Ministru kabineta noteikumi Nr. 76

Rīgā 2017. gada 7. februārī (prot. Nr. 6 18. §)

Augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritēriju un aprites noteikumi

Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma
5. panta 19. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla (turpmāk – materiāls) atbilstības kritērijus un aprites kārtību šo noteikumu 1. pielikumā minētajām augļu koku un ogulāju ģintīm un sugām, kā arī to hibrīdiem.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. pavairošanas materiāls – sēklas, augu daļas un stādīšanai paredzētais visu veidu materiāls, tostarp potcelmi. Materiāls ir paredzēts tālākai pavairošanai vai augļaugu ražošanai;

2.2. piegādātājs šo noteikumu izpratnē – fiziska vai juridiska persona, kas veic vismaz vienu no šādām ar materiālu saistītām darbībām – to audzē, pavairo, uzglabā vai apstrādā pret kaitīgiem organismiem, ieved no trešajām valstīm vai tirgo;

2.3. mātesaugs – identificēts augs, kas paredzēts pavairošanai;

2.4. pirmsbāzes mātesauga kandidāts – mātesaugs, ko piegādātājs ir paredzējis pieteikt atzīšanai par pirmsbāzes mātesaugu;

2.5. pirmsbāzes mātesaugs – mātesaugs, kas paredzēts pirmsbāzes materiāla ražošanai;

2.6. bāzes mātesaugs – mātesaugs, kas paredzēts bāzes materiāla ražošanai;

2.7. sertificēts mātesaugs – mātesaugs, kas paredzēts sertificēta materiāla ražošanai;

2.8. mātesauga atjaunošana – mātesauga aizstāšana ar augu, kas ir veģetatīvi pavairots no mātesauga;

2.9. ražojošs augs – no mātesauga pavairots materiāls, kas domāts augļu ieguvei, lai varētu pārbaudīt mātesauga šķirnes identitāti;

2.10. augļaugi – materiāls, ko pēc tirdzniecības paredzēts stādīt vai pārstādīt. Augļaugi nav paredzēti tālākai pavairošanai;

2.11. mikropavairošana – materiāla multiplicēšana, lai saražotu daudz augu, izmantojot diferencētu veģetatīvo pumpuru vai diferencētu veģetatīvo meristēmu in vitro kultūru, kas paņemta no auga;

2.12. multiplicēšana – mātesaugu veģetatīvā ražošana, lai iegūtu pietiekami daudz mātesaugu tajā pašā kategorijā;

2.13. klons – viena auga veģetatīvi pavairots ģenētiski viendabīgs pēcnācējs;

2.14. šķirne – augu grupa vienā viszemākajā zināmā līmeņa botāniskajā taksonā:

2.14.1. tai ir raksturīgas pazīmes, kuras tā iegūst no konkrētā genotipa vai genotipu kombinācijas, un tā atšķiras no jebkuras citas augu grupas ar vismaz vienu izteiktu pazīmi;

2.14.2. šķirne ir kopums, ko var pavairot neizmainītā veidā;

2.15. krioprezervācija – augu materiāla uzturēšana, atdzesējot to līdz ļoti zemai temperatūrai, lai saglabātu materiāla dzīvotspēju;

2.16. laboratorija – jebkura speciāli aprīkota telpa, ko izmanto materiāla testēšanai;

2.17. oficiālā pārbaude – pārbaude (turpmāk – pārbaude), ko veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests);

2.18. kaitīgais organisms šo noteikumu izpratnē – jebkuras sugas, dzimtas vai biotipa augs, dzīvnieks vai patogēns, kas var kaitēt augiem vai augu produktiem, kuri minēti šo noteikumu 2. un 3. pielikumā;

2.19. testēšana – pārbaude, kas nav vizuāla pārbaude, lai noteiktu kaitīgo organismu klātbūtni un tos identificētu;

2.20. vizuāla pārbaude – augu vai augu daļu pārbaude ar neapbruņotu aci, lupu, stereoskopu vai mikroskopu;

2.21. partija – vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko iespējams identificēt pēc sastāva, izcelsmes un viendabīguma;

2.22. tirdzniecība – pārdošana, glabāšana pārdošanas nolūkā, piedāvāšana pārdošanai un jebkura nodošana, piegāde vai transportēšana trešajām personām, lai materiālu komerciāli izmantotu par atlīdzību vai bez tās.

3. Noteikumi attiecas arī uz citām ģintīm vai sugām, kas nav minētas šo noteikumu 1. pielikumā, vai hibrīdu potcelmiem un citām augu daļām, ja šo noteikumu 1. pielikumā minēto ģinšu vai sugu vai to hibrīdu materiāls ir uzpotēts vai to ir paredzēts uzpotēt uz tiem.

4. Šie noteikumi neattiecas uz materiālu, kas paredzēts:

4.1. izvešanai (eksportam) uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk – trešās valstis). Izvešanai paredzēto materiālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā uzglabā atsevišķi no pārējā materiāla;

4.2. izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem;

4.3. selekcijas darbam;

4.4. ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.

5. Piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu ir reģistrēts Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā un ievēro normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktās prasības.

6. Piegādātājs, kas visu saražoto materiālu tirgo personām, kuras to izmanto augļu ražošanai personīgām vajadzībām, dienestā nereģistrējas, bet ievēro tikai šo noteikumu 111. punktā minētās prasības.

7. Pirmsbāzes, bāzes un sertificēto mātesaugu multiplicēšanai, atjaunošanai, pavairošanai un pirmsbāzes un bāzes mātesauga un pirmsbāzes un bāzes materiāla mikropavairošanai piemēro Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas protokolus, kas ievietoti dienesta tīmekļvietnē.

8. Pirmsbāzes mātes augu kandidātam, pirmsbāzes un bāzes mātesaugam, pirmsbāzes un bāzes materiālam, sertificētam mātesaugam un sertificētam materiālam augu kaitīgo organismu un augsnes paraugus ņem un testē saskaņā ar šo noteikumu 7. punktā minētās augu aizsardzības organizācijas protokoliem, kas ievietoti dienesta tīmekļvietnē.

9. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzība un kontrole ir dienesta kompetencē.

II. Materiāls un tā kategorijas

10. Materiālu iedala šādās kategorijās:

10.1. pirmsbāzes materiāls;

10.2. bāzes materiāls;

10.3. sertificētais materiāls;

10.4. standarta materiāls (Conformitas Agraria Communitatis – CAC) (turpmāk – standarta materiāls).

11. Pirmsbāzes materiāls:

11.1. ir pavairots, izmantojot vispārpieņemtās metodes un saglabājot atbilstību šķirnei, un uzturēts saskaņā ar šo noteikumu 26., 27., 28. un 29. punktu;

11.2. paredzēts bāzes materiāla vai sertificēta materiāla (kas nav augļaugi) ražošanai;

11.3. atbilst šajos noteikumos pirmsbāzes materiālam noteiktajām prasībām;

11.4. dienesta veiktajā pārbaudē atzīts par atbilstošu šo noteikumu 11.1., 11.2. un 11.3. apakšpunktā minētajām prasībām.

12. Bāzes materiāls:

12.1. ir veģetatīvi pavairots no pirmsbāzes materiāla tieši vai noteiktā paaudžu skaitā;

12.2. audzēts un pavairots, izmantojot vispārpieņemtās metodes un saglabājot atbilstību šķirnei, kā arī novēršot inficēšanās vai invadēšanās iespēju ar kaitīgiem organismiem;

12.3. paredzēts sertificēta materiāla ražošanai;

12.4. atbilst šajos noteikumos bāzes materiālam noteiktajām prasībām;

12.5. dienesta veiktajā pārbaudē atzīts par atbilstošu šo noteikumu 12.1., 12.2., 12.3. un 12.4. apakšpunktā minētajām prasībām.

13. Sertificēts materiāls ir:

13.1. materiāls, kas:

13.1.1. veģetatīvi pavairots tieši no bāzes vai pirmsbāzes materiāla vai, ja potcelmu paredzēts pavairot no sēklām, tās ir iegūtas no bāzes vai sertificēta mātesauga;

13.1.2. paredzēts augļaugu ražošanai;

13.1.3. atbilst šajos noteikumos sertificētam materiālam noteiktajām prasībām;

13.1.4. dienesta veiktajā pārbaudē atzīts par atbilstošu šo noteikumu 13.1.1., 13.1.2. un 13.1.3. apakšpunktā minētajām prasībām;

13.2. augļaugi, kas:

13.2.1. tieši ražoti no sertificēta, bāzes vai pirmsbāzes materiāla;

13.2.2. paredzēti augļu ražošanai;

13.2.3. atbilst šajos noteikumos sertificētajam materiālam noteiktajām prasībām;

13.2.4. dienesta veiktajā pārbaudē atzīti par atbilstošiem šo noteikumu 13.2.1., 13.2.2. un 13.2.3. apakšpunktā minētajām prasībām.

14. Potcelmu, kas iegūts no sēklām, dienests atzīst par pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu, ja:

14.1. dienesta veiktajā vizuālajā pārbaudē mātesaugam, no kura ņemtas sēklas attiecīgā potcelma iegūšanai, nav konstatētas kaitīgo organismu pazīmes;

14.2. dienesta veiktajā vizuālajā pārbaudē potcelmam nav konstatētas kaitīgo organismu pazīmes;

14.3. potcelms tiek audzēts, pavairots un uzturēts atbilstoši šo noteikumu prasībām.

15. Standarta materiāls:

15.1. ir pavairots no identificēta mātesauga;

15.2. ir materiāls, kam ir šķirnes identitāte un atbilstoša šķirnes tīrība;

15.3. paredzēts:

15.3.1. materiāla ražošanai;

15.3.2. augļaugu ražošanai;

15.3.3. augļu ražošanai;

15.4. atbilst šajos noteikumos standarta materiālam noteiktajām prasībām.

III. Pirmsbāzes materiāla atzīšanas un sertificēšanas prasības

16. Dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 70. punktā minēto iesniegumu, veic pārbaudes un atzīst pirmsbāzes mātesaugu kandidātu par pirmsbāzes mātesaugu, ja tas atbilst šādām prasībām:

16.1. atbilst šķirnes aprakstam;

16.2. pirmsbāzes mātesaugs tiek uzturēts saskaņā ar šo noteikumu 26., 27., 28. un 29. punktā minētajām prasībām;

16.3. pirmsbāzes mātesauga kandidāts un pirmsbāzes mātesaugs nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem. Šo prasību nepiemēro pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam krioprezervācijas laikā;

16.4. augsnē, kurā tas atklātā laukā audzēts saskaņā ar šajos noteikumos 32. punktā minēto dienesta atļauju, nav konstatēti šo noteikumu 4. pielikumā minētie kaitīgie organismi;

16.5. vizuālajās pārbaudēs tam nav konstatēti šo noteikumu 39. punktā minētie bojājumi.

17. Dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 70. punktā minēto iesniegumu, novēro šķirnei raksturīgās pazīmes, lai pārbaudītu pirmsbāzes mātesauga un pirmsbāzes materiāla atbilstību kādam no šādiem šķirnes aprakstiem:

17.1. oficiālajam šķirnes aprakstam, ko izsniegusi institūcija, kura veikusi šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi (turpmāk – šķirnes pārbaude) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, ja šķirne iekļauta kādas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) šķirņu sarakstā vai ir aizsargāta ar selekcionāra tiesībām;

17.2. šķirnes aprakstam, kas pievienots iesniegumam šķirnes iekļaušanai augļu koku un ogulāju škirņu sarakstā (turpmāk – šķirņu saraksts) Latvijā vai kādā dalībvalstī;

17.3. šķirnes aprakstam, kas pievienots iesniegumiem par selekcionāru tiesību piešķiršanu Latvijā vai kādā dalībvalstī;

17.4. oficiāli atzītam šķirnes aprakstam, ja šķirne iekļauta Latvijas vai kādas dalībvalsts šķirņu sarakstā.

18. Dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 70. punktā minēto iesniegumu, šo noteikumu 17.2. un 17.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā pirmsbāzes mātesaugu atzīst tad, ja ir pieejams šķirnes pārbaudes gala rezultātu ziņojums, ko sagatavojusi dalībvalsts vai trešās valsts oficiālā iestāde, kura pierāda, ka šķirne ir atšķirīga, viendabīga un stabila. Ja šķirne sarakstā vēl nav iekļauta vai nav aizsargāta ar selekcionāra tiesībām, attiecīgo mātesaugu un no tā saražoto materiālu atļauts izmantot tikai bāzes vai sertificēta materiāla ražošanai un to nedrīkst tirgot kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu.

19. Ja atbilstību šķirnes aprakstam saskaņā ar šo noteikumu 17. punktu var noteikt, tikai pamatojoties uz ražojošā auga raksturīgajām pazīmēm, šķirnei raksturīgās pazīmes novēro, izmantojot augļus no ražojošā auga, kas pavairots no pirmsbāzes mātesauga. Šos ražojošos augus izvieto atsevišķi no pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla.

20. Atbilstību šķirnes aprakstam dienests nosaka visvairāk piemērotajā periodā, ņemot vērā attiecīgo augu ģinšu vai sugu augšanas un klimatiskos apstākļus.

21. Materiālu, kas nepieder ne pie vienas šķirnes, izņemot mātesaugus un potcelmus, dienests sertificē kā pirmsbāzes materiālu, ja:

21.1. tas atbilst šķirnes aprakstam;

21.2. tas ir pavairots no atzīta pirmsbāzes mātesauga, vai no pirmsbāzes mātesauga, kas iegūts ar multiplicēšanu, atjaunošanu, pavairošanu vai mikropavairošanu;

21.3. tas tiek uzturēts saskaņā ar šo noteikumu 26., 27., 28. un 29. punktu;

21.4. tas nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem. Šo prasību nepiemēro pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam krioprezervācijas laikā;

21.5. tas audzēts saskaņā ar šajos noteikumos 32. punktā minēto dienesta atļauju atklātā laukā, kura augsnē nav konstatēti šo noteikumu 4. pielikumā minētie kaitīgie organismi;

21.6. vizuālajās pārbaudēs tam nav konstatēti šo noteikumu 39. punktā minētie bojājumi.

22. Potcelmu, kas nepieder ne pie vienas šķirnes, dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 70. punktā minēto iesniegumu, atzīst par pirmsbāzes mātesaugu, ja:

22.1. tas atbilst sugas aprakstam;

22.2. ir ievērotas prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu uzturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 26., 27., 26. un 29. punktu;

22.3. tas nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem. Šo prasību nepiemēro pirmsbāzes mātesaugiem krioprezervācijas laikā;

22.4. tas audzēts saskaņā ar šajos noteikumos 32. punktā minēto dienesta atļauju atklātā laukā augsnē, kurā nav konstatēti šo noteikumu 4. pielikumā minētie kaitīgie organismi;

22.5. vizuālajās pārbaudēs tam nav konstatēti šo noteikumu 39. punktā minētie bojājumi.

23. Potcelmu, kas nepieder ne pie vienas šķirnes, dienests sertificē kā pirmsbāzes materiālu, ja:

23.1. izmantojot veģetatīvo vai ģeneratīvo pavairošanu, potcelms ir tieši pavairots no atzīta mātesauga vai no mātesauga, kas iegūts ar multiplicēšanu, atjaunošanu, pavairošanu vai mikropavairošanu. Ģeneratīvi pavairoti apputeksnētājkoki (apputeksnētāji) tiek ražoti tieši no atzīta mātesauga vai no mātesauga, kas iegūts ar multiplicēšanu, atjaunošanu, pavairošanu vai mikropavairošanu, izmantojot veģetatīvo pavairošanu;

23.2. tas atbilst sugas aprakstam;

23.3. tas tiek uzturēts saskaņā ar šo noteikumu 26., 27., 28. un 29. punktu;

23.4. tas nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem. Šo prasību nepiemēro pirmsbāzes materiālam krioprezervācijas laikā;

23.5. tas saskaņā ar šo noteikumu 32. punktā minēto dienesta atļauju audzēts atklātā laukā augsnē, kurā nav konstatēti šo noteikumu 4. pielikumā minētie kaitīgie organismi;

23.6. vizuālajās pārbaudēs pirmsbāzes materiālam nav konstatēti šo noteikumu 39. punktā minētie bojājumi.

24. Ja potcelms, pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls vairs neatbilst šo noteikumu 16., 21., 22. un 23. punktā minētajām prasībām, piegādātājs materiālu nošķir no citiem pirmsbāzes mātesaugiem vai pirmsbāzes materiāla. Nošķirto materiālu drīkst izmantot par bāzes, sertificētu vai standarta materiālu, ja vien tas atbilst šajos noteikumos konkrētai kategorijai noteiktajām prasībām.

25. Dienests pieņem lēmumu atzīt potcelmu un pirmsbāzes mātesaugu kandidātu par pirmsbāzes mātesaugu, ja tas atbilst šo noteikumu 16. un 22. punktā minētajām prasībām.

IV. Pirmsbāzes materiāla uzturēšanas, audzēšanas, pavairošanas un veselības prasības

26. Pirmsbāzes mātesauga kandidātu uzglabā, nodrošinot aizsardzību pret kukaiņiem, un nošķir no pirmsbāzes mātesauga, ievietojot to šo noteikumu 27. punktā minētajām prasībām atbilstošās telpās, kamēr ir pabeigtas pārbaudes un testēšana un konstatēts, ka mātesaugi nav inficēti vai invadēti ar šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētajiem kaitīgajiem organismiem.

27. Piegādātājs visā ražošanas laikā uztur pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu telpās, kas ir:

27.1. paredzētas attiecīgajām ģintīm vai sugām;

27.2. aizsargātas pret kukaiņiem;

27.3. nodrošinātas pret infekciju, kuru izraisa sastopami slimību pārnēsātāji un jebkuri citi iespējami infekcijas avoti.

28. Piegādātājs nodrošina, lai pirmsbāzes mātesaugs un pirmsbāzes materiāls visā ražošanas laikā tiek uzturēts tā, ka to var individuāli identificēt.

29. Piegādātājs pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu var uzturēt, izmantojot krioprezervāciju.

30. Piegādātājs pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiālu audzē podos substrātā bez augsnes vai sterilizētā augu augšanas substrātā. Pie materiāla piestiprina identifikācijas etiķeti, lai nodrošinātu tā izsekojamību.

31. Pirmsbāzes mātesaugu var multiplicēt, atjaunot un pavairot, veicot pirmsbāzes mātesaugu mikropavairošanu, lai ražotu citus pirmsbāzes mātesaugus vai pirmsbāzes materiālu.

32. Dienests pēc piegādātāja pieprasījuma par konkrētām ģintīm vai sugām var izsniegt atļauju, kas piegādātājam dod tiesības audzēt pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiālu atklātā laukā, kurā netiek nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem. Pie šāda materiāla piestiprina identifikācijas etiķeti, lai nodrošinātu tā izsekojamību. Minēto atļauju piešķir, ja piegādātājs nodrošina atbilstošus pasākumus, lai novērstu augu inficēšanos, ko izraisa slimību pārnēsātāji, sakņu kontakts, savstarpēja inficēšanās pēc tehnikas izmantošanas, ar potēšanas rīkiem, kā arī no jebkuriem citiem iespējamajiem avotiem.

33. Piegādātājs pirmsbāzes mātesaugus var izmantot pavairošanai un atjaunošanai tikai noteiktu periodu, ko nosaka, pamatojoties uz šķirnes stabilitāti vai vides apstākļiem, kuros tie tiek audzēti, un jebkuriem citiem faktoriem, kas ietekmē šķirnes stabilitāti.

V. Pirmsbāzes materiāla pārbaude

34. Dienests saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18. punktu pārbauda pirmsbāzes mātesauga un pirmsbāzes materiāla atbilstību šķirnes aprakstam, ņemot vērā konkrēto šķirni un izmantoto pavairošanas metodi. Pēc katra mātesauga atjaunošanas tiek pārbaudīti no tā iegūtie pirmsbāzes mātesaugi.

35. Dienests veic pirmsbāzes mātesauga un pirmsbāzes materiāla vizuālo pārbaudi kaitīgo organismu atklāšanai un saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu ņem paraugus no pirmsbāzes mātesauga kandidāta un tos testē. Paraugus ņem un testē visvairāk piemērotajā gada periodā, ievērojot konkrētā auga augšanas apstākļus un klimatiskos apstākļus, kā arī minētajam augam raksturīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības. Paraugus var ņemt un testēt arī jebkurā citā laikā, ja rodas aizdomas par šo kaitīgo organismu klātbūtni.

36. Pirmsbāzes mātesauga kandidāti un atjaunotie pirmsbāzes mātesaugi audzēšanas vietā veiktajā vizuālajā pārbaudē ir brīvi no šo noteikumu 2. pielikuma A daļā un 3. pielikumā minētajiem kaitīgiem organismiem un vizuālajā pārbaudē un pēc paraugu ņemšanas un testēšanas ir atzīti par brīviem no šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētajiem kaitīgajiem organismiem. Šajā punktā minēto pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu veic dienests. Vīrusu, viroīdu un vīrusveidīgo organismu, kā arī fitoplazmu noteikšanai izmanto indikatoraugu bioloģisko indeksēšanu. Citas testēšanas metodes var būt piemērotas, ja dienests, pamatojoties uz zinātnisko pierādījumu salīdzinošo izvērtēšanu, uzskata, ka tās sniedz tikpat drošus rezultātus kā indikatoraugu bioloģiskā indeksēšana.

37. Sējeni, kas ir pirmsbāzes mātesauga kandidāts, vizuāli pārbauda, no tā ņem paraugus un to testē tikai attiecībā uz šo noteikumu 2. pielikumā minētajām konkrētai ģintij vai sugai raksturīgajām putekšņu pārnēsātajām vīrusu, viroīdu vai vīrusveida slimībām, ja saskaņā ar pārbaudes rezultātiem:

37.1. tas ir izaudzēts no tāda auga sēklas, kuram nav minēto vīrusu, viroīdu vai vīrusveida slimību izraisītu simptomu;

37.2. tas ir uzturēts atbilstoši šo noteikumu 26., 27., 28. un 29. punktā minētajām prasībām.

38. Dienests vizuāli pārbauda, vai pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam nav bojājumu.

39. Par bojājumiem tiek uzskatītas krāsas pārmaiņas, rētaudi vai izkalšana, ja tie ietekmē materiāla kvalitāti un lietderību un to ir vairāk, nekā tas sagaidāms labas audzēšanas un pārvietošanas praksē.

40. Ja ir piešķirta šajos noteikumos 32. punktā minētā atļauja pirmsbāzes mātesaugu vai pirmsbāzes materiāla audzēšanai atklātā laukā, dienests augsnes paraugus ņem un testē pirms attiecīgā pirmsbāzes mātesauga vai pirmsbāzes materiāla stādīšanas un atkārtoti augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni. Paraugus ņem un testē, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja šie kaitīgie organismi ir raksturīgi pirmsbāzes mātesaugiem vai pirmsbāzes materiālam.

41. Dienests šo noteikumu 40. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu neveic:

41.1. ja šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu saimniekaugi augsnē nav audzēti vismaz piecus gadus;

41.2. ja oficiālās pārbaudes rezultāti apstiprinājuši, ka augsnē nav šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu.

VI. Bāzes materiāla sertificēšanas, uzturēšanas, audzēšanas, pavairošanas un veselības prasības

42. Materiālu, kā arī potcelmus, kas nepieder ne pie vienas šķirnes, dienests, ievērojot šo noteikumu 70. punktā minēto iesniegumu, sertificē kā bāzes materiālu, ja:

42.1. tas atbilst šķirnes aprakstam vai potcelms – sugas aprakstam, atbilstību šķirnes aprakstam nosakot saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu;

42.2. tas ir pavairots no bāzes mātesauga, kas:

42.2.1. iegūts no pirmsbāzes materiāla vai ar bāzes mātesauga multiplikāciju noteiktu paaudžu skaitu saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu, atbilstību šķirnes aprakstam nosakot saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu;

42.2.2. uzturēts tā, lai nodrošinātu materiāla individuālu identificēšanu;

42.2.3. uzturēts saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu;

42.2.4. nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem. Šo prasību nepiemēro bāzes mātesaugiem krioprezervācijas laikā;

42.3. tas tiek uzturēts tā, lai nodrošinātu materiāla individuālu identificēšanu;

42.4. tas tiek uzturēts saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu;

42.5. tas nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem. Šo punktu nepiemēro bāzes materiālam krioprezervācijas laikā;

42.6. tas tiek audzēts augsnē, kurā nav konstatēti šo noteikumu 4. pielikumā minētie kaitīgie organismi;

42.7. vizuālajās pārbaudēs tam nav konstatēti šo noteikumu 39. punktā minētie bojājumi.

43. Ja bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls vairs neatbilst šo noteikumu 42.1., 42.3., 42.6. un 42.7. apakšpunktā minētajām prasībām, piegādātājs materiālu nošķir no citiem bāzes mātesaugiem un bāzes materiāla. Nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot par sertificētu vai standarta materiālu, ja vien tas atbilst šajos noteikumos konkrētai kategorijai noteiktajām prasībām.

44. Bāzes mātes augus un bāzes materiālu uztur laukos, kas ir izolēti no potenciālajiem infekcijas avotiem – slimību pārnēsātājiem, tiešā sakņu kontakta, inficēšanās pēc tehnikas izmantošanas, ar potēšanas rīkiem, kā arī no jebkuriem citiem iespējamiem infekcijas avotiem. Izolācijas attālums ir atkarīgs no vietējiem apstākļiem, materiāla veida, kaitīgo organismu klātbūtnes un dienesta veikto pārbaužu rezultātiem.

45. Bāzes mātesaugu paaudzes, izņemot pirmo paaudzi, atļauts pavairot no jebkuras iepriekšējās paaudzes.

46. Dažādas materiāla paaudzes uzglabā atsevišķi.

47. Dienests veic bāzes mātesaugu un bāzes materiālu vizuālo pārbaudi kaitīgo organismu atklāšanai. Ja bāzes mātesaugā vai bāzes materiālā ir konstatēta kaitīgo organismu klātbūtne, to pieļaujamais līmenis nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni. Paraugus var ņemt un testēt jebkurā laikā, ja rodas aizdomas par šo kaitīgo organismu klātbūtni.

48. Dienests veic bāzes mātesauga vai bāzes materiāla vizuālo pārbaudi, kā arī ņem un testē paraugus saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.

49. Dienests augsnes paraugus ņem un testē pirms bāzes mātesauga vai bāzes materiāla stādīšanas un atkārtoti augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni. Paraugus ņem un testē, ievērojot klimatiskos apstākļus un šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja attiecīgie kaitīgie organismi ir raksturīgi bāzes mātesaugiem vai bāzes materiālam.

50. Dienests saskaņā ar šo noteikumu 49. punktu paraugu neņem un netestē:

50.1. ja šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu saimniekaugi nav audzēti augsnē vismaz piecus gadus;

50.2. ja oficiālās pārbaudes rezultāti apstiprinājuši, ka augsnē nav šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu.

VII. Sertificēta materiāla sertificēšanas, uzturēšanas, audzēšanas, pavairošanas un veselības prasības

51. Dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 70. punktā minēto iesniegumu, materiālu sertificē kā sertificētu materiālu, ja:

51.1. tas atbilst šķirnes aprakstam vai potcelms – sugas aprakstam, atbilstību šķirnes aprakstam nosakot saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu;

51.2. tas ir pavairots no sertificēta mātesauga:

51.2.1. kas iegūts no pirmsbāzes vai bāzes materiāla;

51.2.2. kam dienests nosaka atbilstību šķirnes aprakstam saskaņā ar šo noteikumu 17. punktu;

51.2.3. kas audzēts augsnē, kurā nav konstatēti šo noteikumu 4. pielikumā minētie kaitīgie organismi;

51.3. tas tiek audzēts saskaņā ar šo noteikumu 53. punktu;

51.4. tas nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem. Šo prasību nepiemēro sertificētam mātesaugam un sertificētam materiālam krioprezervācijas laikā;

51.5. tas audzēts augsnē, kurā nav konstatēti šo noteikumu 4. pielikumā minētie kaitīgie organismi;

51.6. vizuālajās pārbaudēs tam nav konstatēti šo noteikumu 39. punktā minētie bojājumi.

52. Ja sertificēts mātesaugs, sertificēts materiāls vai potcelms vairs neatbilst šo noteikumu 51.1., 51.2., 51.3., 51.4., 51.5. un 51.6. apakšpunktā minētajām prasībām, piegādātājs materiālu nošķir no citiem sertificētiem mātesaugiem un sertificēta materiāla. Nošķirto mātesaugu vai materiālu atļauts izmantot par standarta materiālu, ja vien tas atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

53. Piegādātājs sertificētu mātesaugu var izmantot tikai noteiktu periodu, ko nosaka, pamatojoties uz šķirnes stabilitāti vai vides apstākļiem, kuros mātesaugs tiek audzēts, un jebkuriem citiem faktoriem, kas ietekmē šķirnes stabilitāti.

54. Dienests veic sertificēta mātesauga vai sertificēta materiāla vizuālo pārbaudi kaitīgo organismu atklāšanai un saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu no sertificēta mātesauga vai sertificēta materiāla ņem paraugus un tos testē. Ja sertificētā mātesaugā vai sertificētā materiālā ir konstatēta kaitīgo organismu klātbūtne, to pieļaujamais līmenis nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3. pielikumā noteikto. Paraugus var ņemt un testēt arī jebkurā laikā, ja rodas aizdomas par šo kaitīgo organismu klātbūtni.

55. Dienests augsnes paraugus ņem un testē pirms sertificēta mātesauga stādīšanas un atkārtoti augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni. Paraugus ņem un testē, ievērojot klimatiskos apstākļus un šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja attiecīgie kaitīgie organismi ir raksturīgi sertificētiem mātesaugiem.

56. Dienests paraugu ņemšanu un testēšanu saskaņā ar šo noteikumu 55. punktu neveic:

56.1. ja šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu saimniekaugi augsnē nav audzēti vismaz piecus gadus un nav nekādu aizdomu par attiecīgo kaitīgo organismu esību augsnē;

56.2. ja oficiālās pārbaudes rezultāti ir apstiprinājuši, ka augsnē nav šo noteikumu 4. pielikumā minēto kaitīgo organismu;

56.3. ja audzē sertificētus augļaugus.

VIII. Standarta materiāla audzēšanas, pavairošanas un veselības prasības

57. Materiāls, izņemot potcelmus, kas nepieder ne pie vienas šķirnes, atbilst standarta materiāla prasībām, ja:

57.1. tas atbilst šķirnes aprakstam;

57.2. tas ir pavairots no identificēta mātesauga, kura atrašanās vietu piegādātājs ir paziņojis dienestam saskaņā ar šo noteikumu 71. punktu un kurš pārbaudīts un atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām vai kuram, ja materiāls ir iegādāts, ir atbilstoši dokumenti, kas apliecina, ka materiāls atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām;

57.3. tas ir brīvs no šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kaitīgiem organismiem. Šo prasību nepiemēro standarta materiālam krioprezervācijas laikā;

57.4. vizuālajās pārbaudēs tam nav konstatēti šo noteikumu 39. punktā minētie bojājumi.

58. Materiāls ir brīvs no kaitīgajiem organismiem, ja to koncentrācija materiālā neietekmē pavairošanas materiāla kvalitāti un lietderību.

59. Piegādātājs nodrošina, ka potcelmiem, kas nepieder ne pie vienas šķirnes, standarta materiāls:

59.1. atbilst sugas aprakstam;

59.2. nav inficēts vai invadēts ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem. Šo prasību nepiemēro standarta materiālam krioprezervācijas laikā;

59.3. vizuālajās pārbaudēs tam nav konstatēti šo noteikumu 39. punktā minētie bojājumi.

60. Ja standarta materiāls vairs neatbilst šo noteikumu 57. vai 59. punktā minētajām prasībām, piegādātājs veic vienu no šādām darbībām:

60.1. nošķir minēto materiālu no pārējā standarta materiāla;

60.2. īsteno atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu materiāla vai potcelmu atbilstību šo noteikumu 57. vai 59. punktā minētajām prasībām.

61. Piegādātājs, novērojot šķirnei raksturīgās pazīmes, pārbauda standarta materiāla atbilstību kādam no šādiem šķirnes aprakstiem:

61.1. oficiālajam šķirnes aprakstam, ko izsniegusi institūcija, kura veikusi šķirnes pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, ja šķirne ir iekļauta kādas dalībvalsts šķirņu sarakstā vai ir aizsargāta ar selekcionāra tiesībām;

61.2. šķirnes aprakstam, kas pievienots iesniegumam šķirnes iekļaušanai škirņu sarakstā Latvijā vai kādā dalībvalstī;

61.3. šķirnes aprakstam, kas pievienots iesniegumam par selekcionāru tiesību piešķiršanu Latvijā vai kādā dalībvalstī;

61.4. oficiāli atzītam šķirnes aprakstam, ja šķirne iekļauta Latvijas vai kādas dalībvalsts šķirņu sarakstā.

62. Dienests veic standarta materiāla vizuālo pārbaudi kaitīgo organismu atklāšanai. Ja rodas aizdomas par kaitīgo organismu klātbūtni, dienests ņem paraugu un nosūta laboratoriskai testēšanai. Šo prasību nepiemēro standarta materiālam krioprezervācijas laikā.

63. Citrusaugu Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf standarta materiāls atbilst šādām prasībām:

63.1. to ražo no identificēta mātesauga, kas pēc testēšanas ir atzīts par brīvu no šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētajiem vīrusiem, vīrusveida slimībām un viroīdiem;

63.2. dienests kopš pēdējā veģetācijas cikla sākuma, pamatojoties uz vizuālo pārbaudi, ir ņēmis un testējis paraugus un konstatējis, ka tie ir brīvi no vīrusiem, vīrusveida slimībām un viroīdiem, kas minēti šo noteikumu 2. pielikuma B daļā.

IX. Prasības piegādātājam

64. Piegādātājs konkrētām ģintīm un sugām izstrādā plānu ražošanas procesa kritisko punktu (piemēram, materiāla sēšana, piķēšana, podošana, potēšana, stādīšana un izrakšana) noteikšanai un uzraudzībai. Plānā iekļauj vismaz šādu informāciju:

64.1. mātesaugu, potcelmu un materiāla audzēšanas vieta un skaits;

64.2. audzēšanas laiks;

64.3. pavairošanas darbības;

64.4. iepakošanas, uzglabāšanas un transportēšanas darbības.

65. Piegādātājs, kas pavairo un audzē materiālu, kārto audzētavas grāmatu. Audzētavas grāmatā norāda šādu informāciju:

65.1. materiāla suga, šķirne un kategorija;

65.2. izejmateriāla izcelsme – oficiālās etiķetes vai etiķetes, vai augu pases numurs. Ja piegādātājs pats pavairo materiālu, norāda dienesta pārbaudes akta numuru par mātesaugu vai potcelmu pārbaudi;

65.3. iestādītā materiāla daudzums un vieta;

65.4. audzēšanas platība;

65.5. pieraksts par atbilstību šķirnes aprakstam saskaņā ar šo noteikumu 61. punktu.

66. Piegādātājs novērtē materiāla atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām šo noteikumu 64. punktā minētajos kritiskajos punktos un izdara par to pierakstus audzētavas grāmatā.

67. Piegādātājs šo noteikumu 64. un 65. punktā minēto informāciju glabā vismaz trīs gadus pēc materiāla tirdzniecības beigām un uzrāda pēc dienesta pieprasījuma.

68. Visu dokumentāciju, kas saistīta gan ar materiāla apriti, tostarp šo noteikumu 86. punktā minēto etiķešu vai augu pasu uzskaites žurnālu, gan ar mātesaugu izcelsmi un tirgojamās šķirnes atbilstības pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu piegādātājs glabā vismaz trīs gadus pēc materiāla tirdzniecības beigām. Šī punkta nosacījumi neattiecas uz šo noteikumu 6. punktā minēto gadījumu.

69. Materiālu tā audzēšanas, izrakšanas un tirdzniecības laikā uztur atsevišķās partijās.

X. Materiāla pārbaude

70. Piegādātājs katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz dienestā iesniegumu par pārbaužu, materiāla sertifikāta, augu pasu un oficiālo etiķešu nepieciešamību pirmsbāzes, bāzes un sertificētam materiālam, norādot pārbaudāmā materiāla sugu, kategoriju, daudzumu, audzēšanas platību un pārbaudes vietu, un iesniegumam pievieno audzēto šķirņu sarakstu un platības plānus.

71. Piegādātājs katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz dienestā iesniegumu par pārbaužu un augu pasu un etiķešu nepieciešamību standarta materiālam, norādot materiāla sugu, daudzumu, audzēšanas platību, pārbaudes vietu un mātesaugu atrašanās vietu, un iesniegumam pievieno informāciju par materiāla izcelsmi, audzēto šķirņu sarakstu un platības plānus.

72. Latvijā audzētajam materiālam dienests veic pārbaudi:

72.1. veģetācijas periodā – vienu reizi;

72.2. upenēm (Ribes L.) – papildu pārbaudi upeņu ērces (Cecidophyopsis ribis) noteikšanai;

72.3. pirms izplatīšanas – rudenī vai pavasarī. Ja augiem ir atsākusies veģetācija, veic papildu pārbaudi;

72.4. segtajās platībās intensīvi iegūstamajiem zemeņu konteinerstādiem intensīvas stādu ražošanas laikā – reizi trijās nedēļās;

72.5. segtajās platībās intensīvi iegūstamajiem augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) konteinerstādiem intensīvās stādu ražošanas laikā:

72.5.1. veģetācijas periodā – vienu reizi;

72.5.2. pirms izplatīšanas – pavasarī vai vasarā.

73. Ja pārbaude pirms materiāla izplatīšanas veikta rudenī, bet izplatīšana notiek pavasarī un materiālam vēl nav beidzies miera periods, materiālu atkārtoti nepārbauda.

74. Dienests materiāla pārbaudes laiku saskaņo ar piegādātāju.

75. Dienests pārbaudes laikā īpašu uzmanību pievērš tam, vai piegādātājs ir novērtējis materiāla atbilstību saskaņā ar šo noteikumu 66. punktu un vai viņam ir zināšanas materiāla audzēšanā.

76. Ja mainās šo noteikumu 70. vai 71. punktā minētais audzēto šķirņu saraksts, piegādātājs dienestā iesniedz veģetācijas periodā veiktās pārbaudes laikā precizēto audzēto šķirņu sarakstu.

77. Dokumentus par visām pārbaudēm, kā arī paraugu ņemšanu un testēšanas rezultātiem sagatavo un uzglabā dienests.

78. Dienests novērtē no trešajām valstīm ievestā materiāla atbilstību fitosanitārajām prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.

79. Lai saņemtu atļauju lietot oficiālo etiķeti vai etiķeti no trešajām valstīm ievestajam materiālam, piegādātājs 24 stundu laikā pēc materiāla ievešanas iesniedz dienestā iesniegumu par etiķetes vai oficiālās etiķetes lietošanu un norāda pārbaudāmā materiāla sugu, šķirni, daudzumu un uzglabāšanas vietu.

80. No trešajām valstīm ievestā materiāla pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 78. punktam dienests veic 48 stundu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Ja materiāls atbilst normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām fitosanitārajām prasībām, dienests piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu izsniegt etiķeti vai oficiālo etiķeti, bet ja materiāls neatbilst minētām prasībām, dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt oficiālo etiķeti vai etiķeti.

81. Ja pirmsbāzes, bāzes un sertificētais materiāls atbilst šo noteikumu 21., 23., 42. un 51. punktā minētajām prasībām, dienests piecu darbdienu laikā pēc pārbaudes pieņem lēmumu izsniegt materiāla sertifikātu un atļauju lietot oficiālo etiķeti un, ja normatīvie akti par augu karantīnu nosaka to nepieciešamību un materiāls atbilst fitosanitārajām prasībām, – augu pasi.

82. Ja standarta materiāls atbilst šo noteikumu 57. un 59. punktā minētajām prasībām, dienests piecu darbdienu laikā pēc pārbaudes pieņem lēmumu par atļauju lietot etiķeti un, ja normatīvie akti par augu karantīnu nosaka to nepieciešamību un materiāls atbilst fitosanitārajām prasībām, – augu pasi.

83. Ja dienests pārbaudes laikā konstatē, ka materiāls neatbilst šo noteikumu prasībām, tas noteiktā termiņā lūdz novērst trūkumus. Ja trūkumi netiek novērsti vai piegādātājs tos nenovērš dienesta noteiktajā termiņā, dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt oficiālo etiķeti vai etiķeti, vai augu pasi un neizsniedz pavairojamā materiāla sertifikātu saskaņā ar šo noteikumu 81. punktu līdz pilnīgai trūkumu novēršanai.

84. Izdevumus, kas saistīti ar materiāla pārbaudi, augu pasu vai etiķešu izgatavošanu, piegādātājs sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

XI. Materiāla tirdzniecība un uzskaite

85. Materiālu atļauts tirgot tikai tad, ja:

85.1. tas ir sertificēts kā pirmsbāzes materiāls, bāzes materiāls vai sertificēts materiāls un atbilst šo noteikumu prasībām;

85.2. tas atbilst šajos noteikumos standarta materiālam noteiktajām prasībām.

86. Lai nodrošinātu materiāla partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt materiāla identitāti, piegādātājs, kas audzē vai tirgo materiālu, kārto oficiālo etiķešu un augu pasu žurnālu vai etiķešu un augu pasu žurnālu (turpmāk – uzskaites žurnāls).

87. Uzskaites žurnālā norāda:

87.1. ieraksta datumu;

87.2. realizētā materiāla sugu, šķirni un, ja nepieciešams, potcelma nosaukumu;

87.3. augu daudzumu vienā partijā un partiju skaitu;

87.4. pavadzīmes numuru;

87.5. saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, adresi un tālruņa numuru.

88. Šo noteikumu 87.4. un 87.5. apakšpunktā minēto informāciju uzskaites žurnālā nenorāda, ja materiālu tirgo mazumtirdzniecībā.

89. No dalībvalstīm ievestajam materiālam uzskaites žurnālā norāda materiāla sugu, šķirni, daudzumu un izcelsmes valsti.

90. No trešajām valstīm ievestajam materiālam uzskaites žurnālā norāda sugu, šķirni, daudzumu un kopējo veselības ievešanas dokumenta numuru.

91. Materiālu, kura sastāvā ir ģenētiski modificēts organisms, var izplatīt tikai tad, ja ģenētiski modificētais organisms ir atļauts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk – regula Nr. 1829/2003).

92. Ja no materiāla atvasinātus produktus paredzēts izmantot par pārtiku vai barību, uz kuru attiecas regulas Nr. 1829/2003 3. un 15. pants, attiecīgo materiālu izplata tikai tad, ja no materiāla atvasinātā pārtika vai barība ir atļauta saskaņā ar regulu Nr. 1829/2003.

93. Tirgojot materiālu, tā oficiālajā etiķetē, etiķetē vai šo noteikumu 111. punktā minētajā dokumentā norāda šķirni:

93.1. kurai ir piešķirtas selekcionāru tiesības vai par kuru ir iesniegts iesniegums selekcionāru tiesību piešķiršanai Latvijā vai citā dalībvalstī;

93.2. kura ir oficiāli iekļauta vai par kuru ir iesniegts iesniegums šķirnes iekļaušanai šķirņu sarakstā Latvijā vai kādā dalībvalstī.

94. Ja potcelms nepieder ne pie vienas šķirnes, tad norāda attiecīgo sugu vai starpsugu hibrīdu.

95. Tirgojot pirmsbāzes, bāzes vai sertificēto materiālu, pie tā piestiprina oficiālo etiķeti un pircējam izsniedz materiāla sertifikātu.

96. Tirgojot standarta materiālu, pie tā piestiprina etiķeti.

97. Ja materiālam saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā nepieciešams pievienot augu pasi, oficiālo etiķeti vai etiķeti var aizstāt ar augu pasi, iekļaujot tajā oficiālās etiķetes vai etiķetes informāciju.

98. Materiāla sertifikāts satur šo noteikumu 7. pielikumā minēto informāciju.

99. Oficiālo etiķeti vai etiķeti pievieno partijai, kuras augi pēc sastāva un izcelsmes ir viendabīgs materiāls.

100. Piegādātājam ir tiesības sagatavot etiķetes vai augu pases, ja dienests, veicot piegādātāja pārbaudes, gada laikā pirms šo noteikumu 101. punktā minētā iesnieguma saņemšanas nav konstatējis šajos noteikumos un normatīvajos aktos augu karantīnas jomā noteikto prasību pārkāpumus.

101. Lai piegādātājs saņemtu atļauju izgatavot etiķetes vai augu pases, tas iesniedz dienestā iesniegumu par etiķetes vai augu pases izgatavošanu un etiķešu un augu pasu paraugu.

102. Ja piegādātājs etiķetē vai augu pasē norāda papildinformāciju, tā ir skaidri nošķirta no pamatinformācijas.

103. Dienests izvērtē etiķetes vai augu pases parauga atbilstību šo noteikumu 117. punktā, kā arī 8. pielikumā minētajām prasībām un mēneša laikā pieņem lēmumu atļaut piegādātājam izgatavot etiķetes vai augu pases. Dienests apstiprina etiķetes vai augu pases paraugu un piešķir etiķetes vai augu pases sagatavotāja kodu.

104. Ja mainījusies etiķetes vai augu pases paraugā esošā informācija vai to izgatavošanai izmantotais materiāls, piegādātājs iesniedz dienestā iesniegumu par izmaiņām etiķetē vai augu pasē un pievieno etiķetes vai augu pases paraugu. Dienests iesniegumu izvērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.

105. Oficiālā etiķete, etiķete un augu pase ir derīga:

105.1. materiālam ar Latvijā izgatavotām augu pasēm un etiķetēm – divus gadus no augu pases un etiķetes partijas numurā norādītā veģetācijas perioda gada 1. novembra;

105.2. materiālam, kas Latvijā ievests no citām dalībvalstīm un trešajām valstīm, – divus gadus no ievešanas laika, ko apliecina norāde augu pasē, etiķetē vai pavaddokumentos.

106. Partijas numurs, ko piešķir Latvijā sagatavotajām etiķetēm un augu pasēm, ietver:

106.1. tā veģetācijas perioda gada pēdējos divus ciparus, kurā veikta atbilstības pārbaude;

106.2. dienesta piešķirto etiķešu vai augu pasu sagatavotāja kodu;

106.3. kārtas numuru etiķešu vai augu pasu uzskaites žurnālā.

107. Šo noteikumu 106.2. apakšpunktā minēto sagatavotāja kodu nenorāda dienestā izgatavotajām etiķetēm un augu pasēm.

108. Ja saiņošanas, uzglabāšanas, transportēšanas vai piegādes laikā tiek savienots vai sajaukts dažādas izcelsmes vai dažādu partiju materiāls, piegādātājs veic uzskaiti par katras partijas sastāvu un atsevišķu komponentu izcelsmi.

109. Ja tiek tirgots pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls vai standarta materiāls, tas atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un to novieto atsevišķi pa materiāla kategorijām.

110. Pirmsbāzes, bāzes un sertificētu materiālu tirgo jaunā iesaiņojumā.

111. Piegādātāji, kas nav pakļauti reģistrācijai, tirgojot materiālu, pie tā piestiprina informāciju, kurā norāda sugas botānisko nosaukumu, šķirnes nosaukumu, piegādātāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu.

XII. Materiāla iesaiņojuma etiķetēšana ar oficiālo etiķeti

112. Pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla oficiālajā etiķetē norādāmā informācija ir noteikta šo noteikumu 9. pielikumā.

113. Oficiālās etiķetes izgatavo un piestiprina dienests vai piegādātājs dienesta uzraudzībā, un tās ir stingrā dienesta uzskaitē.

114. Noslēdzot materiāla iesaiņojumus, oficiālo etiķeti piestiprina pie augiem vai augu daļām. Ja augus vai augu daļas paredzēts tirgot pakā, saišķī vai konteinerā, oficiālo etiķeti piestiprina pie attiecīgā iepakojuma.

115. Piegādātājs:

115.1. augus vai augu daļas pakā vai konteinerā iepako tā, lai to nevarētu atvērt, nesabojājot iepakojumu un oficiālo etiķeti;

115.2. augus vai augu daļas saišķī sasien tā, lai augus vai augu daļas saišķī nevarētu atdalīt, nesabojājot iepakojumu un oficiālo etiķeti.

116. Ģenētiski modificētai šķirnei oficiālajā etiķetē un etiķetē norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta, kā arī norāda ģenētiski modificētos organismus.

XIII. Materiāla iesaiņojuma etiķetēšana ar etiķeti

117. Tirdzniecībai paredzētā standarta materiāla etiķetē norāda šo noteikumu 8. pielikumā minēto informāciju.

118. Piegādātājs nodrošina, ka etiķetē esošā informācija atšķiras no oficiālajā etiķetē norādāmās informācijas.

119. Noslēdzot materiāla iesaiņojumus, etiķeti piestiprina pie augiem vai augu daļām. Ja augus vai augu daļas paredzēts tirgot pakā, saišķī vai konteinerā, etiķeti piestiprina pie attiecīgās pakas, saišķa vai konteinera.

120. Etiķetē norādītā informācija ir neizmaināma, noturīga, viegli saredzama un salasāma.

XIV. Noslēguma jautājumi

121. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumus Nr. 861 "Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritērijiem, apriti un kārtību, kādā atzīt personas, kas veic vīrustestēšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 126. nr.; 2015, 232. nr.).

122. Šķirnes, kas nav iekļautas šķirņu sarakstā, atļauts tirgot līdz 2018. gada 31. decembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2008. gada 29. septembra Direktīvas 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (pārstrādātā versija);

2) Komisijas 2014. gada 15. oktobra Īstenošanas direktīvas 2014/96/ES par marķēšanas, iepakojumu noslēgšanas un iepakošanas prasībām augļaugu pavairošanas materiālam un augļu ražošanai paredzētiem augļaugiem, kas ietilpst Padomes Direktīvas 2008/90/EK darbības jomā;

3) Komisijas 2014. gada 15. oktobra Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. februāra
noteikumiem Nr. 76

Augļu koku un ogulāju ģintis un sugas

1. Castanea sativa Mill. – ēdamā kastaņa

2. Citrus L. – citrusaugi

3. Corylus avellana L. – parastā lazda

4. Cydonia oblonga Mill. – parastā cidonija

5. Ficus carica L. – vīģe

6. Fortunella Swingle – kinkāns

7. Fragaria L. – zemene

8. Juglans regia L. – grieķu valrieksts

9. Malus Mill. – ābele

10. Olea europaea L. – olīvkoks

11. Pistacia vera L. – pistācija

12. Poncirus Raf.– Ķīnas mazais mandarīns

13. Prunus amygdalus Batcsh – parastā mandele

14. Prunus armeniaca L. – parastā aprikoze

15. Prunus avium (L.) L. – saldais ķirsis

16. Prunus cerasus L. – skābais ķirsis

17. Prunus domestica L. – mājas plūme

18. Prunus persica (L.) Batsch – parastais persiks

19. Prunus salicina Lindley. – vītollapu plūme un citas diploīdās plūmes

20. Pyrus L. – bumbiere

21. Ribes L. – jāņoga, upene, ērkšķoga

22. Rubus L. – kazene, avene

23. Vaccinium L. – zilene, mellene, dzērvene, brūklene

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. februāra
noteikumiem Nr. 76

Augiem kaitīgie organismi, kas ietekmē materiāla kvalitāti

A daļa

Nr. p.k.	Ģints vai suga	Kaitīgie organismi
1.	Ēdamā kastaņa (Castanea sativa Mill.)	Sēnes Mycosphaerella maculiformis Phytophthora cambivora Phytophthora cinnamomi Vīrusveidīgas slimības Kastaņu mozaīkas vīruss (Chestnut mosaic virus (ChMV))
2.	Citrusaugs, kinkāns, Ķīnas mazais mandarīns (Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf.)	Kukaiņi Aleurotrixus floccosus Parabemisia myricae Nematodes Pratylenchus vulnus Tylenchus semi-penetrans Sēnes Phytophthora citrophtora Phytophthora parasitica
3.	Lazda (Corylus avellana L.)	Ērces Phytoptus avellanae Sēnes Parastā celmene (ier. Armillariella mellea) Saulgriežu vīte (ier. Verticillium dahliae) Kartupeļu lakstu lēnvīte (ier. Verticillium albo-atrum) Baktērijas Xanthomonas arboricola pv. Corylina Pseudomonas avellanae
4.	Parastā cidonija, ābele un bumbiere (Cydonia oblonga Mill., Malus Mill. un Pyrus L.)	Kukaiņi Ābeļu pūkainā laputs (Eriosoma lanigerum) Psylla spp. Nematodes Meloidogyne hapla Meloidogyne javanica Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnes Parastā celmene (ier. Armillariella mellea) Violetā klājpiepe (ier. Chondrostereum purpureum) Augļu rūgtā puve (ier. Glomerella cingulata) Pezicula alba Pezicula malicorticis Augļu koku vēzis (ier. Nectria galligena) Sakņu kakla puve (ier. Phytophthora cactorum) Roessleria pallida Saulgriežu vīte (ier. Verticillium dahliae) Verticilārā vīte (ier. Verticillium albo-atrum) Baktērijas Bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) Stumbra un lapu bakterioze (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae) Vīrusi izņemot B daļā minētos vīrusus
5.	Vīģe (Ficus carica L.)	Kukaiņi Ceroplastes rusci Nematodes Heterodera fici Meloidogyne arenaria Meloidogyne incognita Meloidogyne javanica Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnes Armillaria mellea Baktērijas Phytomonas fici Vīrusveidīgas slimības Vīģu mozaīkas slimība (Fig mosaic disease)
6.	Grieķu valrieksts (Juglans regia L.)	Kukaiņi Epidiaspis leperii Zīdkoku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona) Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus) Sēnes Parastā celmene (ier. Armillariella mellea) Augļu koku vēzis (ier. Nectria galligena) Violetā klājpiepe (ier. Chondrostereum purpureum) Sakņu kakla puve (ier. Phytophthora cactorum) Baktērijas Bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) Xanthomonas arboricola pv. juglandi
7.	Olīvkoks (Olea europaea L.)	Nematodes Meloidogyne arenaria Meloidogyne incognita Meloidogyne javanica Pratylenchus vulnus Baktērijas Pseudomonas savastanoi pv. savastanoi Vīrusveidīgas slimības Lapu dzeltēšanas kompleksā slimība 3 (Leaf yellowing complex disease 3)
8.	Pistācija (Pistacia vera L.)	Nematodes Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnes Phytophthora cryptogea Phytophthora cambivora Rosellinia necatrix Verticillium dahliae
9.	Parastā mandele, parastā aprikoze, mājas plūme, parastais persiks, vītollapu plūme un citas diploīdās plūmes (Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. domestica, P. persica un P. salicina)	Kukaiņi Baltā augļkoku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona) Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus) Nematodes Meloidogyne arenaria Meloidogyne javanica Meloidogyne incognita Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnes Mizu brūnēšana (ier. Phytophthora cactorum) Saulgriežu vīte (ier. Verticillium dahliae) Baktērijas Bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) Bakteriālais vēzis (ier. Pseudomonas syringae pv. Morsprunorum) Stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae (uz P. armeniaca) Pseudomonas viridiflava (uz P. armeniaca))
10.	Saldais ķirsis un skābais ķirsis (Prunus avium (L.) L., Prunus cerasus L.)	Kukaiņi Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus) Nematodes Meloidogyne arenaria Meloidogyne javanica Meloidogyne incognita Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnes Mizu brūnēšana (Phytophthora cactorum) Baktērijas Bakteriālais sakņu vēzis (Agrobacterium tumefaciens) Bakteriālais vēzis (Pseudomonas syringae pv. morsprunorum)
11.	Jāņoga, upene, ērkšķoga (Ribes L.)	Kukaiņi un ērces Ābeļu lapu pangodiņš (Dasyneura tetensi) Stublāju nematode (Ditylenchus dipsaci) Zīdkoku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona) Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus) Tetranycus urticae Upeņu pumpurērce (Cecidophyopsis ribis) Sēnes Amerikas ērkšķogulāju miltrasa (ier. Sphaerotheca mors-uvae) Eiropas ērkšķogulāju miltrasa (ier. Microsphaera grossulariae) Diaporthe strumella (Phomopsis ribicola)
12.	Kazene, avene (Rubus L.)	Sēnes Neīstā aveņu miltrasa (ier. Peronospora rubi)

B daļa

Nr. p.k.	Ģints vai suga	Kaitīgie organismi
1.	Citrusaugs, kinkāns, Ķīnas mazais mandarīns (Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf.)	Vīrusi Citrusu plankumainības vīruss (Citrus variegation virus (CVV)) Citrusu psorozes vīruss (Citrus psorosis virus (CPsV)) Citrusu lapu plankumainības vīruss (Citrus leaf blotch virus (CLBV)) Vīrusveidīgas slimības Impietratura Cristacortis Viroīdi Citrus exocortis viroid (CEVd) Hop stunt viroid (HSVd) Cachexia variants
2.	Lazda (Corylus avellana L.)	Vīrusveidīgas slimības Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Fitoplazmas Hazelnut maculatura lineare phytoplasma
3.	Parastā cidonija un bumbiere (Cydonia oblonga Mill. un Pyrus L.)	Vīrusi Ābeļu hlorotiskā lapu plankumainība (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu stumbra rievainības vīruss (Apple stem-grooving virus (ASGV)) Ābeļu stumbra bedrainības vīruss (Apple stem-pitting virus (ASPV)) Vīrusveidīgas slimības Mizas plaisāšana, mizas nekroze Raupja miza Gumijota koksne, cidoniju dzeltenplankumainība Viroīdi Bumbieru čūlveida vēža viroīds (Pear blister canker viroid (PBCVd))
4.	Zemene (Fragaria L.)	Nematodes Lapu nematodes (Aphelenchoides blastoforus, A. fragariae, A. ritzemabosi) Stublāju nematode (Ditylenchus dipsaci) Sēnes Sakņu kakla puve (ier. Phytophthora cactorum, ier. Colletotrichum acutatum) Vīrusi Zemeņu lāsumainības vīruss (Strawberry mottle virus (SMoV))
5.	Grieķu valrieksts (Juglans regia L.)	Vīrusi Ķiršu lapu ritināšanās vīruss (Cherry leaf roll virus (CLRV))
6.	Ābele (Malus Mill.)	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Ābeļu stumbra rievainības vīruss (Apple stem-grooving virus (ASGV)) Ābeļu stumbra bedrainības vīruss (Apple stem-pitting virus (ASPV)) Vīrusveidīgas slimības Gumijota koksne, ābeļu virālā plakanzarainība Pakavveida bojājumi Augļu slimības: sīki augļi, negatavu augļu krokošanās, bedraini augļi (Ben Davis), raupja miza, zvaigžņveida plaisāšana, rūsveida gredzenplankumainība, rūsgani izaugumi Viroīdi Ābolu mizas rētainības viroīds (Apple scar skin viroid (ASSVd)) Ābolu bedrainības viroīds (Apple dimple fruit viroid (ADFVd))
7.	Olīvkoks (Olea europaea L.)	Sēnes Verticillium dahliae Vīrusi Smiltsķērsu mozaīkas vīruss (Arabis mosaic virus (ArMV)) Ķiršu lapu ritināšanās vīruss (Cherry leaf roll virus (CLRV)) Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRV))
8.	Parastā mandele (Prunus amygdalus)	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))
9.	Parastā aprikoze (Prunus armeniaca)	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Aprikožu latentais vīruss (Apricot latent virus (ApLV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))
10.	Saldais ķirsis un skābais ķirsis (Prunus avium (L.) L., Prunus cerasus L.)	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Smiltsķērsu mozaīkas vīruss (Arabis mosaic virus (ArMV)) Zaļā ķiršu gredzenplankumainība (Cherry green ring mottle virus (CGRMV)) Ķiršu lapu ritināšanās vīruss (Cherry leaf roll virus (CLRV)) Ķiršu nekrotiskā rūsveida plankumainība (Cherry necrotic rusty mottle virus (CNRMV)) Sīko ķiršu vīruss (Little cherry virus 1 un 2 (LChV1, LChV2)) Ķiršu lapu virālā plankumainība (Cherry mottle leaf virus (ChMLV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV)) Aveņu gredzenplankumainības vīruss (Raspberry ringspot virus (RpRSV)) Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRSV)) Tomātu virālā melnplankumainība (Tomato black ring nepovirus (TBRV))
11.	Mājas plūme, vītollapu plūme un citas diploīdās plūmes (Prunus domestica un P. salicina)	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Mirabeļu latentais gredzenplankumainības vīruss (Myrobalan latent ringspot virus (MLRSV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV)
12.	Parastais persiks (Prunus persica)	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Aprikožu latentais vīruss (Apricot latent virus (ApLV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV)) Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRSV)) Viroīdi Persiku latentais mozaīkas viroīds (Peach latent mosaic viroid (PLMVd))
13.	Jāņoga, upene, ērkšķoga (Ribes L.)	Vīrusi atbilstoši attiecīgajai sugai Smiltsķērsu mozaīkas vīruss (Arabis mosaic virus (ArMV)) Virālā upeņu pilnziedainība jeb reversija (Blackcurrant reversion virus (BRV)) Gurķu mozaīkas vīruss (Cucumber mosaic virus (CMV)) Ērkšķogu virālā dzīslu bālēšana (Gooseberry vein banding associated viruses (GVBaV)) Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRSV)) Aveņu gredzenplankumainības vīruss (Raspberry ringspot virus (RpRSV))
14.	Kazene, avene (Rubus L.)	Sakņu puve (ier. Phytophthora spp., kas inficē Rubus ģints augus) Vīrusi atbilstoši attiecīgajai sugai Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Kazeņu nekrozes vīruss (Black raspberry necrosis virus (BRNV)) Gurķu mozaīkas vīruss (Cucumber mosaic virus (CMV)) Aveņu lapu lāsumainības vīruss (Raspberry leaf mottle (RLMV)) Aveņu lapu plankumainība (Raspberry leaf spot (RLSV)) Aveņu virālā dzīslu hloroze (Raspberry vein chlorosis virus (RVCV)) Kazeņu un aveņu dzeltenā tīklojuma vīruss (Rubus yellow net virus (RYNV)) Aveņu virālā pundurainība (Raspberry bushy dwarf virus (RBDV)) Fitoplazmas Aveņu virālā nīkuļošana (Rubus stunt phytoplasma) Vīrusveidīgas slimības Aveņu dzeltenplankumainība
15.	Dzērvene, brūklene, mellene un zilene (Vaccinium L.)	Vīrusi Melleņu šaurlapainības vīruss (Blueberry shoestring virus (BSSV)) Melleņu sarkanās gredzenplankumainības vīruss (Blueberry red ringspot virus (BRRV)) Melleņu iedegas vīruss (Blueberry scorch virus (BlScV)) Melleņu šoka vīruss (Blueberry shock virus (BlShV)) Fitoplazmas Melleņu virālā nīkuļošana (Blueberry stunt phytoplasma) Melleņu vējslotas fitoplazma (Blueberry witches' broom phytoplasma) Dzērveņu viltus ziedu fitoplazma (Cranberry false blossom phytoplasma) Vīrusveidīgas slimības Melleņu mozaīkas ierosinātājs Dzērveņu gredzenplankumainības ierosinātājs

