Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Arī Maltai Latvijā vēstnieks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.05.1996., Nr. 79 (564) https://vestnesis.lv/ta/id/28872

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas valstu prezidentus Ņujorkā gaida balva

Vēl šajā numurā

08.05.1996., Nr. 79 (564)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Arī Maltai Latvijā vēstnieks

Savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedzis Maltas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Viljams Spiteri (William C.Spiteri).

Maltas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Viljams Spiteri dzimis 1940.gada 27.martā. Studējis Maltā angļu valodu un literatūru, apguvis itāliešu, franču un maltiešu valodas, viņš studējis arī matemātiku, fiziku, vēsturi un reliģijas lietas Vācijā. Viljams Spiteri studējis Romas universitātes Ekonomikas un komerczinību fakultātē, viņa disertācijas temats bija rūpniecības attīstība. No 1957.gada Viljams Spiteri strādāja par pedagogu Maltas valdības skolās, taču jau pēc gada pārgāja baznīcas ierēdņa darbā. 1966.gadā viņš pārgāja Maltas civilajā dienestā, kur dažādos amatos nostrādāja gandrīz divdesmit piecus gadus.

Līdz 1967.gadam viņš strādāja Maltas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas ārējo sakaru daļā, bet 1967.gadā pārgāja Ārlietu ministrijas dienestā un tika nosūtīts par pirmo sekretāru Maltas vēstniecībā Itālijā. No 1971.gada V.Spiteri kompetencē bija konsulārie un administratīvie jautājumi, kā arī komerciālie sakari un investīciju sekmēšana.

Tajā pašā 1971.gadā Viljams Spiteri pārgāja uz Sabiedrisko darbu departamentu, kur dažādos amatos nostrādāja līdz 1984.gadam, bet pēc tam darbojās lielo Korintijas pārtikas uzņēmumu grupā Maltā.

Pērnā gada decembrī Viljams Spiteri tika iecelts par Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Vācijas Federatīvajā Republikā.

Viljams Spiteri ir precējies ar Dorisu nī Manšu (Doris nee Manche), ģimenē ir divi bērni. Vēstnieka vaļasprieks ir burāšana, ceļošana, labprāt klausās klasisko mūziku. Viljams Spiteri ir slavenā Gadiras jahtkluba Vācijas—Maltas nodaļas biedrs.

 

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Maltas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Viljams Spiteri teica:

— Jūsu ekselence, man ir liels gods iesniegt jums šo vēstuli, ar kuru Maltas Republikas prezidents ir iecēlis mani par pirmo Maltas vēstnieku Latvijas Republikā. Es šo pienākumu uzņemos ar lielām cerībām un dziļu atbildības sajūtu. Man ir prieks nodot jums sirsnīgu sveicienu No Maltas prezidenta Viņa ekselences Dr.Ugo Mifsuda Boniči (Dr. Ugo Mifsud Bonnici) ar viņa personīgiem labklājības vēlējumiem Jūsu ekselencei. Arī Maltas premjerministrs un valdība pievienojas šiem novēlējumiem.

Latvijas un Maltas sakari pašlaik ir pieticīgā līmenī. Pēc jūsu tikšanās ar mūsu premjerministru galotņu apspriedē Madridē 1995.gada 16.decembrī jūs abi izteicāt vēlēšanos nodibināt sadarbību vairākās jomās, galvenokārt transporta, tirdzniecības un Eiropas Savienības aspektos. Es darīšu visu, lai sekmētu attiecības starp abām mūsu valstīm dažādās politikas, kultūras, mākslas, mūzikas, tūrisma, tirdzniecības un investīciju jomās. Čpašu uzmanību es pievērsīšu ciešāku ekonomisko, tirdzniecības un kultūras sakaru attīstīšanai, jo ticu, ka šajās jomās abās mūsu valstīs var daudz sasniegt.

Jūsu ekselence, mēs apbrīnojam neatlaidību un pacietību, ko jūsu valsts parādījusi, attīstot savas attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī jūsu drosmi un izturību savas neatkarības un teritoriālās integritātes nosargāšanā. Mēs cienām jūsu apņēmību paaugstināt latviešu tautas dzīves līmeni, droši īstenojot privatizācijas politiku un pārejot uz brīvā tirgus ekonomiku, vienlaikus saistot šo procesu ar ekonomiskajām reformām un likumdošanas harmonizāciju atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, kas Latvijai nodrošinās ilgstošu progresu un integrāciju Eiropā.

Jūsu valsts piedalīšanās daudzās starptautiskajās organizācijās ir nozīmīga jūsu valsts miera, stabilitātes un solidaritātes centienu izpausme. Šie centieni ir labi saprotami arī Maltas tautai.

Jūsu ekselence, mēs, tāpat kā jūs, ceram uz drīzu iestāšanos Eiropas Savienībā, ar kuras dalībvalstīm mums ir visciešākā radniecība, kas balstās kopējā kultūrā, vēsturē un dzīvesveidā. Mēs esam uzsākuši neatlaidīgu, nosvērtu un viennozīmīgu politisko virzību uz līdzdalību Eiropas Savienībā. Tagad ar nepacietību gaidām starpvaldību konferences noslēgumu, jo drīz pēc tā, cerams, sāksies sarunas par mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā.

Es ceru un vēlos, lai manu vēstnieka pienākumu pildīšanas laikā Latvija sasniegtu nozīmīgu progresu sarunās ar Eiropas Savienību un piepildītos jūsu vēlēšanās iestāties ES. Šajā ceļā Malta un Latvija kopā var ieiet 21.gadsimtā kā pašapzinīgas valstis, kas apzinās savas tiesības un ir gatavas izmantot aizvien jaunas iespējas nodrošināt savām tautām aizvien labāku dzīvi, veidot humānāku sabiedrību, sekmēt stabilitāti, mieru un savstarpēju saprašanos, aizvien lielāku uzplaukumu nākotnē Latvijas un Maltas tautām. (“LV” tulkojums).

 

Pēc tam atbildes runu teica Latvijas Republikas Valsts prezidentsGuntis Ulmanis:

— Jūsu ekselence, apsveicu jūs kā Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Domāju, ka Latvijā samērā labi zina par jūsu zemi, kas ir pazīstama vispirms daudzu starptautisko notikumu aspektā.

Mēs dzīvojam ļoti trauksmainā laikā, un 1996.gads ir sevišķi raksturīgs ar lielām starptautiskām aktivitātēm Eiropā.

Čpaši aktīvs kļuvis Vidusjūras reģions un Baltijas jūras valstu reģions, un ir svarīgi panākt labāku izpratni un labāku sadarbību tieši starp valstīm, kas atrodas Vidusjūras un Baltijas jūras reģionos.

Esmu gandarīts par mūsu neseno sarunu rezultātiem, un esmu pārliecināts, ka jūsu akreditēšana par vēstnieku apliecina abu valstu prezidentu ciešo apņemšanos tuvināt mūsu valstis, labāk kontaktēties un veidot kopīgu ceļu uz Eiropas Savienību. Esmu pārliecināts, ka, jums stājoties šajā amatā, daudz enerģiskāk tiks veikti juridiskie pasākumi līgumu noslēgšanai starp mūsu valstīm. Manuprāt, īpaši perspektīvi mūsu valstīm ir attīstīt sakarus kuģniecības un tūrisma jomā. Domāju, ka, stājoties Eiropas Savienībā, mēs varētu būt vairāk draugi un savstarpēji atbalstītāji nekā konkurenti. Protams, mums ir neliela skaudība par to, ka Maltai jau paziņots, ka tūlīt pēc starpvaldību konferences tiks uzsāktas sarunas par tās uzņemšanu Eiropas Savienībā. Bet es domāju, tas būs labs sākums, kam sekos arī turpinājums.

Atļaujiet jūs vēlreiz apsveikt ar stāšanos šajā atbildīgajā amatā un novēlēt veiksmi un panākumus jums personīgi un jūsu valstij!

 

Tūlīt pēc akreditācijas raksta iesniegšanas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Maltas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Viljams Spiteri sniedza īsu interviju “Latvijas Vēstnesim”:

— Kādi jums, vēstnieka kungs, varētu būt jūsu pirmie soļi jaunajā amatā?

— Kā zināt, esmu pirmais Maltas Republikas vēstnieks Latvijā. Līdz ar to tā ir liela atbildība. Jūtu, ka vispirms jāķeras pie paša svarīgākā. Manuprāt, maltiešiem vajadzētu labāk iepazīt Latviju, arī latviešiem būtu noderīgi vairāk uzzināt par Maltu. Lai to panāktu, jāsāk ar kultūras sakariem. Šajā jomā patiešām ir daudz darāmā.

Es zinu, ka Latvijā ir augsti attīstīta kultūras dzīve. Jums ir lielisks Filharmonijas orķestris, daudz teicamu koru. Tās ir jomas, ko maltieši prot novērtēt, pie mums Maltā katru vasaru notiek plašs starptautisks mākslas festivāls. Domāju, ka pirmais solis būs vienoties ar jūsu valsts oficiālajiem pārstāvjiem par konkrētu apmaiņas programmu kultūras jomā.

Otrkārt, mums jāpievērš uzmanība investīcijām, īpaši tirdzniecības un tūrisma jomā. Ņoti būtiski sadarbību šajā jomā nostiprināt ar attiecīgiem līgumiem. Jādomā par satiksmes attīstīšanu starp mūsu valstīm. Jau aizsākti tūrisma sakari, ir firma, kas organizē čarterlidojumus no Latvijas uz Maltu. Man šķiet, ka labas perspektīvas ir arī mūsu sadarbībai kuģniecības jomā. Maltas ekonomikā ļoti nozīmīga ir mūsu brīvosta, savukārt jums Latvijā ir veselas trīs nozīmīgas jūras tirdzniecības ostas.

 

— Jūs pārstāvat Maltu arī vairākās citās valstīs, un jūsu rezidence atrodas Bonnā.

— Jā, tas tiesa. Es gan Bonnā esmu pavisam nesen, savu akreditācijas rakstu VFR prezidentam Romānam Hercogam iesniedzu pērnā gada decembrī. Turklāt es būšu Maltas vēstnieks arī Igaunijā, kur ceru akreditācijas rakstu iesniegt jaunnedēļ. Tāpat pārstāvēšu Maltu arī Lietuvā, Rumānijā un Moldovā. Kā redzat, man būs tiešām daudz pienākumu.

 

— Cik bieži jūs plānojat būt Latvijā?

— Cik bieži vien būs iespējams. Man šeit ir daudz ieceru. Es arī daudz lasu par Latviju, lai labāk iepazītu jūsu tautu un jūsu kultūru. Bet ar to vien tomēr ir par maz. Vēl nepieciešams tiešs kontakts ar jūsu tautu. Es patiešām ceru būt Latvijā tik bieži, cik vien man to atļaus darba pienākumi.

 

— Paldies par interviju!

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Piektdien, 3.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Viljamu Spiteri.

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju, V.Spiteri uzsvēra, ka esot pirmais savas valsts vēstnieks, kurš apmeklējis Rīgu. Kaut arī mūsu valstis šķir liels attālums, ir visai daudz interesantu cilvēku un notikumu, kas vieno Latviju un Maltu. Piemēram, viens no Maltas uzņēmējdarbības konsultantiem Latvijā sniedz konsultācijas ostu jautājumos. Savukārt tautas skaitīšanā Maltā klāt bija statistikas speciālists no Latvijas. Kāda latviete mācot peldētājus Maltā, bet bibliotekāre no Viļāniem aizsūtījusi uz Maltu vēstuli, kurā informējusi par vietu un upi Latvijā, kas nes Maltas vārdu. Mūsu valstis ir mazas, bet tām abām ir jūras robeža, arī Malta, tāpat kā Latvija, ilgus gadus bijusi svešu varu pakļautībā, atgādināja Maltas vēstnieks V.Spiteri.

Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse atzina, ka politiski gan Latvijai, gan Maltai daudz kas kopīgs. Kaut arī Malta ir soli priekšā Latvijai, mums abām kopīgi ejams ceļš uz Eiropas Savienību. 1970. gadā Malta viena no pirmajām parakstīja asociācijas līgumu ar ES, bet 1990.gadā iesniedza pieteikumu par iestāšanos Eiropas Kopienā. Vēstnieks izteica cerību, ka Malta Eiropas Savienībā varētu tikt uzņemta jau šajā gadsimtā, un informēja par veikto darbu šī mērķa īstenošanā. Tikšanās laikā abas puses apmainījās viedokļiem par iestāšanās ceļu ES, kā arī praktiski risināmiem jautājumiem kultūras un tūrisma jomā. Maltas vēstnieks pauda cerību, ka nākotnē attīstīsies kontakti arī parlamentu līmenī.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!