Ministru kabineta rīkojums Nr. 58

Rīgā 2017. gada 14. februārī (prot. Nr. 6 4. §)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Jelgavas ielā 43, Rīgā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kombināts" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003868981, juridiskā adrese – Vienības gatve 24/26, Rīga, LV-1004) (turpmāk – sabiedrība "Kombināts") iesniegumu par privatizācijas turpināšanu (reģistrēts valsts akciju sabiedrībā "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) 2007. gada 5. janvārī ar Nr. 1.37/83).

2. Sabiedrība "Kombināts" vēlas turpināt nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 054 0017) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0017) 40 785 m² platībā – Vienības gatvē 24, Rīgā (turpmāk – valsts zemesgabals), privatizāciju, ņemot vērā maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Anoli" (vienotais reģistrācijas Nr. 40103136543) 2006. gada 22. augustā iesniegto valsts zemesgabala privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr. 2.742).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. no valsts zemesgabala atdalīta zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0181) 8619 m² platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma (kadastra numurs 0100 054 0189) Jelgavas ielā 43, Rīgā (turpmāk – apbūvētais zemesgabals), sastāvā. Apbūvētais zemesgabals 2016. gada 23. martā ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000554281 uz valsts vārda Privatizācijas aģentūras personā;

3.2. saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz apbūvētā zemesgabala atrodas caurlaides ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 054 0017 030) un sūkņu stacija (būves kadastra apzīmējums 0100 054 0017 041), kas ietilpst ēku (būvju) nekustamā īpašuma (kadastra numurs 0100 554 0015) Vienības gatvē 24/26, Rīgā (turpmāk – būvju nekustamais īpašums), sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvju nekustamo īpašumu 2007. gada 3. janvārī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0007 7829 nostiprinātas sabiedrībai "Kombināts";

3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (turpmāk – Privatizācijas likums) 64. panta pirmo daļu sabiedrībai "Kombināts" ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvēto zemesgabalu;

3.4. atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018. gadam (apstiprināts ar Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi") 15. pielikumam "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" apbūvētais zemesgabals atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā un projektētās ielas sarkano līniju teritorijā;

3.5. Rīgas dome ar 2013. gada 12. novembra lēmumu Nr. 372 "Par lūgumu Latvijas valstij nodot bez atlīdzības Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā nekustamos īpašumus (to daļas), kas nepieciešami projekta "Rīgas brīvostas savienojums ar "Via Baltica" dienvidu ievadu Rīgā, posmā no Raņķa dambja, Vienības gatves, Buru ielas līdz Mūkusalas ielai" īstenošanai" atzīst, ka valsts zemesgabala daļa aptuveni 8610 m² platībā (pēc atdalīšanas – apbūvētais zemesgabals), kas atrodas projektētās ielas sarkano līniju robežās, nepieciešama projekta "Rīgas brīvostas savienojums ar "Via Baltica" dienvidu ievadu Rīgā, posmā no Raņķa dambja, Vienības gatves, Buru ielas līdz Mūkusalas ielai" īstenošanai un likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana) – izpildes nodrošināšanai un lūdz Ministru kabinetu bez atlīdzības nodot apbūvēto zemesgabalu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā;

3.6. ja apbūvētais zemesgabals tiks privatizēts, Rīgas pilsētas pašvaldībai tas būs jāatpērk no attiecīgās privātpersonas, lai pašvaldība varētu īstenot projektu "Rīgas brīvostas savienojums ar "Via Baltica" dienvidu ievadu Rīgā, posmā no Raņķa dambja, Vienības gatves, Buru ielas līdz Mūkusalas ielai", radot pašvaldības iedzīvotājiem ērtu un drošu infrastruktūru. Tādā gadījumā pašvaldībai tiks radīti papildu izdevumi, kas var tikt kvalificēti kā pašvaldības finanšu resursu izšķērdēšana, jo pastāv iespēja pašvaldībai apbūvēto zemesgabalu iegūt bez maksas. Minētie izdevumi pašvaldībai var tikt novērsti, ja apbūvētais zemesgabals tiek nodots pašvaldībai bez atlīdzības. Vienlaikus tiek novērsts administratīvais slogs gan valsts pārvaldei, gan privātpersonām, kas rastos, ja tiktu īstenota apbūvētā zemesgabala atsavināšanas procedūra sabiedrības vajadzībām;

3.7. ņemot vērā šā rīkojuma 3.5. apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punktu privatizācijas ierosinātāja viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama, jo apbūvētais zemesgabals nepieciešams pašvaldības funkcijas īstenošanai.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 7. panta otro daļu Privatizācijas aģentūra nedrīkst nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai attiecīgais zemesgabals nepieciešams.

5. Pamatojoties uz šā rīkojuma 4. punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta pirmo daļu un 37. panta pirmo daļu, Ministru kabinets pārņem Privatizācijas aģentūras funkcijas lemt par apbūvētā zemesgabala nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot to privatizācijai.

6. Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 16. panta pirmo daļu valsts vai pašvaldības īpašuma objekti, izņemot šā likuma 15. pantā minētos, kā arī apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētajam datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6. panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar Privatizācijas likumu, bet var tikt nodoti atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu ne agrāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, izņemot Privatizācijas pabeigšanas likuma 16. panta trešajā daļā minētos gadījumus.

Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 16. panta trešās daļas 3. punktu šā likuma 16. panta pirmajā daļā noteikto termiņu nepiemēro, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6. panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, jo attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai un tāpēc tiks nodots bez atlīdzības attiecīgi valsts vai pašvaldības īpašumā.

7. Ikvienas personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu un 66. panta pirmās daļas 4. punktu ir jāvērtē, vai labums, ko sabiedrība iegūst, ja tiek atteikts nodot privatizācijai apbūvēto zemesgabalu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums.

Saglabājot apbūvēto zemesgabalu valsts īpašumā un nododot to Rīgas pilsētas pašvaldībai, tiek ievērots samērīguma princips un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis. Pašvaldībai nebūs tiesisku šķēršļu apbūvētā zemesgabala izmantošanai, lai uzlabotu transporta infrastruktūru. Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķu privātpersonu (privatizācijas subjektu) interesēm. No minētā ir secināms, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums, un apbūvētais zemesgabals ir saglabājams valsts īpašumā, lai to nodotu bez atlīdzības Rīgas pilsētas pašvaldībai likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana) – nodrošināšanai.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Privatizācijas pabeigšanas likuma 7. panta otro daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9. pantu, 10. panta trešo un ceturto daļu un Administratīvā procesa likuma 13. pantu un 66. panta pirmās daļas 4. punktu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai apbūvēto zemesgabalu.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedra,
ekonomikas ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis