona un tamlīdzīgiem grupējumiem. Tātad frakcijas “Latvijai” konkrētais priekšlikums bija izlaist šo likumprojektu caur vēl vienu priekšlikumu iesniegšanas riņķi, kas ļautu novērst vismaz tās normas, kuras varētu uzskatīt par apvainojošām šiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Un tad vēl ļoti īsi par šīrīta piketu. Es domāju, ka tas ir ļoti labi, ka studenti atnāca, bet es gribētu arī piebilst, ka, ja studentu vispārējā līdzšinējā politiskā aktivitāte nebūtu bijusi tik nožēlojamā līmenī, tad arī šodien nebūtu jānostājas aizsardzības ministra voluntāro lēmumu priekšā un Ministru kabineta voluntāro likumprojektu priekšā, bet būtu iespējams, ka jau uz šo brīdi būtu sasniegts kāds civilizētāks risinājums. Tātad mans aicinājums studentiem arī turpmāk politiski aktivizēties ne tikai jautājumos, kas tieši skar viņus pašus, bet arī vispār visos valstiski svarīgos jautājumos.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija):

Kristīgie demokrāti var būt gandarīti par to, ka sabiedrībā ir uztverti mūsu centieni, kas ir saistīti un orientēti uz Obligātā valsts dienesta likumu. Es gribu tikai atgādināt visiem klausītājiem, ka, ja kristīgie demokrāti savulaik nebūtu nobloķējuši Obligātā valsts dienesta likuma pieņemšanu 81. panta kārtībā, tad varbūt jau liela daļa no tiem, kuri piketēja šajā rītā pie Saeimas nama, būtu zābakos un pildītu savu patriotisko pienākumu pret valsti.

Es gribu atsaukties uz dažu man pazīstamu cilvēku izteicieniem, kuri ir novērtējuši to, ko vienam cilvēkam dod amerikāņu armija. Es gribu uzdot arī jautājumu, lai zinātu arī klausītāji, kāpēc viens jauns cilvēks, kurš ir izgājis amerikāņu armiju, tiek ļoti augstu novērtēts amerikāņu darba tirgū. Vairāku aspektu pēc. Tāpēc, ka viņš armijā ir ieguvis kompjūteru zināšanas, viņš ir apguvis svešvalodas, viņš ir iemācījies varbūt lietot automobili. Pēc tam, kad viņš no šīs armijas atgriežas ar visām šīm iemaņām, ko viņam armija ir devusi, viņš ir ļoti augstu novērtēts darba tirgū, viņš ir pieprasīts kā darbaspēks. Pie mums diemžēl situācija Latvijā ir pavisam pretēja. Mēs nevaram runāt šeit par kaut kādu ieguvumu, ko personīgi cilvēks var iegūt, kā vien kādu kaiti, nerunājot jau par kara mākslu, kuru noteikti apgūt nevar, ja tev uz visu dienesta laiku iedala 8 patronas, ko tu vari lietot, lai tu iemācītos šaut. Kristīgie demokrāti piedāvā Obligātā valsts dienesta likumā un arī Aizsardzības koncepcijā citu lietu. Proti, to, par ko mēs esam pārliecināti, ka viens tūkstotis profesionālu karavīru miera laikā valsts aizsardzības pienākumu spēj nodrošināt daudz profesionālāk un ar daudz mazākiem līdzekļiem nekā liela uz obligātā karadienesta bāzes balstīta armija. Un mēs uzskatām, ka šobrīd jau mūsu valstī ir iespējas deficīta vietas robežapsardzē un cietumu apsardzē nokomplektēt no brīvprātīgiem. Tāds varētu būt šis risinājums, ko mēs piedāvājam.

Manuprāt, svarīgi šodien ir atzīmēt arī citu jautājumu, proti, ka lielā mērā tas ir arī kristīgo demokrātu iniciatīvas dēļ — valstī turpmāk labāk tiks risināti jautājumi, kas ir saistīti ar cietumnieku... no cietumu iznākušo cilvēku iesaistīšanos tālākajā dzīvē un ar iespēju nodrošināt viņus ar darbu, jo Saeima šodien atbalstīja mūsu priekšlikumu piešķirt nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kristīgās sadarbības misijas uzņēmumiem, kuri nodarbina cietumniekus. Svarīgi ir arī, manuprāt, piezīmēt to, ka tika pieņemts lēmums... likums par pievienotās vērtības nodokli, kurš lielā mērā šobrīd zemnieku saimniecībām ļaus izvēlēties divu veidu rīcību, vai nu, ja tā būs līdz šim izdarījusi lielus pirkumus un ieguldījumus savā saimniecībā, nereģistrēties kā nodokļu maksātājai un, izmantojot 12 procentu kompensāciju, ko tā saņem par nodoto produkciju, amortizēt turpmākajos gados šos izdarītos pirkumus, jeb arī tie, tās zemnieku saimniecības, kuras gribēs attīstīt savu ražošanu. Tām būs izdevīgi reģistrēties kā ar nodokli apliekamām personām un saņemt 18 procentu kompensāciju par samaksāto pievienotās vērtības nodokli, iegādājoties ražošanas līdzekļus.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Es gribētu galveno pateikt, ka vislielākais gandarījums gan frakcijām, gan man kā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai ir tas, ka mēs šodien pirmajā lasījumā pieņēmām grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”, jo tie ir grozījumi, kas būtībā velkas jau no budžeta pieņemšanas. Ir runa par diferencētiem bērnu pabalstiem. Un valdība 3 mēnešus turējās pretī, tagad tā itkā ir piekritusi un no 1. augusta, es ceru, šie diferencētie pabalsti parādīsies, kaut arī šodien viņi nav atcelti. Bet mums ir tāda valsts, kas var prasīt pienākumu, kā te visi sajūsminājās, pret valsti karadienestā, bet nejūt pienākumu pret cilvēkiem.

Sakarā ar mītiņu es negribu nevienu atkārtot, es gribētu tikai uzsvērt to, ka kāds arī nebūtu pieņemts šis likums, vai tā būs profesionālā armija, vai tur būs grozījumi, bet nezin kāpēc neviens atkal nedomā par to, ka pilsoņiem jau ir tāds pienākums, bet kur tad valstij viņš paliek? Ja mēs brīvprātīgajiem maksājam lielu naudu, kas par Eiropu... aizstāv Eiropas intereses un nodrošinām viņiem kolosālas sociālās garantijas, ja viņi tiek ievainoti, viņi ir krituši, tad palasiet projektu, ko ir iesnieguši tagad par armiju. Vispārējā kārtībā. Bet iesauc obligāti. Kur ir tā valsts atbildība? Es domāju, ka pat ne tikai par frakciju runājot, bet arī Sociālo un darba lietu komisija iesniegs spēcīgus grozījumus likumā “Par obligāto valsts dienestu”, vismaz garantijām, ja tie bērni, mūsu bērni tur būs sakropļoti vai, nedod Dievs, ies bojā.

Tātad likums par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu... Es domāju, tur būs vēl lielas un plašas debates, kā tas notika arī 5. Saeimā, jo noteikti lobijs no tabakas ražotāju puses būs spēcīgs. Mēs jau to vienreiz esam izgājuši mūsu komisijā, tagad mums tas atkārtoti būs jāiziet.

Un varbūt kā pēdējo. Es gribētu pateikt pretēji kustībai “Latvijai”, ka arī mūsu frakcija nav īpaši apmierināta ar visām normām, kas ir likumā par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu, bet pretēji frakcijas “Latvijai” viedoklim mēs tomēr uzskatām, ka nu daudz maz tā bilance šajā likumā ir uzrādīta. Un, ja cilvēki ir pretojušies fašistiskajam režīmam, arī viņi ir nacionālās pretestības kustības dalībnieki, un tas likumā ir atspoguļots.

A.Čepānis:

Man nav tiesību komentēt nevienu no šeit klātesošo deputātu runām, taču es gribētu izteikt tagad savu viedokli.

Pirmkārt, par to, ka mums vajadzētu vai nevajadzētu piecelties klusuma brīdī par Dudajeva bojāeju. Galu galā mēs par to absolūti neko nezinām, tas ir pirmkārt. Otrkārt, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija mums līdz šim tādas oficiālas ziņas nav sniegusi, un tāpēc es domāju, ka mūsu Saeimas deputātu oficiālā attieksme šajā gadījumā būtu nu vismaz jāpiebremzē.

Gāja runa par to, ka Dudajevs ir čečenu tautas ierindnieks. Dudajevs pirmām kārtām bija PSRS armijas ģenerālis. Un varbūt tikai pēc tam bija čečenu tautas ierindnieks.

Tālāk, par deputātiem, tas ir, par tiem cilvēkiem, kuri šorīt no rīta, kā jau es savas ievadrunas sākumā teicu, piketēja pie Saeimas. Galvenokārt, manuprāt, tie bija cilvēki, kuri neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa, no viņu ieņemamā amatā, no viņu spējām vai mazspējām, ir gluži vienkārši slaisti un negrib dienēt Latvijas valsts armijā. Negrib šo valsti aizsargāt. Bet viņi grib saņemt no šīs valsts visus tos labumus, kurus valstij pienāktos viņiem dot.

M.Ducmanis (“Latvijas Vēstnesis”):

Pašlaik, es skatījos, nav neviena deputāta no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, bet man ir jautājums attiecībā uz šodien pieņemto likumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu. Es gribētu, lai kāds no deputātiem paskaidro, kādas konkrētas priekšrocības vai atvieglojumi paredzēti tām personām, kam pienākas nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss. Jo, kā zināms, manuprāt, lielum lielais vairums no viņiem jau ir ar politiski represētās personas statusu. Vai ir vēl papildu kaut kādi atvieglojumi, priekšrocības? Cik es dzirdēju, tad Ministru kabinetam uzdots sagatavot līdz augustam apliecības. Bet vai tikai tā apliecība būs vai vēl kaut kas?

Un tad man vēl viens jautājums, es atvainojos, precizējošs Čerāna kungam. Nupat te izteicās, ka izgāzusi valdošā koalīcija to lēmumu par aizņēmumiem, ka tiem turpmāk vajadzētu būt Saeimas sankcijai. Kā es saprotu, tika nodots komisijai šis lēmumprojekts. Es gribētu precizēt.

Bet uz to pirmo jautājumu, es nezinu. Kāds no deputātiem, kas vairāk kompetents, varētu atbildēt.

K.Čerāns:

Šis lēmumprojekts, tas tika nodots komisijām, bet es arī teicu, ka tika izgāzta tā izskatīšana un pieņemšana šodienas sēdē. Un tas bija ļoti būtiski, jo tagad tuvākā laikā valdība domā dot kredītgarantijas Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītam. Un deputāti ar šo līgumu nav iepazinušies.

M.Vītols:

Es gribēju vienkārši papildināt tos argumentus, nosaucot, kāpēc Saeima šodien nodeva šo lēmumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Galvenokārt tāpēc, ka tas bija nepilnīgi izstrādāts, tas aptvēra tikai vienu ārējā aizņēmuma veidu, proti, līgumu, ka tas neaptvēra un neattiecas uz vērtspapīru izplatīšanu aiz valsts robežām. Tāpat arī neierobežoja un nenoteica summu, sākot no kuras šādus līgumus var izskatīt. Šādus aizņēmumus varētu ratificēt Saeima. Mēs varētu nonākt absurdā situācijā, ka vienus piecus tūkstošus latu garantiju izskata šeit un ratificē Saeima, tad mēs lielāko daļu Saeimas dienas kārtības pavadītu, iepazīstoties ar šādiem līgumiem un ratificējot tos. Tāpēc es uzskatu, ka Budžeta komisija varēs atrast kaut kādu kompromisu šeit, kas respektētu arī Saeimas deputātu vēlēšanos piedalīties plašāk pie šo līgumu apspriešanas.

A.Čepānis:

Gribu piebilst visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri mūs tagad redz vai dzird, ka Latvijas ārējais parāds šobrīd sasniedz 550 miljonus dolāru. Tas ir taisni puse no visas Latvijas budžeta.

