Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lietuvas Republikas prezidenta otrā diena Latvijas zemē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.05.1996., Nr. 79 (564) https://vestnesis.lv/ta/id/28871

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mēs labi saprotam lietuvisku un latvisku siržu valodu" - Lietuvas Republikas Prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks, Rīgā 1996.gada 6. - 7.maijā

Vēl šajā numurā

08.05.1996., Nr. 79 (564)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALSTS VIZĪTĒ

Lietuvas Republikas prezidenta otrā diena Latvijas zemē

Lietuvas un Latvijas prezidentu
noslēguma preses konferencē

Turpinājums no 1. lpp.

 G.Ulmanis. Krievijas diplomātija ir pietiekami elastīga, var teikt, ka katru dienu tur parādās jauni aspekti un jauni virzieni. Es gribētu teikt, ka mūsu diplomātijai ir jābūt ne mazāk elastīgai un aktīvai.

“Rīgas Balss” — Oļģerts Tipāns:

Daudzkārt teikts, ka notiek plašas sarunas par abu valstu sadarbību, bet darbi neseko. Kāds tam iemesls?

A.Brazausks. Pilnīgi piekītu Jūsu teiktajam, ka mēs daudz runājam par sadarbību, bet dzīvē bieži šo sadarbību neredzam. Tie nav atšķirīgi uzskati, manuprāt, iemesls ir tas, ka mūsu valstis tikai nesen ir atguvušas neatkarību un ir ļoti aizņemtas ar iekšējo problēmu un jautājumu risināšanu. Čpaši aizņemti esam ar tām problēmām, kas saistītas ar valstiskuma nostiprināšanu. Kad šis laiks paies, varēsim pievērst vairāk uzmanības efektīvai sadarbībai. Nevar domāt, ka tad, ja savai valstij apkārt uzcelsim betona sienas, tad mēs būsim ļoti stipra valsts. Diemžēl, šodien mēs paļaujamies tikai uz saviem spēkiem un tikai savā valstī katrs risinām savas problēmas — pilsoņu problēmas vai enerģētikas jautājumus. Diemžēl, valda tāds uzskata — ja man vajadzīga elektroenerģija, tad elektostacijai jābūt vai nu tieši Lietuvā, vai tieši Latvijā, tāpat ar naftu. Diemžēl, tāds uzskats eksistē. Es ļoti ceru, ka pienāks tāds laiks, kad visas trīs mūsu (Baltijas) valstis sapratīs, ka mēs investētājiem esam interesanti un pievilcīgi tikai kā vienota ekonomiska vienība.

 

G.Ulmanis. Tas ir plašs jautājums, un es gribētu teikt, ka iemesls, kāpēc viena otra uztverē šī vienotība ir tāda, ir zināmi, tāpat kā ir zināms, ka mūsu sadarbībai šobrīd nav alternatīvas. Runājot par trim Baltijas valstīm, es gribētu lietot jēdzienu sadarbība nevis vienotība. Mēs šo vienotību uztveram kā turpinājumu mūsu atmodas eiforijai, bet diemžēl starpautiskās lietās bieži eiforijai nav īstā vieta. Un es šaubos par to, ka ceļā uz Eiropas Savienību trīs Baltijas valstis savu sadarbību veidos tik efektīvu, ka ar laiku varēsim runāt arī par trīs Baltijas valstu vienotību, par ES vienotību.

 

“BNS” — Sanita Jemberga:

 

Jautājums Lietuvas prezidentam —

kā Jūs vērtējat Latvijas un Igaunijas robežu jautājumu?

A.Brazausks. Varbūt vieglāk izteikt savas domas par Latvijas un Lietuvas nekā Latvijas un Igaunijas robežu. Gribētu izteikt vienādu uzskatu par abām robežām: tuvākajā laikā mums jārod tāds lēmums, kas apmierinātu visas trīs puses.

 

“Latvijas Radio” — Judīte Čunka:

 

Vai Jūs savās sarunās skārāt jautājumu par Baltijas muitas ūniju izveidošanu? Kad varētu tikt noslēgts šāds līgums?

A.Brazausks. Jautājumu par muitas savienību mēs detaļās neapspriedām, mēs vairāk runājām par esošās situācijas uzlabošanu. Muitas ūnijas izveidošana ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Cik man zināms, tam paredzēti divi gadi. Ceru, ka pēc brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanas un muitas tarifu noregulēšanas būs arī vieglāks ceļš uz muitas savienību.

 

G.Ulmanis. Piekrītu kolēģa teiktajam. Mēs šoreiz vairāk runājām par robežu sakārtošanu līdz pat praktiskai robežas likvidēšanai starp Lietuvu, Latviju un Igauniju. Protams, ja mēs nonāksim pie šī mērķa, tad nonāksim arī pie muitas ūnijas, un tas varētu pats par sevi būt pirmais nopietnais pamatkamens Baltijas vienotības veidošanā.

 

“Neatkarīgā Rīta Avīze” — Evija Ozola:

 

Kāpēc vēl nav parakstīts brīvās tirdzniecības līgums starp mūsu valstīm?

A.Brazausks. Te vainīga nav Lietuva, ir jāņem vērā saistības ar Starptautisko valūtas fondu. Mēs bijām apsolījuši, ka samazināsim muitas nodokļus. Mēs redzam, ka to nevarm izdarīt. Patlaban Viļņā noteik sarunas, ceru, ka tām būs pozitīvs atrisinājums. Pēc tam varēs parakstīt šo līgumu.

G.Ulmanis. Tā ir mūsu pašreizējā psiholoģija, tās ir mūsu bailes no konkurences, tas ir spiediens uz politiskiem spēkiem visās trijās valstīs, kas sajūt sevi, tikai sevi. Bieži vien neizpratne par kopīgo, arī par Baltijas valstu un Eiropas kopīgo. Un vienmēr — lai iegūtu kaut ko kopīgu, ir jāupurē kaut kas no savējā, individuālā, peronīgā. Un mums ļoti grūti ir atsacīties. Te ir jautājums par brīvās tirdzniecības līgumu, un tas ir jautājums arī par mūsu valstu ekonomisko politiku, par partiju un politisko spēku atbildību savas valsts nākotnei. Un ja tik bieži mūsu valstī nemainītos valdības, ātrāk varētu tikt pāri psiholoģiskajām barjerām, neizpratnes barjerām.

Latvijas Valsts prezidenta
preses dienests

Spraigās dienas ritumā

Vakar, 7.maijā, Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Brazausks, Audrone Usoniene, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Aina Ulmane un personas, kas viņus pavada, apmeklēja lietuviešu skolu, kur tikās ar lietuviešu kopienas pārstāvjiem. Augstos viesus sveica izglītības un zinātnes ministrs Māris Grīnblats, 85.vidusskolas direktors I.Celmiņš, Latvijas lietuviešu biedrības priekšnieka vietnieks Augusts Liepiņš, Rīgas Lietuviešu pamatskolas direktore Aldona Treija, skolēni un viņu vecāki. Tika apskatītas skolas telpas, abu valstu prezidenti aprunājās ar skolēniem un skolotājiem (foto slejā 2.attēlā).

Skolas aktu zālē izskanēja svinīgs koncerts, kas bija sagatavots par godu Lietuvas Republikas prezidenta un A.Usonienes vizītei Latvijā. Pasākumā uzrunu teica Lietuvas Republikas prezidents A.Brazausks. Latvijas Valsts prezidents savā uzrunā atzīmēja, ka “šāds mirklis skolā dod spēku un pārliecību ilgākam un smagākam darbam”. G.Ulmanis uzsvēra, ka ir svarīgi, ar kādu apziņu, kādā drošībā dzīvos mūsu bērni nākotnē, tāpēc ir šī vizīte, lai domātu par to un nodrošinātu to. “Darbs un pārliecība nākotnē pierādīs, cik patiesa un cik stipra ir Baltijas valstu sadarbība, Latvijas un Lietuvas sadarbība.” Nobeigumā pasākuma dalībnieki uzdeva Latvijas un Lietuvas prezidentiem jautājumu, aizskarot sāpīgas problēmas sociālajā un citās jomās.

Pēc tam augstie viesi ieradās Lietuvas vēstniecības celtniecības būvlaukumā. Tur vēstnieks Rimants Karazija viņus iepazīstināja ar ceremonijas dalībniekiem, kuru vidū bija Rīgas Domes priekšsēdētājs Māris Purgailis un Rīgas Domes Arhitektūras pārvaldes galvenais arhitekts Gunārs Asaris. Ilūkstes mācītājs Vincents Bārzds iesvētīja vēstniecības pamatus, bet Kauņas CRAS=3 ģenerāldirektors Vītauts Mirsks informēja klātesošos par celtniecības gaitu. Pēc tam V.Mirsks pasniedza Lietuvas prezidentam vēstuli, kurā izklāstīts vēstījums nākamajām paaudzēm. A.Brazausks to izlasīja, parakstīja un ielika metāla kapsulā, ko Lietuvas Republikas prezidents ielika pamatu nišā un kopā ar Latvijas Valsts prezidentu uzlēja tai betona javu (attēlā blakus slejā).

Pēc abu valstu prezidentu preses konferences, kas notika Rīgas pilī, Lietuvas Republikas prezidents, A.Usonienes kundze, Latvijas Valsts prezidents, A.Ulmanes kundze un oficiālā delegācija devās uz Siguldu. Augstos viesus pie Siguldas pils (foto slējā 4.attēlā)sagaidīja un sveica Siguldas Domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis un Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Strautmanis. Viesi tika iepazīstināti ar Siguldas vēsturi. Čsu ekskursiju pa pili un tās apkārtni vadīja Siguldas pilsētas kultūrvēsturiskā centra arhitekte Natālija Bukovska. Siguldas pilsētas Domē abi prezidenti parakstījās viesu grāmatā.

Pēc tam viesi devās uz Turaidu, kur viņus sagaidīja un sveica Turaidas pils direktore Anna Jurkāne. Annas Jurkānes pavadībā viesi apskatīja Turaidas Rozes kapu, viesojās Dainu kalnā (foto slejā 3.attēlā) un pabija Turaidas pilī.

Valsts prezidenta preses dienests

Lietuvas Republikas vēstniecības Rīgā,
Rūpniecības ielā 22/24,
pamatu iesvētīšanas
vēstījums

Es, Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks,

godājami Latvijas Republikas cilvēki:

— Viņa Ekselence Guntis Ulmaņa kungs, Latvijas Republikas prezidents;

— Aina Ulmanes kundze;

— Ojārs Spārīša kungs, Latvijas Republikas kultūras ministrs;

— Māris Purgaiļa kungs, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs;

— Ivars Millera kungs, Latvijas Republikas Prezidenta kancelejas vadītājs;

— Silvija Dreimanes kundze, Latvijas Republikas Prezidenta kancelejas vadītāja vietniece;

— Raimonds Paula kungs, Latvijas Republikas prezidenta padomnieks kultūras un mākslas jautājumos;

— Gunārs Asara kungs, Rīgas pils. Arhitektu valdes galvenais arhitekts;

— Inga Pelšas kundze, Latvijas Republikas prezidenta privātsekretāre;

 

Lietuvas Republikas prezidenta 1996. gada 6.—7. maijā pirmās oficiālās vizītes Latvijā delegācijas locekļi un viesi no Lietuvas:

— Audrone Usonienes kundze;

— Aldona Baranauskienes kundze, Lietuvas Republikas celtniecības un urbanistikas ministre:

— Antans Kaminska kungs, Lietuvas Republikas ekonomikas ministrs;

— Aļģimants Rimkūna kungs, Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas sekretārs;

— V.E. Rimants Karazija kungs, Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā;

— Joana Terese Karazijones kundze;

— Alio Vidūna kungs, Viļņas pilsētas mērs;

— Andrus Meškauska kungs, Lietuvas Republikas Prezidenta kancelejas vadītājs;

— Kazis Bobela kungs, Seima deputāts, ĀM komitejas priekšsēdētājs;

— Justs Vincs Palecka kungs, Lietuvas Republikas prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos;

— Ģedimins Kieša kungs, a/s “Mažeiķu Nafta” prezidents;

— Audronis Beiša kungs, Lietuvas Republikas prezidenta adjutants;

— Valteris Baļukona kungs, Lietuvas Republikas prezidenta protokola vadītājs;

— Reģimants Adomaiša kungs, aktieris;

— Romualds Šemeškeviča kungs, Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas administrācijas — tehniskā departamenta direktors;

 

Vēstniecības ēkas Rīgā projektētāji un celtnieki:

— Jaunutis Makarūna kungs, SIA “Vilprojektas” direktors;

— Donats Barona kungs, SIA “Vilprojektas” galv. inženieris;

— Audrus Navidauska kungs, SIA “Vilprojektas” arhitekts;

— Ventis Radziņa kungs, Rīgas “Komunālprojekts” inženieris;

— Vitauts Mirska kungs, Kauņas pilsētas trešās celtniecības un remontu akciju sabiedrības ģenerāldirektors;

— Vincents Meškauska kungs, Kauņas pilsētas trešās celtniecības un remontu akciju sabiedrības ražošanas direktors;

— Jons Aleksandraviča kungs, Kauņas pilsētas trešās celtniecības un remontu akciju sabiedrības būvlaukuma darbu izpildītājs Rīgā;

Tūkstoš deviņi simti deviņdesmit sestā gada septītajā maijā (07.05.1996.) piedalāmies Lietuvas Republikas vēstniecības ēkas Rīgā ielikto pamatu iesvētīšanas svinībās.

Pamatus iesvētīja mācītājs Vincents Barzda, Ilūkstes draudzes virsmācītājs.

Lietuvas Republikas īpašumtiesību piederošā zemes 2961 m2 gabalā Rīgā, Rūpniecības ielā 22/24, Kauņas pilsētas trešās SRAB celtnieki ielika pamatus, uz kuriem uzcels trīs stāvu Lietuvas vēstniecības ēku ar kopējo platību 1 348 m2, kuras projektu veidoja SIA “Vilprojektas” speciālisti/, sadarbojoties ar Rīgas “Komunālprojekts” inženieriem.

Cerot uz pamatu noturīgumu, kā arī uz mūsu radniecīgo tautu tālāko daudzpusējo sadarbības nozīmīgumu, kopā ar Viņa ekselence Latvijas Republikas prezidentu Gunti Ulmani parakstu šo vēstuli.

Lai uz šiem pamatiem uzceltā Lietuvas vēstniecība Rīgā simbolizē Lietuvas un Latvijas Republiku labās kaimiņattiecības, mūsu valstu ilgdzīvošanu.

Vēstuli ar zemes gabala īpašuma apliecības kopiju, ievietotu metāla konteinerā iebetonēju vēstniecības ēkas pamatos.

Aļģirds Mīkols Brazausks, Guntis Ulmanis,

Lietuvas Republikas prezidents Latvijas Republikas prezidents

Novadnieces Līvijas Andrukaitītes izstādē

Aizvadītajās divās dienās, kad Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks uzturējās oficiālā vizītē Latvijā, arī kultūras dzīvē bijām liecinieki notikumam, kas tuvina abas Baltijas valstu tautas.

Sv.Pētera baznīcā atklāja Līvijas Andrukaitītes darbu izstādi. Māksliniece dzimusi Lietuvā, ieguvusi tur muzikālo izglītību. 1969.gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un savu radošo dzīvi vada mūsu zemē.

Plašajās baznīcas velvēs izstādi atklāja Latvijas kultūras ministrs Ojārs Spārītis. Svinīgajā brīdī bija klāt Lietuvas prezidenta A.Brazauska meita Audrone Usonienes kundze, Latvijas Valsts prezidenta dzīvesbiedre Aina Ulmanes kundze, daudzi mākslas zinātnieki un cienītāji (foto slejā 1.attēlā).

Līvija Andrukaitīte piedalījusies vairāk nekā 100 izstādēs dažādās pasaules valstīs un sarīkojusi daudzas personālizstādes. Un nu — viņas līdzšinējās radošās gaitas rezumējums, talanta daudzpusības liecinājums: gleznas, akvareļi, pasteļi, litogrāfijas, rotaslietas.

Jau pie ieejas apmeklētājus sagaida divi akvareļi, kas raksturo mākslinieces būtību. “Apsolītais dārzs” — saules pilna daba, ziedoši koki, prieks — un “Jūras noskaņas” — noslēpumaini tumši ūdeņi, klints jūrā un mazas gaismiņas tālumā.

Mākslinieces sievišķīgi maigais rokraksts izpaužas ziedu kompozīcijās, klusajās dabās. Taču gluži vīrišķīgi panākta uzvara pār nepakļāvīgo materiālu — bronzu, vienojot to ar emalju. Arī rotaslietas — sudrabs un dzintars prasa stingru roku un precizitāti.

Un vēl — māksliniecei tuvā Lietuvas folkloras tēma, un tālā kosmosa aicinājums. Par filozofisku ievirzi liecina darbu nosaukumi: “Malduguns”, “Vientulības skaistums”, “Nodejota vasara”, “Dzīves gaisma”, “Uz pilnību”.

Izstādes atklāšanā Līvija Andrukaitīte pateicās Latvijai, kas viņu pieņēmusi un izaudzinājusi kā mākslinieci, pateicās latvju zemkopjiem, kuru audzēto maizi viņa ēdusi, un Sv.Pētera baznīcas saimniekiem, kas sagādājuši šo skaisto dienu.

Aina Adermane

dip2_1.JPG (7169 bytes) dip2_2.JPG (6526 bytes) dip2_3.JPG (11745 bytes)

Vél par Lietuvas prezidenta vizīti Latvijå — nåkamajå numurå

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!