Par Latvijas Lauksaimniecības likumu

Pasaules bankas misijas sākotnējie komentāri

1. Nepieciešamība. Daudzas valstis ir dažādos veidos pieņēmušas nepieciešamos likumdošanas aktus nolūkā sekmēt lauksaimniecības attīstību. Parasti to nolūks ir radīt stabilu un pārredzamu ekonomikas, agrārpolitikas un institucionālo mehānismu sektoram, definējot (I) lauksaimniecības politikas mērķus un (II) konkrētus līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Pasaules bankas misija atzīst ieguvumus, kas rastos, ja Latvijā tiktu iedibināts šāds mehānisms, lai veicinātu lauksaimniecības sektora nostiprināšanu, lai risinātu pārejas laika problēmas, to starpā arī sociālās, un radītu starptautiski konkurētspējīgu pārtikas un lauksaimniecības nozari.

2. Pieeja. Likums tādā formā, kā tas šobrīd ierosināts, ir pretrunā ar valdības noteiktajiem mērķiem un efektīvas, uz tirgu balstītas lauksaimniecības attīstības principiem.

Konkrēti:

— likumprojekts tiecas jaukt lauksaimniecības politiku ar sociālo politiku un cenšas atrisināt lauku sociālās problēmas ar lauksaimniecības politikas līdzekļiem (piemēram, nodrošinot iztikas minimumu un dzīves līmeni). Kaut arī bažas par lauku cilvēkiem ir saprotamas, citu valstu pieredze rāda, ka abu politiku jaukšana kopumā bieži nespēj sasniegt nevienas politikas mērķus — tā nedz nodrošina lauku cilvēku labklājību, nedz arī attīsta efektīvu lauksaimniecības nozari;

— likumprojekts aplūko lauksaimniecību atrauti no valsts ekonomikas kopumā, neatspoguļojot, kāda ir lauksaimniecības vieta un saites valsts kopējā ekonomiskajā politikā;

— likumprojekts, šķiet, balstīts uz valdības lomas neizpratni. Lielākajā daļā tirgus orientācijas valstu valdības uzdevums ir veicināt nozares darbību, nodrošinot tai regulēšanas un uzraudzības pakalpojumus. Taču izskatās, ka šis likumprojekts vedina uz atgriešanos atpakaļ pie valsts komandējošās ekonomikas, kurā valsts diktē visus ekonomisko norišu aspektus, ieskaitot ražošanu, mārketingu un starptautisko tirdzniecību;

— likumprojekta īstenošana prasīs ievērojamus budžeta līdzekļus. Tā kā likumprojekts ir sarežģīts, ambiciozs un piedāvātie pasākumi tajā nav konkrēti noteikti, ir grūti aplēst kopumā nepieciešamos līdzekļus, kas būs vajadzīgi piedāvāto pasākumu veikšanai, taču saskaņā ar citu valstu pieredzi daži no piedāvātajiem valdības iejaukšanās mēriem ir ļoti dārgi;

— likumprojekts skaidri nepasaka, kas būs galvenie ieguvēji no šāda likuma.

Tas ignorē patērētāju intereses, laukos dzīvojošo, bet lauksaimniecībā nenodarbināto ļaužu intereses, kā arī to zemnieku intereses, kuri jau šobrīd saimnieko pietiekami efektīvi, lai būtu spējīgi sacensties šodienas tirgū.

3. Instrumenti. Likumprojektā paredzēts lietot visdažādākos politikas pasākumus un līdzekļus jauktā veidā un formā, kas faktiski novedīs pie brīvā tirgus likvidēšanas un līdz ar to arī negatīvi ietekmēs ieguvumus no konkurences un attīstības.

— Zemkopības ministrijai tiek dotas līdzīgas tiesības un pienākumi kā padomju laika agrorūpnieciskajam kompleksam;

— tirgus regulēšanas instrumenti, kas tiek plaši lietoti tirgus ekonomikā, piemēram, cenu atbalsts ES valstīs, tiek neprecīzi interpretēti, un likumprojekts piedāvā tos akceptēt;

— valdības programmas un lēmumi aizstās tirgus spēkus, uzvarētājus (un zaudētājus) noteiks birokrāti, nevis konkurence un ražošanas efektivitāte.

4. Likumprojekta formulējums. Likumprojekts bieži kļūst neskaidrs. Termini un definīcijas ne vienmēr ir precīzi noteikti, nepietiekami ir ņemta vērā ietekme un saikne ar citiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

5. Secinājumi. Likumprojekta pieņemšana un ieviešana tā pašreizējā formā var sniegt īslaicīgu atspaidu daļai lauku iedzīvotāju uz vidēja un ilgtermiņa attīstības rēķina. Pastiprināta valdības iejaukšanās izkropļos iekšējo tirgu un zemnieku orientāciju nākotnē. Ievērojama valsts palīdzības daļa lauksaimniecībai veicinās neefektīvas ražošanas turpināšanu un sekojoši arī efektīvas lauksaimniecības nozares attīstība tiks ierobežota un aizkavēta. Apkopojot — šī likumprojekta apstiprināšana un īstenošana tā pašreizējā formā pārtrauks reformu procesu ne tikai lauksaimniecībā, bet arī tautsaimniecībā kopumā.

6. Rekomendācijas. Likumprojektu nepieciešams rūpīgi izdiskutēt un uzlabot. Ja likumprojekta pārrakstīšana no jauna politisku iemeslu dēļ ir neiespējama, mēs ieteiktu rūpīgu likumprojekta pārskatīšanu, lai tajā tiktu atspoguļoti vismaz šādi principi:

— tiktu nodrošināts tas, ka likumprojekts atbilst Latvijas valdības paustajam nodomam attīstīt uz tirgus pamatiem un privātīpašumu balstītu lauksaimniecības sistēmu un tās stratēģiskajam mērķim — pievienoties Eiropas Savienībai;

— garantija, ka jebkura valdības iejaukšanās būs tirgus ekonomikai atbilstoša un Zemkopības ministrija nekļūs par tās padomju laika priekšteča līdzinieku;

— sociālās politikas jautājumu nodalīšana no lauksaimniecības jautājumiem, tajā pašā laikā garantējot to, ka vitālas lauku sociālās problēmas tiek risinātas ar atbilstoša sociālās drošības tīkla palīdzību.

7. Plašākas lauku attīstības plāns. Valdībai būtu jāatzīst, ka Latvijas lauku atveseļošana prasa kompleksu un izsvērtu pieeju, kam ir nepieciešams izstrādāt integrētu lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģiju. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj konkrēti pasākumi nolūkā atbalstīt:

— konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstību. Šāda attīstība jau notiek, un šī likumprojekta uzdevums būtu stimulēt un atbalstīt šo procesu;

— lauku pakalpojumu sektora un industrijas attīstību nolūkā radīt ne tikai darba vietas zemnieku saimniecībās, bet arī papildu pieprasījumu pēc lauksaimniecības un citiem produktiem;

— lauku infrastruktūras uzlabošanu;

— atbilstošas sociālās politikas izstrādāšanu konkrētajiem Latvijas lauku apstākļiem un vajadzībām.

Atsevišķas piezīmes ar mūsu detalizētākiem komentāriem par katru likumprojekta nodaļu tiek gatavotas un tiks iesniegtas valdībai vēlāk.