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. februāra
noteikumiem Nr. 76

Kaitīgie organismi, kam noteikts pieļaujamais līmenis pirmsbāzes, bāzes un sertificētā materiālā

Kaitīgie organismi, kas raksturīgi ģintīm un sugām	Pieļaujamie līmeņi (%)
	Pirmsbāzes materiālā	Bāzes materiālā	Sertificētā materiālā
Zemene Fragaria L.
Kukaiņi un ērces
Chaetosiphon fragaefoliae	0	0,5	1
Phytonemus pallidus	0	0	0,1
Nematodes
Lapu nematode Aphelenchoides fragariae	0	0	1
Stublāju nematode Ditylenchus dipsaci	0	0,5	1
Meloidogyne hapla	0	0,5	1
Pratylenchus vulnus	0	1	1
Sēnes
Rhizoctonia fragariae	0	0	1
Podosphaera aphanis (Wallroth) Braun & Takamatsu	0	0,5	1
Verticillium albo-atrum	0	0,2	2
Verticillium dahliae	0	0,2	2
Baktērijas
Candidatus Phlomobacter fragariae	0	0	1
Vīrusi
Zemeņu lāsumainības vīruss (Strawberry mottle virus (SMoV))	0	0,1	2
Fitoplazmas slimības	0	0	1
Asteru dzeltenā fitoplazma (Aster yellow phytoplasma)	0	0,2	1
Pavairošanas slimība (Multiplier disease)	0	0,1	0,5
Stolburs kā zemeņu letālā slimība (Stolbur as strawberry lethal decline)	0	0,2	1
Zemeņu zaļziedainības fitoplazmas (Strawberry green petal phytoplasmas)	0	0	1
Phytoplasma fragariae	0	0	1
Jāņoga, upene, ērkšķoga Ribes L.
Nematodes
Lapu nematode Aphelenchoides ritzemabosi	0	0,05	0,5
Vīrusi
Aukubas mozaīkas (Aucuba mosaic) un upeņu dzeltēšanas vīrusa (blackcurrant yellows) apvienojums	0	0,05	0,5
Upeņu dzīslu balēšanas vīruss (vein clearing) un dzīslu tīklojuma vīruss (vein net), ērkšķogu virālā dzīslu bālēšana (Gooseberry vein banding)	0	0,05	0,5
Kazene, avene Rubus L.
Kukaiņi
Resseliella theobaldi	0	0	0,5
Baktērijas
Agrobacterium spp.	0	0,1	1
Rhodococcus fascians	0	0,1	1
Vīrusi
Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)), kazeņu nekrozes vīruss (Black raspberry necrosis virus (BRNV)), gurķu mozaīkas vīruss (Cucumber mosaic virus (CMV)), aveņu lapu lāsumainības vīruss (Raspberry leaf mottle (RLMV)), aveņu lapu plankumainība (Raspberry leaf spot (RLSV)), aveņu virālā dzīslu hloroze (Raspberry vein chlorosis virus (RVCV)), kazeņu un aveņu dzeltenā tīklojuma vīruss (Rubus yellow net virus (RYNV))	0	0	0,5
Zilene, mellene, dzērvene, brūklene Vaccinium L.
Sēnes
Exobasidium vaccinii var. vaccinii	0	0,5	1
Godronia cassandrae (anamorfā forma Topospora myrtilli)	0	0,1	0,5
Baktērijas
Bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)	0	0	0,5
Vīrusi	0	0	0,5

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. februāra
noteikumiem Nr. 76

Augsnē nepieļaujami kaitīgie organismi

Nr. p.k.	Ģints vai suga	Kaitīgais organisms
1.	Zemene (Fragaria L.)	Nematodes Longidorus attenuatus Longidorus elongatus Longidorus macrosoma Xiphinema diversicaudatum
2.	Grieķu valrieksts (Juglans regia L.)	Nematodes Xiphinema diversicaudatum
3.	Skābais ķirsis un saldais ķirsis (Prunus avium (L.) L., Prunus cerasus L.)	Nematodes Longidorus attenuatus Longidorus elongatus Longidorus macrosoma Xiphinema diversicaudatum
4.	Mājas plūme, parastais persiks, vītollapu plūme un citas diploīdās plūmes (Prunus domestica, P. persica un P. salicina)	Nematodes Longidorus attenuatus Longidorus elongatus Xiphinema diversicaudatum
5.	Jāņoga, upene, ērkšķoga (Ribes L.)	Nematodes Longidorus elongatus Longidorus macrosoma Xiphinema diversicaudatum
6.	Kazene, avene (Rubus L.)	Nematodes Longidorus attenuatus Longidorus elongatus Longidorus macrosoma Xiphinema diversicaudatum

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. februāra
noteikumiem Nr. 76

Vizuālās pārbaudes un paraugu ņemšanas un testēšanas prasības

1. Castanea sativa Mill. – ēdamā kastaņa:

1.1. visām kategorijām vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

1.2. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikuma A daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

2. Citrus L. – citrusaugi: Fortunella Swingle – kinkāns; Poncirus Raf. – Ķīnas mazais mandarīns:

2.1. pirmsbāzes materiāls:

2.1.1. vizuālo pārbaudi veic divas reizes gadā;

2.1.2. paraugu ņemšana un testēšana: no katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē sešus gadus pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi sešos gados, lai atklātu šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētos kaitīgos organismus un šaubu gadījumā – A daļā minētos kaitīgos organismus;

2.2. bāzes materiāls:

2.2.1. vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

2.2.2. paraugu ņemšana un testēšana: no reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus un tos testē reizi sešos gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

2.3. sertificēts un standarta materiāls:

2.3.1. vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

2.3.2. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

3. Corylus avellana L. – parastā lazda:

3.1. visām kategorijām vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

3.2. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

4. Cydonia oblonga Mill. – parastā cidonija; Malus Mill. – ābele; Pyrus L. – bumbiere:

4.1. visām kategorijām vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

4.2. pirmsbāzes materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: no katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē 15 gadus pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi 15 gados, lai atklātu šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētos kaitīgos organismus, izņemot vīrusveidīgas slimības un viroīdus, un aizdomu gadījumā – 2. pielikuma A daļā minētos kaitīgos organismus;

4.3. bāzes materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: no reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus un tos testē reizi 15 gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni, izņemot vīrusveidīgas slimības un viroīdus, kā arī lai aizdomu gadījumā atklātu 2. pielikuma A daļā minētos kaitīgos organismus;

4.4. sertificēts materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: no reprezentatīvas sertificētu mātesaugu daļas ņem paraugus un tos testē reizi 15 gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni, izņemot vīrusveidīgas slimības un viroīdus, kā arī lai aizdomu gadījumā atklātu šo noteikumu 2. pielikuma A daļā minētos kaitīgos organismus. No sertificētiem augļaugiem ņem paraugus un tos testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

4.5. standarta materiāls – paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

5. Ficus carica L. – vīģe:

5.1. visām kategorijām vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

5.2. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikumā A daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

6. Fragaria L. – zemene:

6.1. visām kategorijām vizuālo pārbaudi veic divas reizes gadā veģetācijas periodā. Augiem un materiālam, kas iegūti ar mikropavairošanas paņēmienu un kas tiek uzturēti ne ilgāk kā trīs mēnešus, šajā periodā ir vajadzīga tikai viena pārbaude;

6.2. segtajās platībās intensīvi iegūstamajiem zemeņu konteinerstādiem intensīvas stādu ražošanas laikā pārbaudi veic reizi trijās nedēļās;

6.3. pirmsbāzes kategorija – paraugu ņemšana un testēšana: no katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē vienu gadu pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā, lai atklātu šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētos kaitīgos organismus, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 3. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

6.4. bāzes, sertificēts un standarta materiāls – paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikuma B daļā un 3. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

7. Juglans regia L. – grieķu valrieksts:

7.1. visām kategorijām vizuālās pārbaudes veic reizi gadā;

7.2. pirmsbāzes materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: no katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē vienu gadu pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā, lai atklātu šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētos kaitīgos organismus un aizdomu gadījumā – A daļā minētos kaitīgos organismus;

7.3. bāzes materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: no reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus un tos testē katru gadu, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

7.4. sertificēts materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: no reprezentatīvas sertificētu mātesaugu daļas ņem paraugus un tos testē reizi trijos gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni. No sertificētiem augļaugiem ņem paraugus un tos testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

7.5. standarta materiāls – paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

8. Olea europaea L. – olīvkoks

8.1. visām kategorijām vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

8.2. pirmsbāzes materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: no katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē 10 gadus pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi 10 gados, lai atklātu šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētos kaitīgos organismus un aizdomu gadījumā – 2 pielikuma A daļā minētos kaitīgos organismus;

8.3. bāzes materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: no reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus, lai reizi 30 gados testētu visus augus, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

8.4. sertificēts materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: attiecībā uz mātesaugiem, ko izmanto sēklu ražošanai (turpmāk – sēklas mātesaugi), no reprezentatīvas sēklas mātesaugu daļas ņem paraugus, lai reizi 40 gados testētu visus augus, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni. Mātesaugiem, kas nav sēklas mātesaugi, ņem paraugus no reprezentatīvas šo augu daļas, lai reizi 30 gados testētu visus augus, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