L.Kuprijanova:

Tas nav mūsu komisijas jautājums. Būtībā tur ir vairāk goda nekā privilēģiju, jo pie visiem atvieglojumiem speciālā pantā ir pielīdzināts visam tam, kas ir represētajiem. Papildu viss ir novirzīts rajonu pašvaldību rokās. Tātad, ja viņiem ir lieka nauda, ja viņi uzskata par vajadzīgu... Būtībā kaut kāds īpašs materiāls labums no tā visa diez vai būs. Jo arī šobrīd, teiksim, represētiem ar tām pašām zālēm, jūs zināt, kāda ir situācija. Uz vietām, kā kura pašvaldība rīkojas. Tas ir ļoti īsi.

G.Grīnblats:

Ministru kabinets līdz šā gada 1. augustam izstrādās un apstiprinās nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes, kā arī nodrošinās šo apliecību un nozīmju izgatavošanu un piešķirs pašvaldības savos budžeta ietvaros nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atvieglojumus atsevišķu nodokļu, nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. Vispār personām, kuras atzītas par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ir tagad visas tās pašas tiesības, kas likumos un citos normatīvos aktos paredzētas politiski represētajām personām.

K.Lībane:

Es tikai gribētu uzsvērt, ka tā ir apzināta koncepcija, kas tika ievērota, izstrādājot šo likumprojektu, lai gan es arī neesmu Cilvēktiesību komisijas locekle, bet esmu ne mazāk kā citi deputāti sekojusi šī likumprojekta tapšanai un pieņemšanai. Un tā ir tā pamatdoma, ka tiek definēts, kas ir šī persona, un tad pielīdzināts politiski represētai personai ar visiem atvieglojumiem. Varbūt tie nav pārāk grezni un lieli, jo viņi ir atbilstoši tam —, ko valsts pašlaik spēj dot. Bet viņi ir iestrādāti daudzos atsevišķos citos likumos un šeit nav pieminēti. Es domāju, tas ir pareizi.

G.Valdmanis:

Es gribētu piebilst pa priekšu otrajam jautājumam. Mums ir liels ārzemju parāds jeb liels valsts parāds. Bet mēs viņu finansējam gandrīz visu ar ļoti augstām kredītu likmēm. Un puse tā parāda ir jau ar spekulācijas ceļu aizgājusi uz ārzemēm. Tā starpība starp tiem 25 procentiem, ko tauta maksā, un tie 7 procenti, par ko, teiksim, var to pašu papīru pārdot, iet iekšējo kliķu kabatās. Tas ir viens no tiem veidiem, kā var diezgan labi kļūt bagāts, ja kāds to gribētu darīt. Ir ļoti daudz nekārtības mūsu aizņemšanās metodēs un nav tikai G—24 problēmas. Un tas, ka tas nāktu tuvāk pie tautas pārskata, manuprāt, bija ļoti laba un svēta doma. Tas, ka viņu aprunāja, ka tur ir citas metodes... Izrēķiniet paši to starpību starp 30 procentiem gadā un 7 procentiem uz 500 un 600 miljoniem, un cik iet kādu cilvēku kabatās. Tas ir viens.

Par otru, par mežabrāļiem. Tie ir mūsu tautas varoņi. Un beidzamajos gados viņi ir vēl bijuši it kā bandītu statusā. Un šodien ir liels gandarījums, ka viņi pacelti no bandītiem uz tautas varoņa statusu. Viņiem būs emblēma, viņi varēs iet ar godu. Nav pietiekoši, likumā droši trūkst, bet piecus gadus mēs esam ar to jautājumu cīnījušies. Vismaz kaut kādi uzlabojumi šajā situācijā ir.

K.Čerāns:

Ņoti īsi. Es tiešām būtu ļoti priecīgs, ja tā būtu, ka tie, kas bija bandīti un cīnījās pret okupācijas varām, ja viņiem tiktu šīs nacionālās... Tas man bija tajā nozīmē, ka cīnījās pret okupāciju, ja viņiem tiktu šis statuss piešķirts. Bet šis likums jau diemžēl to nenodrošina. Mums frakcijā jau ienāk ļoti daudz signālu par to, ka cilvēki ir neapmierināti ar to. Un tāpēc mēs šeit nevarējām uzreiz pieņemt šo redakciju.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, nr. 60.

Par frakciju veidokļiem pēc Saeimas 2. maija sēdes — pēc šīs sēdes stenogrammas publikācijas. — "L.V."