• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārpolitika ir mērķtiecīgas darbības māksla. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.02.2001., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2885

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ES un Latvijas parlamentārās komitejas sēdē

Vēl šajā numurā

07.02.2001., Nr. 21

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārpolitika ir mērķtiecīgas darbības māksla

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Lekcija Latvijas Universitātes 59.zinātniskajā konferencē Rīgā 2001. gada 6. februārī

Godātie akadēmiskās konferences dalībnieki! Cienītie Latvijas Universitātes viesi! Dāmas un kungi! 

Man ir patiess prieks būt šodien kopā ar jums un sveikt jūs akadēmiskās sesijas darbā. Es novēlu jums intensīvu un produktīvu darbu.

Šogad mēs atzīmējam 80.gadadienu, kopš Latvijas valsts "de iure" atzīšanas. Cilvēces vēstures ritumam un starptautiskajai dzīvei kopumā 80 gadi nav nekāds ilgais periods. Taču Latvijas kā starptautisko tiesību subjekta mūžā tas ir bijis piesātināts un notikumiem tik bagāts laiks, ka mums ir vērts to analizēt, gūt zināmas pieredzes mācības un ievērtēt tās savas nākotnes veidošanā.

Šie 80 gadi ir dzīvoti intensīvajā un sarežģītajā 20. gadsimtā, un, tā kā mēs paši esam lielā Eiropas vēstures pēdējo desmit gadu paātrinājuma procesa tiešie dalībnieki, tad varam apzināties visu to atbildības kopumu, ko šī vēsture ienes līdzi jaunajā gadu tūkstotī. Ja mēs savas valsts "de iure" atzīšanu uzskatām par Latvijas diplomātijas augstāko sasniegumu, tad mums arī jāapzinās, ka Latvijas diplomātija ir bijusi un arī šodien ir aktīvas, mērķtiecīgas darbības māksla. Tieši māksla, nevis orientēšanās sports, kā daždien tiek uzskatīts. Darbības kvalitāte te ir galvenais kritērijs, lai arī ātrums un reakcija ir tikpat svarīgi.

Mēs nevaram atsaukties uz slavenajām anekdotēm par diplomātiem, kas mēdzot sekot principam — divreiz apdomāt, pirms neko nepateikt. Mums vienmēr ir bijis svarīgi mums pareizos lēmumus pieņemt īstajā laikā un sekojoši pareizi un ātri rīkoties.

Dāmas un kungi! 

Vai varam šodien maz iedomāties, piemēram, mūsu Latviju bez 4. maija balsojuma? Kā būtu, ja Baltijas valstis konsekventi un laikus neizvēlētos šo savu ceļu? Patiesībā mēs to varam iedomāties. Vajag tikai palūkoties tepat līdzās uz valstīm, kam neatkarība atšķirībā no Baltijas gluži vienkārši iekrita klēpī PSRS sabrukuma rezultātā.

Un ja mēs nebūtu bijuši konsekventi un nebūtu laikā panākuši pilnīgu Krievijas armijas izvešanu? Atbildes vietā mēs varētu padomāt, kādā situācijā šobrīd atrodas, piemēram, Moldova.

Savukārt, ja mēs laikus nebūtu intensificējuši savu likumdošanu, mums šodien nebūtu tik nepieciešamā draugu atbalsta. Lai ņemam par piemēru kaut vai valodas likuma vai pilsonības likuma sarežģīto iedzīvināšanas procesu. Svarīgi bija īstajā laikā izšķirties un radīt likumīgu bāzi savai darbībai. Tas bija svarīgi tiklab iekšpolitiski, kā ārpolitiski un ļāva mūsu partneriem visā pasaulē pārliecināties par Latviju kā valsti, kas ievēro demokrātijas principus un starptautiskās vienošanās. Likums un noteikumi stājās spēkā 2000.gada 1. septembrī. To apsveicis EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls, ES prezidentūra un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs.

Latvijas valdība ir veiksmīgi sadarbojusies ar EDSO un Eiropas Padomes ekspertiem, lai nodrošinātu likuma un noteikumu atbilstību starptautisko tiesību normu standartiem. To, ka likums un tā īstenošanas noteikumi ir demokrātiski, apliecina arī fakts, ka pilnībā izgāzušies atsevišķu opozīcijas partiju mēģinājumi sākt t.s. pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu — cilvēki redz, ka likums viņu dzīvi neietekmē un viņu tiesības neierobežo.

Tas pats sakāms par tik daudz apspriesto pilsonības problēmu.

Lielais pilsonības pretendentu skaits liecina par Latvijas iedzīvotāju gribu neatgriezeniski saistīt savu dzīvi ar Latviju. Kopš naturalizācijas procesa sākuma uz naturalizāciju pieteikušies vairāk nekā 41 000 cilvēku. Naturalizācijas pārbaudes nokārto ap 95% pretendentu. Makss van der Stūls ir paziņojis, ka viņam nebūs jaunu rekomendāciju pilsonības jautājumos, jo Latvija ir izpildījusi agrākās rekomendācijas. 2000. gadā saglabājās liels naturalizācijas iesniegumu skaits, un 2000.gadā naturalizēto pilsoņu skaits pārsniedza 1999.gadā naturalizēto skaitu (1999. gadā naturalizēti 12 427, 2000. gadā — 14 900).

Mūsu politiskā griba un konsekvence pasaulē tiek novērtēta. Šā gada janvārī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar pārliecinošu balsu vairākumu izbeidza monitoringu jeb novērošanas procedūru pret Latviju, kad vairāku gadu garumā tika pētīts, kā Latvija pilda saistības, ko uzņēmusies, iestājoties Eiropas Padomē, un kā tikuši ievēroti Eiropas ekspertu ieteikumi.

Tālab es īpaši gribu uzsvērt, ka Latvijas pēdējo gadu panākumu pamatā pirmkārt būtu jāmin mūsu ārpolitisko mērķu skaidrība. Atšķirībā no daudzām valstīm, kuras līdzīgi Latvijai bijušas iesaistītas aizvadītās desmitgades dramatiskajās pārmaiņās, Latvijai ir raksturīga ārpolitikas kontinuitāte, kas ir nesaraujami saistīta ar iekšpolitisku nostādņu skaidrību jautājumā par valsts nākotni.

Tāpēc es, runājot par mūsu ārpolitiku nākotnes redzējumā, gribētu uzsvērt trīs svarīgas lietas: kontinuitāte, konsekvence un sadarbība.

Par kontinuitāti. Atjaunotajā Latvijas Republikā jau 90. gadu pirmajā pusē izkristalizējās Latvijas ārpolitiskā kursa nemainīgais mugurkauls: Eiropas Savienība (ES) un NATO. Te nav runa tikai par Latvijas valdības nemainīgo nostāju, bet gan par to, ka tiek konsekventi pildīta tautas griba: piecas no sešām Saeimā pārstāvētām partijām ir par Latvijas pievienošanos NATO, un pilnīgi visas atbalsta Latvijas ceļu uz ES.

Ceļā uz Eiropas Savienību mums svarīgs atskaites punkts bija Nicas samits jeb Eiropas Savienības starpvaldību konference, kas norisinājās no 2000.gada 7. līdz 10.decembrim. Kandidātvalstis bija uzaicinātas piedalīties Eiropas konferencē, kas notika 7.decembrī Nicas samita ietvaros. (Nicas Eiropas konferencē Latviju pārstāvēja Ministru prezidents un uzstājās ar runu par ES institucionālo reformu un nākotnes Eiropas aprisēm. Tāpat Latvija aktīvi izmantoja Portugāles un Francijas ES prezidentūru piedāvātās iespējas paust savu nostāju Starpvaldību konferences dienaskārtības jautājumos kā divpusējo konsultāciju laikā ar dalībvalstīm, tā arī piedaloties Eiropas konferencēs Sošo 23.novembrī un jau minētajā konferencē Nicā.)

Ko tad Latvijai nozīmē Nicā pieņemtie ES Padomes lēmumi?

Mēs varam ar gandarījumu konstatēt, ka šie lēmumi atbilst LR nacionālajām interesēm.

Nicas lēmumi apstiprina, ka paplašināšanās ir realitāte, jo lēmumi pieņemti, ievērojot kandidātvalstu drīzu dalību ES.

Mūsu galvenais ieguvums ir tas, ka mēs tagad kā nākamā dalībvalsts skaidri zinām, kādā institucionālajā ietvarā mums nāksies darboties Eiropas Savienībā.

Pirmkārt, Nicā tika pieņemts lēmums par to, ka katrai dalībvalstij Eiropas Komisijā būs viens komisārs. Tas ir princips, ko Latvija savā nostājā līdz šim ir konsekventi paudusi. Latvija uzskata, ka princips "viena dalībvalsts = viens komisārs" katrai dalībvalstij ir leģitimitātes jautājums. Pēc tam, kad ES būs 27 dalībvalstis, šis lēmums tiks pārskatīts, jau piedaloties Latvijai un pieņemot lēmumu vienbalsīgi.

Otrkārt, Latvija ir gandarīta par to, ka tai Eiropas Parlamentā būs astoņas vietas. Un, tā kā Nicas ES Padomes Noslēguma dokumentā tiek uzsvērta cerība, ka jaunās dalībvalstis varēs piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004.gadā, es aicinu jūs būt gataviem vēlēt Eiropas Parlamentu, jo Latvijas attīstība ļauj cerēt, ka 2004.gadā mēs būsim ES dalībvalsts.

Treškārt, lēmums par balsu svaru Padomē atspoguļo to, ka ES ir ne tikai valstu savienība, bet arī pilsoņu savienība. Latvijai Padomē būs četras balsis. Lēmums par balsu svaru Padomē liecina par to, cik svarīgi kandidātvalstīm ir iestāties ES, lai tām būtu iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un pašām ierosināt iekļaut dienaskārtībā noteiktus jautājumus. Fakts, ka Lietuvai ir septiņas, bet Latvijai — četras balsis, ir skatāms salīdzinājumā. Piemēram, Vācija ar 80 miljoniem iedzīvotāju ir piekāpusies un piekritusi 29 balsīm, savukārt Spānijai, kuras iedzīvotāju skaits ir 39 miljoni, ir 27 balsis. Vācijā dzīvo divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Spānijā. Svarīga ir līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un līdzsvara nodrošināšana starp lielajām un mazajām, vecajām un jaunajām dalībvalstīm.

Mazo valstu interešu ievērošanu pauž arī Nicā pieņemtais lēmums par kvalificētā vairākuma balsojuma pielietošanas paplašināšanu par 34 jomām, ieskaitot rūpniecību, strukturālos fondus, eiro ieviešanu, pakalpojumu kustību utt.

Latvija ir gandarīta, ka gadījumā, ja lēmumu pieņem ar kvalificētā vairākuma balsojumu, bet to neatbalsta divas trešdaļas dalībvalstu, lēmums netiek apstiprināts. Tur mēs saredzam vēl vienu iespēju mazajām dalībvalstīm ietekmēt Eiropas kopējo nākotni.

Pirmo reizi ES pastāvēšanas vēsturē tiek paredzēts, ka Starpvaldību konferencē (2004.gadā) kā novērotāji varēs piedalīties arī tās valstis, kuru pievienošanās process, iespējams, nebūs pilnībā pabeigts (būs noslēgušās iestāšanās sarunas, taču, iespējams, daļai valstu nebūs pabeigts pievienošanās līgumu ratifikācijas process).

Tagad iestāšanās ES ir galvenokārt mūsu pašu iekšpolitisks jautājums. Es vēlos uzsvērt: Latvija darīs visu, lai 2002. gada beigās varētu skaidri apzināties, ka esam gatavi saņemt uzaicinājumu pievienoties ES valstu saimei.

Dāmas un kungi!

Tikpat nopietni mēs raugāmies uz NATO kā uz bezalternatīvu mūsu reģiona drošības garantu. Latvijas un visas Baltijas drošības jautājumi ir saistīti ar NATO tikpat cieši kā ar ES, un Latvija konsekventi rīkojas saskaņā ar Rīcības plānu dalībai NATO, kas praktiskā dzīvē jau tiek realizēts veiksmīgu partnerattiecību līmenī. Ar veiksmīgu reģionālo sadarbību starp trijām Baltijas valstīm un aktīvu piedalīšanos plaša spektra "Partnerattiecības mieram" programmās un miera operācijās mēs esam pierādījuši savu spēju veicināt stabilitāti transatlantiskajā telpā. Tās ir Latvijas nacionālās intereses, un tās ir vienotas/nedalāmas un brīvas Eiropas intereses.

Dāmas un kungi!

Šis gads būs izšķirošs lēmumu pieņemšanai attiecībā uz nākamo alianses paplašināšanās kārtu. Darbu uzsākusi jaunā ASV administrācija, un domājams, ka īpaši otrais pusgads būs viedokļu formulēšanas un nopietnas diskusijas periods gan ASV, gan Eiropā. (Te jāatzīmē arī, ka Latvijai un Baltijai kopumā vietu amerikāņu eiroatlantiskās drošības stratēģijā nosaka arī īpašas attiecības, kuras definētas Baltijas un ASV hartā.)

Jau tagad diskusija par NATO paplašināšanos pamazām ir sākusies. Ceram, ka dalībvalstis ir gatavas lēmumu pieņemšanai un gatavas strādāt pie šo lēmumu veidošanas. Latvija no savas puses kopīgi ar pārējām kandidātvalstīm ir pielikusi nopietnus pūliņus, lai aktualizētu NATO paplašināšanās diskusiju. Pagājušā gada 15.decembrī Briselē pirms Eiroatlantiskās partnerības padomes ārlietu ministru sesijas pēc Latvijas iniciatīvas notika deviņu kandidātvalstu tikšanās, kurā mēs izteicām konkrētus priekšlikumus turpmākās sadarbības optimizēšanai. Svarīgs bija Madelainas Olbraitas un Polijas, Ungārijas, Čehijas ārlietu ministru izteiktais atbalsts gan NATO paplašināšanas politikai, gan kandidātvalstu devītnieka sadarbībai. Lai šo sadarbību stiprinātu, Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir ierosinājusi kandidātvalstu bruņoto spēku komandieru sanāksmi 2001. gadā Rīgā ar NATO valstu pārstāvju piedalīšanos.

Dāmas un kungi!

Mums ir svarīgi, lai dalībvalstu politiskajā apziņā nostiprinātos aksioma, ka paplašināšanai ir jānotiek un ka Baltijas valstu vienlaicīga uzņemšana tikai nostiprinās eiroatlantisko drošību. Trīs Baltijas valstis veido vienotu drošības politikas segmentu, un kā tādam tam jātiek vienotam uzņemtam aliansē. Tādas ir Latvijas intereses, un mūsu izpratne par tām ir balstīta kopējā drošībā visā eiroatlantiskajā telpā.

Par to liecina mūsu solidārā un sekmīgā trīspusējās sadarbība militārajā jomā. No tās es īpaši vēlos uzsvērt projektu "Baltnet", kam ir principiāla nozīme drošības politikā un kam ir patiesi stratēģiska nozīme. Tieši mūsu nelielās teritorijas finansiālo un sekojoši arī militāro un finansiālo kapacitāšu apvienošana ir objektīvi veicinājusi militāro sadarbību aizsardzībā. Ar kopīgiem projektiem, piemēram, gaisa telpas kontrolē ("Baltnet") un citās jomās ("Baltron", "Baltbat" un "Baltdefkol") faktiski ir panākta augsta integrācijas pakāpe aizsardzības un militārajā jomā Baltijas valstu teritorijā.

Dāmas un kungi!

Vēsturiskais Eiropas integrācijas process, kurš sākās ar Vācijas atkalapvienošanos, sasniegs savu kulmināciju, kad atlikušās kandidātvalstis tiks apvienotas ES un NATO. Latvija kopā ar pārējām astoņām NATO kandidātēm nopietni gatavojas NATO samitam 2002.gadā un sagaida no NATO dalībvalstīm aktīvāku rīcību, lai izpildītu Vašingtonas samitā doto solījumu uzcelt Eiropu bez ideoloģiskām un militārām barjerām.

Apvienotās Vācijas esamība NATO, Polijas, Ungārijas un Čehijas pievienošana ir ne tikai sekmējušas Eiropas drošību, bet arī attīstījušas visa reģiona divpusējās attiecības.

Pārējās kandidātvalstis novērtē jauno alianses dalībvalstu devumu Eiropas stabilitātei un darbos ir apliecinājušas gatavību pievienot savu ieguldījumu NATO militārajā spēkā un politiskajā kohēzijā. Paraugoties plašāk, var teikt, ka jaunais gadsimts nes arī jaunu piepildījumu transatlantiskajai saiknei. Stipra transatlantiskā saikne un cieša sadarbība pāri okeānam ir priekšnoteikums efektīvai Eiropas rīcībai krīžu gadījumos.

Iespējamā Latvijas un tās Baltijas kaimiņu pievienošanās NATO tāpat būs visas eiroatlantiskās savienības ieguvums, kas paplašinās Eiropas drošības un stabilitātes telpu. Loģiski, ka arī Krievija tikai iegūs no stabila, miermīlīga un prognozējama kaimiņa klātbūtnes pie savas rietumu robežas tieši tāpat, kā tās ieguvums ir bijusi Norvēģijas kaimiņvalsts pēdējās desmitgadēs.

Tieši stabilitāte un paredzamība paver jaunas iepējas pārrobežu sadarbībā, cīņā pret organizēto noziedzību, biznesa un tirdzniecības attīstībā, likuma normu ievērošanā.

Dāmas un kungi!

Mūsu ārpolitikas lielais mērķis ir vienota un brīva Eiropa savienībā, kas aptver Eiropas demokrātijas, ASV un Kanādu kā 21.gadsimta drošības un stabilitātes garantu. Šajā savienībā mēs ceram darboties kā aktīvi un dinamiski Baltijas jūras tautu reģionālās sadarbības partneri.

Darot visu iespējamo, lai sasniegtu šos mērķus, mēs sekmējam arī savas divpusējās attiecības un pirmkārt jau ar savām kaimiņvalstīm.

Latvija ir Rietumu sastāvdaļa. Te ir mūsu svarīgākie ekonomiskie, politiskie, drošības partneri un sabiedrotie. Mēs rīkojamies un domājam kā drīza ES dalībvalsts, bet Krievija, kā to teicis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, uzskata ES par savu galveno partneri. Arī mums Krievija jāuzlūko pirmkārt kā partneris — vispirms ekonomikā, tirdzniecībā, investīciju kontekstā, partneris — domājot par Krievijas tālāko demokratizāciju. Mums ir svarīgi atbildēt uz jautājumu, kādai jābūt kopējai Rietumu stratēģijai attiecībās ar Krieviju, Ukrainu, lai veicinātu demokratizācijas un reformu gaitu tanīs un nostiprinātu to sadarbību ar Eiropu. Latvija ir viena no tām Rietumu valstīm, kura ir vitāli ieinteresēta ilglaicīgā un vienotā Rietumu sadarbībā ar Krieviju.

Savā nesenajā vizītē Krievijā esmu izteicis Latvijas gatavību runāt par plašu jautājumu loku: sadarbību ar Krievijas reģioniem, pārrobežu sadarbību, starpparlamentāro sadarbību, starpvaldību komisijas darba atsākšanu. Raugoties uz saspīlējuma reģioniem gar Krievijas dienvidu robežu, atkal var secināt, cik svarīgi Krievijai ir tas, ka ar Eiropas kaimiņiem iespējama abpusēji izdevīga sadarbība. Manuprāt, Krievijas — un arī Eiropas — interesēs ir, lai Krievija atzītu un izmantotu to potenciālu, ko sevī ietver sadarbība ar Eiropu un Latviju tai skaitā. Es tiešām ceru, ka katrs solis tuvāk Eiropas Savienībai un NATO nodrošina labākas mūsu attiecības ar Krieviju. Un tieši šajā kontekstā ir jāvērtē gan mūsu attiecības ar Krieviju, gan mūsu attiecības ar Baltkrieviju.

Latvija ir gatava piedāvāt savu transformācijas pieredzi. Domāju, ka Krievija — vai vismaz atsevišķi tās reģioni — var gūt sev vērtīgu pieredzi no mums. Šim nolūkam kalpo arī pārrobežu sadarbība starp Latvijas un Krievijas pierobežas novadiem. Tādā pašā nolūkā piedāvājam savu ekspertīzi arī Ukrainas kolēģiem, ar kuriem mums ir izveidojusies laba pieredzes apmaiņa, tāpat mūsu reformu laika zināšanas piedāvājam arī Gruzijas kolēģiem.