8.5. standarta materiāls – paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

9. Pistacia vera L. – pistācija:

9.1. visām kategorijām vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

9.2. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikuma A daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

10. Prunus amygdalus – parastā mandele; P. armeniaca – parastā aprikoze; P. domestica – mājas plūme; P. persica – parastais persiks; P. salicina – vītollapu plūme un citas diploīdās plūmes:

10.1. visām kategorijām vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

10.2. pirmsbāzes materiāls:

10.2.1. paraugu ņemšana un testēšana: no katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV vienu gadu pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā. No katra koka, kas speciāli iestādīts apputeksnēšanai, un, ja nepieciešams, no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV;

10.2.2. no katra ziedoša P. persica pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus vienu gadu pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un tos testē attiecībā uz PLMVd. No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus 10 gadus pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi 10 gados un tos testē, lai atklātu vīrusus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām sugām, un šo noteikumu 2. pielikuma A daļā minētos kaitīgos organismus;

10.3. bāzes materiāls – paraugu ņemšana un testēšana: no ziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un, ja nepieciešams, no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu:

10.3.1. no ziedošu P. persica bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi gadā un tos testē attiecībā uz PLMVd, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

10.3.2. no neziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

10.3.3. no reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus reizi 10 gados un tos testē, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

10.4. sertificēts materiāls:

10.4.1. paraugu ņemšana un testēšana:

10.4.1.1. no ziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un, ja nepieciešams, no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

10.4.1.2. no ziedošu P. persica sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi gadā un tos testē attiecībā uz PLMVd, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

10.4.1.3. no neziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

10.4.1.4. no reprezentatīvas sertificētu mātesaugu daļas ņem paraugus reizi 15 gados un tos testē, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

10.5. standarta materiāls – paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

11. Prunus avium (L.) L.– saldais ķirsis; Prunus cerasus L.– skābais ķirsis:

11.1. visām kategorijām vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

11.2. pirmsbāzes materiāls:

11.2.1. paraugu ņemšana un testēšana: no katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV vienu gadu pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā. No katra koka, kas speciāli iestādīts apputeksnēšanai, un, ja nepieciešams, no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV;

11.2.2. no katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus 10 gadus pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi 10 gados un to testē, lai atklātu vīrusus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētajām sugām, un aizdomu gadījumā – 2. pielikuma A daļā minētos kaitīgos organismus;

11.3. bāzes materiāls:

11.3.1. paraugu ņemšana un testēšana: no ziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un, ja nepieciešams, no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

11.3.2. no neziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

11.3.3. no reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus reizi 10 gados un tos testē, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

11.4. sertificēts materiāls:

11.4.1. paraugu ņemšana un testēšana: no ziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un, ja nepieciešams, no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

11.4.2. no neziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un tos testē attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

11.4.3. no sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi 15 gados un tos testē, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu;

11.5. standarta materiāls – paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

12. Ribes L. – jāņoga, upene, ērkšķoga:

12.1. pirmsbāzes materiāls:

12.1.1. vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā;

12.1.2. paraugu ņemšana un testēšana: no katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē četrus gadus pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi četros gados, lai konstatētu šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minēto kaitīgo organismu pieļaujamo līmeni, ja rodas aizdomas par 2. pielikuma A daļā un 3. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

12.2. bāzes, sertificētā un standarta materiāla kategorija:

12.2.1. vizuālās pārbaudes veic reizi gadā;

12.2.2. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. un 3. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

13. Rubus L. – kazene, avene:

13.1. pirmsbāzes materiāls:

13.1.1. vizuālo pārbaudi veic divas reizes gadā;

13.1.2. paraugu ņemšana un testēšana: no katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē divus gadus pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi divos gados, lai atklātu šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētos kaitīgos organismus un aizdomu gadījumā – 2. pielikuma A daļā un 3. pielikumā minētos kaitīgos organismus;

13.2. bāzes materiāls:

13.2.1. vizuālā pārbaude: ja augus audzē laukā vai podos, vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā;

13.2.2. augiem un materiālam, kas iegūti ar mikropavairošanas paņēmienu un kas tiek uzturēti ne ilgāk kā trīs mēnešus, šajā periodā ir vajadzīga tikai viena pārbaude;

13.2.3. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. un 3. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

13.3. sertificēts un standarta materiāls:

13.3.1. vizuālās pārbaudes veic reizi gadā;

13.3.2. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. un 3. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

14. Vaccinium L. – zilene, mellene, dzērvene, brūklene:

14.1. pirmsbāzes materiāls:

14.1.1. vizuālo pārbaudi veic divas reizes gadā;

14.1.2. paraugu ņemšana un testēšana: no katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un tos testē piecus gadus pēc tā atzīšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi piecos gados, lai atklātu šo noteikumu 2. pielikuma B daļā minētos kaitīgos organismus un aizdomu gadījumā – 3. pielikumā minēto kaitīgo organismu pieļaujamo līmeni;

14.2. bāzes materiāls:

14.2.1. vizuālo pārbaudi veic divas reizes gadā;

14.2.2. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikuma B daļā un 3. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni;

14.3. sertificēts un standarta materiāls:

14.3.1. vizuālo pārbaudi veic reizi gadā;

14.3.2. paraugus ņem un testē, ja rodas aizdomas par šo noteikumu 2. pielikuma B daļā un 3. pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. februāra
noteikumiem Nr. 76

Maksimāli pieļaujamais bāzes mātesaugu paaudžu skaits

Nr. p.k.	Ģints vai suga	Multiplicēšana	Potcelma multiplicēšana
1.	Ēdamā kastaņa (Castanea sativa Mill.)	2	3
2.	Lazda (Corylus avellana L.)	2	–
3.	Parastā cidonija (Cydonia oblonga Mill)	2	3
4.	Vīģe (Ficus carica L.)	2	–
5.	Zemene (Fragaria L.)	5	–
6.	Grieķu valrieksts (Juglans regia L.)	2
7.	Parastā aprikoze, mājas plūme, parastais persiks, vītollapu plūme un citas diploīdās plūmes (Prunus armeniaca, P. domestica, P. persica, P. salicina)	2	3
8.	Saldais ķirsis, skābais ķirsis (Prunus avium (L.) L., Prunus cerasus L.)	2	3
9.	Jāņoga, upene, ērkšķoga (Ribes L.)	3	–
10.	Kazene, avene (Rubus L.)	2	–
11.	Zilene, mellene, dzērvene, brūklene (Vaccinium L.)	2	–

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

7. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. februāra
noteikumiem Nr. 76

Pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla sertifikātā norādāmā informācija

I daļa (aizpilda dienests)

1. Valsts kods "LV"

2. Sertificētājinstitūcijas nosaukums

3. Piegādātāja reģistrācijas numurs

4. Piegādātāja vārds un uzvārds vai nosaukums

5. Materiāla botāniskais nosaukums

6. Šķirnes nosaukums un potcelma nosaukums

7. Kategorija

8. Norāde par to, kuras paaudzes materiāls tas ir

9. Norāde par materiāla ieguvi mikropavairošanas ceļā

10. Daudzums

11. Partijas numurs

12. Pārbaudes akta numurs, uz kuru pamatojoties pieņemts lēmums par materiāla sertifikāta izsniegšanu

13. Sertifikāta derīguma termiņš

14. Sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja vārds, uzvārds, amats, paraksts, zīmogs

II daļa (aizpilda pārdevējs)

1. Materiāla pircēja saimniecības vai komersanta nosaukums un adrese

2. Pārdotā materiāla daudzums un saiņojuma vienību skaits

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums un zīmogs

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

8. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. februāra
noteikumiem Nr. 76

Etiķetē norādāmā informācija

1. Norāde "ES noteikumi un standarti"

2. Dalībvalsts, kurā etiķete sagatavota, vai tās kods

3. Atbildīgā oficiālā iestāde vai attiecīgais kods

4. Piegādātāja nosaukums vai tā reģistrācijas numurs, ko piešķīrusi atbildīgā oficiālā iestāde

5. Partijas numurs

6. Botāniskais nosaukums

7. Norāde "Standarta materiāls"

8. Šķirnes un – attiecīgā gadījumā – klona apzīmējums. Potcelmiem, kas nepieder ne pie vienas šķirnes, norāda attiecīgās sugas vai starpsugu hibrīda nosaukumu. Uzpotētiem augļaugiem šādu informāciju norāda gan par potcelmu, gan potzaru. Par šķirnēm, kuru oficiālās reģistrācijas pieteikums vai pieteikums par augu šķirnes aizsardzības tiesībām vēl nav izskatīts, norāda: "Ierosinātais apzīmējums" un "Pieteikums vēl nav izskatīts"

9. Daudzums

10. Ražošanas valsts un attiecīgais kods, ja tā atšķiras no dalībvalsts, kurā sagatavota etiķete

11. Dokumenta izdošanas datums

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

9. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. februāra
noteikumiem Nr. 76

Pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla oficiālajā etiķetē norādāmā informācija

1. Norāde "ES noteikumi un standarti"

2. Marķēšanas dalībvalsts vai attiecīgais kods

3. Atbildīgā oficiālā iestāde vai attiecīgais kods

4. Piegādātāja nosaukums un tā reģistrācijas numurs, ko piešķīrusi atbildīgā oficiālā iestāde

5. Pakas vai saišķa partijas numurs

6. Botāniskais nosaukums

7. Kategorijas un – bāzes materiālam – arī paaudzes numurs

8. Šķirnes un – attiecīgā gadījumā – klona apzīmējums. Potcelmiem, kas nepieder ne pie vienas šķirnes, norāda attiecīgās sugas vai starpsugu hibrīda nosaukumu. Uzpotētiem augļaugiem šādu informāciju norāda gan par potcelmu, gan potzaru. Par šķirnēm, kuru oficiālās reģistrācijas pieteikums vai pieteikums par augu šķirnes aizsardzības tiesībām vēl nav izskatīts, norāda: "Ierosinātais apzīmējums" un "Pieteikums vēl nav izskatīts"

9. Attiecīgā gadījumā norāde "Šķirne ar oficiāli atzītu aprakstu"

10. Daudzums

11. Ražošanas valsts un attiecīgais kods, ja tā atšķiras no dalībvalsts, kurā sagatavota oficiālā etiķete

12. Izdošanas gads

13. Ja oriģinālo marķējumu aizstāj ar citu marķējumu, – oriģinālā marķējuma izdošanas gads

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs