Projekts

Lauksaimniecības attīstības projekts (LN 3695 LV)
Vidēja termiņa pārskata misija

Nobeiguma memorands (1996. g. 15.—29. aprīlis)

1. Hūnai Kimas kundze (Hoonae Kim — darba vadītāja), Džakobs Intrātora kungs (Jacobs Intrator — lauku banku speciālists), Tjārts Šilhorns (Tjaart Schillhorn — tehnoloģijas un paplašināšanās speciālists), Kristers Kronbergs (Christer Cronberg — lauksaimnieciskās pārstrādes speciālists), Alans Cušlāgs (Alan Zuschlag — pārraudzības un novērtēšanas speciālists) un Krīgs Brauns (Krieg Brown — lauksaimniecības kreditēšanas speciālists) viesojās Latvijā laikā no 1996. gada 15. līdz 29. aprīlim, lai veiktu Latvijas Lauksaimniecības attīstības projekta vidēja termiņa pārskatu. Pīters Janackova kungs (Peter Ianachkov — jurists) arī pievienojās misijai, lai risinātu juridiskos jautājumus un Čabas Čaki kungs (Csaba Csaki — lauksaimniecības politikas speciālists), kas pašreiz atrodas Latvijā, lai aktualizētu Lauksaimniecības nozares pārskata ziņojumu, piedalījās diskusijās ar valdību par tās lauksaimniecības politiku.

2. Šī Lauksaimniecības attīstības projekta (LAP) galvenie mērķi bija veikt visaptverošu projekta pārskatu tā vidusposmā, lai izvērtētu pastāvošās grūtības un ieteiktu izdarīt projektā izmaiņas, kas nepieciešamas, lai uzlabotu projekta vispārējo norisi. Šajā nobeiguma memorandā tiek īsumā apkopoti misijas galvenie secinājumi un ieteikumi, kurus vēl ir jāapstiprina Bankas vadībai. Pēc atgriešanās Pasaules bankas mītnē, misija sagatavos detalizētu atskaiti par LAP vidēja termiņa pārskatu un informēs Latvijas valdību par Bankas nostāju attiecībā uz piedāvāto otro Lauksaimniecības attīstības projektu (LAP II).

Projekta īstenošanas pasākumu apkopojums

3. Vispārējā darbība. LAP īstenošana noris apmierinoši, kaut arī ir iespējama tās tālāka uzlabošana. Līdzekļu izmaksāšana notiek tuvu iepriekš aplēstajiem apjomiem, neskatoties uz vienas no divām iesaistītajām finansu institūcijām (IFI) neapmierinošo darbību. Organizatoriskās attīstības komponentu darbība kopumā ir bijusi apmierinoša. Ir parādījušies vairāki būtiski jautājumi, kas ir pārrunāti un par kuriem tālākajā tekstā ir izdarīti ieteikumi. Zemes reformas apakškomponents (ko īsteno Valsts zemes dienests un Tieslietu ministrija) ir attīstījies visai labi, un ir ieteiktas atsevišķas korekcijas, lai uzlabotu arī šī apakškomponenta darbību. PB un ES apvienotā Projekta vadības vienība (PVV) līdz šim ir bijis viens no galvenajiem projekta apmierinošas īstenošanas un attīstības faktoriem.

“Laukkredīts”

4. Aizdošanas operācijas attīstās labi, un otrajā darbības gadā tās ir ievērojami palielinājušās. Šodien “Laukkredīts” ir izsniedzis 1139 tālākos aizdevumus 915 beigu lietotājiem. Uz 1996. gada 31. martu kopā bija apstiprināti aizdevumi par apmēram 10,8 miljoniem ASV dolāru un bija izmaksāti aizdevumi par summu 6,8 miljoni ASV dolāru. Līdz 1996. gada aprīļa beigām misijas labākie aprēķini rāda, ka no Bankas kredīta “Laukkredītam” atvēlētie 11,3 miljoni ASV dolāru būs pilnībā sadalīti. “Laukkredīta” biznesa plāns 1996. gadam un kreditēšanas prognozes norāda, ka kopējie uzkrātie izmaksātie līdzekļi līdz 1996. gada beigām sasniegs 13 miljonus ASV dolāru. Detalizēta informācija par “Laukkredīta” organizāciju, kreditēšanas operācijām un tā kredītportfeļa analīzi tiks iekļauta misijas atskaitē par projekta vidēja termiņa novērtēšanu.

5. Divu gadu laikā kopš dibināšanas “Laukkredīts” ir pieteicis sevi kā galvenais spēlētājs lauku finansu jomā. Liela panākumu daļa tika gūta, pateicoties apņēmības pilnajam personālam, spēcīgai vadībai un drošām kreditēšanas operācijām. Klienti un mobilie kredīta izplatītāji (MKI) ir izveidojuši biznesa attiecības, kas balstās uz uzticību, un daudzi zemnieki paļaujas arī uz MKI biznesa padomiem; pēc gada vai ilgāka darbības laika zemnieki daudz pārliecinošāk izdara komercaizņēmumus, viņi ir pārliecinātāki par savām spējām tos atmaksāt, viņi ir kļuvuši daudz pārliecinātāki par savām spējām radīt peļņu un ir daudz pazīstamāki ar kreditēšanas procesu un ar to, kas tiek gaidīts no viņiem kā aizņēmējiem. MKI ir nodemonstrējuši labu izpratni par katras savā portfelī esošās saimniecības biznesu un vietējos apvidos ir izveidojuši aktīvu biznesa tīklu.

6. “Laukkredīta” aizdevumi lauksaimniecības pārstrādei. Kopš 1995. gada aprīlī tika uzsākta lauksaimniecības pārstrādes kreditēšana, no apmēram 400 izskatītajiem priekšlikumiem “Laukkredīts” ir apstiprinājis 64 ar pārstrādi saistītus beigu projektus (13 pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, 15 kokapstrādes uzņēmumiem un 36 kombinētiem projektiem kokapstrādei un traktoriem meža darbiem). Lielākajā aizdevumu daļā ir iekļauts zināms sākuma apgrozāmais kapitāls. Laika posmā no 1996. gada 15. marta līdz 26. aprīlim tika apstiprināti vēl četri lauksaimnieciskās pārstrādes aizdevumi un vēl diviem tika veikts beigu izvērtējums.

Latvijas Investīciju banka

7. Vispārējā LIB darbība, kā arī tās līdzdalība projektā ir neapmierinoša. Kopš savas darbības uzsākšanas LIB ir izdarījusi 17 aizdevumus par kopējo summu 17 miljoni Vācijas marku ekvivalentu (5,3 miljoni ASV dolāru), un tās neatmaksātais aizdevumu portfelis uz 1996. gada 31. decembri bija apmēram 2,6 miljoni ASV dolāru.

8. Projekta ietvaros tika finansēti seši tālākie projekti par kopējo summu 1,4 miljoni ASV dolāru, no kuriem pēdējā projekta vajadzībām LIB izņēma līdzekļus 1995. gada martā. Pēc LIB lūguma sākotnēji Latvijas Investīciju bankai projektā atvēlēto līdzekļu neizmantotā daļa tiks atcelta un Finansu ministrija izdarīs attiecīgas izmaiņas savā pakārtotā aizdevuma līgumā ar LIB.

Aplēses par kopā izmaksātajiem līdzekļiem uz 1996. gada 30. aprīli

Kopā iedalītie Kopā izmaksātie Komentāri

līdzekļi līdzekļi

Projektam kopumā 15,13 miljoni 11,84 miljoni Nesaskan ar PB izmaksu datiem

ASV dolāru ASV dolāru vēl neapstiprinātu pieteikumu dēļ

“Laukkredīts”

a) zemnieku saim- 10,3 miljoni 6,8 miljoni 1139 tālākie aizdevumi un 915

niecību attīstībai ASV dolāru ASV dolāru beigu aizņēmēji; “Laukkredīts” ir

pilnībā sadalījis savu kredītlīniju

t. sk.

b) lauksaimnieciskā 1,0 miljons 0,7 miljoni 64 pārstrādes tālākie projekti

pārstrāde, t. sk. apgro- ASV dolāru ASV dolāru 64 pārstrādes beigu projekti ar

zāmajam kapitālam vidējo apjomu: Ls 14 000 (28 000

ASV dolāru), ieskaitot sākot-

nējo apgrozāmo kapitālu

LIB

Pārstrādes uzņēmumi 1,43 miljoni 1,43 miljoni 6 tālākie projekti

ASV dolāru ASV dolāru

Valsts zemes dienests 2,2 miljoni 1,67 miljoni Joprojām nav veikts otrais

ASV dolāru ASV dolāru tehnikas iepirkums

Tieslietu ministrija 0,2 miljoni 0,2 miljoni Aprīkojums ir iepirkts. Tieslietu

ASV dolāru ASV dolāru ministrija ir jau iepriekš

nomaksājusi aizdevumu.

Piezīme: augstāk redzamie skaitļi balstās uz misijas labākajām aplēsēm uz 1996. gada aprīļa beigām. Faktiskā informācija uz 1996. gada 31. martu tiks pievienota vidēja termiņa pārskata ziņojumam.

Tehniskās palīdzības

komponents

9. Kopumā ar LAP saistītā tehniskā palīdzība ir bijusi iedarbīga un ar redzamiem panākumiem. Pamatojoties uz darbības rādītājiem, kas tika izstrādāti novērtēšanas laikā, divi no divpadsmit atsevišķiem tehniskās palīdzības komponentiem nav bijuši pietiekami veiksmīgi kopējo projekta mērķu sasniegšanā. Tie ir ārējās tehniskās palīdzības atbalsts Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju dienestam (LLKD) un “Laukkredītam”. Gan LLKD, gan arī “Laukkredītam” ir veikti palīdzības pasākumi (piemēram, darba grupas izveidošana), un papildu tehniskā palīdzība tiks nodrošināta abiem tehniskās palīdzības apakškomponentiem.

10. Pārsvarā gadījumu PVV ir visai sekmīgi darbojusies, lai nodrošinātu to, ka tehniskās palīdzības komponenti tiek īstenoti saskaņā ar LAP prasībām. Tehniskās palīdzības īstenošanas rezultātu apkopojums ir pievienots šim Nobeiguma memorandam.

Būtiskākās problēmas

11. Lauksaimniecības likuma projekts. Drīzumā Saeima otrajā lasījumā izskatīs likumprojektu “Par lauksaimniecību”. Misija secināja un Strukturālo pārkārtojumu aizdevuma misija piekrita, ka likumprojekts pēc tāda satura, kāds tam ir tagad, rada vairākas būtiskas bažas. Piedāvātā valdības lomas paaugstināšana produkcijas veidu un apjomu noteikšanā, garantētās iepirkuma kvotas un minimālās cenas, mārketinga un starptautiskās tirdzniecības regulēšana ar piedāvājumiem paaugstināt tarifus cita starpā ir īpaši traucējoši faktori. Ir notikušas vairākas diskusijas un atklātas un godīgas viedokļu apmaiņas. Banka sagatavos detalizētus komentārus par likumprojektu un nodos tos valdībai pēc iespējas ātrāk. Galveno ar likumprojektu saistīto problēmu apkopojums ir pievienots šim Nobeiguma memorandam. Misija ir informējusi valdību par to, ka bez būtiskām lauksaimniecības politikas reformām būs grūti apstiprināt piedāvāto otro Lauksaimniecības attīstības projektu.

12. “Laukkredīta” darbība. Pēc LIB līdzdalības projektā pārtraukšanas darbības panākumi būs kritiski atkarīgi no “Laukkredīta”, kas tajā brīdī būs vienīgā IFI. “Laukkredīts” atbilst Aizdevuma līguma 6. pielikuma pantam 1.B.1. par attiecīgo likumu un norādījumu ievērošanu, un “Laukkredīta” darbība saskan ar Bankai pieņemamu investīciju un kreditēšanas politiku un kārtību.

13. Vadība un personāls ir parādījuši savu kvalifikācijas līmeni un apņemšanos vairot projekta panākumus. Beigu projektu izvērtēšana ir veikta profesionāli, un tā netiek pakļauta nekādai neekonomiskas dabas ietekmei. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai “Laukkredīts” arī turpmāk netiktu pakļauts šādai ietekmei. Atbalsts vadības politikai un īstenotajai kreditēšanas praksei parāda Aizņēmēja apņemšanos pienācīgi īstenot projektu.

14. Latvijas lauksaimniecības konsultāciju dienesti (LLKD). Zemkopības ministrija piedāvā izdarīt strukturālas izmaiņas pastāvošajos LLKD, pamatojot to ar nepieciešamību lielākā mērā saistīt LLKD un lauksaimniecības zinātni un mācību iestādes visos līmeņos. Kaut arī misija un ES grupa piekrīt šādiem principiem, tās uztrauc iespējamā LLKD attīstības pagriešana no ienākumus radošas neatkarīgas iestādes uz esošā Lauksaimniecības departamenta sastāvdaļu vai citāda veida iestādi. Pēc ievērojamām diskusijām starp ES amatpersonām, Zemkopības ministriju, Tehniskās palīdzības grupu un Banku tika panākta vienošanās par sekojošo:

a) Zemkopības ministrija organizēs darba grupu, lai pārrunātu LLKD strukturālās reformas piedāvājumus;

b) ES grupa, kas darbojas ar LLKD, sagatavos dokumentu, kurā tiks apkopota LLKD sniegtā un sniedzamā tehniskā palīdzība, kā arī atrunāti tālākas nākotnes plāni;

c) Zemkopības ministrija neveiks nekādas pārmaiņas LLKD bez konsultēšanās ar Banku un ES.

15. Projekta vadības vienība (PVV). PVV darbība ir ārkārtīgi svarīga projekta sekmīgam iznākumam — šī vienība tika izveidota, lai pārraudzītu LAP īstenošanu. Lai mazinātu jebkādu tehniskās palīdzības dublēšanos, PVV uzdevums bija arī saskaņot tehnisko palīdzību lauksaimniecības nozarei. Misija ir uzsvērusi, ka Aizņēmējs ir atbildīgs par PVV uzturēšanu saskaņā ar tās funkcijām un uzdevumiem, par kuriem Banka vienojās ar ES.

Citas vienošanās, kas tika

panāktas ar Finansu ministriju

16. Latvijas Investīciju bankas (LIB) pakārtotā aizdevuma pārvešana “Laukkredītam”. Pēc LIB lūguma pakārtotais aizdevuma līgums starp Finansu ministriju un LIB tiks grozīts un izmaiņas stāsies spēkā ar 1996. gada 1. maiju. Ar šo datumu tiks izbeigta Latvijas Investīciju bankas loma kā IFI, taču LIB turpinās pārvaldīt sešus izsniegtos pakārtotos aizdevumus. Attiecīgi tiks mainīts arī pakārtotā aizdevuma atmaksas grafiks. Misija informēja LIB un Finansu ministriju, ka saistību maksas jautājums ir iekšēja problēma un tā ir jārisina Finansu ministrijas un LIB starpā.

17. Pakārtotais aizdevuma līgums ar “Laukkredītu” tiks paplašināts par summu, kas “Laukkredītam” tiks pārvesta no LIB. “Laukkredīts” sāks maksāt saistības maksu par pārvestajām summām, sākot no dienas, kad tiks labots pakārtotā aizdevuma līgums.

18. Atlikusī pakārtotā aizdevuma daļa, kas atrodas LIB un ir pārvedama citām IFI, sastāda apmēram 10 miljonus ASV dolāru. Misijai nav iebildumu piedāvājumam pārvest šos līdzekļus “Laukkredītam”, taču, lai atļautu piedalīties arī pārējām iespējamām IFI, misija iesaka pirmo pārvedumu “Laukkredītam” izdarīt 5 miljonu ASV dolāru apmērā un atlikušo summu pārvest tiem, kas pirmie ir tam gatavi. Tādējādi tiktu ievērota sākotnējā LAP ideja par to, ka vajadzētu atļaut piedalīties arī citām pieņemamām IFI. Pēc “Pareks bankas” lūguma misija tikās ar šīs bankas vadību un pārrunāja tās iespējamo līdzdalību LAP. Misija ieteica “Pareks bankai” iesniegt visus nepieciešamos dokumentus Tehniskajā vienībā, lai tā varētu veikt nepieciešamo apstiprināšanas pārbaudi.

19. Finansu ministrija, konsultējoties ar LIB un “Laukkredītu”, noteiks pirmo pārvedumu “Laukkredītam” un risinās saistības maksas jautājumu par atlikušajām “nepiešķirtajām” summām.

20. Tieslietu ministrijas maksājumi 200 000 ASV dolāru apmērā. Tieslietu ministrija ir jau pirms termiņa atmaksājusi Finansu ministrijai 200 000 ASV dolāru, kurus tā aizņēmās iekārtu iegādei LAP ietvaros. Misija informēja valdību par pastāvošajām iespējām:

a) atmaksāt šo summu Pasaules bankai;

b) nodot šo summu “Laukkredītam” kreditēšanai;

c) paturēt šos līdzekļus Finansu ministrijas kontrolē līdz laikam, kad ir jāatmaksā Bankas kredīts.

21. Misija apstiprināja, ka no Finansu ministrijas nebūs nepieciešama papildu kapitāla injektēšana līdzekļu pārvešanai “Laukkredītam” saskaņā ar nodaļām 18. un 20.

22. Finansu ministrijas procentu iekasēšana no “Laukkredīta” akciju kapitāla. Jau vairāk nekā gadu misija ir informējusi Finansu ministriju par to, ka procentu iekasēšana par valdības līdzdalību “Laukkredīta” akciju kapitālā nav saskaņā ar 1994. gada 16. februārī parakstīto Aizdevuma līgumu. Misija atkārtoja savas iepriekš izteiktās bažas par to, ka Finansu ministrijas lēmums ir paaugstinājis “Laukkredīta” izdevumus un tas tikai apdraudēs “Laukkredīta” finansiālo dzīvotspēju un ilgstošu darbību.

23. Finansu ministrijas un “Laukkredīta” vadība informēja misiju, ka, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, valdības akcijas “Laukkredītā” sākotnēji tika parakstītas Zemkopības ministrijas vārdā ar mērķi vēlāk tās pārvest Valsts īpašuma fondam, taču šāda akciju pārvešana tā arī nenotika. Finansu ministrija uzskata, ka, kamēr Zemkopības ministrija ir “Laukkredīta” akcionārs, tai arī vajadzētu maksāt procentus par LAP aizdevumu, kas tiek izmantots “Laukkredīta” kapitālā. Misija pievienojas Finansu ministrijas viedoklim par to, ka, lai atrisinātu šo ieilgušo jautājumu, “Laukkredīta” akcijas būtu jānodod Aizņēmējam (kuru pārstāvēs Finansu ministrija) un “Laukkredītam” vairs nevajadzētu izdarīt procentu maksājumus par valdības akciju daļu tajā.

24. “Laukkredītam” tiks dota pieeja aizdevumam latos. Ir panākta vienošanās par to, ka “Laukkredītam” būs pieeja aizdevumiem latos uzņēmumu un finansu sektora palīdzības projekta ietvaros. Tehniskā vienība (TV) norādīja, ka “Laukkredītam” varētu tikt piešķirti apmēram 5 miljoni ASV dolāru ekvivalentu. Misija tikās arī ar Latvijas Bankas viceprezidentu, kam nebija iebildumu samazināt Latvijas Bankas uzcenojuma likmi, kas samazinātu beigu procentu likmi, ko maksā zemnieki. Misija informēja TV un Finansu ministriju, ka TV nevajadzētu pārskatīt “Laukkredīta” izsniegtos kredītus, jo tie ir pārāk mazi, tādēļ arī uzcenojumam vajadzētu būt mazākam. Misija lūdza Finansu ministriju un TV pieņemt galīgo lēmumu par tālākās aizdošanas procentu likmēm, to skaitā arī par Latvijas Bankas uzcenojumu (finansu aģenta maksa) un informēt par to Pasaules banku.

25. Valsts zemes dienests (VZD). VZD iesniegs pārskatītus priekšlikumus par aizdevuma izmantošanu dažāda veida aprīkojuma iegādei. Misija ir informējusi VZD, ka tam būs nepieciešama iepriekšēja Finansu ministrijas piekrišana.

26. VZD gatavo arī jaunu priekšlikumu, lai aizņemtos papildu līdzekļus no Finansu ministrijas, ar kuriem palīdzēt iedzīvotājiem norēķināties par mērniecības darbiem un citiem līdzīgiem pakalpojumiem. Misijai nav principiālu iebildumu pret 1 miljona latu atvēlēšanu šiem mērķiem, ja VZD sagatavos un iesniegs Bankai diagnostisku pārskatu par pastāvošajiem sistēmas galvenajiem trūkumiem, kas traucē zemes tirgus izveidošanu, kā arī konkrētu darbības plānu situācijas uzlabošanai. Pēc šāda novērtējuma saņemšanas Banka, saņemot formālu pieprasījumu no Finansu ministrijas, uzsāks aizdevuma pārdalīšanu.

Ieteikumi projekta darbības uzlabošanai

27. Dažas no galvenajām jomām, kurām nepieciešami tālāki uzlabojumi, ir minētas tālākajā tekstā. Detalizēta analīze un konkrēti rīcības plāni tiks iekļauti vidēja termiņa pārskata ziņojumā.

28. “Laukkredīta” kredīta apjomi pārstrādes nozarei strauji pieaug. Ir acīmredzams, ka “Laukkredīts” nevar apmierināt paplašināšanās vajadzības ar esošo darbinieku skaitu. Misija iesaka pieņemt darbā papildu darbiniekus un apmācīt tos pārstrādes uzņēmumu kreditēšanā. Tas, protams, paaugstinātu “Laukkredīta” izmaksas, taču provizoriskās analīzes rāda, ka iespējamie papildu ienākumi, ko radīs papildu kredīta izplatītāji lauksaimniecības pārstrādei, attaisnotu izmaksu pieaugumu.

29. Ir nepieciešams vēl vairāk saīsināt pieprasījumu un kredītu apstrādes laiku. Daži zemnieki joprojām uzskata, ka no pieprasījuma iesniegšanas līdz līdzekļu saņemšanai ir jāgaida pārāk ilgi; tāpat ir iespējams vēl vairāk vienkāršot arī pieprasījuma formu maziem kredītiem. Atsevišķiem zemniekiem nav nekādu iemaņu grāmatvedībā, un pieprasījuma formā nepieciešamā informācija viņus biedē.

30. Ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp Latvijas Lauksaimniecības konsultantu dienestu (LLKD) reģionālajā un rajonu līmenī. Šodien pārsvarā zemnieki apmeklē reģionālās nodaļas, nevis konsultanti paši apmeklē saimniecības. LLKD būtu daudz iedarbīgāks, ja tas aktīvāk virzītu savus pakalpojumus un būtu mobilāks, nekā tas ir šodien.

31. Ja zemesgrāmata varētu standartizēt savu politiku un darbības kārtību apgabalos un akceptētu vispārējo bankas ķīlu, ko atļauj Latvijas likumdošana, tā tikai veicinātu “Laukkredīta” un citu IFI kredītus. Pašreiz “Laukkredīts” nevar izmantot šo juridisko dokumentu apgabalos, jo vietējās zemesgrāmatas nodaļas to neatļauj.

32. Hipotēkas, kuras pašreiz pieņem “Laukkredīts”, zemniekiem ir dārgs dokuments. Izmantojot vispārējo bankas hipotēku (kā jau iepriekš minēts), varētu izvairīties no nodevas, kas pašreiz ir jāmaksā par katru “Laukkredīta” aizdevumu. Tas samazinātu arī dokumentu apstrādes darba apjomu, ko pašreiz veic galvenā “Laukkredīta” nodaļa (pārdokumentēšana un hipotēku kārtošana), un samazinātu klientam parakstāmo papīru skaitu.

33. Vietējās konsultāciju iespējas ir nepietiekamas, lai palīdzētu investoriem sagatavot lietderības pētījumus un biznesa plānus. Pašreizējo “robu” daļēji aizpilda ārvalstu konsultanti no divpusējām un daudzpusējām atbalsta organizācijām kā, piemēram, no ES — PHARE. Kaut arī viņi sniedz vērtīgas konsultācijas, šis atbalsts investoriem ir par brīvu, un tas traucē vietējiem konsultāciju dienestiem attīstīties. Pašreizējai tehniskās palīdzības atbalsta sistēmai, kas ir izstrādāta, lai ārvalstu konsultanti paši sniegtu konkrētus padomus atsevišķiem agrorūpnieciskajiem uzņēmumiem, ir ļoti ierobežota ietekme uz zināšanu nodošanu vietējiem konsultantiem un iemaņu atstāšanu Latvijā.

34. Turpmāk tehniskās palīdzības pasākumiem vajadzētu vairāk pievērsties dzīvotspējīgu un uzturamu vietējo konsultāciju iespēju izveidošanai, vai nu sadarbojoties galvenajām personām agrorūpnieciskajā jomā pašām, vai arī pastiprinot lektoru apmācību vietējā biznesa skolā vai ekonomikas institūtā. Šāda atbalsta īpaši pietrūkst maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Piedāvātais otrais Lauksaimniecības attīstības projekts

35. Projekta sagatavošanas vienības (PSV) izveidošana. Sakarā ar iepriekšējā tekstā minētajām neskaidrībām par lauksaimniecības politiku šī misija secināja, ka ir vēl par agru, lai pārrunātu konkrētu otrā LAP koncepciju un iespējamos tā komponentus. Misija panāca vienošanos par to, ka valdība sagatavos un iesniegs Bankai LAP II priekšlikumus, kurā būs iekļauts arī galveno pasākumu plāns un grafiks projekta sagatavošanai. Tika panākta vienošanās par to, ka valdība izveidos starpministriju daudzpakļautības Projekta sagatavošanas vienību (PSV), kas sagatavos LAP II. Inesis Feifera kungs ir iecelts par PSV vadītāju, un ir izteikts priekšlikums izvietot PSV Ministru prezidenta kancelejā. PSV pārvaldīs PHRD projekta sagatavošanas dāvinājuma līdzekļus, veiks visus nepieciešamos projekta sagatavošanas darbus un cieši sadarbosies ar Banku. Attiecības starp PSV un PVV un to nākotnes loma būs jānosaka LAP II sagatavošanas laikā.

36. Valdības priekšlikums apvienot Hipotēku un zemes banku ar “Laukkredītu”. Misija tikās ar konsultējošo grupu, kas ir veikusi diagnostiskus pētījumus par Hipotēku un zemes banku un par “Laukkredītu”. Konsultantu ziņojums būs pieejams tikai 1996. gada 29. aprīlī, kas neļaus šai misijai nākt klajā ar savas nostājas izklāstu. Tika panākta vienošanās par to, ka PSV sagatavos beigu priekšlikumus par apvienošanu vai citu alternatīvu, kas ļaus attīstīt “Laukkredītu” par dzīvotspējīgu finansu institūciju, un šis priekšlikums tiks iesniegts Bankai.

37. Nākamais pasākums. No Latvijas puses nākamais pasākums ir sagatavot iepriekšminēto projekta priekšlikumu ar projekta komponentiem, no Bankas puses — misija sagatavos vidēja termiņa pārskata ziņojumu un iesniegs to valdībai. Nākamās Bankas misijas vizītes laiks un misijas dalībnieku skaits ir atkarīgs no sapratnes, kas tiks panākta politiskā dialogā starp valdību un Banku.

Rīga

1996. gada 29.aprīlis