Dialogā, kas šobrīd veidojas ar tām valstīm, ar kurām mēs kā okupēta valsts bijām spiesta būt kopā Padomju savienībā, mēs ar savu pieredzi varam daudz dot ne tikai šīm valstīm, bet arī mūsu Rietumu partneriem, kuri bieži vien mūs uztver kā ekspertus, sevišķi šajās valstīs, kurās mūs uztver kā ļoti līdzīgus pagātnē un daudz sasniegušus pašlaik. Tāpēc nozīmīgi bija gan Armēnijas un Azerbaidžānas apmeklējumi pirms šo valstu uzņemšanas Eiropas Padomē, gan vizīte Krievijā īsi pirms tik nozīmīgā balsojuma par Krievijas balsstiesību atjaunošanu Eiropas Padomē, kas bija apturētas sakarā ar karu Čečenijā. Būdama Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidējošā valsts, Latvija atbalstīja šo lēmumu, jo, atgūstot balsstiesības EP Parlamentārajā asamblejā, Krievija uzņemas lielu atbildību, un es ceru, ka Krievija to attaisnos. Jo nav svarīgi, vai tā ir maza vai liela valsts — starptautisko organizāciju efektivitātei visur jābūt vienādi pārliecinošai.

Dāmas un kungi!

Latvija pamatoti tiek uzskatīta par vienu no transformācijas panākumu stāstiem Eiropā, runājot par tās politikas veidošanu, kas ietekmē un virza gan cilvēktiesības, gan sabiedrības attīstību kopumā. Latvija ceļā uz Eiropas Savienību uzskata par nepieciešamu pilnveidot sadarbību ne tikai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī ar visām kandidātvalstīm un citu valstu sadarbības partneriem, kuri veicina integrācijas procesus Eiropā. Jo tieši integrācija ir atslēgas vārds mūsu ārpolitiskajai un lielā mērā arī iekšpolitiskajai darbībai. Tā ir Latvijas integrācija pasaulē un Eiropā. Tā ir integrācija transatlantiskajās drošības struktūrās. Tā ir aktīva sadarbība reģionālo struktūru ietvaros. Tas ir integrācijas process pašā Latvijā.

Latvijā šī politika jau sen ieguvusi nosaukumu — sabiedrības integrācijas politika, un ir izstrādāta integrācijas programma. Darbs pie integrācijas programmas īstenošanas ir nozīmīgākais ilgtermiņa pasākums, veidojot saliedētu pilsonisko sabiedrību Latvijā, tāpēc pagājušā gada 14. novembrī Ministru kabinets akceptēja likumprojektu par Sabiedrības integrācijas fondu, kurš piesaistīs Latvijas un ārvalstu finansu līdzekļus un sadalīs tos integrācijas projektiem, un piešķīra 200 000 latu tā darbībai. 2000. gada 20. novembrī Tieslietu ministrijā tika nodibināts departaments, kurš būs atbildīgs par integrācijas programmas īstenošanu.

Veiksmīgākā un strukturētākā programma sabiedrības integrācijai Latvijā ir Latviešu valodas apguves valsts programma (LVAVP), kas jau reāli darbojas. 2001. gada budžetā valdība pirmoreiz iekļāvusi 400 000 latu LVAVP. Sagatavoti daudzveidīgi un moderni mācību materiāli, valodas mācību filmas, interneta projekti. Sabiedrības integrācijas projektos (vasaras nometnes, jauniešu klubi) piedalījušies vairāk nekā 2300 cilvēku. Programmas ietvaros bezmaksas valodas mācībās piedalījušies ap 30 000 cilvēku.1

Tai pašā laikā Latvija nodrošina mazākumtautībām plašu kultūrautonomiju. Darbojas valsts finansētas skolas astoņām minoritātēm.2

Latvijā pieņemtais Izglītības likums atbilst gan starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, gan Latvijas izglītības sistēmas vajadzībām. Likuma atbilstību cilvēktiesību standartiem atzinis EDSO augstais komisārs M. van der Stūls.

Pieņemtais Izglītības likums neizslēdz no valsts mācību sistēmas ne krievu, ne kādu citu mazākumtautības valodu un neparedz šādu iespēju nākotnē.

Latvija ir gatava saglabāt visu pozitīvo, kas veicina mūsu ceļu uz integrētu politisku nāciju nākotnē, vienlaikus atklāti izvērtējot pagātnes gaišās un tumšās lappuses. Tādēļ mēs lielu nozīmi piešķiram atziņām, kas izkristalizējas Valsts prezidenta kancelejā izveidotās starptautiskās vēstures ekspertu komisijas darbā. Mūsu sabiedrībā nav un nekad nebūs vietas diskriminējošai neiecietībai.

No šī redzespunkta neapšaubāmi ļoti svarīga ir Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē. Eiropas Cilvēktiesību konvencija jau pusgadsimtu ir Eiropas Padomes galvenais instruments, kas tandēmā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu kļuvis par visefektīvāko cilvēktiesību aizsardzības mehānismu. Tas garantē cilvēktiesības vairāk nekā 800 miljoniem cilvēku visā Eiropā.

Latvija 2001.gada sākumā rīkos semināru par konvencijas ievērošanu administratīvajā procesā un nacionālajā tiesu sistēmā. Tātad mēs esam gatavi mācīties rītdienai.

No otras puses, šīs prezidentūras laikā mēs ne tikai daudz iemācīsimies, bet spēsim arī dot paši. Mums jau tagad ir ko dot: tā ir mūsu pieredze. Vizīšu laikā Gruzijā un Ukrainā esam izteikuši gatavību nodot savu reformu procesu pieredzi, kā arī dalīties ar saviem panākumiem sabiedrības integrācijā. 2001.gadu Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir pasludinājušas par Eiropas Valodu gadu, lai stiprinātu un daudzveidotu valodu apmācību, jo valodu zināšanām ir būtiska loma izpratnes un cieņas vairošanā pret dažādām kultūras identitātēm. Mēs vēlamies iepazīstināt pārējās EP valstis ar Latvijas sasniegumiem valodu politikas jomā, un Latvija 2001.gada 19. un 20.aprīlī Rīgā rīkos konferenci "Mazās valodas 21.gadsimta Eiropā". Mēs ceram pievērst uzmanību nepieciešamībai aizsargāt un veicināt Eiropas mazās un mazpazītās valodas.

Tāpat ir būtiski, ka līdzās ierastajiem un aktuālajiem EP darba kārtības jautājumiem Latvija īpašu uzmanību pievērš Eiropas mazo kultūru attīstības problemātikai. Kultūras daudzveidība ir būtiska Eiropas identitātes apziņai, ko atbalsta arī Eiropas kultūras konvencija. Atzinīgi novērtējot Eiropas Padomes veiksmīgo kampaņu par godu EP 50.gadadienai un jaunajai tūkstošgadei "Eiropa — kopīgs mantojums" un būdama īpaši aktīva Eiropas Padomes darbībā šajā jomā, Latvija no 2000. gada 7. līdz 10. decembrim Rīgā uzņēma šīs kampaņas noslēguma ceremoniju.

Mēs redzam, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē apliecina mūsu valsts politisko briedumu, mērķu un rīcības konsekvenci, un es ticu, ka tas būs visas Eiropas nākotnes ieguvums.

Dāmas un kungi!

Nobeigumā es vēlos uzsvērt to, ka Latvijas integrācija Eiropā ir uzdevums visām pārvaldes institūcijām Latvijā, sabiedrībai kopumā. Tas ir uzdevums, kas pilnībā atbilst mūsu interesēm ilglaicīgā skatījumā un ir vērsts rītdienā. Tas ir uzdevums, kas īpaši attiecas uz akadēmisko un studentu auditoriju, un es jums novēlu veiksmi mūsu kopīgajā darbā.

1 Starptautiskie donori programmas īstenošanai ziedojuši vairāk nekā 7,8 miljonus ASV dolāru. Prioritāte piešķirta pedagogu, kā arī iekšlietu un medicīnas struktūrās strādājošo valodas mācīšanai. No 1996. gada līdz 2000. gadam LVAVP koordinēja UNDP birojs Latvijā, bet no 2001. gada tās koordināciju pārņems Izglītības un zinātnes ministrija. Par programmas efektivitāti liecina veiktie pētījumi. 1996. gadā no aptaujātajiem nelatviešiem 22% vispār neprata latviešu valodu; 2000. gadā šis skaitlis bija sarucis līdz 9%.

2 LR darbojas 737 skolas ar latviešu mācībvalodu, 190 skolas ar krievu mācībvalodu, 159 skolas ar divām mācībvalodām (latviešu un krievu). Darbojas 6 poļu, 2 ebreju skolas, 1 ukraiņu, 1 igauņu, 1 lietuviešu, 1 baltkrievu skola, kā arī čigānu klases divās skolās.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!