LATVIJAS BANKAS DOKUMENTI

Par jaunajiem parādzīmju uzskaites un apgrozības noteikumiem un parādzīmju pirkšanas ar atpārdošanu (reverse REPO) izsoļu noteikumiem

Latvijas Bankas valde 1996. gada 25. aprīlī apstiprināja jaunus valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju uzskaites un apgrozības noteikumus, kas stāsies spēkā šī gada 6. maijā.

Līdz šim visas valsts parādzīmes uzskaitīja tikai Latvijas Bankas uzskaites sistēmā. Sākot ar šī gada 6. maiju, fizisku un juridisku personu īpašumā esošās parādzīmes uzskaitīs Latvijas Centrālajā depozitārijā un katras bankas uzskaites sistēmā. Lai iegādātos valsts parādzīmes, fiziskajām un juridiskajām personām tāpat kā agrāk jāvēršas savā bankā, kura iepazīstinās ar savu valsts parādzīmju pārdošanas kārtību un cenu. Mainīta tikai apstiprinājumu izsniegšanas kārtība. Proti, līdz šim apstiprinājumu par parādzīmju pārdošanu klientam, kas ir apliecinājums īpašuma tiesībām ar visām no tā juridiski izrietošām sekām, bankām izsniedza Latvijas Banka. Turpmāk pēc darījuma noslēgšanas apstiprinājumu klientam izdos banka — parādzīmju pārdevēja. Šīs izmaiņas parādzīmju pārdošanas kārtībā paātrinās darījumu ātrumu — bankā dokumentus būs iespējams noformēt pāris minūšu laikā. Tādējādi tiks sekmēta arī klientu uzticība bankām.

Svarīgs solis parādzīmju likviditātes palielināšanā starpbanku darījumos un darījumos ar Latvijas Banku ir arī pāreja no papīra formas dokumentiem uz elektroniskā datu pārraides tīkla izmantošanu un starptautiski pieņemtas parādzīmju numerācijas sistēmas ieviešana.

Šīs pārejas rezultātā mainīsies darījuma slēgšanas kārtība starp Latvijas Banku un bankām. Agrāk bankas, kuras bija noslēgušas līgumu ar Latvijas Banku, darījumu slēdza pa telefonu, un tas arī uzreiz tika izpildīts, bet apstiprinājumu varēja iesniegt līdz nākošās dienas beigām. Darījumus arī turpmāk slēgs pa telefonu, bet darījuma apstiprināšanai bankai stundas laikā jāatsūta darījuma apstiprinājums papīra formā vai pa elektronisko datu pārraides tīklu. Tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas Latvijas Banka veiks attiecīgo operāciju. Šīs pārejas galvenais iemesls ir tas, ka nav tiesiski noregulēta telefona sarunas atzīšana par neapstrīdamu darījuma noslēgšanas pierādījumu — kaut arī līgumā ir iekļauta vienošanās par telefona sarunas spēkā esamību un neatsaucamību. Tādēļ darījumu drošības palielināšanai tiek paplašināta elektroniskā datu pārraides tīkla izmantošana.

Banka varēs izvēlēties, kur uzglabāt dematerializētās (bezpapīra) valsts parādzīmes — Latvijas Bankas uzskaites sistēmā vai Latvijas Centrālajā depozitārijā, jo starp abām šīm uzskaites sistēmām notiks brīva parādzīmju pārskaitīšana. Katrai no tām ir savas priekšrocības.

Glabājot parādzīmes Latvijas Bankā:

— glabāšana un operācijas ir bez maksas;

— iespējams veikt parādzīmju pirkšanas, pārdošanas un ieķīlāšanas operācijas Latvijas Bankā.

Glabājot parādzīmes Latvijas Centrālajā depozitārijā:

— var veikt to pārdošanu nebankām (klientiem);

— ar attiecīgās bankas īpašumā esošajām parādzīmēm var piedalīties biržas sesijās, kur ir plašs investoru loks.

Latvijas Bankas valde 1996. gada 25. aprīlī apstiprinājusi arī valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju pirkšanas ar atpārdošanu (reverse REPO) izsoļu noteikumus. Latvijas Banka ievieš jaunu monetārās politikas instrumentu naudas izņemšanai no apgrozības nepieciešamības gadījumā. Izsoles norises kārtība ir pretēja REPO izsoles kārtībai: Latvijas Banka piedāvā pārdot bankām savā īpašumā esošās parādzīmes pēc savām otrreizējā tirgus likmēm (iepriekš nespecificējot konkrētu sēriju numurus) uz konkrētu laika periodu, kurš nepārsniedz divas nedēļas. Bankai savā pieteikumā jāuzrāda naudas summa, par kādu tā vēlas pirkt parādzīmes, un gada augļu procentu likme, par kādu tā vēlas parādzīmes atpārdot Latvijas Bankai, rēķinot saņemamos procentus no norādītās naudas summas. Latvijas Banka bankas nopirktās parādzīmes pārskaita uz tās REPO kontu, bet reverse REPO operācijas laikā banka tās nevar izmantot citiem darījumiem. Reverse REPO operācijas termiņa beigās banka parādzīmes ieskaita atpakaļ Latvijas Bankas parādzīmju kontā, un banka saņem savu naudu ar procentiem.

Latvijas Bankas

preses sekretārs E. Vējiņš